Johana Sebastiāna Baha „Goldberga variācijas” ir kā meditācija – pusotras stundas laikā zūd robežas starp klausītāju, izpildītāju un mūziku, jo Baha dievišķās rotaļas pārņem ikvienu savā varā. Tas ir milzīgs izaicinājums kā izpildītājam, tā arī klausītājam. Bahs, kurš savā daiļradē no variācijām bija izvairījies, brieduma gados, virtuozi pārvaldot kontrapunktu, radīja pilnīgi novatorisku ciklu – īstu variāciju enciklopēdiju. Šī mūzika rakstīta Krievijas sūtņa Drēzdenes galmā grāfa Hermaņa Karla fon Kaizerlinga izklaidēšanai. Sūtnis esot pasūtījis Baham skaņdarbu dažādos raksturos savam galma klavesīnistam Johanam Gotlībam Goldbergam, lai spēlē negulēto nakšu izklaidēs.
Reinis Zariņš ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, spožs solists un prasmīgs kamermūziķis, konceptuālu starpmākslu projektu autors. Reinis uzsāka klavierspēles apguvi septiņu gadu vecumā, un jau desmit gadu vecumā debitēja kā solists ar orķestri, vēlāk gūstot godalgas vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos. Reinis ir trīskārtējs Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (2011, 2013, 2015).
Reinis Zariņš ir piedalījies daudzos prestižos festivālos: Lucernas festivālā, “Kremerata Baltica” festivālā, Bātas, Norfolkas un Jaunskotijas starptautiskajos mūzikas festivālos, “Master Works” un “Holland Music Sessions” festivālos. Viņš muzicējis pasaules labākajās koncertzālēs — Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegija centra Veila zālē, Londonas Vigmora zālē, Sanktpēterburgas Glazunova zālē, Maskavas Čaikovska zālē. Teicamā saskaņā spēlējis ar diriģentiem Andri Pogu, Atvaru Lakstīgalu, Aināru Rubiķi, Pjēru Bulēzu, Pēteru Etvešu, Pavlo Erasu-Kasado, Juhu Kangasu, Djego Masonu, kā arī muzicējis ar Maskavas Virtuoziem, Maskavas Valsts kamerorķestri, “Kremerata Baltica”, Ostrobotnijas kamerorķestri un labākajiem Latvijas orķestriem.
Pianists ieskaņojis kritiķu augsti vērtētus diskus: studijas albumus “Circus & Magic”, “Jāzeps Vītols – Works for solo piano”, kā arī Londonas Vigmora zālē veiktu koncertierakstu ar Bēthovena “Hammerklavier” un Šūberta opusiem. 2017. gadā klajā nākuši albumi ar Volfganga Dārziņa Klavierkoncertu un Lūcijas Garūtas klaviermūziku.
Rudens kamermūzikas festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome un Jūrmalas pilsētas dome.
Festivāls notiek sadarbībā ar koncertzāli “Lielais dzintars” un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmiju.
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī internetā.
Piektais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi” sāksies ceturtdien, 22. oktobrī, turpinot tradīciju par festivāla viesmākslinieku koncertu, atklājot ērģeļu kā koncertinstrumenta dažādību – šoreiz Austrijas mūziķu duets – ērģelnieks un komponists Valentīns Feodorofs (Valentim Fheodoroff) un arfiste Jūlija Kristīne Lukana (Julia Christine Lukan) atskaņos koncertprogrammu “Ērģeles un arfa”, kurā Johana Sebastiāna Baha, Sezāra Franka, Morisa Ravēla, Kloda Debisī un citu komponistu skaņdarbos vareno ērģeļu balsis savīsies ar trauslajām arfas skaņām. Festivāla pirmajā dienā, sadarbojoties ar Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolu, paredzēta arī ērģelnieces Ivetas Apkalnas meistarklase.
Par festivāla centrālo notikumu var uzskatīt Ivetas Apkalnas, maestro Raimonda Paula un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra īpaši festivālam radīto koncertprogrammu, kas izskanēs sestdien, 24. oktobrī, vakara koncertā un ģenerālmēģinājumā ar skatītājiem. Koncerta programmā Gijas Kančeli, Semjuela Bārbera darbi un tiks pirmatskaņoti Raimonda Paula skaņdarbi jaunos aranžējumos un pārlikumos ērģelēm, ko veidojusi komponiste Anna Veismane. Gatavojoties festivālam maestro Pauls sagatavojis pārsteigumu – tieši Ivetai Apkalnai rakstītu skaņdarbu “Pie baznīcas”, kura pirmatskaņojums arī izskanēs 24. oktobrī. Festivāla koncertā pie diriģenta pults stāvēs Jānis Stafeckis, kam šis arī būs īpašs mirklis profesionālajā karjerā. Pirms vakara koncerta plkst. 17.00 interesenti tiek aicināti uz pirmskoncerta sarunu ar mūzikas žurnālistu Orestu Silabriedi. Koncertprogramma plkst. 18.00 tiešraidē izskanēs arī Latvijas Radio 3 ēterā.
Šonedēļ pieņemto ierobežojumu dēļ 25. oktobrī iecerētā koncertuzveduma “Ķiršu koks”, kurā līdz ar Ivetu Apkalnu un aktieri Gundaru Āboliņu piedalās arī Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas bērnu koris (diriģenti Anda Lipska un Jānis Veličko), pirmizrāde notikt nevarēs, taču koncertuzvedumu, kura pamatā ir itāļu rakstnieces Andželas Noreti grāmata “Mans vectēvs bija ķiršu koks”, plānots izrādīt nākamā gada festivālā, kas iecerēts 2021. gada rudenī. Iegādātās biļetes uz 25. oktobrī paredzēto uzvedumu apmeklētāji var atdot GORS un “Biļešu Paradīze” kasēs.
Jau vēstījām, ka Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls “ORGANismi” Rēzeknē pirmo reizi izskanēja 2015. gada oktobrī, parādot ērģeļu kā koncertinstrumenta dažādību un iespējas. Festivālu, sadarbojoties ar ērģelnieci Ivetu Apkalnu, rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. Festivāla dzimšanas iemesls ir digitālo ērģeļu “Johannus Eclessia” iegāde 2014. gadā, ļaujot Latgales vēstniecībai GORS kļūt par pirmo koncertzāli Latvijā, kurā līdz ar jauno instrumentu bija iespējams atskaņot vēl plašāku muzikālo repertuāru, īstenot jaunas sadarbības formas un skanējumus. Līdzīgi kā organismi, ērģeles ir sarežģīti radījumi, kuriem raksturīga vielu un enerģijas maiņa. Spēlējoties ar vārdiem organ (grieķu val. ērģeles) un organismi, festivāla rīkotāji atklāj vēl nenojaustās ērģeļu un citu mākslu, gadsimtu, stilu saspēles iespējas.
Šo gadu laikā veidotas programmas sadarbībā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, pianistu Juri Žvikovu. Festivālā viesojušies ārvalstu ērģelnieki – Ansgars Valenhorsts, Nadži Hakims un Marijas-Bernadete Djuforse, Lāslo Fassangs un Barbara Denerleina. Tāpat katru festivāla reizi tapis jauns uzvedums, piedaloties jaunajiem J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas talantiem – Raiņa gada iedvesmots bija skatāms teatrāls uzvedums “Saule. Bērni. Rainis”, pēc itāļu rakstnieka Džanni Rodāri pasakām radīts stāsts “Ja es būtu”, ar Renāra Kaupera piedalīšanos skanēja uzvedums “Viens prāts ar otru”, bet pērn festivālā dzimusi Shipsea (Jāņa Šipkēvica) un Ivetas Apkalnas saspēle koncertstāstā “Origin”.
Festivāla norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds mērķprogrammā “Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšana nacionālas vai reģionālas nozīmes attīstības centros Latvijas reģionos” un Rēzeknes pilsētas dome.
Biļetes uz festivāla koncertiem sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā. Biļešu cena no 10,00 līdz 17,00 €, GORS Kultūras vēstnieku programmas dalībniekiem 30% atlaide, uz pirmskoncerta sarunām lūgums GORS Informācijas centrā izņemt bezmaksas ieejas kartes un veikt to personalizāciju. Apmeklētājiem atgādinām, ka, nākot uz festivāla notikumiem, jāievēro visi distancēšanās ierobežojumi, kā arī pirms un pēc pasākuma aicinām lietot sejas maskas (koncerta laikā, atrodoties personalizētajā sēdvietā tās var noņemt).
Koncerta programmā divi populāri Ludviga van Bēthovena skaņdarbi – uvertīra “Egmonts” un Piektā simfonija. Klātienē koncertu aicināti noklausīties vēstniecības lūgtie viesi, savukārt koncerta bezmaksas video tiešraide pieejama Sinfonietta Rīga tīmekļa vietnē, kā arī Vācijas vēstniecības oficiālajā facebook vietnē.
Uvertīra “Egmonts” ir slavenākais fragments no teātra mūzikas, ko Bēthovens rakstīja sava dievinātā Gētes lugas “Egmonts” izrādīšanai Vīnes galma teātrī 1810. gadā. Izrādei un mūzikai bija milzīgi panākumi. Zināms, ka Bēthovens un Gēte gan apjūsmoja viens otru, taču no tālienes. Gētem Bēthovens likās pārāk raupjš un primitīvs. Savukārt Bēthovenam likās, ka Gēte pārāk labi jūtas augstu aprindu gaisotnē – daudz vairāk, nekā dzejniekam piestāv. Uvertīras mūzikā var nojaust, ka Bēthovens ar Gētes stāstu par 16. gadsimta Nīderlandes neatkarības alkām identificējies divējādi – kā vīrs, kura paša ciltskoks sakņojas Flandrijā, un arī kā franču okupētās Vīnes iedzīvotājs.
Piektās simfonijas populārajās sākuma taktīs, kā pauž leģenda, “liktenis klauvē pie durvīm”. Leģendārais 20. gadsimta maestro Vilhelms Furtvenglers par simfonijas sākumu saka: “Tas ir tik neparasts, ka visā mūzikas vēsturē uzskatāms par unikālu. Mums ir darīšana nevis ar mūzikas tēmu tradicionālā izpratnē, bet gan ar četrām taktīm, kas spēlē milzīgiem burtiem rakstīta epigrāfa lomu.” Bēthovena laikabiedrs, izcilais rakstnieks, ievērojamais kritiķis, marginālais komponists ETA Hofmanis pēc simfonijas pirmatskaņojuma rakstīja: “Mūzika iekustina trīsu, baiļu, šaušalu un sāpju sviras, un tā pamodina ik bezgala ilgošanos, kas ir romantisma būtība. Nevienā citā simfonijā to nevar tik dzīvi izjust, kā šajā, un tā neatvairāmi ierauj klausītāju brīnumpilnajā bezgalības garu valstībā.”
Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga (SR) 2006. gadā izveidoja un līdz pat mūsdienām vada Normunds Šnē. SR īpašā uzmanības lokā ir Vīnes klasicisms, 20. gs. muzikālie fenomeni un spilgtas parādības mūsdienu mūzikā, toskait Latvijas komponistu jaundarbi. Līdzās aktīvai koncertdzīvei Latvijā un Baltijas valstīs orķestris uzstājas Ņujorkā, Parīzē, Minhenē, Frankfurtes Alte Oper, Hamburgas Laeiszhalle, Kijevā, Sanktpēterburgas filharmonijā, Budapeštā, Zviedrijas labākajās zālēs. Orķestris piedalījies ar Grammy novērtētā Arvo Perta mūzikas albuma Adam’s Lament ieskaņojumā (ECM). Septiņi orķestra CD nākuši klajā namos Wergo, Ondine un Challenge Records. SR sniegums četras reizes novērtēts ar Lielo mūzikas balvu. 2014. gadā SR saņēma Latvijas valdības augstāko apbalvojumu – Ministru kabineta balvu. SR sadarbības partneru skaitā ir pasaules zvaigznes Pāvo Jervi, Heincs Holligers, Jons Stūrgordss, Kristofs Popens, Olari Eltss, Jūlija Ļežņeva, Inga Kalna, Iveta Apkalna, Izabella Fausta, Kolja Blahers, Baiba Skride, Tomass Cētmairs, Sola Gabeta, Žans Gijēns Keirass, Maksims Risanovs. Pašreizējā sezonā SR satiekas ar izcilo beļģu vijolnieku Marku Buškovu, ievērojamo vācu klarnetistu un komponistu Jērgu Vidmani, DeutscheKammerphilharmonie Bremen koncertmeistaru Florianu Dondereru, un par godu Bēthovena jubilejai Tenu Kaljustes vadībā skanēs viņa Missa solemnis, dziedās Valsts Akadēmiskais koris “Latvija”.
Modests PITRENS ir aizrautīgs, prasmīgs diriģents, Latvijā labi pazīstams un bieži aicināts mūzikas profesionālis, kurš ir sevišķi labās attiecībās ar Bēthovena mūziku. Lietuvas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (kopš 2015. gada) un Sanktgallenas Operas galvenais diriģents (kopš 2018, Šveice). Diriģē izrādes Lietuvas Nacionālajā operā un baletā. Bijis Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents (2009–2014). No 2006. līdz 2011. gada Pitrens vadīja Kauņas simfonisko orķestri. Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Diriģēšanas katedras docents. Modests Pitrens diriģējis vadošos Lietuvas, Latvijas un Krievijas orķestrus; bijis daudzu projektu viesdiriģents Vācijā. Diriģējis operas Diseldorfā, Ķelnē, Maskavā, Sanktgallenā, Varšavā. LNOB iestudējis Artura Maskata operu “Valentīna” un vadījis tās pirmizrādi. Modesta Pitrena vadībā tapuši vairāk nekā piecpadsmit kora un orķestra mūzikas CD ieskaņojumu.
Roberta Šūmaņa 210. dzimšanas dienas gadā koncertā “Šūmaņa iedvesmotie” skanēs komponista “Fantāzijskaņdarbi” klarnetei un klavierēm, savukārt viņa “Pasaku stāsti” rotaļīgi saspēlēsies ar to iedvesmotām kompozīcijām – diriģenta, komponista un klarnetista Jērga Vidmana pirms pieciem gadiem tapušo trio “Es war einmal…”, kura nosaukums aizgūts no tik raksturīgās frāzes “Reiz dzīvoja…”, kas ievada teju vai katru pasaku. Šī Vidmaņa kompozīcija ir fascinējoši kolorīts un tēliem bagāts meistardarbs. Koncertā dzirdēsim arī Šūmaņa mūzikas iedvesmotā ungāru izcelmes modernista Ģerģa Kurtāga 1990. gadā pabeigto veltījumu ciklu “Hommage à R. Sch.”, pie kura darbs ritējis teju piecpadsmit gadus. Tajā iekļauti Šūmaņa klaviermūzikas raksturīgākie tēli, tostarp arī Meistars Raro, kas, visai ticami, bijis paša komponista un Klāras Vīkas personību apvienojums.
Altiste Santa Vižine savulaik absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, tad ilgu laiku (2009 – 2017) spēlējusi orķestra “Kremerata Baltica” sastāvā, sadarbojoties ar izciliem mūziķiem. Tāpat muzicējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri (LNSO) un Gustava Mālera jauniešu orķestri un citiem orķestriem. Par īpašu pavērsienu viņas biogrāfijā kļuva 2017. gada nogale, kad, izturot sīvu konkursu, Santa kļuva par Amsterdamas Karaliskā “Concertgebouw” orķestra mūziķi.
Latvijā Santa Vižine muzicējusi vairākās spilgtās kamermūzikas programmās – gan rotaļīgajā saspēlē ar LNSO mūziķiem programmā “Aprēķina nakts”, gan bezvārdu sapratnes nosacījumos eksistējošajā “Quatro Baltica” sastāvā, kā arī fantastiskā duetā ar vijolnieci Evu Binderi XIV “Kremerata Baltica” festivāla atklāšanas koncertā Dzintaru koncertzālē, atskaņojot dzirkstoši svinīgo Mocarta “Sinfonia concertante”. Santas Vižines spēlei piemīt kaut kas no hameleona dabas – viņas rokās alts prot ne vien brīnumdaiļi un dažnedažādu stilu mēlēs dziedāt un aizkustinoši runāt, bet arī iedzīvoties visdažādākajās lomās – ar apbrīnojamu elastību šī savienība spēj gan iejusties līdzvērtīga saspēles partnera ādā, gan pārliecinoši uzņemties vadību, gan rāmā uzticībā sekot līderim, gan droši un impulsīvi paust arī savas spilgti oriģinālās idejas.
Pianiste Agnese Egliņa raksturota ar smalku skatuvisko izjūtu, rotaļīgu precizitāti, spēles sparu un atraktivitāti. Par izcilu darbu ansamblī Agnese ieguvusi Lielo mūzikas balvu 2010 un ir laureāte vairākos starptautiskos konkursos. Agnese regulāri muzicē daudzviet Eiropā, Āfrikā un Amerikas Savienotajās valstīs. Kā soliste un kamermūziķe pianiste piedalījusies daudzos mūzikas festivālos. Starp tiem Šlēsvigas-Holšteinas mūzikas festivāls, Starptautiskais mūzikas festivāls Monpeljē, Zahara Brona vijolnieku festivāls, VII “Kremerata Baltica” festivāls, Maskavas Starptautiskās Kamermūzikas dienas un daudzi citi.
Guntis Kuzma kopš 2014./2015. gada sezonas ir LNSO diriģents. Šajā orķestrī viņš bija klarnešu grupas koncertmeistars no 2008. gada līdz 2014. gadam. Kuzma ar labiem panākumiem vadījis LNSO koncertus, vairākkārt uzstājies ar “Sinfonietta Rīga”, “Sinfonia concertante”, Liepājas Simfonisko orķestri, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas orķestri (JVLMA) un 2018. gada vasarā ar Latvijas Festivāla orķestri.
No “Sinfonietta Rīga” dibināšanas 2006. gadā līdz 2015. gadam Guntis Kuzma bija šī orķestra pirmā klarnete. Mūziķis labprāt spēlē dažādos kamermūzikas projektos, daudz uzmanības pievērš laikmetīgajai mūzikai, kā klarnetists piedalījies vairāku jaundarbu pirmatskaņojumos. Nominēts Lielajai mūzikas balvai 2012 kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”, saņēmis Lielo mūzikas balvu 2018 kategorijā “Par izcilu interpretāciju”.
Rudens kamermūzikas festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome un Jūrmalas pilsētas dome.
Festivāls notiek sadarbībā ar koncertzāli “Lielais dzintars” un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmiju.
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī internetā.
9. oktobra koncertvakara centrā būs divu īpaši „Skaņu mežam” radītu darbu pasaules pirmatskaņojumi. Abu darbu autori koronavīrusa pandēmijas dēļ koncertā nebūs klātesoši, taču to darbu atskaņojums tiks nodrošināts divos atšķirīgos veidos. Pianiste Agnese Egliņa, kas darbojas arī Trio Art-i-Shock ietvaros, sniegs pirmatskaņojumu amerikāņu komponista, trombonista, datormūzikas novatora un Makārtura „ģēniju balvas” laureāta Džordža Lūisa (George E. Lewis) kompozīcijai „Blombos Workshop”. Lūiss ir viens no afro-amerikāņu komponistu un instrumentālistu savienības AACM dalībniekiem, un darbus solo klavierēm nav rakstījis kopš 1994. gada. Lūisa 2008. gadā publicētā grāmata „A Power Stronger Than Itself: The AACM and American Experimental Music” saņēma prestižo Amerikas Grāmatu balvu. 2018. gadā Džordžs Lūiss saņēma goda doktora grādu Hārvardas universitātē.
Mākslinieku un elektroniskās mūzikas komponistu Marianas Rozenfeldes (Marina Rosenfeld) un Bena Vidas (Ben Vida) darbs „Leaving” savukārt tiks atskaņots elektroniski un pat automātiski – ģeneratīvā daudzkanālu mūzikas kompozīcija katrā atskaņošanas reizē skan mazliet citādāk, un savā ziņā var skanēt bezgalīgi, jo tās zināmā algoritmā balstītie skaņu virknējumi var turpināties neizsmeļamās variācijās. Rozenfelde un Vida jau sākot ar 2014. gadu bieži uzstājas arī kā improvizētas elektroniskās mūzikas duets, un līdz šim mirklim ir izdevuši divus kopalbumus. Pēdējais no tiem – šogad publicētais „Vertice” – nācis klajā mākslas galerijas Fridman Gallery jaundibinātās mūzikas izdevniecības paspārnē.
Nada El Šazlī (Nadah El Shazly) ir Kairā dzīvojoša ēģiptiešu dziedātāja, ko žurnāls „Little Village” nodēvējis par „nozīmīgu balsi plaukstošajā Ziemeļāfrikas eksperimentālās mūzikas scēnā”. 2017. gadā tika publicēts viņas debijas albums „Ahnwar” ko medijs The Quietus nodēvējis par „perfektu, pacilājošu tradicionālās ēģiptiešu mūzikas apvienojumu ar eksperimentāliem aranžējumiem”. Kritiķis Džozefs Bērnets šajā recenzijā arī piebildis, ka dziedātājas balss ir „neatkārtojami valdzinoša pat vismežonīgākajos ieraksta mirkļos”. Šis priekšnesums ir debijas koncerts „Skaņu meža” vadītajam projektam REMAIIN (www.remaiin.eu), kas šķetina citu kultūru ietekmi rietumu avangarda mūzikā.
Austrālijā dzimušais elektroniskais mūziķis Orens Ambarči (Oren Ambarchi) šajā vakarā uzstāsies kopā ar savu dzīvesbiedreni, skaņu mākslinieci Krisu Koulu (Crys Cole) – Koulas intīmās, nereti klusās, bet disruptīvās muzikālās perspektīvas brīžiem kontrastē ar Ambarči vilkmi uz pilnasinīgu, jaudīgu skaņu, taču brīžiem arī izceļ visniansētākās, filigrānākās un atturīgākās pieejas no viņa izteikti daudzveidīgās muzikālo režīmu paletes. Ambarči un Koula tiktāl ir publicējuši tikai vienu dueta ierakstu – 2017. gada „Hotel Record” – taču ir ierakstījuši arī trio albumus ar zviedru skaņu mākslinieku Leifu Elgrēnu (Leif Elggren) un britu brīvās improvizācijas novatoru Kītu Rovu (Keith Rowe).
„Skaņu meža” līdzdibināto platformu SHAPE festivālā pārstāvēs Jay Glass Dubs – ASV dzimis grieķu izcelsmes elektroniskās mūzikas producents, kura daiļrade vērsta uz „dub” mūzikas konvenciju apspēlēšanu, liekot īpašu uzsvaru uz tās „kailāko” formu, kurā tā sastāv vien no ritma sitieniem, basa līnijas, vokāla un efektiem. Jay Glass Dubs albums „Epitaph” tika iekļauts žurnāla The Wire Magazine veidotajā piecdesmit 2019. gada labāko mūzikas ierakstu sarakstā.
Sadarbībā ar Latvijas džeza izdevniecību Jersika Records, „Skaņu mežā” notiks arī saksofonistu Ļuda Mockūna (Liudas Mockūnas) un Arvīda Kazlauska (Arvydas Kazlauskas) dueta albuma „At the Peat Amphitheater „Solstice”” prezentācijas koncerts. Šī albuma ierakstu sesija norisinājās divu dienu garumā Drabiņu purvā, Jelgavas novadā, un tas nāks klajā 2021. gada sākumā.
+K+M+B ir Kristiana Brektes, Modra Svilāna un Māra Butlera tumšās elektroniskās mūzikas projekts. Paši mūziķi šo projektu dēvē par mistiķu apvienību un piesaka sevi ar sekojošajiem vārdiem: „Kārlim Straubergam ir grāmatas par latviešu buramvārdiem, kas mirstot pārgāja uz nākošo paaudzi un bija slepeni, lai to izpaušana neatņemtu teicējam spēku. Tagad šīs grāmatas ir nonākušas citas paaudzes rokās, mākslinieku apvienībā +K+M+B. Šie vīri maskās pārvērš skaņās visu, kam pieskaras, un neviens cilvēks, zvērs vai koks, kas pagadās viniem pa rokai, nezina, vai tikai kādā jaukā dienā neiekļūs paranormālo parādību un skaņu ietekmē.”
10. oktobra koncertvakarā „Skaņu mežā” atgriezīsies Pīters Rēbergs (Peter Rehberg) – eksperimentālās elektroniskās mūzikas komponists un mūzikas izdevējs – ievērojamās austriešu izdevniecības Editions Mego dibinātājs. Medijs Tiny Mix Tapes Edtions Mego raksturojis kā „vienu no mūsu laika nozīmīgākajām eksperimentālās mūzikas izdevniecībām”. NPVR ir Rēberga duets ar post-industriālās mūzikas grupas Factory Floor dalībnieci Niku Kolku Voidu (Nik Colk Void). Dueta debija albums „33 33” nāca klajā 2017. gadā. Duets savu daiļradi stāda priekšā kā „pragmatiska disbalansa un psihedēliskas orientēšanās” pieredzi, un tā mūzika ir radīta gan Rēbergam raksturīgās datormūzikas estētikā, gan Kolkas Voidas iniciētu analogu elektronisko instrumentu, tostarp modulāro sintezatoru, eksperimentu rezultātā.
Brīvo improvizāciju no visai negaidītā perspektīvā pārstāvēs Šveicē dzīvojošais amerikāņu perkusionists un elektroniskais mūziķis Džeisons Kāns (Jason Kahn). Kāns ir pazīstams kā viens no neatlaidīgākajiem klusās un atturīgās redukcionisma improvizācijas proponētājiem, taču virknē nesenāko ierakstu ir negaidīti sācis eksperimentēt ar daudz impulsīvāku un ekspresīvāku skanējumu – intensīvu bungošanu un intuitīvu, dadaistisku vokālu.
Eksperimentālo popmūziku šajā koncertvakarā pārstāvēs Londonā dzīvojošā amerikāņu dziesminiece un multi-instrumentāliste Ešlija Pola (Ashley Paul), kas laikmetīgās mūzikas, „radošās mūzikas” un brīvās improvizācijas elementus tiecas samierināt ar popmūzikas struktūrām un satraucoši trauslu, savaldīgi izmisīgu vokālu. Mūziķi uz skatuves pavadīs brīvās improvizācijas kontrabasists Oto Vilbergs (Otto Willberg).
Festivāla goda viesis būs austriešu trombonists un komponists Radu Malfati (Radu Malfatti). Kritiķis Džeofs Orenss par Malfati raksta sekojoši: „Radu Malfati ir viens no līderiem kustībā, kas avangarda mūziku no jauna padara radikālu. Atsakoties no brīvās improvizācijas ar argumentu, ka tā ir pārāk regulēta, viņš laikmetīgo kompozīciju izvedis ilgās klusuma pauzēs.” Malfati tiek uzskatīts par cilvēku, kas minimālismu atkal padara bīstamu – ekipēts ar provokatīviem viedokļiem par visu, sākot ar džeza mūziku un beidzot ar laikmetīgās mūzikas avangardu, viņš raksta kompozīcijas, kas patiesi atrodas uz mūzikas un skaņas robežas. Malfati ir viens no izteikti klusās un „keidžiskās” komponistu skolas Wandelweiser pārstāvjiem.
Šajā vakarā būs dzirdama arī salīdzinoši nesen koncertēt atsākusī latviešu „new wave” grupa 19 Gadi Pirms Sākuma un britu-itāļu pašu vārdiem raksturotais „kibernētiskā industriālā hip-hopa” duets Kinlaw & Franco Franco.
Festivāla noslēdzošajā koncertvakarā būs dzirdams arī pašmāju mūzikas projekts Clausthome (sadarbībā ar mākslinieku Mārtiņu Ratniku). Clausthome ir divu cilvēku projekts, kas tika uzsākts gadsimtu mijā kā mūzikāla interpretācija noise/industrial mūzikas subkultūrā. Projekts aizsākās no intereses par skaņas sintēzi un radio viļņiem un laika gaitā fokusējās uz pašradītām skaņu un pārveidotām video atskaņošanas ierīcēm, radio raidītājiem, uztvērējiem un sintezatoriem, lai izpētes un iztēles elementus reproducētu personīgāk. Mārtiņš Ratniks strādā mediju mākslas un grafikas dizaina jomās. Viņš ir Jauno mediju kultūras centra “RIXC” biedrs, kā arī viens no mākslinieku grupas F5 (“Famous Five”) dalībniekiem. Pasniedzējs Latvijas Māklsas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas nodaļā. Jau vairāk kā desmit gadus sadarbojas ar grupu Clausthome, ceļojot kopīgās frekvencēs, uztverot un pētot sastaptās parādības. Clausthome un Ratniks uzstāsies ar darbu “ENTROPIK ARCHIVE”, ko raksturo kā “gaistošu dzīvības elementu un signāla traucējumu izpēti”.
Ņemot vērā vīrusa Covid-19 globālās pandēmijas radītos sarežģījumus un faktu, ka “Skaņu meža” programma lielākoties sastāv no ārvalstu māksliniekiem, lūdzam apmeklētājus būt saprotošiem pret iespējamām programmas izmaiņām, kas var tikt izziņotas līdz pat koncertu norises sākumam.
Informācija pasākuma apmeklētāju veselības drošībai
Lūdzam ņemt vērā, ka apmeklētājiem ir jāievēro divu metru savstarpēja distance un koncertu laikā jāsaglabā savas sēdvietas. Apmeklētāji tiek aicināti nēsāt sejas maskas un sekot telpā izvietotajām norādēm.
Pasākuma vietā nedrīkst atrasties personas, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai izolācija, vai kurām ir elpceļu infekcijas slimības pazīmes.
Biļešu tirdzniecība
Ievērojot ar koronavīrusa pandēmiju saistītus drošības pasākumus, uz festivālu tiek pārdots ierobežots skaits biļešu un īpaši neliels skaits abonementu, kas nodrošina apmeklējumu uz abiem centrālajiem koncertvakariem. Vienas biļetes cena ir 15 EUR, savukārt abonementa cena ir 23 EUR. Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu servisa” kasēs un internetā.
Rrill Bell un Jay Glass Dubs pārstāv „Skaņu meža” līdzkoordinētu novatoriskajai mūzikai un audiovizuālajai mākslai veltīto platformu SHAPE, savukārt Nada El Šazlī,Sonar Quartett un Ieva Parša ar Džacinto Šelsi kompozīcijām – projektu REMAIIN. Abus projektus atbalsta ES programma „Radošā Eiropa” un Kultūras ministrija.
Festivālu „Skaņu mežs” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Gētes institūts Rīgā, Kultūras ministrija, fonds Trust for Mutual Understanding, ASV vēstniecība. Festivāla komerciālie atbalstītāji ir iRobot un Valmiermuižas alus. „Skaņu mežs” ir dalībnieks projektā UM-SCENE, ko atbalsta ES programma „Radošā Eiropa”, un starptautiskajā tīmeklī ICAS (International Cities of Advanced Sound).
*Šie mākslinieki pārstāv novatoriskās mūzikas un audiovizuālās mākslas platformu SHAPE, ko atbalsta ES programma „Radošā Eiropa”.
**Koncerts notiek sadarbībā ar projektu „UM-SCENE” , kas pētī eksperimentālo mūziku valstīs, kas pieredzējušas totalitārus režīmus. To atbalsta ES programma „Radošā Eiropa”.
***Koncerts top sadarbībā ar projektu „REMAIIN”, kas pētī citu kontinentu mūzikas ietekmes Eiropas avangarda mūzikā. To atbalsta ES programma „Radošā Eiropa”.
Ikkatra vācu klarnetista, komponista un diriģenta Jerga Vidmaņa viesošanās reize Rīgā ir priecīgs notikums gan visplašākajai publikai, gan akadēmiskās mūzikas saimei. Viņš ir viens no mūsdienu vācu kultūrtelpas redzamākajiem vēstnešiem pasaulē. Vidmanis, kuru avīžu apskatos un recenzijās, koncertzāļu foajē un festivālu pieņemšanās jūsmīgi sauc par “21. gadsimta Mocartu”, ir spējis līdzvērtīgi augstā sniegumā apvienot trīs muzikālās lomas, ar savu aizrautīgo darbību klausītājiem atmiņā atsaucot koncertējošo ģēniju tēlus no aizgājušajiem laikiem.
Britu laikraksts The Guardian savās slejās par mūziķi raksta: “Vidmana kā komponista un koncertējoša mākslinieka suģestējošā pievilcība sakņojas milzīgajā prieka devā, ko viņš pats iegulda savā darbā: aizrautīgas, dziļas muzikalitātes sniegtā bauda, kas savij pagātnes artefaktus ar mūsdienu klasisko mūziku un iezīmē skaņu valodai nākotnes perspektīvu.”
9. oktobrī ar Sinfonieta Rīga kolektīvu Vidmanis uz Lielās ģildes skatuves kāps jau trešo reizi. Koncertprogrammā dzirdēsim Karļa Marijas fon Vēbera 1811. gadā tapušo 1. klarnetes koncertu, kas sevī iemieso izcilākās romantisma laikmeta orķestrālo tradīciju iezīmes. Opuss veltīts Heinriham Bērmanam, vienam no sava laika izcilākajiem klarnetistiem. Savukārt koncertā Lielajā ģildē klarnetes solo izpildīs Jergs Vidmans.
Ludvigam van Bēthovenam 1812. gads bija visnotaļ ražīgs – sacerēta 10. sonāte vijolei un klavierēm, pabeigta 7. un 8. simfonija. “Dejas apoteoze!” – tā 7. simfoniju savulaik raksturojis vācu operas reformators Rihards Vāgners, tomēr plašākai publikai šis Bēthovena lieldarbs saistās ar tās lēno Allegretto daļu. To autors veidojis pēc savas Heroiskās simfonijas bēru marša parauga, tomēr daļas izteiksmē nav tiecies pēc pārlieku dziļa elēģisma. Abas Bēthovena simfonijas 2008. gadā Bavārijas Radio simfoniskā koncerta programmā iekļāva maestro Mariss Jansons, bet šīs programmas uvertīru aicināja sacerēt Jergam Vidmanam. Tāpēc ir gluži likumsakarīgi, ka 7. simfoniju arī Rīgā klausīsimies salikumā ar Vidmana Con Brio. Jāatzīmē šī opusa fenomenālos panākumus – līdz šim dažādu orķestru un diriģentu sniegumā tas ir atskaņots jau vairāk nekā 200 reizes.
Jērgs Vidmanis (1973) pieskaitāms pie savas paaudzes daudzpusīgākajiem un intriģējošākajiem māksliniekiem. Dzimis Minhenē, kur arī aizsākušās viņa muzikālās gaitas. 1984. gadā Vidmanis uzsācis klarnetes spēles studijas Minhenes Mūzikas augstskolā. Viņa klarnetes spēles skolotāji ir Gerds Starke Minhenē un Čārlzs Neidičs Džuljarda skolā Ņujorkā.
Vidmanis regulāri uzstājas ar pasaulslaveniem orķestriem – Leipcigas Gewandhausorchester, Francijas Nacionālais orķestris, Cīrihes Tonhalles orķestris, Vašingtonas Nacionālais simfoniskais orķestris, Monreālas simfoniskais orķestris, Vīnes Filharmonijas orķestris, Nīderlandes Filharmonijas orķestris un Toronto simfoniskais orķestris. Pie Vidmaņa partitūru iestudēšanas ķērušies izcilie diriģenti Daniels Barenboims, Daniels Hardings, Valērijs Gergijevs, Kents Nagano, Kristians Tīlemans, Mariss Jansons, Andris Nelsons un Saimons Ratls.
Jērgs Vidmanis ir Berlīnes zinātņu kolēģijas biedrs un Bavārijas daiļo mākslu akadēmijas īstenais loceklis. Kopš 2007. gada viņš ievēlēts arī par Hamburgas Brīvās mākslas akadēmijas, Vācu skatuves mākslas akadēmijas un Maincas Literatūras akadēmijas pilntiesīgo locekli. Vidmanis ir Berlīnes Barenboima-Saida akadēmijas kompozīcijas profesors.
2018. gadā Jergs Vidmanis apbalvots ar Bavārijas Maksimiliāna ordeni.
Rudens kamermūzikas festivāla koncerti notiek no 2. līdz 17. oktobrim. Kamermūzikas intīmo gaisotni uzburs viens no pasaules izcilākajiem stīgu kvartetiem – Berlīnē bāzētais “Artemis Quartet”, kā arī mūsu pianisma zvaigzne Reinis Zariņš, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra altu grupas mūziķe Santa Vižine, azartiskā pianiste Agnese Egliņa, klarnetists un diriģents Guntis Kuzma. Koncertos skanēs Ludviga van Bēthovena, Roberta Šūmaņa, Johana Sebastiāna Baha un citu komponistu mūzika.
Rudens kamermūzikas festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome un Jūrmalas pilsētas dome.
Festivāls notiek sadarbībā ar koncertzāli “Lielais dzintars” un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmiju.
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī internetā.
2. oktobra koncertvakarā būs dzirdams komponista Andra Dzenīša dibinātais elektro-akustiskās mūzikas ansamblis Woodpecker Project, kura sastāvā šobrīd ietilpst arī Arvīds Kazlausks, Ritvars Garoza un Gatis Zaķis. Šajā vakarā uzstāsies arī skaņu inženiera, ievērojamās studijas „Dubplates & Mastering” dalībnieka un elektroniskās mūzikas komponista Rašada Bekera (Rashad Becker) duets ar saksofonistu un komponistu Andrē Vidu (André Vida). Bekera 2013. gada ieraksts „Traditional Music of Notional Species Vol. I” tika ierindots žurnāla The Wire magazine 2013. gada labāko ierakstu topa trešajā vietā. Žurnāls FACT šo albumu nodēvējis par „mežonīgu ierakstu no fascinējošas personības”. Andrē Vida savukārt ir ievērojamā komponista Entonija Brekstona (Anthony Braxton) skolnieks un viņa kompozīcijās tiek pētītas ne tikai dažādu estētiku kopīgās šķautnes, bet arī jebkura instrumenta spēlēšanas fiziskais aspekts, un jau to idejiskā līmenī parasti tiek iecerēta arī kinētisku instalāciju, horeogrāfijas, apgaismojuma vai kāda cita vizuāla aspekta klātbūtne.
Vācu laikmetīgās mūzikas ansamblis Sonar Quartett atskaņos itāļu mikrotonālās mūzikas un minimālisma priekšvēstneša Džacinto Šelsi (Giancinto Scelsi) mūziku, konkrētāk, darbus „Manto” solo altam, „I riti funerali di Carlo Magno AD814” čellam un perkusijai, kā arī Šelsi Ceturto un Piekto stīgu kvartetu. Kritiķis Franks Kampfers medijā „Deutschlandfunk” rakstījis, ka ansamblim piemīt „humors, emocionalitāte un entuziasms eksperimentēt, kam līdzvērtīgu mūsdienu avangarda mūzikas koncertos sastapt nav iespējams”. Sekojoši šim priekšnesumam Šelsi vokālo skaņdarbu „Hô” izpildīs latviešu mecosoprāns Ieva Parša. Šis priekšnesums ir debijas koncerts „Skaņu meža” vadītajam projektam REMAIIN, kas šķetina citu kultūru ietekmi rietumu avangarda mūzikā.
„Skaņu meža” līdzdibināto platformu SHAPE pasākumā pārstāvēs Džims Kempbels (Jim Campbell) jeb Rrill Bell, kas savas kolāžmūzikai līdzīgās improvizācijas veido, manipulējot ar audiokasetēm, līdzīgi kā savulaik hip-hopa un trokšņu mūzikas subkultūrās savulaik tika manipulēts ar vinilplašu atskaņotājiem.
9. oktobra koncertvakara centrā būs divu īpaši „Skaņu mežam” radītu darbu pasaules pirmatskaņojumi. Abu darbu autori koronavīrusa pandēmijas dēļ koncertā nebūs klātesoši, taču to darbu atskaņojums tiks nodrošināts divos atšķirīgos veidos. Pianiste unLielās mūzikas balvas laureāte Agnese Egliņa, kas darbojas arī Trio Art-i-Shock ietvaros, sniegs pirmatskaņojumu amerikāņu komponista, trombonista, datormūzikas novatora un Makārtura „ģēniju balvas” laureāta Džordža Lūisa (George E. Lewis) kompozīcijai „Blombos Workshop”. Lūiss ir viens no afro-amerikāņu komponistu un instrumentālistu savienības AACM dalībniekiem, un darbus solo klavierēm nav rakstījis kopš 1994. gada. Lūisa 2008. gadā publicētā grāmata „A Power Stronger Than Itself: The AACM and American Experimental Music” saņēma prestižo Amerikas Grāmatu balvu. 2018. gadā Džordžs Lūiss saņēma goda doktora grādu Hārvardas universitātē.
Mākslinieku un elektroniskās mūzikas komponistu Marianas Rozenfeldes (Marina Rosenfeld) un Bena Vidas (Ben Vida) darbs savukārt tiks atskaņots elektroniski un pat automātiski – ģeneratīvā daudzkanālu mūzikas kompozīcija katrā atskaņošanas reizē skan mazliet citādāk, un savā ziņā var skanēt bezgalīgi, jo tās zināmā algoritmā balstītie skaņu virknējumi var turpināties neizsmeļamās variācijās. Rozenfelde un Vida jau sākot ar 2014. gadu bieži uzstājas arī kā improvizētas elektroniskās mūzikas duets, un līdz šim mirklim ir izdevuši divus kopalbumus. Pēdējais no tiem – šogad publicētais „Vertice” – nācis klajā mākslas galerijas Fridman Gallery jaundibinātās mūzikas izdevniecības paspārnē.
Šajā vakarā būs dzirdama arī salīdzinoši nesen koncertēt atsākusī latviešu „new wave” grupa 19 Gadi Pirms Sākuma un britu-itāļu pašu vārdiem raksturotais „kibernētiskā industriālā hip-hopa” duets Kinlaw & Franco Franco.
Austrālijā dzimušais elektroniskais mūziķis Orens Ambarči (Oren Ambarchi) šajā vakarā uzstāsies kopā ar savu dzīvesbiedreni, skaņu mākslinieci Krisu Koulu (Crys Cole) – Koulas intīmās, nereti klusās, bet disruptīvās muzikālās perspektīvas brīžiem kontrastē ar Ambarči vilkmi uz pilnasinīgu, jaudīgu skaņu, taču brīžiem arī izceļ visniansētākās, filigrānākās un atturīgākās pieejas no viņa izteikti daudzveidīgās muzikālo režīmu paletes. Ambarči un Koula tiktāl ir publicējuši tikai vienu dueta ierakstu – 2017. gada „Hotel Record” – taču ir ierakstījuši arī trio albumus ar zviedru skaņu mākslinieku Leifu Elgrēnu (Leif Elggren) un britu brīvās improvizācijas novatoru Kītu Rovu (Keith Rowe).
Platformu SHAPE festivālā pārstāvēs Jay Glass Dubs – ASV dzimis grieķu izcelsmes elektroniskās mūzikas producents, kura daiļrade vērsta uz „dub” mūzikas konvenciju apspēlēšanu, liekot īpašu uzsvaru uz tās „kailāko” formu, kurā tā sastāv vien no ritma sitieniem, basa līnijas, vokāla un efektiem. Jay Glass Dubs albums „Epitaph” tika iekļauts žurnāla The Wire Magazine veidotajā piecdesmit 2019. gada labāko mūzikas ierakstu sarakstā.
10. oktobra koncertvakarā „Skaņu mežā” atgriezīsies starpžanru avangarda mūzikas projekts KTL, kurā darbojas grupas Sunn 0))) ģitārists Stīvens O’Mellijs (Stephen O’Mally) un datormūzikas komponists, ievērojamās austriešu izdevniecības Editions Mego vadītājs Pīters Rēbergs (Peter Rehberg). Projekts tika dibināts, lai radītu skaņu celiņu režisores un horeogrāfes Žizeles Vjenas (Gisèle Vienne) izrādei „Kindertotenlieder”, un visai uzskatāmi apvienoja avangarda metāla un tā saucamās „ekstrēmās datormūzikas” elementus, taču dueta mūzika kopš tā laika ir ievērojami pārkāpusi šo žanrisko dihotomiju, izkopjot savu, unikālu skanējumu.
Brīvo improvizāciju no visai negaidītā perspektīvā pārstāvēs Šveicē dzīvojošais amerikāņu perkusionists un elektroniskais mūziķis Džeisons Kāns (Jason Kahn). Kāns ir pazīstams kā viens no neatlaidīgākajiem klusās un atturīgās redukcionisma improvizācijas proponētājiem, taču virknē nesenāko ierakstu ir negaidīti sācis eksperimentēt ar daudz impulsīvāku un ekspresīvāku skanējumu – intensīvu bungošanu un intuitīvu, dadaistisku vokālu.
Eksperimentālo popmūziku šajā koncertvakarā pārstāvēs Londonā dzīvojošā amerikāņu dziesminiece un multi-instrumentāliste Ešlija Pola (Ashley Paul), kas laikmetīgās mūzikas, „radošās mūzikas” un brīvās improvizācijas elementus tiecas samierināt ar popmūzikas struktūrām un satraucoši trauslu, savaldīgi izmisīgu vokālu. Mūziķi uz skatuves pavadīs brīvās improvizācijas kontrabasists Oto Vilbergs (Otto Willberg).
Festivāla goda viesis būs austriešu trombonists un komponists Radu Malfati (Radu Malfatti). Kritiķis Džeofs Orenss par Malfati raksta sekojoši: „Radu Malfati ir viens no līderiem kustībā, kas avangarda mūziku no jauna padara radikālu. Atsakoties no brīvās improvizācijas ar argumentu, ka tā ir pārāk regulēta, viņš laikmetīgo kompozīciju izvedis ilgās klusuma pauzēs.” Malfati tiek uzskatīts par cilvēku, kas minimālismu atkal padara bīstamu – ekipēts ar provokatīviem viedokļiem par visu, sākot ar džeza mūziku un beidzot ar laikmetīgās mūzikas avangardu, viņš raksta kompozīcijas, kas patiesi atrodas uz mūzikas un skaņas robežas. Malfati ir viens no izteikti klusās un „keidžiskās” komponistu skolas Wandelweiser pārstāvjiem.
Festivāla noslēdzošajā koncertvakarā būs dzirdami arī pašmāju mūzikas projekti Clausthome (sadarbībā ar mākslinieku Mārtiņu Ratniku) un +K+M+B. Clausthome ir divu cilvēku projekts, kas tika uzsākts gadsimtu mijā kā mūzikāla interpretācija noise/industrial mūzikas subkultūrā. Projekts aizsākās no intereses par skaņas sintēzi un radio viļņiem un laika gaitā fokusējās uz pašradītām skaņu un pārveidotām video atskaņošanas ierīcēm, radio raidītājiem, uztvērējiem un sintezatoriem, lai izpētes un iztēles elementus reproducētu personīgāk. Mārtiņš Ratniks strādā mediju mākslas un grafikas dizaina jomās. Viņš ir Jauno mediju kultūras centra “RIXC” biedrs, kā arī viens no mākslinieku grupas F5 (“Famous Five”) dalībniekiem. Pasniedzējs Latvijas Māklsas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas nodaļā. Jau vairāk kā desmit gadus sadarbojas ar grupu Clausthome, ceļojot kopīgās frekvencēs, uztverot un pētot sastaptās parādības. Clausthome un Ratniks uzstāsies ar darbu “ENTROPIK ARCHIVE”, ko raksturo kā “gaistošu dzīvības elementu un signāla traucējumu izpēti”.
+K+M+B ir Kristiana Brektes, Modra Svilāna un Māra Butlera tumšās elektroniskās mūzikas projekts. Paši mūziķi šo projektu dēvē par mistiķu apvienību un piesaka sevi ar sekojošajiem vārdiem: „Kārlim Straubergam ir grāmatas par latviešu buramvārdiem, kas mirstot pārgāja uz nākošo paaudzi un bija slepeni, lai to izpaušana neatņemtu teicējam spēku. Tagad šīs grāmatas ir nonākušas citas paaudzes rokās, mākslinieku apvienībā +K+M+B. Šie vīri maskās pārvērš skaņās visu, kam pieskaras, un neviens cilvēks, zvērs vai koks, kas pagadās viniem pa rokai, nezina, vai tikai kādā jaukā dienā neiekļūs paranormālo parādību un skaņu ietekmē.”
Ņemot vērā vīrusa Covid-19 globālās pandēmijas radītos sarežģījumus un faktu, ka “Skaņu meža” programma lielākoties sastāv no ārvalstu māksliniekiem, lūdzam apmeklētājus būt saprotošiem pret iespējamām programmas izmaiņām, kas var tikt izziņotas līdz pat koncertu norises sākumam.
Informācija pasākuma apmeklētāju veselības drošībai
Lūdzam ņemt vērā, ka apmeklētājiem ir jāievēro divu metru savstarpēja distance un koncertu laikā jāsaglabā savas sēdvietas. Apmeklētāji tiek aicināti nēsāt sejas maskas un sekot telpā izvietotajām norādēm.
Pasākuma vietā nedrīkst atrasties personas, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai izolācija, vai kurām ir elpceļu infekcijas slimības pazīmes.
Biļešu tirdzniecība
Ievērojot ar koronavīrusa pandēmiju saistītus drošības pasākumus, uz festivālu tiek pārdots ierobežots skaits biļešu un īpaši neliels skaits abonementu, kas nodrošina apmeklējumu uz abiem centrālajiem koncertvakariem. Vienas biļetes cena ir 15 EUR, savukārt abonementa cena ir 23 EUR. Biļetes ir iespējams iegādāties „Biļešu servisa” kasēs un internetā.
Rrill Bell un Jay Glass Dubs pārstāv „Skaņu meža” līdzkoordinētu novatoriskajai mūzikai un audiovizuālajai mākslai veltīto platformu SHAPE, savukārt Sonar Quartett ar Džacinto Šelsi kompozīcijām – projektu REMAIIN. Abus projektus atbalsta ES programma „Radošā Eiropa” un Kultūras ministrija.
Festivālu „Skaņu mežs” atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas Dome, Gētes institūts Rīgā, Kultūras ministrija, fonds Trust for Mutual Understanding, ASV vēstniecība. Festivāla komerciālie atbalstītāji ir iRobot un Valmiermuižas alus. „Skaņu mežs” ir dalībnieks projektā UM-SCENE, ko atbalsta ES programma „Radošā Eiropa”, un starptautiskajā tīmeklī ICAS (International Cities of Advanced Sound).
Festivāla programma
2. oktobris, norises vieta vēl tiks precizēta, 18:00
