ak maigā vājprātība
pūpolītis zarā
es tevi nevaru no sevis
dabūt ārā
kā laika zobs
kas upes līcī gavē
tu manu bezzobaino
aizmūžību slavē
es cilvēks – asinis
kam sava dzīve – tava
plūst pilna romas
gaujas senā grava
tu mani kacini
ar lakatiņu zilu
kad es kā etiķis
no tava sāna pilu
© Edvīns Raups