Publicitātes foto: Grosvaldi

Sākas aizraujoša iepazīšanās ar Grosvaldu dzimtas notikumiem 1919. gadā

Digitālais projekts #Grosvaldi1919 ik mēnesi, izmantojot sociālos medijus, vēstīs par latviešu kultūrā un Latvijas ārpolitikā ievērojamo dzimtu – Grosvaldiem. Grosvaldu ģimenes notikumi 1919. gadā tiks atklāti caur korespondenci, dienasgrāmatām, atmiņām, preses ziņām, fotogrāfijām un mākslas darbiem. Tāpat varēs sekot līdzi tam, kā 2019. gadā noris darbi pie dzimtas izpētes un popularizēšanas, veidojot izstādi, veicot zinātnisko un populārzinātnisko pētniecisko darbu. Projektu #Grosvaldi1919  iniciēja negaidīts vēsturisks atradums – Margarētas Grosvaldes dienasgrāmata, kas aizsākta tieši pirms 100 gadiem, strādājot Latvijas sūtniecībā Londonā, un vēsta gan par tā laika jaunas sievietes dzīvi, gan jaunas valsts tapšanu un tās pirmajiem soļiem ārpolitikā.

Grosvaldu dzimtai latviešu kultūrā un Latvijas ārlietu resorā ir ievērojama loma. 2018. gadā šīs dzimtas kultūrpolitisko nozīmi atklāja divi notikumi, pirmkārt, dokumentālā drāma “Mērijas ceļojums”, kur iepazinām Mēriju Grīnbergu no slavenās Grosvaldu dzimtas, kura 2. pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas muzeju kolekciju. Otrkārt, literatūrzinātnieces Evas Eglājas-Kristsones rokās nonākusi unikāla, līdz šim nezināma vēsturiska liecība par Latvijas valsts un Latvijas ārlietu dienesta pirmajiem soļiem – Grosvaldu jaunākās meitas Margarētas Grosvaldes pirms simts gadiem rakstītā dienasgrāmata. Dienasgrāmata glabājas LU LFMI Latviešu folkloras krātuves Autobiogrāfiju krājumā autobiografijas.lv. Grosvaldu dzimtas izpēte turpinās – filmas režisore Kristīne Želve strādā gan pie grāmatas par šo dzimtu, gan kopā ar mākslinieci Ievu Stūri un mākslas zinātnieci Ievu Kalnaču veido izstādi MĒRIJAS CEĻOJUMS. Grosvaldu dzimtas stāsts,  kas no šī gada 6. septembra būs skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Izcilo Grosvaldu dzimtu bez Mērijas Grīnbergas jaunākās pārstāv gan viņas māte Mērija Grīnberga vecākā (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja, gan viņas brālis – matemātikas zinātņu doktors Emanuels Grīnbergs (1911–1982); vectēvs –  advokāts, Rīgas Latviešu biedrības ilggadīgs priekšnieks Frīdrihs Grosvalds (1850–1924) un viņa kundze Marija Grosvalde (1857–1936), kā arī pārējās dzimtas atvases – diplomāts, Latvijas sūtnis Francijā Oļģerds Grosvalds (1884–1962), gleznotājs Jāzeps Grosvalds (1891–1920), ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde (1887–1974) un Margarēta Ternberga (dz. Grosvalde, 1895–1982). Tuvākā nākotnē izdevniecība “Latvijas mediji” plāno sakārtot un izdot Mērijas Grīnbergas (vecākās) autobiogrāfiskos materiālus.

1919. gads ir zīmīgs Grosvaldu dzimtai – Oļģerds Grosvalds no 1919. gada februāra līdz jūlijam bijia Latvijas delegācijas sekretārs miera konferencē Parīzē, bet no 1919. gada jūlija Latvijas Pagaidu valdības pārstāvis, rezidējošais ministrs. Margarēta Grosvalde 1919. gada februārī sāka strādāt par darbvedi jaunizveidotajā Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā (no 1921. gada – sūtniecībā) Londonā, un sāka rakstīt dienasgrāmatu. Fridrihs Grosvalds 1919. gada aprīlī tika iecelts par diplomātisko pārstāvi Zviedrijā (nedaudz vēlāk – arī Norvēģijā un Dānijā). Karolīne jeb Līna Grosvalde no 1919. gada augusta bija sekretāre sūtniecībā Stokholmā. Jāzeps Grosvalds, atgriezies no Britu impērijas armijas ekspedīcijas karagājiena uz Persiju un Kaukāzu, kopš 1919. gada vasaras pildīja Latvijas delegācijas Parīzes miera konferencē sekretāra pienākumus, bet no 1919. gada decembra strādāja Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā Parīzē. Savukārt Mērija Grīnberga vecākā pēcrevolūcijās jukās ir Krievijā kopā ar abiem bērniem – Mēriju jaunāko un Emanuelu – un savu vīru, Jāni Grīnbergu, latviešu luterāņu draužu mācītāju Krievijā.

Aicinām sekot šeit, un kā pirmos piedāvājam ierakstus no Margarētas Grosvaldes dienasgrāmatas. Tā rakstīta angļu valodā, sākot ar 1919. gada 7. februāri. Tieši tajā pašā dienā Jāzeps Grosvalds jeb Džo pēc ilgāka laika raksta vēstuli savai ģimenei no dienesta vietas Baku, kur atrodas kopā ar angļu armiju.

#Grosvaldi1919 tapšanā piedalās Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs, “Latvijas mediji” un biedrība “Domuzīme”.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!