RUNĀ DZEJNIEKS ANDRIS AKMENTIŅŠ

Dzejas dienu laikā portāls Mums Patīk tribīni atdod dzejniekiem un dzejniecēm.

I

Pienākšu tev kā rīts
bez jābūtības bez nebūtības
jebkādus Bet pa ceļam nobrāzis
bezdelīga
tik vien kā sasitis spārnus
putna nebēdnībā
nāc un uzpūt
lai pārlido
tak parasti pāriet
kā dzīve un nāve

II
Tik stipri vārdi
ka tagad nē
bez mazākās nozīmes tagadnē
nāc uzspēlēsim
gaisma roka papīrītis
lai akmentiņš izlec
aiz katra vārda var būt Nekas
bet var būt arī
bezdibenis
gaisma vienmēr raksta ātrāk
nekā roka
es lecu un lecu
skaties
kāda zvaigznīte mirdz tur
lejā

tajā eglē es kādreiz
atstāju sirdi

III
Knapi paaudzies biju kad Pededzē
man pieķerās pamatīga Pēddedze
tagad nemiers jālauž kā maize
straumes rauj tālāk mūs
mazās mailītes
bet tu
esi mana vienīgā vieta
kuru aicinu visur sev līdzi
to es tev saku

nu vairs nevar teikt
ka tā neviens nesaka

Tūlīt nākamajam līkumam jāsākas
jums kas vēl turas kopā
– ne asakas!

IV
Vienīgais mierinājums
ka varu to pierakstīt
mēs nākam no purviem laukā
zeltītu miglu dzīt
un no tās miglas mēs nākam
ciešāko virvi pīt
un pat tā virve nevar
pastkartē piesiet šo brīdi
kurā mēs nākam viens otram pretī
un tumšajā biezoknī
pat paparžu pumpuru ķetnas
nespēj mūs novaldīt

© Andris Akmentiņš

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!