2012. gadā Džeimss Elkinss (James Elkins) izdeva grāmatu ar nosaukumu “What Photography Is” (“Kas ir fotogrāfija”). Kā viņš pats apgalvo, tā: “sarakstīta, vispirmām kārtām, pret Rolāna Barta grāmatu. Man rūpēja tas, ka trīsdesmit gadus pēc grāmatas iznākšanas Camera Lucida ir aizvien vēl visnozīmīgākais (visbiežāk citētais) darbs fotogrāfijas teorijā.” Kā uzskata simpozija kurators Indreks Grigors – 2020. gadā, kad pagājuši četrdesmit gadi kopš Barta mazās grāmatiņas iznākšanas, nekas īpaši nav mainījies un tāpēc Rīgas Fotogrāfijas biennālei būtībā nav citas izvēles, kā veltīt simpoziju Camera Lucida gadadienai.
Viens no simpozija dalībniekiem – igauņu pētnieks Nēme Lops, paša vārdiem runājot, atzīst, ka viņam ir bijusi “ilgtermiņa mīlas dēka ar Rolānu Bartu (Roland Barthes), un ka tai beigas vēl nav redzamas.” Nesen beidzis darbu pie plaša raksta par Camera Lucida (Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju), viņš ir vairāk nekā kompetents, lai sniegtu izcilu pārskatu par šo mazo grāmatiņu. Poļu kritiķis un kurators Adams Mazurs raugās uz Barta atstāto mantojumu kā uz neizbēgamu studiju programmas sastāvdaļu, kas viņam jāpasniedz universitātē, vienlaikus apzinoties, ka grāmatā paustie koncepti neatbilst tam, kā mūsdienu studenti uztver fotogrāfiju.
Latviete Baiba Tetere ir fotogrāfijas pētniece, kas vada pētniecības projektu par fotogrāfiskām kolekcijām galerijās, bibliotēkās, arhīvos un muzejos (GLAM – no angļu galleries, libraries, archives and museums). Viņas akadēmiski un teorētiski bāzētā pieeja sader ar mākslinieces Ulrikas Fermas radošo darbību, jo viņai bijusi iespēja strādāt vairākos arhīvos kā māksliniecei un pētīt veidus, kā nevis individuāls attēls, bet gan attēlu kolekcija, kurā atkārtojas vai tiek ignorēti noteikti motīvi, atklāj arhīva “dziļo viltus” dabu. Tas, gluži kā mākslīgā inteliģence, maina mūsu izpratni par realitāti, ja vien tajā tiek iepludināts pietiekams daudzums attēlu. “Viltus ziņu” industrija un tās “alternatīvie fakti” ir Tartu universitātes semiotiķes Mari Līsas Medisones pētniecības tēma. Viņas pētījumi par konspirāciju teorijām, kuru daudzums un izplatība pašreiz ir sasniegusi augstu līmeni, ir plaši publicēti.
Šo pētnieku virkni noslēdz Marko de Mutīss, “Fotomuseum Winterthur” digitālo eksponātu kurators, kurš, aizsākot daudzas pētniecības iniciatīvas, labi pārzina fotogrāfijas pašreizējo stāvokli. Kādā no referātiem viņš izteica interesantu piezīmi, ka līdz ar spēļu fotogrāfiju digitālā fotogrāfija nonākusi līdz savam loģiskajam galapunktam – tie ir digitāli attēli, kas uzņemti ar digitālu kameru, un pasaule, kas tajos atspoguļota, arī ir digitāla.
Simpoziju organizē: Rīgas Fotogrāfijas biennāle sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zāli „Rīgas mākslas telpa”, Adama Mickeviča Institūtu (PL), Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā, Goethe-Institut Riga, Šveices Konfederācijas vēstniecību, Somijas vēstniecību, Igaunijas Republikas vēstniecību
Simpozijs norisinās Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 centrālā notikuma – izstādes “Ekrāna ēra II: Ainava” ietvaros.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā, tiecoties fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni. Pirmā Rīgas Fotogrāfijas biennāle norisinājās 2016. gada aprīlī.
Simpozija “Galamērķis nav vieta” sadarbības partneri un atbalstītāji
Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”, Adama Mickeviča Institūts (PL), Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Goethe-Institut Riga, Šveices Konfederācijas vēstniecība, Somijas vēstniecība, Igaunijas Republikas vēstniecība, Rixwell Hotel, Lux Express, Tipogrāfija “Adverts”, Arterritory, LSM, Satori, Žurnāls IR, Punctum, Literatūra ir menas (LT), Latvijas Radio, Radio NABA
Iepriekš publiski nepieejamā teritorija Andrejsalā kopš atklāšanas dienas, 20. augusta, laikmetīgās mākslas labirintos, kas poētiskā, mākslas mediju daudzveidīgā un meditatīvā pastaigā aicina uz “atjaunotnes valdzinājuma” iepazīšanu, jau paguvusi pulcēt ievērojamu skaitu apmeklētāju – vien 3 nedēļu laikā izstādi un publisko programmu pasākumus apmeklējuši vairāk kā 12 tūkstoši cilvēku. Lai arī sākotnēji plānotais RIBOCA2 norises ilgums bija pieci mēneši, pielāgojoties neparedzēti straujajam “pasaules galam”, kad vīruss uz ceļiem nospieda visu pasauli, jauno apstākļu ietekmē otrās biennāles izstādes ilgums tēlaini pielāgojas tās nosaukumam – kā rets, taču krāšņs zieds ar īsu ziedēšanas laiku. Tādēļ ikviens, kas vēl nav paguvis vai prāto par atgriešanos izstādē, kavējoties atmiņās par redzēto un sajusto Andrejsalas ievelkošajos, metaforiski piesātinātajos plašumos, nedēļas nogalē būs laipni gaidīts RIBOCA2 izstādē, lai kopā līdz pēdējai izstādes dienai, 13. septembrim, caur prātu rosinošiem mākslas darbiem pārvērtētu visdažādākos skatupunktus un ļautos pārmaiņu katalizatoriem.
RIBOCA2 galvenās kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas izstrādātā koncepta pamatā ir ideja par alternatīvu bezcerīgu naratīvu straumei, par kuras nepieciešamību dažādās pasaules ekosistēmas signalizējušas caur mainīgu problemātiku prizmu. Atsauces uz “valdzinājuma atjaunotni” – ietvaru šo vēlamo tagadnes un nākotnes ainu būvēšanā – plūstošā stāstījumā ieved skatītāju apcerējumā par sabiedrības plēsīgo, ekspluatējošo un iznīcinošo vērtību radikālu pārvērtēšanu, taču neizvēršot to par nicinošu, izmisuma iedragātu un cinisma iekrāsotu pārmetumu gūzmu ar norādēm par bezizeju. Arī unikālais mākslas pieredzējuma formāts, radot izstādes turpinājumu pilnmetrāžas dokumentālajā filmā un biennāles 20 hektāru plašo teritoriju vienlaikus izmantojot arī kā filmēšanas laukumu, kas radies kā risinājums Covid-19 ietekmē, vien simbolizē, ka, kā atzīmē kuratore: “Par spīti šodienas balsij, kurā, ieskanās nenoteiktība, alkas, vilšanās, galvenā izstādes ideja ir nepadoties. Nepadoties mums vissvarīgākajās alkās, sapņos un meklējumos pēc tā, kā vispareizāk, vislabāk būt cilvēkiem.’’
Papildinot noslēdzošo izstādes nedēļu, publisko programmu ietvaros paredzēti vairāki dažādām auditorijām paredzēti pasākumi. Jau ceturtdien, 10. septembrī, plkst. 19.00 ikvienam būs iespēja pievienoties RIBOCA2 mākslinieka Olivera Bīra lekcijai “Zudušās tiesības un nesasniegtie mērķi”. Sarunā ar kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu mākslinieks dalīsies stāstījumā par savu radošo darbību un šāda paša nosaukuma instalāciju, kura instrumentalizē vairākus dobus priekšmetus no latviešu dzejnieces Aspazijas (1865-1943) mājas.
Savukārt sestdien, 12. septembrī, izstādes apmeklējumu iespējams bagātināt ar meistarklasi un performanci. Plkst. 14.00 uz meistarklasi “It viss ir kustībā” aicinās RIBOCA2 dalībnieks, latviešu kinētiskās mākslas pamatlicējs Valdis Celms. Kopā ar mākslinieku jaunākie meistarklases dalībnieki iepazīs dažādu ģeometrisko formu ietekmi uz kustības uztveri. Kāpēc kvadrāts mums asociējas ar statiku bet aplis ar kustību? Ar praktiskiem piemēriem iepazīsim kustības tēlainību un veidosim kolāžas. Visa pasaule ir kustībā un mums jābūt ar to saskanīgā ritmā, bet, vai esam? Meistarklases ietvaros būs iespēja aplūkot arī Valda Celma RIBOCA2 radīto darbu “Dzīvības ritmi”.
Sestdienas vakaru plkst. 18.15 noslēgs IevaKrish (Ieva Gaurilcikaite un Krišjānis Sants) veidotā performance “Variation of Polymetics” (Polimetriku variācija), uzstājoties pašu veidotajā audiovizuālajā instalācijā ”Polemic of Two Metrics” (Divu metriku polemika). Variation of Polymetrics (Polimetriku variācija) ir performance, kur divi dejotāji parādās telpā, lai pieskaņotu savu ķermeņu izteiksmi nezināmajam, ķertu ēnas un skaņas plūdumu. Šī performance ir pētījums par mirkļiem, kuros var satikties dažādu metriku pasaules. Savukārt instalācijas centrā ir liela iekārta skulptūra, kas atvasināta no latviešu un lietuviešu tradicionālajiem puzuriem, kurus izmanto, lai atzīmētu dzīves pārejas brīžus, piemēram, saulgriežus, piedzimšanu vai kāzas, un to nepārtrauktās kustības nolūks ir aizbaidīt ļaunos garus un dot svētību jaunlaulātajiem. Tie var saistīties arī ar māņticību, un tiek uzskatīts, ka griežoties tie uzsūc visas negatīvās enerģijas.
13. septembris, izstādes pēdējā diena, tiks pavadīta ar aizraujošiem atklājumiem RIBOCA2 Ģimenes dienā aicinot gan lielus, gan mazus zinātkārus pētniekus. Laikā no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas pētnieces Zanes Ozoliņas vadītājā darbnīcā “Kad neredzamais top redzams” ikvienam būs iespēja iemēģināt roku Vinogradska kolonnas pagatavošanā, piedaloties vides mikrobioloģijas eksperimentā, kas ļaus ar laiku ieraudzīt to, ko nemaz nevaram pamanīt ar neapbruņotu aci. Tādēļ, lai uzzinātu vairāk par šiem mikroorganismiem, ģimeniskā un draudzīgā atmosfērā dalībnieki iepazīs mikropasauli un lūkos salīdzināt, kas tos atšķir no mums?
Svētdien izstādes apmeklētājam, kuri būs pieteikušies, rakstot uz education@rigabiennial.com būs iespēja bez maksas (nepieciešama vien derīga izstādes biļete) piedalīties RIBOCA2 kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas organizētajā publiskajā tūrē angļu valodā, lai kopā padziļinātāk atklātu laikmetīgās mākslas apvāršņus un
Kā jau ziņots iepriekš, mākslas notikumu kartē iezīmējot vēl nepieredzētu pieturpunktu, šajā sarežģītajā laikā, kad pasaule turpina piedzīvot starptautisku mākslas notikumu atcelšanu, RIBOCA2 viss reizē zied visu paaudžu apmeklētājiem atklājas savdabīgā un uz klātesamību aicinošā laikmetīgās mākslas pieredzē, kuru iespējams piedzīvot Andrejsalā no 20. augusta, līdz 13. septembrim. RIBOCA2 projektu veido izstāde, kas risināta kā daudzslāņaina, vēstījumu piesātināta pieredze, un tā noslēgsies ar pilnmetrāžas filmu. Kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas un līdzrežisora Dāvja Sīmaņa veidotā filma savu pirmizrādi piedzīvos 2021.gada sākumā.
RIBOCA2 ir atvērta jebkura vecuma, interešu un zināšanu auditorijai, aicinot laikmetīgo mākslu iepazīt neierobežojošā izstādes formātā un izmantot to kā izejas punktu daudzveidīgu un plašu jautājumu aplūkošanā. Šajos apstākļos īpaši ievērojot sociālu atbildību un sekojot līdzi drošai distancei, RIBOCA2 organizatori Andrejsalas iepazīšanai aicina ieplānot 4 stundas, pirms izstādes apmeklējuma pievēršot uzmanību ērtu apavu un apģērba izvēlei, kā arī to neatlikt uz pēdējo brīdi – tā būs pieejama apmeklētājiem vien trīs nedēļas. Biļetes par draudzīgu cenu iespējams iegādāties RIBOCA mājaslapā vai “Biļešu Serviss” mājaslapā un kasēs iepriekš pārdošanā, kā arī uz vietas RIBOCA2 biļešu kasēs visu biennāles laiku.
Izvēršot kuratores ieceri arī ārpus izstādes galvenajām norises vietām, viss reizē zied būs sastopams, dodoties gastronomiskajos piedzīvojumos. Sadarbībā ar trim vietējiem restorāniem – “Mazā Terapija”, “Casa Nostra” un “3 pavāru restorāns” – un to šefpavāriem, RIBOCA2 aicina iepazīt “valdzinājuma atjaunotnes” aromātu un garšu interpretāciju veģetāra ēdiena formā. Kosmosa ritmi, vietējie produkti, sezonālas krāsas un gadskārtu kalendārs – tās ir dažas no tēmām, kurās šefpavāri iedziļināsies, radot vienu īpašu ēdienu vai vairāku kārtu maltīti.
Sīkāka informācija par publisko programmu pasākumiem un izstādi pieejama RIBOCA mājaslapā un riboca.digital.
Pandēmijas izraisīto apstākļu dēļ arī biennālei nācās mainīt programmas norises laiku un vairākas izstādes jau pakāpeniski atklātas kopš maija beigām. Tomēr organizētājiem ciešā sadarbībā ar partneriem ir izdevies saglabāt visu norišu spektru, centrālos notikumus koncentrējot septembrī un pilno biennāles programmu izvēršot līdz pat novembra sākumam Rīgā un Daugavpilī.
Līga Spunde. “Slepenā tikšanās # 1”, 2020
RFB 2020 šogad, veidojot programmu, vērš uzmanību uz to, ka attēls kā viens no informācijas nesējiem mūsdienās lielā mērā ir zaudējis savu dokumentāli reprezentējošo funkciju, tā vietā iegūstot bezgalīgu nozīmju un realitāšu radīšanas brīvību. Cenšoties orientēties tik daudzu līdzās pastāvošu realitāšu sistēmās, nākas apgūt arī jaunas vizuālās lasītprasmes. Kā mēs uztveram un pieredzam realitāti mūsdienās, kad fiziskās un digitālās realitātes nošķīrums ir kļuvis neskaidrs un komunikācijā dominē vērtību un realitāšu plurālisms? Šos jautājumus katrs no savas perspektīvas aktualizē vairāk nekā 60 biennāles dalībnieku no 13 valstīm. Jāatzīmē, ka vairāki, tostarp starptautisku atzinību un balvas ieguvuši mākslinieki, darbus radījuši tieši Rīgas Fotogrāfijas biennālei 2020.
Kristina Olleka un Kerts Vīarts. EXHIBIT_ONSCROLL (pieejama tiešsaistē), 2017/2020
No 7. līdz 26. septembrim notiks RFB 2020 kulminācijas notikumi No 12. septembra Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” būs skatāms RFB 2020 centrālais notikums – divas starptautiskas izstādes – “Ekrāna ēra II: Ainava” un “6 x 6 / 36” . Izstādes “Ekrāna ēra II: Ainava” kuratores ir Inga Brūvere (LV) un Marīe Šēvolda (Marie Sjøvold, NO). Izstāde turpina jau 2018. gadā aizsākto izstāžu ciklu “Ekrāna ēra” par to, kā tehnoloģiju laikmets iespaido un maina mūsu uztveri, domāšanu, ikdienas dzīvi un komunikāciju. Izstādē arī tiek vērsta uzmanība uz tradicionālo glezniecības žanru transformācijām digitālajā vidē, šogad pievēršoties ainavas žanram un tam, kā ir mainījusies mūsu izpratne par ainavu. Izstādē piedalās starptautisku atzinību guvuši mākslinieki Rikards Aleksandešsons (Richard Alexandersson, SE), Tuomo Rainio (Tuomo Rainio, FI), Eva Stenrama (Eva Stenram, SE), Kristina Olleka (Kristina Ollek, EE) & Kerts Vīarts (Kert Viiart, EE), Mārtiņš Ratniks (LV), Marena Dagnija Jūella (Maren Dagny Juell, NO), Sveins Fannars Juhanssons (Sveinn Fannar Jóhannsson, NO) , Santa France (LV), Emilija Škarnulīte (Emilija Škarnulytė, LT).
Īvī Johova. “spoguļattēls”, 2020
Savukārt franču kuratora Žana Lika Sorē (Jean-Luc Soret, Collectif NUNC, FR) izstādi “6 x 6 / 36”, kas būs apskatāma Intro zālē, var raksturot kā kabatas izstādi viedtālruņiem. Projektā realizēta apvienības Nunc iecere izlūkot jaunas digitālās izdevējdarbības formas un jaunu pieeju izstāžu norisei pieļauj iespēju apvienot ekspozīciju un publikāciju. Tās ne tikai asociējas viena ar otru, bet saplūst vienotā formā – piezīmju grāmatiņā, ko var ielikt kabatā vai somā. Lasītājs var iepazīties ar piedāvātajiem darbiem, kā arī izmantot uzlīmes, lai veidotu savu personīgo izstādi privātā telpā (piemēram, dzīvojamā istabā vai virtuvē) vai publiskā vietā (piemēram, uz sienas, reklāmas stenda, sabiedriskajā transportā utt.). 6 x 6 / 36 piedāvā alternatīvu tradicionālajiem muzeju kodiem, attālinoties no ‘baltā kuba’ sistēmas un pazīstamām meditācijas metodēm. Radot alternatīvas saiknes starp mākslas darbu, subjektu un objektu, “6 x 6 / 36” attīsta jaunu pieeju izstādes, izplatīšanas un uztveres jēdzieniem.
Tajā pašā nedēļā atklāsim vēl vairākas biennāles izstādes. No 7. septembra pieturvietās Rīgā būs apskatāms Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 un Latvijas Fotogrāfijas muzeja aizsāktā pētījuma rezultāts – mākslas intervences pilsētvidē “(Ne)redzamās autores”. Tas ir veltīts nezināmajam vai, drīzāk, neredzamajam Latvijas kultūras mantojumam, paplašinot skatījumu par pagātnes notikumiem caur sieviešu pieredzes prizmu un pievēršoties sieviešu fotogrāfu darbam Latvijā 20. gadsimta pirmajā pusē. Projekta kuratore ir Šelda Puķīte (LV).
No 10. septembra Galerijā ISSP būs apskatāma mākslinieka Andreja Strokina (LV) personālizstāde “Kosmiskās skumjas” – vizuāla dienasgrāmata un eksperiments ar nolūku privātu pieredzi padarīt par publisku. Apvienojot impulsu tūlītēji dalīties ar attēlu sociālajos tīklos un blāvi zilganus, graudainus filtrus, sērija reflektē par mūsdienu digitālās paaudzes nostalģiju pēc analogā laikmeta. Izstādes kuratore ir Evita Goze (LV). Savukārt grāmatnīcā un barā “Bolderāja” arī no 10. septembra varēs iepazīties ar mākslinieces Ingrīdas Pičukānes (LV) darbiem personālizstādē “Moostes pastkartes”. Humoristiskais pašterapijas fotoprojekts ir tapis kā veltījums ķermeņa pozitīvismam un seksīgumam. Izstādes kuratore – Šelda Puķīte (LV).
10. septembrī plkst. 17.00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā aicinām uz Fotogrāfijas arheoloģijas fonda (PL) pārstāves Martas Pšibilo (Marta Przybylo, PL) lekciju “Pieredzot matēriju: Par darbu ar fotogrāfijas arhīviem”. Viņa stāstīs par fonda pieredzi, mērķiem, izaicinājumiem, mēģinājumiem iegrožot haosu un psiholoģiskiem sadarbības aspektiem ar arhīvu īpašniekiem, kā arī par mūsdienu mākslinieku darbiem, kas radīti Fotogrāfijas arheoloģijas fonda kolekcijas iespaidā. Lekcija notiek fonda darbiem veltītās RFB 2020 izstādes “Ja tu mani aizmirstu” ietvaros, kas no 20. augusta jau skatāma skatāma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Izstādes kurators ir Adams Mazurs (Adam Mazur, PL).
Lūcija Alutis-Kreicberga. “Meitenes portrets”, 20. gs. 20.–30. gadi. No Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma
Līdz pat septembra beigām piedāvāsim arī plašu izglītības programmu. 12. septembrī Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” būs iespēja piedalīties simpozijā “Galamērķis nav vieta”. Simpozijs pulcēs sešus Eiropas pētniekus, kuri runās par fotogrāfiju, tās teoriju un patiesīgumu. Simpozija dalībnieku vidū Ulrika Ferma (Ulrika Ferm, FI), Mari Līsa Medisone (Mari-Liis Madisson, EE), Adams Mazurs (Adam Mazur, PL), Marko de Mutīss (Marco de Mutiis, CH), Nēme Lops (Neeme Lopp, EE) un Baiba Tetere (LV). Simpozija kurators – mākslas kritiķis un vēsturnieks Indreks Grigors (Indrek Grigor, EE).
Piedāvāsim arī vairākas diskusijas, tostarp par kultūras festivālu lomu mūsdienu pilsētvidē un nākotnes vīzijām postinterneta laikmetā. Būs iespēja apmeklēt arī lekcijas, meistarklases jauniešiem ar māksliniecēm Ingrīdu Pičukāni (LV) un Līgu Spundi (LV). 26. septembrī rīkosim biennāles “Kino sestdienu” kinoteātrī “Kino Bize”, kas pievērsīsies realitātes un fikcijas attiecībām, aicinot uz šī gada biennālē aktualizētajām tēmām paraudzīties caur kino prizmu. Biennāles izglītības programmas vadītāja ir Elīna Ķempele (LV).
Savukārt oktobrī un novembrī apmeklētājus gaida noslēdzošie Rīgas Fotogrāfijas biennāles notikumi.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Biennāles tematika aptver jautājumus no kultūras teorijas līdz aktuāliem sociālpolitiskiem procesiem Baltijas un Eiropas reģionā, tiecoties fiksēt un mākslas festivāla formātā piedāvāt kopīgi izprast pasaulē notiekošās pārmaiņas, kuras mums nepieciešams ne tikai redzēt, bet arī iztēloties, tulkojot mūsdienās tik sarežģīto un piesātināto vizuālo valodu jēgpilnās attiecībās − starp ikdienu, kameras objektīvu, vēstures materiālu, laikmetīgo mākslu, tehnoloģijām un nākotni. Pirmā Rīgas Fotogrāfijas biennāle norisinājās 2016. gada aprīlī.
RFB 2020 Norises vietas Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Galerija ALMA, ISSP Galerija, Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietas, grāmatnīca un bārs Bolderāja, Kinoteātris “Kino Bize”, Cēsu Izstāžu nams, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs.
RFB 2020 Sadarbības partneri un atbalstītāji
Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Galerija ALMA, ISSP Galerija, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Marka Rotko mākslas centrs, Cēsu Izstāžu nams, bārs, grāmatu veikals “Bolderāja”, Kino Bize, JCDecaux Latvija, Adama Mickeviča Institūts (PL), Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Goethe-Institut Riga, Francijas institūts Latvijā, Somijas, Zviedrijas, Šveices, Igaunijas un Polijas vēstniecības Latvijā, Fotogrāfijas arheoloģijas fonds (PL), LG Electronics Latvia, Rixwell Hotel, Lux Express, Tipogrāfija “Adverts”, Hibnerstudio, Valmiermuižas alus darītava, Kokmuižas alus, Arterritory, LSM, Satori, žurnāls “IR”, Punctum, Literatūra ir menas (LT), Latvijas Radio, Radio NABA
Šīs nedēļas publiskās programmas pasākumu sarakstu aizsāk RIBOCA2 mākslinieka Timura Si-Cjiņa lekcijatrešdien,26. augustā, pkst. 18:30. Mākslinieka daiļradei raksturīgas zīmolotas ekosistēmas un 3D printētu skulptūru instalācijas, gaismas kastes un virtuālā realitāte, caur šiem darbiem meklējot domāšanas veidu, kas sniegtos tālāk par antropocentrisku duālismu — labais un ļaunais, prāts un ķermenis, matērija un dvēsele —, kas atrodas Rietumu apziņas centrā. Biennāles izstādē Si-Cjiņs kontekstualizē jaunas, sekulāras ticības projektu New Peace (Jaunais miers), aplūkojot Latvijas pagāniskās tradīcijas un to mantojumu. Lekcijas laikā mākslinieks iedziļināsies ne tikai RIBOCA2 izstādītā darba konceptā, bet arī aplūkos jautājumus, kas raksturīgi viņa mākslas praksei kopumā, aizskarot tādas tēmas kā mūsdienu filosofija, kultūras attīstība un izziņas dinamika.
Ceturtdien, 27.augusta pēcpusdienā, plkst. 14:00 uz diskusiju aicināti seniori. Organizējot RIBOCA Senioru sarunas, Izglītības programmas veidotāji vēlas aktualizēt nepieciešamību pēc stereotipu, kas saistās ar laikmetīgo mākslu un tās izvēlēto auditoriju, pārvērtēšanu – laikmetīgās mākslas praksēs veidoto mākslas darbu saturs nav aktuāls tikai jaunākajām paaudzēm. Neuzsverot kādas paaudzes pārākumu, katra izstādes apmeklētāja pieredze un viedoklis var kļūt par katalizatoru dažādu mūsdienu jautājumu risināšanai un sabiedrībā aktīvi pārstāvētu viedokļu izvērtēšanai. Taču, ņemot vērā, ka RIBOCA2 iecere ir pievērsties pārdomām par mūsu apdzīvotās pasaules galu un iespējām uzcelt jaunu, šī tēma īpaši aktualizējas sarunās ar vecāka gada gājuma sabiedrības pārstāvjiem, kas, savā dzīvē jau piedzīvojuši veselu sistēmas sabrukšanu un savā ziņā ”jaunas pasaules” radīšanu. Šāda pieredze un atmiņas par pārmaiņu laikiem ir vērtīgas tālākas diskusijas veidošanai par to, kā mainās pasaules redzējums un indivīda attiecības ar vidi, ienākot krasām izmaiņām ikdienas dzīvē. Nesteidzīgā ritmā iepazīstot izstādītos darbus un iegrimstot Andrejsalas atmosfēriskajā vidē, mājīgā gaisotnē pie tējas tases un cepumiem pēc izstādes aplūkošanas diskusijas dalībniekiem būs iespēja dalīties ar redzēto, kavējoties savā pieredzē un raisot kopējas pārdomas caur dažādu viedokļu atspoguļojumu.
Ņemot vērā ierobežoto dalībnieku skaitu, lūgums reģistrēties, rakstot uz dalībnieku education@rigabiennial.com vai zvanot pa tālr.+371 2020 6323. Pensionāriem ieeja brīva, uzrādot pensionāra apliecību.
Turpinot RIBOCA2 tiešsaistes publiskās programmas aicinājumu paraudzīties uz cilvēka dzīvi un klātbūtni uz šīs planētas, 27. augusta vakaru plkst. 19.00 noslēgs socioloģes Eiverijas Gordones tiešsaistes lekcija “Spoku apsēstas nākotnes ‒ utopiskās robežzonas”. Kalifornijas Universitātes (Santabarbara) socioloģijas profesore un Londonas Universitātes Bērkbeka Jurisprudences augstskolas viesprofesore, kā arī vairāku grāmatu un publikāciju autore, Eiverija Gordone uzskata, ka spokošanās norāda uz kāda sociālās vardarbības akta nodarītu zaudējumu vai pāridarījumu pagātnē vai tagadnē. Šī lekcija, kuras uzmanîbas centrâ ir Vilkābeles arhīva saturs, aicinās pakavēties pārdomās par utopiskajām robežzonām, kurās dominē bēgšana, maronâþa jeb autonomas izbēgušo vergu kopienas, klaidonība, kareivju dezertēšana un citas, bieži vien skaidri nenolasāmas patvēruma meklējumu, pretošanās un alternatīvu dzîvesveidu formas.
Līdzsvara izjûtu pieredzēt klâtienē un pârbaudît savus spēkus akmeņu skulptûru balansēšanâ bûs iespēja RIBOCA2 dalîbnieces Bridžetas Polkas vadîtajâ meistarklasē “Meklējot lîdzsvaru”, kas notiks piektdien, 28. augustâ, plkst. 15:00. Bridžeta Polka pazîstama ar izdedžu bluķu, íieìeïu un dabisku akmeņu balansēšanu, veidojot îslaicîgas skulptûras, kuras kopâ satur tikai neiedomâjami trausla lîdzsvara spēks. Atklâjot ne tikai šķietami neiespējamo akmeņu skulptûru tehnisko procesu, Polka iepazîstinâs dalîbniekus arî ar tâ meditatîvo nozîmi un kâ akmeņu balansēšana palîdz pieredzēt pilnîgu mieru, klusumu um fokusēšanos. Meistardabnîca notiks angļu valodâ, taču tulkojums latviešu un krievu valodâs tiks nodrošinâts pēc nepieciešamîbas. Ierobežota dalîbnieku skaita dēļ lûgums reģistrēties .
Svētdien, 30. augustā, nedēļu noslēgskārtējā “Pēdējās tīrīšanas diena”, kas notiks sadarbībā ar Augnīcu, kurā RIBOCA2 apmeklētâji arî izstâdes darba laikâ laipni aicinâti uzkavēties, relaksēties un pastrâdât dârzâ ‒ vai nu sekojot uz vietas atrodamajiem norâdîjumiem, vai klausot savai intuîcijai. Dârzâ visu biennâles laiku bûs brîvi pieejama pašapkalpošanâs tējnîca, arî svaigi garšaugi, tomâti, âboli un citi labumi (ierobežotos daudzumos). Šoreiz Augnîcâ no plkst. 13:00 lîdz plkst. 18:00 bûs iespējams uzzinât vairâk par zero waste balkona dârza iekopšanu, gût ieskatu daudzveidîgo un viengadîgo augu pasaulē, kâ arî piedalîties mezglošanas un aušanas meistardarbnîcâ.
Sekojot RIBOCA mākslas vēstnešiem, ikvienam izstādes apmeklētājam ir iespēja bez maksas piedalīties kādā no publiskajām tūrēm, lai kopā atklātu laikmetīgās mākslas apvāršņus un iepazītu tās starpdisciplināro dabu. Tūres pieejamas no otrdienas līdz piektdienai plkst. 17.00, savukārt brīvdienās iespējams izvēlēties sev ērtāko laiku – plkst. 13.00 vai plkst. 17.00; nepieciešama vien derīga izstādes biļete.
Kā jau ziņots iepriekš, mākslas notikumu kartē iezīmējot vēl nepieredzētu pieturpunktu, šajā sarežģītajā laikā, kad pasaule turpina piedzīvot starptautisku mākslas notikumu atcelšanu, RIBOCA2 viss reizē zied visu paaudžu apmeklētājiem atklājas savdabīgā un uz klātesamību aicinošā laikmetīgās mākslas pieredzē, kuru iespējams piedzīvot Andrejsalā no 20. augusta, līdz 13. septembrim. RIBOCA2 projektu veido izstāde, kas risināta kā daudzslāņaina, vēstījumu piesātināta pieredze, un tā noslēgsies ar pilnmetrāžas filmu. Kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas un līdzrežisora Dāvja Sīmaņa veidotā filma savu pirmizrādi piedzīvos 2021.gada sākumā.
RIBOCA2 ir atvērta jebkura vecuma, interešu un zināšanu auditorijai, aicinot laikmetīgo mākslu iepazīt neierobežojošā izstādes formātā un izmantot to kā izejas punktu daudzveidīgu un plašu jautājumu aplūkošanā. Šajos apstākļos īpaši ievērojot sociālu atbildību un sekojot līdzi drošai distancei, RIBOCA2 organizatori Andrejsalas iepazīšanai aicina ieplānot 4 stundas, pirms izstādes apmeklējuma pievēršot uzmanību ērtu apavu un apģērba izvēlei, kā arī to neatlikt uz pēdējo brīdi – tā būs pieejama apmeklētājiem vien trīs nedēļas. Biļetes par draudzīgu cenu iespējams iegādāties RIBOCA mājaslapā vai “Biļešu Serviss” mājaslapā un kasēs iepriekš pārdošanā, kā arī uz vietas RIBOCA2 biļešu kasēs visu biennāles laiku.
Izvēršot kuratores ieceri arī ārpus izstādes galvenajām norises vietām, viss reizē zied būs sastopams, dodoties gastronomiskajos piedzīvojumos. Sadarbībā ar trim vietējiem restorāniem – “Mazā Terapija”, “Casa Nostra” un “3 Pavāru restorāns” – un to šefpavāriem, RIBOCA2 aicina iepazīt “valdzinājuma atjaunotnes” aromātu un garšu interpretāciju veģetāra ēdiena formā. Kosmosa ritmi, vietējie produkti, sezonālas krāsas un gadskārtu kalendārs – tās ir dažas no tēmām, kurās šefpavāri iedziļināsies, radot vienu īpašu ēdienu vai vairāku kārtu maltīti.
Sīkāka informācija par publisko programmu pasākumiem un izstādi pieejama RIBOCA mājaslapā riboca.digital.
RIBOCA2 65 individuālu dalībnieku un 9 kolektīvu veidotie darbi nav vienīgais, kas kā daudznozīmīgs labirints ievedīs skatītaju valdzinājuma atjaunotnē un caur Andrejsalas kinematogrāfisko vidi ļaus nonākt pie personiskiem pieredzējumiem, – RIBOCA2 atklāšanas programma būs izstādi papildinošs elements, aicinot skatītāju domāt dialogā un būt klātesošiem ne tikai sarunās un dažāda veida darbnīcās, bet arī laika un fiziskās klātbūtnes nogrieznī noteiktiem mākslas darbiem.
Ceturtdiena
Programmu plkst. 12.00 ievadīs māksliniece Bridžeta Polka ar performanci “Akmeņu un atlūzu balansēšana”, kura laikā dažāda izmēra būvniecības materiālu atlūzas, ķieģeli un akmeņi savienosies īslaicīgās skulptūrās, kuras veido neiedomājami trausla līdzsvara spēks un atklāj par cilvēka gribas, minerālu pasaules īpašību un fizikas likumu kopdarba rezultātu. Ar nelieliem pārtraukumiem māksliniece turpinās performance katru dienu, strādājot ar akmeņiem un gruvešu atlūzām, kas atrastas Rīgā un pilsētas apkārtnē, un ar smalki izsvērta līdzsvara palīdzību veidojot skulptūras no pilsētas un visas zemes vēstures slāņu fragmentiem. Viņas mākslas darbi neatstās nekādas pēdas un pastāvēs tikai līdz biennāles noslēgumam.
Atklāšanas dienā būs iespēja pieredzēt arī Doras Budoras “Gadā, kurā (kompanjondarbs)” plkst. 13.30 un Olivera Bīra “Mājas dievības (Aspazija)” plkst. 16.00 performances, savukārt plkst. 18.15 šo ciklu noslēgs Dominikas Olšovijas “Miegainas sirds žāvas”, kuras ietvaros māksliniece pievēršas nāvei, tās tradicionālajām izpausmēm un vietai, ko tai atvēl laikmetīgā kultūra, īpaši izceļot publiskās apraudāšanas un ar to saistīto emociju paradoksus.
Atklāšanas dienas programmu 20. augustā plkst. 17.00 papildinās arī mākslinieka Tomasa Saraseno saruna ar RIBOCA2 kuratori Rebeku Lamaršu-Vadelu, savukārt plkst.12.30 un plkst. 15.30 uz tikšanos ar laikmetīgo mākslu aicinās RIBOCA mediatori, vedot izstādes pieredzi bagātinošās ekskursijās un kopā atklājot Andrejsalas teritoriju.
Piektdiena
Pasākumu programma turpināsies arī piektdien, 21. augustā, arī pilnmetrāžas filmas uzņemšanas dienā, kā arī nedēļas nogalē, rosinot papildināt izstādes apmeklējuma pieredzi ar dalību mediatoru vadītajās ekskursijās un dažāda veida pasākumos, tai skaitā Valda Celma sarunā ar kritiķi Vilni Vēju plkst. 15.30, mākslinieka Augusta Serapina lekcijā plkst. 17.00., bet plkst. 18.00 Džeka Halberstāma lekcijā “Mežonība – apmulsuma estētika.
Sestdiena
RIBOCA2 trešo norises dienu plkst. 12.00 atklās Ninas Baijeres performance “Absolūtais zaudējums”, pēcpusdienā aicinām doties uz Jūrmalu, lai plkst. 17.00 pievienotos ekskursijai “”Kruīzings” padomju Rīgā. Irbes dienasgrāmata” – Kaspara Vanaga vadītai sarunai ar mākslinieku Jānusu Sammu un vēsturniekiem Inetu Lipšu un Uku Lemberu.
Svētdiena
Svētdien, 23. augustā, atklāšanas programmu noslēgs RIBOCA2 Ģimenes diena, kurā uz dažādiem notikumiem aicināsim visa veida ģimenes ar bērniem, senioriem, tīņiem, otrās pakāpes brālēniem, māsīcām un citiem ģimenes locekļiem. Caur dažādiem pasākumiem būs iespēja iepazīties ar izstādē redzamajiem darbiem un atklāt ko jaunu par Andrejsalas apkaimi, kā arī piedalīties darbnīcās un uzzināt noslēpumus par zemūdens pasauli, plastmasas pārstrādes iespējām, testēt augsni, apmainīties ar augiem, izpētīt urbāno dārzu un vienā dienā pēkšņi kļūt par filmas aktieriem.
Šīs dienas laikā no plkst. 12.00 līdz plkst. 17.00 notiks dažāda veida aktivitātes – darbnīca “Nezināmie ūdeņi”, Pop-up interaktīvā zaļā ekrāna studija, Plastmasas pārstrādes demonstrējumi, Monotipijas darbnīca un dzejnieces Marija Luīzes Meļķes nodarbība “Īsta māksla, fiktīvi stāsti”. Savukārt no plkst. 13.00 līdz plkst. 17.00 programmā “Dabas bērni” varēs iepazīt “Augnīca” izveidoto urbāno dārzu, būs iespēja iesaistīties mobilā augsnes mērījumu laboratorijā un veikt eksperimentus kopā ar zinātnieku, augsnes pētnieku Dr. geogr. Imantu Kukuļu, darbosies augu apmaiņas punkts, augu nospiedumu darbnīca, “Sēklu bumbu” stacija, orientēšanās spēle bērniem savvaļas un kultūraugos, kā arī pašapkalpošanās tējnīca.
Kā jau ziņots iepriekš, 2. Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle viss reizē zied ārkārtas situācijas ietekmē bija spiesta mainīt savu formātu, ļaujoties nebijušai vizuālās mākslas izstāžu formāta transformācijai un vienlaikus saglabājot koncepcijas pamatā ietverto vēlēšanos meklēt citu veidu, kā dzīvot šajā pasaulē, atrodot saskares punktus ar citām balsīm, citu uztveri un jauniem ceļiem attiecību veidošanā. Zīmīgi, ka konceptā ietvertā ideja tik pravietiski sasaucas ar izaicinājumiem jaunu ceļu meklējumos, ar ko šobrīd saskaras visa pasaule. RIBOCA2 kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas izraudzītais valdzinājuma atjaunotnes jēdziens ‒ alternatīva pašreizējai bezcerīgu vēstījumu lavīnai ‒ kļuva par ietvaru, kurā veidot pozitīvus tagadnes un nākotnes scenārijus, kuros tas, ka beidzas viena pasaule, nenozīmē, ka pienācis pasaules gals.
Lai arī izstādes vizuālais veidols ir atkāpe no līdz šim ierastā biennāles formāta, izstādes norises vietu izmantojot arī kā filmas uzņemšanas laukumu, apmeklētājiem tas sniegs iespēju gūt vēl nebijušu, nepastarpinātu pieredzi un kļūt par lieciniekiem tās uzņemšanā. 4-5 stundu garā, nesteidzīgā pastaigā pamazām atklājot Andrejsalas apslēptos vaibstus, ritmus un vērojot, kā uz mūsdienu drupām iezīmējas jaunas pasaules aprises, mākslas darbi atklāsies brīvā dabā, krastmalā, tukšos zemes gabalos, pļavās un aizaugušos brikšņos, bijušajā peintbola laukumā un dažādās telpās ‒ no angāra līdz RIBOCA2 galvenajai mītnei, ostas ēkai. Pa pusei drupas, pa pusei būvlaukums, kas kaut kas starp pagātnes sabrukušajiem sapņiem un tagadnes realitāti, Tarkovska filmām raksturīgās gaisotnes caurstrāvotajā Andrejsalā izstādes norise pārtaps arī par pilnmetrāžas filmas scenāriju, izsekojot sākotnējā izstādes plāna atblāzmām un no jauna radītajām iecerēm. Filmas mākslinieces, scenāristes un inscenētājas Rebekas Lamarša-Vadelas un filmas līdzrežisora, pazīstamā latviešu kinematogrāfista Dāvja Sīmaņa kopdarba pirmizrāde paredzēta 2021.gada sākumā.
Līdz izstādes norises beigām, 13. septembrim, izstādi bagātinās vairākas performances (Bridžita Polka, Dominika Olšovija, IevaKrish, Bendiks Jiske, Nina Beijere un Dora Budora), mākslinieku lekcijas (Lina Lapelīte, Margarita Imo, Valdis Celms, Olivers Bīrs, Tomass Saraseno, Emanuele Koča, Jānuss Samma sarunā ar Uku Lemperu un Inetu Lipši) un biennāles tiešsaistes cikla lekciju turpinājums ar Džeka Halberstāma, Eiverijas Gordones un Vensjānas Deprē piedalīšanos, kā arī mākslas mediatoru vadītas ekskursijas. Visas šīs aktivitātes notiks, ievērojot veselības aizsardzības un drošības noteikumus.
Izvēršot kuratores ieceri arī ārpus izstādes galvenajām norises vietām, viss reizē zied būs sastopams, dodoties gastronomiskajos piedzīvojumos. Sadarbībā ar trim vietējiem restorāniem – “Mazā Terapija”, “Casa Nostra” un “3 pavāru restorāns” – un to šefpavāriem, RIBOCA2 aicina iepazīt “valdzinājuma atjaunotnes” aromātu un garšu interpretāciju veģetāra ēdiena formā. Kosmosa ritmi, vietējie produkti, sezonālas krāsas un gadskārtu kalendārs – tās ir dažas no tēmām, kurās šefpavāri iedziļināsies, radot vienu īpašu ēdienu vai vairāku kārtu maltīti.
Sīkāka informācija par atklāšanas programmas pasākumiem un izstādi pieejama RIBOCA mājaslapā.
Kopš projekta pirmsākumiem, vēl nenojaušot par šī brīža globālo problēmu, kas krasi izmainījusi sabiedrības pulsu, kuratores Rebekas Lamaršas-Vadelas sākotnējā iecere bija pievērsties pārdomām par mūsu apdzīvotās pasaules galu un iespējām uzcelt jaunu, atvēlot tajā vietu citām balsīm, citiem skatpunktiem un citai pieejai attiecību veidošanā. Balstoties šajā pamatidejā, RIBOCA2 jau sākotnēji tika pieteikta kā alternatīva bezcerīgu naratīvu gūzmai, un valdzinājuma atjaunotnes jēdziens kļuva par ietvaru, kurā veidot pozitīvus tagadnes un nākotnes scenārijus, kuros tas, ka beidzas viena pasaule, nenozīmē, ka pienācis pasaules gals. Biennāles viss reizē zied koncepcija organiski iekļaujas arī Latvijas un Baltijas kontekstā, atgādinot, ka šeit, daudzo okupāciju, karu un ekonomisko apvērsumu gaitā, ir bijuši neskaitāmi „pasaules gali”. Lamarša-Vadela uzsver:
Pasaules sabrukums, kas ir izstādes teorētisko pārdomu pamatā, notika realitātē, piedāvājot mums sarežģītu, taču vēsturisku iespēju padarīt RIBOCA2 vēstījumu vēl nozīmīgāku. Covid-19 pandēmija ir pārbaudījums tam, kā mēs veidojam un saprotam attiecības; šajā laikā mēs sākam apzināties, ka, būdami tik ļoti pakļauti gan redzamu, gan neredzamu attiecību ietekmei, esam aktīvi līdzdalībnieki plašā un daudzveidīgā ainavā, ko veido daudz sarežģītāki elementi nekā tikai mūsu ķermeņi un domas vien.
IZSTĀDE
Izstādē iekļautie darbi atklāsies savdabīgā, uzmanību saistošā scenogrāfijā. Jau tuvojoties RIBOCA2 pārvaldītajai teritorijai Andrejsalā, apmeklētāju skatam paveras jaunais Hannas Lipardas reklāmas plakātu dzejas cikls. Kā abstrakts signāls šie teksti atbalsojas pasaules tempos, tās nepastāvībā, attālumos starp cilvēkiem un atgādina par „bezkontakta attiecībām”, kas veido šī brīža pasauli. Kā simboliski, tā fiziski ienākot pa vārtiem, milzīgās teritorijas pirmajā angārā, pie ķieģelu sienas, virs durvīm uzstādītā Ugo Rondinones monumentālā varavīksnes skulptūra „dzīves laiks” paveras kā Odisejai līdzvērtīgās izstādes prologs un ļauj paraudzīties uz mūsu priekšstatiem par laiku un eksistenci. (Lai arī šībrīža apstākļi ierobežoja oriģinālā darba transportēšanu, apmeklētājiem būs iespēja iepazīt versiju, kas tapusi no Rīgā pieejamajiem materiāliem.) Un vien slieksnis šķir varavīksni no plaša, ar akmeņiem un nojauktu ēku atlūzu klāta lauka. Drupas, kas atceļojušas no dažādām Rīgas vietām, ik dienu tiek transformētas Bridžitas Polkas akmeņu balansēšanas praksē. Nepastāvīgās un gandrīz brīnumainā kārtā būvētās skulptūras noturas šķietami neiespējamā līdzsvarā un poētiski iemieso domu par drupu atgūšanu un jaunu pasauļu celšanu pacietības un izturības garā.
Savukārt pie krastmalas izstādes apmeklētāju vilina instalācija, kurā autori (Lina Lapelīte un arhitekts Mants Petraitis) atdzīvinājuši viduslaiku Rīgas tirgotāju piekopto kokmateriālu pārvadāšanas praksi jeb baļķu pludināšanu, kad vīri balansēja uz upes ūdeņu nestajiem baļķiem. Performatīvais vitalitātes un dziņas atainojums pievēršas pārdomām par attiecībām starp cilvēkiem, dabas bagātībām un upes spēku.
Lielāka daļa darbu aplūkojami bijušajā ostas ēkā, kas ir biennāles centrālā norises vieta un vienuviet atklāj 36 mākslas darbus. Divi no tiem ir latviešu kinētisma pioniera Valda Celma realizētie projekti, kas sākotnēji radušies 20.gs. 70. gados ‒ lielformāta kinētiskās skulptūras, kuru mērķis ir aktivizēt ārpus cilvēka uztveres eksistējošās kosmiskās kustības un enerģijas. Savukārt Pāvela Althamera instalācija, kas sākotnēji bija iecerēta kā svētkiem līdzīga, kolektīva dionīsiska zīmēšanas sesija izstādes atklāšanas vakarā, pieprasīja jaunu risinājumu šībrīža situācijas ietekmē. Pagaidām tā ir plaša, tukša telpa, kura mainīsies izstādes norises laikā, to piepildot ar elektroniski iesūtītajiem zīmējumiem no Latvijas un citām valstīm. Taču tas nav vienīgais mākslas darbs, kura veidošanā iesaistīta sabiedrība. Izmantojot vienkāršu tamborējuma tehniku, lai izskaidrotu matemātikas teoriju, kas izraisījusi īstu apvērsumu pasaulē, Daina Taimiņa padara haosa un jucekļa ģeometriju pieejamu un saprotamu visiem. Darba veidošanā iesaistot ikvienu interesentu vairāku mēnešu garumā, pie mākslinieces atceļojuši vairāk nekā 600 tamborējumi no Latvijas un visas pasaules, tajā skaitā ASV un Austrālijas. Turpretim mākslinieka Augusta Serapina sākotnējā iecere bija uzcelt Rīgas ielās simtiem sniegavīru kā veltījumu mākslinieciskai sadarbībai starp cilvēka iztēli un planētas resursiem. Šī gada rekordsilto laika apstākļu dēļ sniega nebija nemaz, un sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem Serapins ir atradis veidu, kā uzcelt sniegavīrus no zemes, aicinot iztēloties, kādi rituāli aizstās šo seno tradīciju laikā, kad sniegs kļūst par aizvien retāku parādību.
Mākslas darbi, kuru transportēšana, pabeigšana vai pat iesākšana nebija iespējama situācijā, kad pasaules ražošanas sistēmā agrajā pavasarī iestājās pēkšņā pauze, fizisko objektu vietā ekspozīcijā iecerēti dialogi. Piemēram, fiziski iztrūkstošo Margaritas Imo darbu pārstāv tā apraksts, kas pastāsta par šo latviešu folkloras iedvesmoto monumentālo skulptūru, kas attēlo ūdenī iegrimuša mirstoša vaļa ķermeņa daļas un aplūko hipotēzi, ka klimata pārmaiņas varētu izraisīt garīguma veidošanos dzīvnieku apziņā.
Trīs nedēļu garumā, izstādi bagātinās performances (Bridžita Polka, Dominika Olšovija, IevaKrish, Bendiks Jiske, Nina Beijere un Dora Budora), mākslinieku lekcijas (Lina Lapelīte, Margarita Imo, Valdis Celms, Olivers Bīrs, Tomass Saraseno, Emanuele Koča, Jānuss Samma sarunā ar Uku Lemperu un Inetu Lipši) un biennāles tiešsaistes cikla lekciju turpinājums ar Džeka Halberstāma, Eiverijas Gordones un Vensjānas Deprē piedalīšanos, kā arī mākslas mediatoru vadītas ekskursijas. Visas šīs aktivitātes notiks, ievērojot veselības aizsardzības un drošības noteikumus.
Savukārt 23. augustā paredzēts īpašs pasākums vecākiem un bērniem – RIBOCA2 ģimeņu svētdiena -, kas dos iespēju iesaistīties aizraujošās nodarbībās un darbnīcās visas dienas garumā.
ANDREJSALA – STARP DRUPĀM UN ATJAUNOTNI
Andrejsala, daļēji pamesta pussala, ir kaut kas starp drupām un pārbūves laukumu, tā atbalsojot stāvokli, kādā patlaban nonākusi visa pasaule. Šī apkaime uzlūkojama kā metafora moderno utopiju, padomju ideālu un kapitālisma cerību pārrāvumiem un sasaucas ar mūsu šībrīža sarežģīto uzdevumu ‒ atrast ceļus, kā apdzīvot šo pasauli jaunā laikmetā, vienlaikus apliecinot saikni ar mūsu kopīgo mantojumu. RIBOCA2 ietvarā, Andrejsala paveras tik plaši kā nekad agrāk un, pateicoties izstādei, kas noformēta sadarbībā ar arhitektiem LLRRLLRR, Lauru Linsi un Rolandu Rēmā, ļauj apmeklētājiem piekļūt līdz šim publiski nepieejamām vietām. Izstādes apmeklējums, kas iecerēts kā 4‒5 stundas gara nesteidzīga pastaiga, ļaus sastapties ar citiem ritmiem, paklaiņot pa mūsdienu drupām un iztēloties no tām izaugam jaunu pasauli. Darbi izstādīti brīvā dabā, krastmalā, tukšos zemes gabalos, pļavās un aizaugušos brikšņos, bijušajā peintbola laukumā un dažādās telpās ‒ no angāra līdz RIBOCA2 galvenajai mītnei, ostas ēkai.
ĀRPUS IZSTĀDES / PAPILDINĀJUMS IZSTĀDEI
Izstādes ceļvedi veido dizaina studija Laboratory of Manuel Bürger / Collaboratoires MB. 2020. gada rudenī klajā nāks pilns izstādes katalogs.
Projektā iekļauta arī pilnmetrāžas filma, kas daļēji tiks uzņemta izstādes darba laikā, pārvēršot apmeklētājus par tēlotājiem. Tā tiks pabeigta 2021. gada sākumā. Filmas māksliniece, scenāriste un inscenētāja Rebeka Lamarša-Vadela par līdzrežisoru uzaicinājusi pazīstamo latviešu kinematogrāfistu Dāvi Sīmani.
Pateicoties sadarbībai ar restorāniem, izstādes klātbūtne būs jūtama arī pārējās Rīgas daļās, kas realizēsies kā kulināru atklājumu ceļš cauri visai pilsētai. Šefpavāri ir aicināti radīt savu valdzinājuma atjaunotnes interpretāciju veģetāra ēdiena formā, vienlaikus saglabājot paši savus neatkārtojamos kulinārijas principus un estētiku.
Godinot novadnieces un mākslas pedagoģes Silvas Veronikas Linartes /1939-2018/ ieguldījumu mākslā un apzinoties Silvas Linartes mākslas mantojuma unikalitāti, kā arī veicinot interesi par Daugavpili kā mākslinieciski rosinošu pilsētu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs rezidenču programmas ietvaros ir aicinājis māksliniekus no dažādām valstīm pieteikties simpozijam un radīt unikālus mākslas darbus, kas nākotnē papildinās mākslas centra glezniecības kolekciju.
Šogad simpozijā piedalīsies seši mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas: Osvalds Zvejsalnieks (Latvija), Ingrīda Ivane (Latvija), Ričards Garbačausks (Lietuva), Kataržina Kovaļska (Polija), Francišeks Ledohovskis (Polija) un Līsa Krūsmegi (Igaunija).
Simpozija norisi bagātina arī Rotko centrā skatāmā Silvas Linartes un Pētera Martinsona izstāde “Divas virsotnes” no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas.
5. augustā plkst. 16.00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiks tradicionālās simpozija dalībnieku prezentācijas, kurās tie iepazīstinās ar sevi, savu glezniecības manieri, tehnikām, krāsām, idejām un filozofiju.
Simpozijs noslēgsies 12. augustā plkst. 16.00 ar simpozija dalībnieku darbu kopīgu izstādi un sertifikātu pasniegšanu.
