Birka: Monogrāfija

 

Ivande Kaija. Gundega Grīnuma. ES STĀSTU VISU

Ivandes Kaijas dienasgrāmata ar Gundegas Grīnumas komentāriem

Sērija “Es esmu…”

 

 

“Rakstniece, publiciste un sabiedriskā darbiniece, “Latvju sieviešu zelta fonda” ierosinātāja Ivande Kaija dienasgrāmatā (1911—1921) literatūrzinātnieces Gundegas Grīnumas augsti kvalificētajā tekstoloģiskajā apstrādē un plaši izvērstajos savulaik skandalozi populārā romāna “Iedzimtais grēks” autores personisko un radošo dzīvi un laikmeta vēsturisko panorāmu detalizēti izgaismojošajos komentāros lasītājam atklājas ne mazāk spilgti kā citi sērijas “Es esmu…” monogrāfijās jau iepazītie rakstnieki. Papildu vērtību darbam piešķir unikālais fotomateriāls un pielikums ar vairākiem rādītājiem, kas ļauj ielūkoties izcilās personības pasaulē arī pēc tās fiziskā un garīgā sabrukuma 1921. gada pavasarī.”

Dr. philol. Jānis Zālītis

“Šī dienasgrāmata caur ļoti personisku prizmu sniedz ieskatu vienā no smagākajiem laikiem mūsu valsts vēsturē: Pirmais pasaules karš, ar to saistītā vācu okupācija, padomju periods, brīvības cīņas, bermontiāde un, visbeidzot, neatkarīgas valsts veidošana. Ivande Kaija izdzīvo visus šos periodus, līdztekus rakstniecībai audzinot trīs bērnus, cenšoties nodrošināt tiem iztiku un izglītību un uzņemoties arī sabiedriskus pienākumus. Viņa ne vienmēr izprot dažādos politiskos strāvojumus, tomēr it bieži aiz to rūpīgi postās fasādes intuitīvi saredz ļaunumu un liekulību. Dienasgrāmatu caurstrāvo sieviešu emancipācijas idejas, ko ietekmējušas sabiedrības modernizācijas prasības, saduroties ar patriarhālās sabiedrības iesīkstējušajiem uzskatiem.”

Dr. hist. Līga Lapa

 Dr. philol. Gundega Grīnuma (1948), arī LZA Goda doktore ir apjomīgo monogrāfiju “Piemiņas paradoksi..” (2009) un “Viņpus Alpiem..” (2017) autore. Gadu desmitiem padziļināti pievērsusies ne tikai Raiņa un Aspazijas, bet arī viņu līdzgaitnieku radošajam mantojumam. Sekmējusi Latvijas—Vācijas un Latvijas — Šveices literāro un kultūras kontaktu vēstures apzināšanu, pētīšanu un popularizēšanu. Saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus — LR Ministru kabineta balvu (2015), LZA balvu (2017. 2018), Apspazijas prēmiju (2020) un Latvijas Literatūras gada balvu (2010, 2018).

 

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

Grāmatas mākslinieki Jānis Esītis un Aldis Aleks

Cieto vāku sējums, 784 lpp., izdots 2024. gada 19. jūnijā

 

 Par projektu “Es esmu…”

2018. gadā izdevniecība “Dienas Grāmata” sāka darbu pie jauna latviešu literatūras lielprojekta “Es esmu…”. Jaunajā sērijā kopumā iecerēti 26 jauni darbi: 13 romāni un 13 monogrāfijas par latviešu literatūras klasiķiem. Par cilvēkiem, kuru darbi un domas katrs savā veidā gan acīm redzami, gan neapjausti tā vai citādi veidojuši mūs šodien. Tos pašus “mēs”, kuri dzīvo mūsdienu Latvijas kultūras laukam un nacionālajai pašapziņai nozīmīgu devumu sniegušās sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” romānos, kur rakstnieki atšķirīgā stilistikā pievērsās laika garam, vēsturiskajiem notikumiem un to atstātajām pēdām.

Jaunais projekts “Es esmu…” paredz sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” turpinājumu, arvien aktivizējot sociālo atmiņu, vēstures apzināšanu, tās izpēti un izpratni, fokusējoties uz personības būtību, individuālajām izvēlēm, intelektuāļa atbildību.

Aspazija, Anna Brigadere, Anšlavs Eglītis, Jānis Ezeriņš, Gunars Janovskis, Ivande Kaija, Vilis Lācis, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Ilze Šķipsna, Andrejs Upīts, Eduards Veidenbaums, Jānis Ziemeļnieks. Daži no šiem 13 literatūrai un kultūrvēsturei tik nozīmīgajiem rakstniekiem, dzejniekiem un dramaturgiem nepelnīti aizmirsti, vēl kādi — kanonizēti un zaudējuši dzīvas radošas personības aprises. Tomēr vēl svarīgāka ir šo klasiķu nepārprotamā dažādība, gluži diametrālās atšķirības citam no cita, kā arī indivīda un sabiedrības savstarpējo spoguļattēlu demonstrējums, kurā itin labi varam ieraudzīt arī šodienas procesus.

Projekts “Es esmu…” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Romānu un monogrāfiju autori ir rakstnieki Inga Ābele, Andris Akmentiņš, Guntis Berelis, Māris Bērziņš, Inga Gaile, Ilze Jansone, Arno Jundze, Laima Kota, Svens Kuzmins, Gundega Repše, Osvalds Zebris, Andris Zeibots, Inga Žolude un literatūrzinātnieki Maija Burima, Inguna Daukste-Silasproģe, Gundega Grīnuma, Māra Grudule, Ieva Kalniņa, Arnis Koroševskis, Sigita Kušnere, Anita Rožkalne, Olga Senkāne, Lita Silova, Ieva Struka, Viesturs Vecgrāvis, Jānis Zālītis. Projekta “Es esmu…” idejas autore un ierosinātāja ir rakstniece un mākslas vēsturniece Gundega Repše.

 

Anita Rožkalne

BRĪVIE VEKTORI

Versija par Gundegu Repši

Monogrāfija

 

Anitas Rožkalnes ap četrdesmit darba gados radīto publikāciju klāstā ir daudz ievērotu un novērtētu pētījumu, papildus tam ir publicētas arī daudzas viņas veidotās literatūrzinātniskās intervijas un apkopojoši darbi, tomēr pie Gundegas Repšes un viņas prozas kopš 90. gadu sākuma pētniece atgriezusies vairākkārt. Šis apstāklis ļāvis radīt dziļu, plašu un vienlaicīgi niansēs precīzu un pārliecinošu ieskatu rakstnieces sarežģītajā personībā, radošajā darbībā un tekstos. “Brīvie vektori” ir inovatīvs un aktuāls darbs, tā nozīmīgumu pasvītro gan skaidrā metodoloģiskā pieeja, gan tai pašā laikā literāri izsmalcinātais stils. Tādēļ Anitas Rožkalnes monogrāfija par Gundegu Repši vērtējama kā izcils mūsdienu latviešu literatūrzinātnes sasniegums.

Dr. philol. Ilva Skulte

 

Anitas Rožkalnes monogrāfija aicina dažādu uzskatu lasītājus no mūsdienu perspektīvas izvērtēt Gundegas Repšes pieteiktās tēmas par “cilvēka izvēles nozīmi, spēju mainīties, labot izdarītās kļūdas un pāridarījumus un ar to mainīt pasauli un savu likteni”.

Dr. philol. Maija Burima

 

Gundega Repše ir viena no nozīmīgākajām latviešu rakstniecēm, vairāku literāru prēmiju, tostarp Baltijas Asamblejas balvas literatūrā, laureāte, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece. Viņas gandrīz trīsdesmit grāmatās — romānos, prozas krājumos, apjomīgās biogrāfiskās esejās, intervijās ar literatūras personībām, arī dienasgrāmatās un publicistikas sleju apkopojumos — atklājas dziļa pasaules izjūta, taču viņas mākslinieciskā izteiksme un uzsvērtie satura aspekti vienmēr ir spilgti un izaicinoši individuāli. Vektors ir virzība uz mērķi. Šīs grāmatas uzmanības centrā ir literāro darbu rašanās impulsi, ieceres ģenēze, darbu mākslinieciskā struktūra un recepcija: brīvie vektori, kas spēj būt paralēli sev jebkurā telpas punktā.

Dr. philol. Anita Rožkalne

 

Monogrāfija tapusi ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu un grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

 

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

Cieto vāku sējums, 552 lpp., izdota 2022. gada 24. augustā

Vilhelma Purvīša vārds, šķiet, varētu būt vienīgais, kuru saistībā ar latviešu mākslu zina pat paviršs interesents. To spoži atklāja arī Orsē muzejā Parīzē lieliskas atsauksmes guvusī Baltijas simbolisma mākslas izstāde, kurā tieši Vilhelma Purvīša darbi izcēlās ar savu meistarību un ainavas žanram unikālu, suverēnu izteiksmes spēku, atgādinot par viņa darbu starptautiskajiem panākumiem jau meistara jaunības laikā 19./20. gs. mijā un 20. gs. sākumā.

Lai gan gadu gaitā ir sakrājies lielāks skaits šim izcilajam gleznotājam veltītu izdevumu, tomēr jāatzīst, ka līdz šim neviens no tiem nespēj sniegt patiešām vispusīgu un vizuāli kvalitatīvu ieskatu viņa dzīvē un daiļradē. Šo robu aizpildīt meistara 150. jubilejas noskaņās tiecas jaunais izdevums, kas ietver apjomīgu viņa darbu albumu ar LNMM direktores Māras Lāces ievadu un dr. art. Kristiānas Ābeles padziļinātu un jaunām atklāsmēm bagātu pētījumu “Ainava ar gleznotāju” par Vilhelma Purvīša dzīvi un darbību mākslā.

Šis izdevums tiecas dot iespēju ieraudzīt gandrīz visus meistara apzinātos darbus gan Latvijā — muzejos un privātkolekcijās —, gan muzeju kolekcijās citviet. Gan Kristiāna Ābele, gan Vilhelma Purvīša jubilejas izstādes veidotāja, LNMM glezniecības fondu glabātāja Aija Brasliņa ir apzinājušas meistara darbu iespējamās atrašanās vietas, precizējušas datējumu un izvērtējušas to autentiskumu. Kā zināms, īpaši traģisks ir Purvīša izvēlēto darbu krājuma zudums, ko mākslinieks bija izvēlējis pats savam muzejam, Otrā pasaules kara izskaņā.

Profesionāli izcilu darbu šīs grāmatas tapšanā ir ieguldījusi grāmatas māksliniece Inese Hofmane. Lai šis izdevums patiešām sasniegtu tam uzstādīto mērķi, tam nepieciešams arī poligrāfiski augstvērtīgs īstenojums, ko īstenojusi Jelgavas tipogrāfija.

Grāmata “Purvītis” ir fundamentāls ieguldījums latviešu profesionālās mākslas pamatvērtību izpētē un tās izcilāko sasniegumu augstvērtības apliecinājumā, lielisks palīgs mūsu kultūras sasniegumu popularizēšanā.

Literārā redaktore Māra Ņikitina.

Tekstu autori: Kristiāna Ābele, Eduards Kļaviņš, Māra Lāce.

Tulkotāji angļu valodā: Valdis Bērziņš, Iveta Boiko.

Angļu teksta korektore Iveta Boiko.

Dizains, makets: Inese Hofmane.

Attēlu apstrāde: Inese Hofmane, Jānis Pauzers

Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv un labākajās Latvijas grāmatnīcās.

“Neputna” cena: € 50

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Arctic Paper un Jāņa Zuzāna personīgu atbalstu.

Arī nepiederot pie vecmeistaru paaudzes redzamākajiem vārdiem, Aleksandrs Romans (1878—1911) ir gleznotājs, kurš radījis darbus, kas dažbrīd izvirzās priekšplānā, raksturojot kādu zīmīgu parādību mūsu mākslas vēsturē. Proti, grāmatas par simbolisma laikmetu Latvijas mākslā vāku rotā tieši viņa glezna “Ainava ar jātnieku” (1910). Ne mazāk populārs ir arī diplomdarbs “Iesvētīšanas diena” (1904), un visos apcerējumos par portretu mūsu mākslā nekad nav piemirsta Aleksandra Romana “Smaidošā meitene” (1904). Taču izvērstu pētījumu esam sagaidījuši tikai tagad. Erudītā, pieredzes bagātā un nenogurdināmā mākslas zinātniece Edvarda Šmite atkal ir paveikusi neiespējamo.

Autore saka: “Mākslinieks Aleksandrs Romans aizgāja, nodzīvojis trīsdesmit trīs gadus. Tikai trīsdesmit trīs. Pēc septiņu gadu ilgo studiju pabeigšanas (1904) viņam bija atvēlēti vēl 6 gadi, kas aizvadīti, meklējot savu ceļu mākslā un vienlaikus – pelnot līdzekļus iztikai. Divi pasaules kari un Latvijas okupācija nav bijuši labvēlīgi mākslinieka darbu un piemiņas saglabāšanai. Mākslinieku dzīves aprakstu veidošanā bieži tiek izmantota viņu sarakste, Aleksandra Romana vēstuļu nav. Nevienas. Varam tikai minēt — vai viņš nemīlēja tās rakstīt, vai arī tās gājušas bojā. Un mums nav ne vārda, ko Aleksandrs Romans būtu teicis par sevi un savu dzīvi. Pa norādei atrodam vien dažās tuvāko draugu vēstulēs un atmiņās.”

Pa kripatai kopā vācot dažādos arhīvos un periodikā atrodamo, mākslas zinātniece Edvarda Šmite ir izveidojusi bagātīgu un interesantu ieskatu mākslinieka dzīvē, tās izaicinājumos un sasniegumos. Tāpat apzināti ir iespējamie avoti, kas liecina par Aleksandra Romana darbiem, arī līdz šim nezināmiem, un gala rezultātā radīts materiāls, kas ļauj izveidot ilustrācijām piesātinātu un pārliecinošu ieskatu mākslinieka radošajā mantojumā.

Tikai ieraugot pilnu laikmeta radošo centienu ainu, mēs varam pa īstam novērtēt arī tā virsotnes. Aleksandra Romana daiļrade ir būtiska 19. un 20. gs. mijas mākslinieku paaudzes kopainā, viņam veltītais pētījums ir nozīmīga un vērā ņemama liecība par šī laika un tā jaunās mākslinieku paaudzes tieksmēm, situāciju un sasniegto.

Literārā redaktore Māra Ņikitina.

Dizains, makets, attēlu apstrāde: Inta Sarkane.

Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv un labākajās Latvijas grāmatnīcās.

“Neputna” cena: € 15

Grāmatas izdošanu atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Jānis Zuzāns

Lai arī pēdējo gadu laikā tapušas vairākas publikācijas, kas pievēršas Latvijas fotogrāfijas vēstures 20. gs. sākuma un starpkaru periodam, tas nenoliedzami ir bagāts ar virkni spēcīgu radošu personību, par kurām joprojām groda priekšstata nav. Būtisks pienesums jomas apzināšanā bija 2018. gada nogalē iznākušais pirmais monogrāfiskais izdevums, kas veltīts populārākajam no 20. gs. pirmās puses fotogrāfiem — Vilim Rīdzeniekam. Katrīna Teivāne, šī izdevuma sastādītāja un pamatteksta autore, tagad ir sagatavojusi materiālu grāmatai par Rīdzenieka laikabiedru un kolēģi Robertu Johansonu.

Roberts Johansons Katrīnas Teivānes pētījumā atklājas kā viens no redzamākajiem latviešu fotogrāfiem, kura aktīvākais darbības laiks attiecas uz periodu no 20. gs. sākuma līdz Otrajam pasaules karam. Johansons bija Latviešu fotogrāfiskās biedrības un vēlāk arī Fotogrāfu biedrības biedrs, lielāko profesionālā mūža daļu aizvadījis kā salona fotogrāfs. Paralēli ikdienas darbam nodevies māksliniecisku attēlu veidošanai un skrupulozai Latvijas vides dokumentēšanai. Līdzās Vilim Rīdzeniekam viņš ir viens no nedaudzajiem savas paaudzes fotogrāfiem, kura mantojums ir ne vien daudzveidīgs, bet arī pētniekam šodien plaši pieejams. Tas sastāv no apjomīga 20.—30. gados tapuša foto negatīvu krājuma un ap 100 fotogrāfiju albumiem, kuros detalizēti fiksētas dažādas Latvijas pilsētas, to redzamākie objekti, arhitektūras pieminekļi, namu detaļas, parki, dārzi, kapsētas u. c. Nozīmīga darbu daļa ir etnogrāfiskā fotogrāfija — lauku tipi, darbi, ēkas. Par vienu no vizuāli estētiskākajām ir uzlūkojama Johansona Vecrīgas skatu sērija. Būtisku viņa mantojuma daļu sastāda piktoriālajā estētikā veidotie mākslas attēli, kas tapuši no 20. gs. sākuma līdz 30. gadiem un ar kuriem viņš ir veiksmīgi startējis vairākās ārvalstu, tostarp Amerikas, izstādēs. Darbu vidū ir nozīmīga krievu un latviešu mākslinieku portretu sērija (tostarp kanoniskais Vilhelma Purvīša portrets), kā arī salona uzņēmumi.

Monogrāfiskais albums sniedz vērtīgu pienesumu Latvijas fotogrāfijas vēstures izpētē, iepazīstina ar līdz šim mazāk zināmiem vizuālās estētikas piemēriem, paplašina izpratni par fotomākslas ģenēzi lokālajā mākslas vidē.

Literārā redaktore Antra Bula.

Attēlu apstrāde: Jānis Pauzers.

Dizains un makets: Anta Pence.

Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv un labākajās Latvijas grāmatnīcās.

“Neputna” cena: € 30

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds

 

Arnis Koroševskis LIELAIS NOLIEDZĒJS

Monogrāfija par Andreju Upīti

Sērija “Es esmu…”

“Andrejs Upīts ir viens no ražīgākajiem un arīdzan nozīmīgākajiem latviešu rakstniekiem, turklāt kopā ar Rūdolfu Egli sarakstījis pasaules rakstniecības vēsturi un bijis arī ievērojams literatūrkritiķis un tulkotājs. Tomēr mūsdienās arvien tiek pieminēti tikai daži populārākie darbi. Andreja Upīša dzīves traģēdija bija viņa stūrgalvīgajā vēlmē būt par sociālu (un vēlāk – sociālistisku) rakstnieku, un varbūt tieši tāpēc pēdējām paaudzēm ir visai vāja nojausma par Upīša ieguldījumu latviešu literatūrā.”

Arnis Koroševskis

“Manuprāt, Andrejs Upīts ir latviešu literatūras izcilākais dižkoks. Par to liecina ne tikai paveiktā apjoms, bet arī sasniegtās virsotnes. Dažām no tām pat pēc gadsimta neviens nav spējis līdzvērtīgi nostāties blakus. Tas, ka Andreja Upīša vārds nav iekļauts Latvijas Kultūras kanonā, nekādi neietekmē viņa lielumu, tikai atklāj vērtētāju sīkdomāšanu.”

Gundega Blumberga

“Andreja Upīša talants bija dzīvs un elpoja, kamēr tam bija ļauts brīvi nostāties “pret”. Laikā, kad visi “par” un “pret” bija uzrakstīti priekšā, daudz lasītais rakstnieks, par kura darbiem strīdējās, pārvērtās ar rūgtu žulti iebalzamētā literatūras mūmijā, ko apstrīdēt nedrīkstēja. Turklāt šādu likteni viņš izvēlējās pats, būdams delegācijā, kas 1940. gadā devās uz Maskavu lūgt “Latvijas uzņemšanu PSRS”. Vai mēs varam atrast izlīgumu starp valodas lielmeistaru un valsts nodevēju, starp dzīvo un mirušo Upīti? 145 gadus pēc dzimšanas Andrejs Upīts vēl arvien ir latviešu literatūras strīdus ābols.”

Vents Zvaigzne

Arnis Koroševskis (1990) ir literatūrzinātnieks un kritiķis. Kopš 2012. gada regulāri publicē recenzijas un rakstus par jaunāko literatūru. Viņa pētniecisko interešu lokā ir arī Andreja Upīša literārā darbība, par ko viņš saņēmis gan Latvijas Zinātņu akadēmijas Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē, gan Veronikas Strēlertes piemiņas balvu un vairākas Kārļa Dziļlejas fonda godalgas. Arnis Koroševskis ir Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists.

 

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

Cieto vāku sējums, 552 lpp., izdots 2022. gada 25. aprīlī

 

Par projektu “Es esmu…”

2018. gadā izdevniecība “Dienas Grāmata” sāka darbu pie jauna latviešu literatūras lielprojekta “Es esmu…”. Jaunajā sērijā kopumā iecerēti 26 jauni darbi: 13 romāni un 13 monogrāfijas par latviešu literatūras klasiķiem. Par cilvēkiem, kuru darbi un domas katrs savā veidā gan acīm redzami, gan neapjausti tā vai citādi veidojuši mūs šodien. Tos pašus “mēs”, kuri dzīvo mūsdienu Latvijas kultūras laukam un nacionālajai pašapziņai nozīmīgu devumu sniegušās sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” romānos, kur rakstnieki atšķirīgā stilistikā pievērsās laika garam, vēsturiskajiem notikumiem un to atstātajām pēdām.

Jaunais projekts “Es esmu…” paredz sērijas “Mēs. Latvija, XX gadsimts” turpinājumu, arvien aktivizējot sociālo atmiņu, vēstures apzināšanu, tās izpēti un izpratni, fokusējoties uz personības būtību, individuālajām izvēlēm, intelektuāļa atbildību.

Aspazija, Anna Brigadere, Anšlavs Eglītis, Jānis Ezeriņš, Gunars Janovskis, Ivande Kaija, Vilis Lācis, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe, Ilze Šķipsna, Andrejs Upīts, Eduards Veidenbaums, Jānis Ziemeļnieks. Daži no šiem 13 literatūrai un kultūrvēsturei tik nozīmīgajiem rakstniekiem, dzejniekiem un dramaturgiem nepelnīti aizmirsti, vēl kādi — kanonizēti un zaudējuši dzīvas radošas personības aprises. Tomēr vēl svarīgāka ir šo klasiķu nepārprotamā dažādība, gluži diametrālās atšķirības citam no cita, kā arī indivīda un sabiedrības savstarpējo spoguļattēlu demonstrējums, kurā itin labi varam ieraudzīt arī šodienas procesus.

Projekts “Es esmu…” tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Romānu un monogrāfiju autori ir rakstnieki Inga Ābele, Andris Akmentiņš, Guntis Berelis, Māris Bērziņš, Inga Gaile, Ilze Jansone, Arno Jundze, Laima Kota, Svens Kuzmins, Gundega Repše, Osvalds Zebris, Andris Zeibots, Inga Žolude un literatūrzinātnieki Maija Burima, Inguna Daukste-Silasproģe, Gundega Grīnuma, Māra Grudule, Ieva Kalniņa, Arnis Koroševskis, Sigita Kušnere, Anita Rožkalne, Olga Senkāne, Lita Silova, Ieva Struka, Viesturs Vecgrāvis, Jānis Zālītis. Projekta “Es esmu…” idejas autore un ierosinātāja ir rakstniece un mākslas vēsturniece Gundega Repše.