Publicēts

Skulptūru mežs. Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumi

Jaunā ekspozīcija iepazīstinās ar Senās Grieķijas un Senās Romas, kā arī renesanses tēlniecības meistardarbu ģipša kopijām mūsdienīgā formātā. Ekspozīcijas dizaina autors, tēlnieks Gļebs Panteļejevs, izveidojis Skulptūru mežu, kurā laiks un telpa saplūst vienotā veselumā, ievērojot mākslas vēstures hronoloģijas un krājuma veidošanas principus.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija Muzeju krātuvē “Skulptūru mežs. Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumi”. Rīga, 2020. Foto: Kristiāna Zelča

Vairāk nekā simts gadu senie slaveno tēlnieku darbu nolējumi – Mīrona “Diskobols”, Prāksitēla “Hermejs ar mazo Dionīsu”, “Džustiniani Atēna”, Verrokjo “Dāvids ar Goliāta galvu”, Mikelandželo “Mozus” ir tikai daļa no antīkās mākslas un renesanses laikmeta tēlniecības kolekcijas, kas glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departamentā (LNMM ĀMD). Nolējumu kolekcijas pamats ir Dr. Vilhelma Neimaņa (Vilhelms Johans Kārlis Neimanis, Carl Johann Wilhelm Neumann, 1849–1919) 20. gadsimta sākuma skulptūru pasūtījumi Rīgas pilsētas mākslas muzeja Kolonnu zālei. 20. gadsimta 50. gados ekspozīcija tika pārcelta uz Rīgas pili un apvienota ar Latvijas Universitātes Mākslas kabineta un Kurzemes Provinces muzeja kolekcijām. Līdz 2010. gadam skulptūras eksponētas Rīgas pilī, kādreizējā Ārzemju mākslas muzejā. Pēc Rīgas pils ugunsgrēka 2013. gadā tēlniecības darbu nolējumi atradās pagaidu telpās un ilgu laiku nebija pieejami publiskai apskatei.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija Muzeju krātuvē “Skulptūru mežs. Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumi”. Rīga, 2020. Foto: Kristiāna Zelča

Muzeju krātuvi, kur vienuviet glabājas četru muzeju (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja) vērtības, atklāja 2019. gada decembrī, un pakāpeniski muzeju priekšmeti tika pārvietoti uz savām jaunajām mājām Pulka ielā. LNMM ĀMD Tēlniecības kolekcijas pārvešana noslēdzās šī gada martā ar Mikelandželo “Mozus” skulptūras ģipša nolējuma svinīgo pārvešanu.

Senās Grieķijas un Romas tēlniecībai ir būtiska nozīme mākslas un kultūras vēstures iepazīšanā un pētniecībā. To oriģināli saglabājušies maz, turklāt izkliedēti pa visu pasauli. Tālab vienkopus apskatāmās seno skulptūru reprodukcijas mūsdienās jāuzlūko kā unikāla Eiropas kultūras mantojuma izziņas iespēja.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija Muzeju krātuvē “Skulptūru mežs. Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumi”. Rīga, 2020. Foto: Kristiāna Zelča

Skolu, augstskolu, mākslas, kultūras un zīmēšanas pasniedzējiem un viņu audzēkņiem tiks piedāvāta izglītojoša programma un vieta radošām nodarbībām. Skulptūras varēs iepazīt arī ar virtuālā ceļveža palīdzību planšetdatoros, kurus apmeklētāju izmantošanai ekspozīcijas apskates laikā nodrošina “Samsung”.

Antīkās un renesanses tēlniecības nolējumu ekspozīcija būs atvērta skatītājiem trešdienās, ceturtdienās un piektdienās no plkst. 11.00 līdz 17.00. Drošības apsvērumu dēļ apmeklētāju skaits ekspozīcijā tiks ierobežots. Atļautais apmeklētāju skaits ekspozīcijā ir 15 cilvēki.

Ekspozīcijas apmeklējums, neizmantojot gida vai virtuālā gida pakalpojumus, ir bez maksas. Citus pakalpojumus ekspozīcijā varēs iegādāties mobilo maksājumu lietotnē Mobilly, kā arī veicot apmaksu ar rēķinu.

Publicēts

Mākslas restaurācija muzejā

Sākot ar 7. oktobri ikvienam interesentam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) mobilajā lietotnē (kā jauns maršruts), mājas lapā www.lnmm.lv, YouTube kanālā, Facebook un Instagram lapās, kā arī interneta ziņu portālā “Delfi” ir pieejamas 8 jaunas video sērijas “Mākslas restaurācija muzejā” (latviešu, krievu un angļu valodā). Projekts tapis partnerībā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš” un turpina skatītāju atzinību guvušās iniciatīvas “Vienas gleznas stāsts I” (2017), “Vienas gleznas stāsts II” (2019) un “Viena fotogrāfa stāsts” (2019).

“Mākslas restaurācija muzejā” dod iespēju izzināt restaurācijas lomu mākslas muzeja darbībā, ētikas apsvērumus, ar kādiem saskarās grafikas, glezniecības un tēlniecības restauratori, eksperimentālās tehnikās veidotu darbu uzglabāšanas un saglabāšanas specifiku, kā arī vairākus citus ar mākslas restaurāciju saistītus aspektus. Katrā video epizodē apskatītā tēma piesaistīta konkrētiem darbiem LNMM galvenās ēkas pastāvīgajā ekspozīcijā un sniedz papildu informāciju par tiem.

Šis projekts ir lielisks piemērs veiksmīgai dažādu disciplīnu profesionāļu sadarbībai un atbild uz jautājumiem, kurus muzeja apmeklētāji visbiežāk uzdod eksponātu uzraugiem vai izglītības programmu kuratoriem, vienlaicīgi aicinot atklāt sabiedrībai neredzamo muzeja ikdienu.

“Restaurācija ir viena no svarīgākajām muzeja darba nozarēm, un īpaši mākslas muzejos tai ir liela nozīme. Mākslas darbi muzeja kolekcijā nonāk visdažādākajās saglabātības pakāpēs, un mūsu uzdevums ir par tiem rūpēties, saglabāt un parādīt sabiedrībai. Restauratoru darba galarezultāts ir apmeklētājam redzams, taču ilgstošais restaurācijas process paliek līdz galam neizzināts, un to šis projekts palīdzēs iepazīt,” stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

“Laba restaurācija ir tāda, ko nemanām, tomēr tikai retais zina, kāds darbs jāiegulda, lai ar jaunu spozmi uzmirdzētu laika zoba skartās mākslas vērtības. Tāpēc esam gandarīti, ka šajā sadarbības gadā kopīgiem spēkiem izdevies izcelt gaismā ļoti svarīgu, bet ikdienas apmeklētāju acīm apslēptu muzeja darba daļu. Ceru, ka šis projekts ne tikai sniegs atbildes uz vairumam muzeja apmeklētāju interesējošu jautājumu, bet arī palīdzēs muzeja saturam būt vēl pieejamākam ārpus muzeja sienām, kas īpaši nozīmīgi šajā mainīgajā laikā,” uzsver Līga Mervina, advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” vadošā partnere.

LNMM Restaurācijas nodaļas vadītāja Una Kastanovska piebilst: “Muzeja ekspozīcijā vai izstādēs restauratora darbs paliek nemanāms, tomēr gandrīz katrā iekārtošanā ir piedalījušies restauratori. Šis projekts sniedz retu iespēju iepazīties ar restauratoru darba niansēm, uzzināt par galvenajiem pareizas eksponēšanas, konservācijas un glabāšanas principiem, ielūkoties mākslas darbu restaurācijas norisē.”

No 2020. gada novembra “Mākslas restaurācijas muzejā” ietvaros Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tiks rīkotas tematiskas ekskursijas par muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā izstādīto darbu restaurāciju un konservāciju, kā arī īpašas tikšanās ar LNMM restauratoriem.

Projekta “Mākslas restaurācijas muzejā” video:

Publicēts

Daugavpilī atklās izstādi “Radošais tandēms: Romans Suta un Aleksandra Beļcova”

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā (Rīgas iela 8) atklāta izstāde “Radošais tandēms: Romans Suta (1896–1944) un Aleksandra Beļcova (1892–1981)”, kas sniedz iespēju vēlreiz pāršķirstīt divu ievērojamu Latvijas mākslinieku radošo un personīgo biogrāfiju lappuses.

Romans Suta. . Pašportrets dekorāciju darbnīcā. 1929. Papīrs, tuša.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija. Skenējums

Apjomīga ekspozīcija, ko LNMM / Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs no savas kolekcijas parāda Daugavpilī, ir veltīta divām spilgtām Latvijas mākslas vēstures personībām, klasiskā modernisma pārstāvjiem. 20. gadsimta sākumā modernisma mākslinieku vidū ir zināmi daudzi ģimenes pāri – Sonja un Robērs Delonē, Mihails Larionovs un Nataļja Gončarova, Aleksandrs Rodčenko un Varvara Stepanova, Aleksandrs Vesņins un Ļubova Popova, Aleksejs Kručenihs un Olga Rozanova, Gustavs Klucis un Valentīna Kulagina, Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova ir spožu radošo tandēmu piemēri. Mākslas vēsturnieki izceļ šo faktu kā īpašu 20. gadsimta sākuma kultūras fenomenu. Latvijā tāds mākslinieku pāris bija Romans Suta (1896–1944) ar Aleksandru Beļcovu (1892–1981).

Aleksandra Beļcova. Ainava. No cikla “Dienvidfrancija”. 20. gs. 20. gadu otrā puse. Audekls, eļļa. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

Katrā no minētajiem duetiem attiecības veidojās pēc atšķirīgiem scenārijiem, tomēr pārsvarā līdera loma piederēja tieši vīriešiem. Romans Suta bijis aktīvs gan kā mākslinieks, strādājot dažādās jomās – glezniecībā, grafikā, scenogrāfijā, lietišķajā mākslā un dizainā, gan kā teorētiķis, rakstot tekstus par modernisma mākslu. Aleksandra Beļcova – tieši otrādi – netiecās pēc publicitātes, tāpēc starpkaru laika mākslas kritiķu un skatītāju vidū varēja rasties maldīgs viedoklis, ka māksliniece atradās sava vīra ēnā.

Romans Suta un Aleksandra Beļcova. 20. gs. 20. gadu pirmā puse. Fotopapīrs, fotogrāfija.
Fotogrāfs nezināms. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija. Skenējums

Romans Suta un Aleksandra Beļcova bija Rīgas mākslinieku grupas biedri. Pēc izstāšanās no grupas 1926. gadā viņi pievienojās mākslinieku un dzejnieku kopai “Zaļā Vārna”. Abu daiļrades spožākais laiks ir 20. gadsimta 20. gadi. Abus saistīja franču modernisms – kubisms, pūrisms, jaunais reālisms, par ko liecina viņu tā laika gleznojumi un grafika.

2017. gadā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs īstenojis vērienīgu jubilejas projektu “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula”. Nedaudz vēlāk – 2019. un 2020. gadu mijā – apmeklētāji varēja visaptveroši iepazīties arī ar Aleksandras Beļcovas daudzpusīgo radošo mantojumu retrospekcijā “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns”.

Izstāde Daugavpilī piedāvā izlasi no abiem projektiem, katram autoram veltot atsevišķu zāli. Papildus 94 glezniecības un grafikas darbiem (26 – Sutas, 68 – Beļcovas darbi) tiek eksponētas 4 lielizmēra fotogrāfijas, kurās iemūžināts gan mākslinieku pāris, gan Romana Sutas dekorācijas 1927. gada Preses ballei. Pavadošie teksti paskaidro Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas ceļus mākslā un izgaismo nezināmus vai sen aizmirstus faktus par viņu radošo un ģimenes dzīvi.

Romans Suta. Divas sievietes pie galda. Ap 1918. Audekls, eļļa.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

Beļcova un Suta ir divu neatkarīgu radošu personību tandēms, kurā katram bija individuāls attīstības vektors. Ir bijuši tādi brīži, kad viņu ceļi tuvojās un krustojās, un arī tādi, kad katrs gāja savu ceļu un attālinājās. Viņu sadarbības spožākā epizode ir abu kopā ar Sigismundu Vidbergu dibinātā leģendārā porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars” (1924–1929). Šajā izstādē tiek eksponēti Sutas un Beļcovas trauku apgleznojumu meti, ļaujot skatītājiem iepazīt kaut nelielu, bet izteiksmīgu daļu arī no šī daiļrades aspekta.

Pēc 1937. gada Sutas un Beļcovas gan radošie, gan dzīves ceļi sāka attālināties. Ģimene pat piedzīvoja šķiršanos, tomēr Romans uzstāja, lai Aleksandra piekrīt salaulāties atkal. 1941. gada 22. jūnijā viņi otrreiz reģistrēja savu laulību, un jau drīz, sākoties vācu okupācijai Latvijā, Suta atstāja dzimteni. Viņš devās uz Gruziju, kur sāka strādāt Tbilisi kinostudijā. Mākslinieku represēja 1944. gadā, bet ģimene par Romana Sutas nošaušanu uzzināja tikai pēc Staļina nāves. Aleksandra Beļcova turpināja dzīvot un strādāt Latvijā un mira 89 gadu vecumā.

Vecāku mantojumu saglabāja un valstij novēlēja mākslinieku meita Tatjana Suta (1923–2004). Šobrīd dzīvoklī, kur viņi dzīvoja, ir Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas vārdā nosauktais muzejs (atklāts publikai 2008. gadā) – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienība.

Izstāde “Radošais tandēms: Romans Suta (1896–1944) un Aleksandra Beļcova (1892–1981)” Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā būs skatāma līdz 31. janvārim.

Teksts: Nataļja Jevsejeva

Raksta attēlā: Aleksandra Beļcova. Klusā daba ar vēstuli Romanam Sutam. 20. gs. 20. gadu pirmā puse. Papīrs, guaša. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija. Skenējums

Publicēts

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā iegādāties biļetes, izmantojot Mobilly

Pielāgojoties ārkārtējās situācijas apstākļiem valstī un rūpējoties par apmeklētāju drošību, turpmāk ieejas biļetes pastāvīgajās ekspozīcijās un izstādēs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (LNMM / Jaņa Rozentāla laukumā 1), Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (MMRB / Doma laukumā 6) un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM / Skārņu ielā 10) varēs nopirkt gan uz vietas muzeja kasē, gan attālināti, izmantojot mobilo maksājumu lietotni Mobilly.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs kopā ar SIA “Mobilly” ir pirmie, kas nodrošina iespēju iegādāties ieejas biļeti uz LNMM muzejiem Mobilly aplikācijā – jebkurā laikā un vietā. Mobilly ir ērta un lietotājam draudzīga norēķinu sistēma, kas ļauj viedtālruņu īpašniekiem veikt maksājumus visur, kur ir pieejami mobilie sakari. Lai sāktu izmantot jauno pakalpojumu, nepieciešams lejupielādēt vai atjaunot aplikāciju, papildināt Mobilly kontu ar bankas karti, sadaļā “CITI” izvēlēties muzeju apmeklējumam, iegādāties biļeti, saņemt QR kodu un uzrādīt to pie ieejas. Ja tika nopirkta biļete ar skolēna, studenta vai pensionāra atlaidi, lūgums atcerieties paņemt līdzi atbilstošu apliecību.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: “Mēs vēlamies, lai skatītājs justos gaidīts un pasargāts mūsu muzejos. Priecājamies, ka sadarbībā ar Mobilly muzeja apmeklējums kļūst vēl ērtāks un varam piedāvāt attālinātu biļešu tirdzniecību. Pārdomāts lietotnes dizains ļauj viegli veikt savu izvēli, un jau pirmajā dienā vairāki muzeja apmeklētāji ieejas biļeti uzrādīja sava telefona ekrānā.”

“Mobilly misija ir atvieglot ikdienu ikvienam mūsu klientam. Prieks, ka mums izdevās to padarīt raitāku gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Šis ir jauns risinājums, kā paātrināt biļešu pārbaudes procesu un nodrošināt bezkontakta maksājumus, kas šajā laikā ir tik ļoti nozīmīgi,” stāsta Mobilly vadītājs Ģirts Slaviņš.

Atgādinām, ka saskaņā ar valdības stratēģiju nākamajam Covid-19 ierobežošanas posmam no 19. maija, pēc divu mēnešu pārtraukuma, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atsācis savu publisko darbību, atvērot apskatei pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes LNMM galvenajā ēkā, Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Balstoties uz muzeju darbību reglamentējošo sanitāro protokolu, LNMM muzejos ir noteikts maksimālais apmeklētāju skaits, kas vienlaicīgi var atrasties ēkās: LNMM – 50, MMRB – 45, DMDM – 25.

Apmeklētāju plūsma tiek regulēta pie ieejas ēkā un iekštelpās, lai nodrošinātu 2 metru distances ievērošanu. LNMM galvenajā ēkā ieeja tiek organizēta pa centrālajām durvīm no K. Valdemāra ielas, izeja – uz parka pusi. Izņēmums – māmiņas ar ratiem un cilvēki ar kustību traucējumiem. Savukārt Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA ieeja ir no Doma laukuma, bet izeja – uz Mazās Pils ielas pusi.

PAR MOBILLY

SIA “Mobilly” ir licencētā elektroniskās naudas iestāde ar tiesībām sniegt maksājumu pakalpojumus. Licenci ir izsniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas regulē un uzrauga Latvijas finanšu sektora dalībniekus.

Ar Mobilly norēķinu sistēmu iespējams apmaksāt autostāvvietas, iebraukšanas maksu Jūrmalā, taksometru pakalpojumus, pasta sūtījumus, iegādāties vilcienu un autobusu biļetes, ziedot, kā arī norēķināties par citām precēm un pakalpojumiem. Mobilly piedāvā sadarbību arī uzņēmumiem, lai to darbinieki varētu izmantot lietotnes sniegtās priekšrocības.