Publicitātes attēls

Bēthovenam – 250

1990. gada 3. oktobrī noslēdzās Vācijas Demokrātiskās Republikas pievienošanas process Vācijas Federatīvajai Republikai. Kopš tā laika šajā datumā Vācijā ir nacionālie svētki – Vācu vienotības diena (Tag der Deutschen Einheit), un šogad aprit apvienošanas 30. gadskārta. Par godu jubilejai 17. oktobrī Lielajā ģildē Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība rīko koncertu “Bēthovenam – 250”, un šis ir godinājums vienam no visu laiku izcilākajiem Vācijas dēliem – ģeniālajam komponistam, jaunu ceļu licējam Rietumu mūzikā Ludvigam van Bēthovenam. Koncertā spēlēs Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga diriģenta Modesta Pitrena (Lietuva) vadībā.

Koncerta programmā divi populāri Ludviga van Bēthovena skaņdarbi – uvertīra “Egmonts” un Piektā simfonija. Klātienē koncertu aicināti noklausīties vēstniecības lūgtie viesi, savukārt koncerta bezmaksas video tiešraide pieejama Sinfonietta Rīga tīmekļa vietnē, kā arī Vācijas vēstniecības oficiālajā facebook vietnē.

Uvertīra “Egmonts” ir slavenākais fragments no teātra mūzikas, ko Bēthovens rakstīja sava dievinātā Gētes lugas “Egmonts” izrādīšanai Vīnes galma teātrī 1810. gadā. Izrādei un mūzikai bija milzīgi panākumi. Zināms, ka Bēthovens un Gēte gan apjūsmoja viens otru, taču no tālienes. Gētem Bēthovens likās pārāk raupjš un primitīvs. Savukārt Bēthovenam likās, ka Gēte pārāk labi jūtas augstu aprindu gaisotnē – daudz vairāk, nekā dzejniekam piestāv. Uvertīras mūzikā var nojaust, ka Bēthovens ar Gētes stāstu par 16. gadsimta Nīderlandes neatkarības alkām identificējies divējādi – kā vīrs, kura paša ciltskoks sakņojas Flandrijā, un arī kā franču okupētās Vīnes iedzīvotājs.

Piektās simfonijas populārajās sākuma taktīs, kā pauž leģenda, “liktenis klauvē pie durvīm”. Leģendārais 20. gadsimta maestro Vilhelms Furtvenglers par simfonijas sākumu saka: “Tas ir tik neparasts, ka visā mūzikas vēsturē uzskatāms par unikālu. Mums ir darīšana nevis ar mūzikas tēmu tradicionālā izpratnē, bet gan ar četrām taktīm, kas spēlē milzīgiem burtiem rakstīta epigrāfa lomu.” Bēthovena laikabiedrs, izcilais rakstnieks, ievērojamais kritiķis, marginālais komponists ETA Hofmanis pēc simfonijas pirmatskaņojuma rakstīja: “Mūzika iekustina trīsu, baiļu, šaušalu un sāpju sviras, un tā pamodina ik bezgala ilgošanos, kas ir romantisma būtība. Nevienā citā simfonijā to nevar tik dzīvi izjust, kā šajā, un tā neatvairāmi ierauj klausītāju brīnumpilnajā bezgalības garu valstībā.”

Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga (SR) 2006. gadā izveidoja un līdz pat mūsdienām vada Normunds Šnē. SR īpašā uzmanības lokā ir Vīnes klasicisms, 20. gs. muzikālie fenomeni un spilgtas parādības mūsdienu mūzikā, toskait Latvijas komponistu jaundarbi. Līdzās aktīvai koncertdzīvei Latvijā un Baltijas valstīs orķestris uzstājas Ņujorkā, Parīzē, Minhenē, Frankfurtes Alte Oper, Hamburgas Laeiszhalle, Kijevā, Sanktpēterburgas filharmonijā, Budapeštā, Zviedrijas labākajās zālēs. Orķestris piedalījies ar Grammy novērtētā Arvo Perta mūzikas albuma Adam’s Lament ieskaņojumā (ECM). Septiņi orķestra CD nākuši klajā namos Wergo, Ondine un Challenge Records. SR sniegums četras reizes novērtēts ar Lielo mūzikas balvu. 2014. gadā SR saņēma Latvijas valdības augstāko apbalvojumu – Ministru kabineta balvu. SR sadarbības partneru skaitā ir pasaules zvaigznes Pāvo Jervi, Heincs Holligers, Jons Stūrgordss, Kristofs Popens, Olari Eltss, Jūlija Ļežņeva, Inga Kalna, Iveta Apkalna, Izabella Fausta, Kolja Blahers, Baiba Skride, Tomass Cētmairs, Sola Gabeta, Žans Gijēns Keirass, Maksims Risanovs. Pašreizējā sezonā SR satiekas ar izcilo beļģu vijolnieku Marku Buškovu, ievērojamo vācu klarnetistu un komponistu Jērgu Vidmani, Deutsche Kammerphilharmonie Bremen koncertmeistaru Florianu Dondereru, un par godu Bēthovena jubilejai Tenu Kaljustes vadībā skanēs viņa Missa solemnis, dziedās Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”.

Modests PITRENS ir aizrautīgs, prasmīgs diriģents, Latvijā labi pazīstams un bieži aicināts mūzikas profesionālis, kurš ir sevišķi labās attiecībās ar Bēthovena mūziku. Lietuvas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (kopš 2015. gada) un Sanktgallenas Operas galvenais diriģents (kopš 2018, Šveice). Diriģē izrādes Lietuvas Nacionālajā operā un baletā. Bijis Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents (2009–2014). No 2006. līdz 2011. gada Pitrens vadīja Kauņas simfonisko orķestri. Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Diriģēšanas katedras docents. Modests Pitrens diriģējis vadošos Lietuvas, Latvijas un Krievijas orķestrus; bijis daudzu projektu viesdiriģents Vācijā. Diriģējis operas Diseldorfā, Ķelnē, Maskavā, Sanktgallenā, Varšavā. LNOB iestudējis Artura Maskata operu “Valentīna” un vadījis tās pirmizrādi. Modesta Pitrena vadībā tapuši vairāk nekā piecpadsmit kora un orķestra mūzikas CD ieskaņojumu.

/teksts: Orests Silabriedis/

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!