Foto: Mums Patīk

Marta īsās ziņas

Papildinām marta īsās ziņas.

Atcelts operas “Manona Lesko” koncertuzvedums 29. martā

Solistes Ludmilas Monastirskas slimības dēļ atcelts Džakomo Pučīni operas “Manona Lesko” koncertuzvedums 29. martā. Latvijas Nacionālā opera un balets atvainojas skatītājiem par sagādātajām neērtībām!

Skatītāji, kas biļetes uz “Manonu Lesko” iegādājušies internetā, naudu saņems savā kontā trīs darba dienu laikā. Kasē iegādātās biļetes varēs apmainīt pret naudu līdz 7. aprīlim jebkurā “Biļešu Paradīzes” tirdzniecības vietā.

Informēja Irbe Treile, Latvijas Nacionālās operas un baleta sabiedrisko attiecību vadītāja

______________________________________________________

Lienes Mackus un Artūra Arņa animācijas meistarklase

Arnis Mackus. Gaidāma viļņošanās

Ceturtdien, 29. martā plkst 18.00 izstāžu zālē “Arsenāls” mākslinieki Liene Mackus un Artūrs Arnis aicina bērnus no 12 gadu vecuma, jauniešus un pieaugušos uz “Noasa šķirsta darbnīcu” – animācijas meistarklasi, kurā būs iespēja iepazīties ar šo mākslas tehniku un kopīgi veidot objektu animāciju. Nodarbība notiks izstādes “Nākotnes valsts” ietvaros.

“Noasa šķirsta darbnīca” balstīta uz Lienes un Artūra darba “Gaidāma viļņošanās” vienu no motīviem par došanos nākotnē ar pašām svarīgākajām lietām – cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem un dažiem mākslas priekšmetiem.

Iedomājoties sevi Noasa vietā, piedāvājam izveidot laivu, kas dotos ceļā ar, jūsuprāt, vērtīgākajām lietām. Kopīgi un katrs atsevišķi veidosim sižetu nelielai stop-motion animācijai, kas taps no dalībnieku izveidotajiem kartona kuģiem un laivām un dosies izbraukumā pa izstādes ekspozīciju.

Telpiskās animācijas tehnikas priekšrocība ir tā, ka tās attēls ir telpisks un “dzīvs”, jo tiek attēloti un iekustināti reāli objekti. Nodarbība sāksies ar īsu sarunu un māksliniecisko detaļu pārrunāšanu un turpināsies, dalībniekiem pašiem radoši darbojoties.

Mākslinieku meistarklases sniedz iespēju jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem mākslinieka vadībā praktiski apgūt noteiktas mākslas tehnikas un detaļas. Meistarklases vada izstādē eksponēto darbu autori vai īpaši pieaicināti mākslinieki.

Dalības maksa: 5.00 EUR

Materiāli līdzi ņemšanai: visi darbam nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti uz vietas

Papildus informācija un pieteikšanās:
Dalībnieku skaits ierobežots. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās. T: (+371) 67 716108; E: arsenals@lnmm.lv

Informēja LNMM izstāžu zāles ARSENĀLS komanda

_______________________________________________

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā norisināsies Ģimenes diena “Simtiem ideju pavasarim”

Sestdien, 2018. gada 24. martā, plkst. 12.00–16.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Rīgā, Skārņu ielā 10/20) aicina bērnus, ģimenes un draugus uz Ģimenes dienu “Simtiem ideju pavasarim”, ko veltīsim pavasara saulgriežiem, Lieldienu svinēšanas tradīcijām un izstādei “100 priekšmeti no Somijas”.

Ekspozīcija, kas tapusi par godu Somijas valsts neatkarības simtgadei un šobrīd viesojas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM), piedāvā lielisku iespēju intriģējošā un kreatīvā veidā uzzināt pašu somu viedokli par Somiju un somiskumu. Izstādē katru neatkarības gadu raksturo viens priekšmets ar ikdienišķu, inovatīvu vai humoristisku nokrāsu. Unikāla 100 objektu kolekcija parāda dinamisku, panākumiem pilnu un radošu valsts attīstības ceļu, pa kuru somi atnākuši līdz mūsdienām. Visi eksponāti ir ražoti vai dizainēti Somijā, un to būtība cieši saistīta ar dzīvošanu šajā zemē. Ikviens priekšmets ir savā ziņā pārsteidzošs stāsts, kas atklāj skatītājam somu sabiedrībai svarīgas vai aktuālas tēmas.

Ģimenes dienas gaitā dalībnieki varēs gan tuvāk iepazīties ar izstādi “100 priekšmeti no Somijas”, gan vēlreiz atklāt pastāvīgo ekspozīciju, gan piedalīties dažādās radošās aktivitātēs pavasara noskaņās. Darbnīcas, spēles, uzdevumi un mīklas rosinās atklāt Somijas dizaina pasauli 100 gados, uzzināt stāstus par interesantākajiem objektiem un salīdzināt somu tautas tradīcijas ar latviešu paražām.

Ģimenes dienu plkst. 12.00 DMDM atklās Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” bērnu un jauniešu vokālā ansambļa “Podziņas” muzikālais priekšnesums, aicinot baudīt pavasara priekus un iedvesmojot katru klātesošo atraisīt fantāziju kopīgā darbā. 24. martā muzejā būs pieejamas sekojošas darbnīcas:

MANS PIRMAIS DATORS
Iepazīsti datoru kopā ar Somijas grāmatas varoni Rūbiju – griezīsim un līmēsim!

Izdevniecības “Koši un droši” vadītajā darbnīcā iztēlosimies un veidosim savus datorus no papīra. Datori mainās, un to lietošanas iespējas nemitīgi uzlabojas, tāpēc liksim lietā iztēli, lai radītu īpašas un neatkārtojamas datora funkcijas. Darbā tiks izmantoti materiāli no grāmatas “Sveika, Rūbij! Ceļojums datora iekšienē”, kuras autore ir Linda Liukasa – programmētāja, stāstniece un ilustratore no Helsinkiem (Somija).

STIEPLĪŠU ROTU DARBNĪCA
Vada māksliniece Zane Vilka

Pavasarī, kad mostas daba un putni vij ligzdas, aicinām mākslinieces Zanes Vilkas darbnīcā savīt savu stieplīšu rotu. Procesā izmantosim īpašu metālmākslas darināšanas ierīci – valci, caur kuru rota iegūs unikālu veidolu.

MUMINU ĢIMENE
Izveido filca glezniņu ar muminu ģimenes tēliem!

1956. gadu izstādē “100 priekšmeti no Somijas” pārstāv kompānijas “Atelier Fauni” dibinātājas, mākslinieces Helenas Kūskoski (Helena Kuuskoski) darinātais mumins, kas ir izcilās rakstnieces Tūves Jansones (Tove Jansson) daudzu pasaulē populāro grāmatu tēls. Lelles-mumini starptautiski tika prezentēti 1956. gadā Ziemeļvalstu galvaspilsētu kopīgajā izstādē Kopenhāgenā. Darbnīcā, apgūstot vilnas velšanu tehniku ar filcējamo adatu, apspriedīsim leļļu muminu personāžu raksturu un to attēlošanas iespējas.

SPĒLES UN MĪKLAS
Izmēģini Somijas galda spēli “Fortuna”, mini mīklas un orientējies muzejā!

Jau kopš 20. gadsimta sākuma Jiveskiles tautskolotājam Juho Jusilam (Juho Jussila) mieru nelika doma, kāpēc tik daudzi koka priekšmeti, kas tiek izmantoti somu mājās un skolās, ir ievesti no ārzemēm. 20. gadu nogalē viņš beidzot varēja atvērt savu ražotni, kurā tika izgatavotas arī attīstošas koka rotaļlietas. Jusilas radītā spēle “Fortuna” tirgū parādījās 1926. gadā, un tā kļuva ļoti populāra gan Somijā, gan citviet pasaulē. Reklāmās tika stāstīts, ka “Fortuna” spēlē Velsas princis, ķeizars Vilhelms un Musolīni. Šo spēli somi spēlē vēl šodien.

Interesanti, lietderīgi un izzinoši pavadīt brīvdienas laiku Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā laipni aicināts ikviens! Dalības maksa: 5,00 EUR no personas (cenā iekļauta dalība visās darbnīcās, kā arī muzeja pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes “100 priekšmeti no Somijas” apskate).
Iepriekšēja pieteikšanās Ģimenes dienai nav nepieciešama.

PAR ĢIMENES DIENĀM

Reizi sezonā, parasti uz lielajiem svētkiem (Lieldienas, Līgo svētki, Ziemassvētki utt.), Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs rīko pasākumus ģimenēm – “Ģimenes dienas”. Katra pasākuma programma atšķiras, taču tradicionāli tā tiek veidota atbilstoši izstādēm, kuras apskatāmas muzejā. Tās ir drop-in (atvērtais pasākums; māja, kur vienmēr var iegriezties) veida aktivitātes visas dienas garumā, uz kurām dalībniekiem nav iepriekš jāpiesakās, un tām var pievienoties jebkurā laikā.

Pasākuma dienā darbojas viena vai vairākas no muzeja piedāvātajām darbnīcām. Ģimenes dienu mērķis ir iepazīstināt gan lielos, gan mazos ar muzejā redzamo un, radoši strādājot darbnīcās, to visu atainot savos darbos. Aicinām Ģimenes dienas apmeklēt visai ģimenei kopā, jo mēs ticam, ka kopīga darbošanās stiprina ģimenes saites, kā arī tas ir lielisks veids jaunu draugu iegūšanai.

Visi mīļi gaidīti!

Informēja Nataļja Sujunšalijeva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Preses centra vadītāja

__________________________________________________________________

Rīgā un Ogrē viesosies zēnu un jauniešu koris no pasaulslavenās Ītonas koledžas

Marta nogalē Rīgā un Ogrē viesosies visā pasaulē slavenās Ītonas koledžas zēnu un jauniešu koris (Eton College Chapel Choir) no Apvienotās Karalistes.

Ričards Morisons (Richard Morrison) ietekmīgajā laikrakstā The Times par šo kori raksta: “Izcili labs skolēnu koris ar piecdesmit balsu spēku, brīnišķīgi sabalansēts, inteliģents, kaismīgs un aizrautīgs.” Koledžas mūzikas direktors un baznīcas kora vadītājs ir Tims Džonsons (Tim Johnson). Pēc senas tradīcijas šo posteni sauc par reģentu – viņš pārrauga arī koledžas simfonisko orķestri un gādā par mūzikas izglītību Ītonas koledžā.

Īpašas virsotnes pēdējo gadu laikā ir lielu vokāli simfonisku skaņdarbu iestudēšana sadarbībā ar citiem kolektīviem. Šādi monumentāldarbi ir, piemēram, Johana Sebastiāna Baha Jāņa pasija kopā ar Senās mūzikas akadēmiju, kā arī Gustava Mālera Astotā simfonija Lorina Māzela vadībā.

Ar Ītonas koledžas zēnu kori jau ilgus gadus kopā strādā ievērojamais angļu ērģelnieks Deivids Guds (David Goode), kurš ir izvērsis arī nozīmīgu solokarjeru. Pats būdams Ītonas absolvents, viņš guvis atzinību un balvas starptautiskos konkursos un regulāri piedalās Apvienotās Karalistes mūzikas dzīvē, tostarp pazīstamajos koncertos “BBC Promenāde”.

Ītonas koledžas kora uzstāšanās notiks:

Rīgas Sv. Jāņa baznīcā sestdien, 24. martā, plkst. 18.00 koncertā kopā ar ērģelnieku Deividu Gudu (ieeja bez maksas),

Rīgas Domā svētdien, 25. martā, plkst. 12.00 dievkalpojuma ietvaros,

Ogres novada Kultūras centra Mazajā zālē pirmdien, 25. martā, plkst. 18.00 (ieeja bez maksas),

Rīgas Sv. Pestītāja (Anglikāņu) baznīcā trešdien, 28. martā, plkst. 13.00 pusdienlaika koncertā kopā ar ērģelnieku Deividu Gudu (ieeja bez maksas).

Ītonas koledža ir visa pasaulē labi zināma privāta mācību iestāde zēniem un jaunekļiem vecumā no trīspadsmit līdz astoņpadsmit gadiem – nozīmīgs un vienlaikus vēsturisks paraugs nedaudzajām šāda tipa skolām. Tā dibināta 1440. gadā un devusi Apvienotajai Karalistei deviņpadsmit premjerministrus, arī prinči Viljams un Harijs ir Ītonas absolventi. Ītonas koledžas mūzikas nodaļā bez kora ir arī simfoniskais orķestris, audzēkņi var vingrināties uz astoņām stabuļu ērģelēm, koledžā un ir pat sava skaņu ierakstu studija. Koris daudz ceļo pa pasauli – no Polijas un Čehijas līdz Itālijai un Spānijai, no ASV un Dienvidāfrikas līdz Ķīnai un Japānai.

Ieeja visos koncertos ir bez maksas.

Informēja Liene Jakovļeva

_________________________________________________________________

Madaras Dišleres “Paradīze 89” debitē kino festivālā Malmē

Režisores Madaras Dišleres piedzīvojumu filma visu laiku bērniem “Paradīze 89” uzsākusi ceļu pie skatītājiem ārpus Latvijas robežas. Šonedēļ režisore kopā ar filmas galveno varoni Paulu (īstajā vārdā Magda) devusies uz Zviedriju, Malmi, kur filma “Paradīze 89” debitē bērnu un jauniešu filmu festivālā BUFF International Film Festival.

“Esam ļoti priecīgas par dalību šajā festivālā un gandarītas par nerimstošajiem skatītāju jautājumiem, it īpaši no bērnu puses. Viens no visjaukākajiem un spēcīgākajiem jautājumiem bija: “kā jūs panācāt to, ka viss izskatās tik īsts?”. Tas apstiprina to, ka filma ir panākusi gaidīto rezultātu un spēj radīt interesi ne tikai pašmāju skatītājos, bet sasniedz arī filmu mīļotājus ārpus mūsu valsts robežām,” stāsta Madara Dišlere. Jau šobrīd interesi par filmu izrādījuši arī pārstāvji no Polijas bērnu filmu festivāla un izteikuši vēlmi “Paradīze 89” iekļaut to repertuārā.

Festivāla noslēgums notiks 24.martā, kad tiks paziņoti uzvarētāji. “Filmas un kategorijas ir tik dažādas, ka es neuzņemos spriest, kā notiks vērtēšana. Tas būs ļoti grūts darbs! Festivālā piedalās arī filma, kas izcīnījusi augstas vietas Berlīnes filmu festivālā, tāpēc salīdzināt, kura ir labāka un kāpēc, ir neiespējami. Ir liels prieks, ka Latvijas vārds un stāsts izskan kopā ar daudzām citām lieliskām firmām,” saka Madara.

Filma “Paradīze 89” stāsta par četru meiteņu piedzīvojumiem laukos “Baltijas ceļa” vasarā. Latvijā šobrīd to noskatījušies jau vairāk kā 35 500 skatītāji. Filmas scenārijs tapis balstoties uz režisores bērnības atmiņām, un tās mērķis ir raisīt atmiņas 80. gadu bērnos un viņu vecākos, kā arī rosināt diskusijas starp paaudzēm – par Atmodas laika Latviju, par brīvību un par vasaru, pēc kuras viss bija citādi.

Filmā piedalās latviešu aktrises Baiba Broka un Guna Zariņa, kā arī aktieri Ivars Krasts, Kaspars Gods un operdziedātājs Nauris Puntulis. Galvenajās lomās filmā iejūtas skolnieces Magda Lote Auziņa, Marta Ģertrūde Auzāne, Evelīna Ozola un Līva Ločmele. Filma tapusi  filmu studijā “Tasse films” un to producējušas Aija Bērziņa un Alise Ģelze. Filma ir Latvijas un Vācijas producentu kopražojums un viena no programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” filmām.

Informēja Aleksa Spriņģe, “Paradīze 89” komunikācijas konsultante

___________________________________________________________________

Ukrainas “Svingeri” Latvijā

Ukraiņu Svingeru aizkadri. Vienpadsmitā diena.

Režisora Andreja Ēķa un studijas “Platforma Film” asprātīgi atrastā “eksporta ideja” darbojas arvien veiksmīgāk – šogad tā iekarojusi arī Ukrainas tirgu, un 28. martā kinoteātrī “Forum Cinemas” īpašā seansā būs iespējams noskatīties Latvijas un Ukrainas kopražojuma  filmu  “Svingeri Ukrainā”.

Andreja Ēķa spēlfilmas Svingeri (2016) pirmā adaptācija tika uzņemta Igaunijā, repertuārā startēja 2017. gada 10. novembrī un līdz gada beigām to kinoteātros noskatījās apmēram 80 000 interesentu. Ukrainā filmas Svingeri lokalizētais variants uz ekrāniem iznāca 2018. gada 1. janvārī ar greznu publicitātes kampaņu vienlaikus vairākās lielpilsētās (Kijevā, Odesā, Harkovā u.c.). Filma kā šobrīd populārākā lokālā komēdija joprojām ir kinoteātru repertuārā un līdz marta sākumam filmu noskatījušies jau vairāk nekā 273 000 skatītāju, kases ieņēmumi visiespaidīgāk izklausās, aprēķināti Ukrainas naudas vienībās grivnās – 22 miljoni (100 grivnas ir apmēram 3 EUR).

Būtisks elements lokālo Svingeru popularitātes vairošanai ir katrā valstī speciāli piemeklēti aktieri, kas labi pazīstami vietējiem skatītājiem. Ukrainas versijā piedalās populāras šovbiznesa zvaigznes – reperis Serjoga (Ukrainā populāras dziesmas Čornij bumer izpildītājs), Oļa Poļakova (viena no slavenākajām dziedātājām Ukrainā), Daša Astafjeva (Playboy modele, kas dzīvojusi kopā ar Hjū Hefneru) un citi.

Filmas režisors arī Ukrainā, tāpat kā Igaunijā, bija Andrejs Ēķis, radošā un tehniskā komanda pārstāv gan Latviju, gan Ukrainu, filmēšana notika Rīgā un Kijevā. Svingeri ir Latvijas kinovēsturē pirmā filma, kuras oriģinālscenārijs izmantots kādas citas valsts veidotā rimeikā, taču pasaulē šobrīd šāda tendence pieņemas spēkā.

Latvijas un Ukrainas kopražojumu Svingeri Ukrainā būs iespējams noskatīties īpašā seansā
28. martā pl. 19:00, kinoteātrī Forum Cinemas. Filma tiks demonstrēta ukraiņu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā, biļetes uz seansu var iegādāties iepriekšpārdošanā.

Pirms filmas seansa būs iespēja tikties ar filmas režisoru Andreju Ēķi un producentu Kristianu Alhimionoku, baudīt ukraiņu kolēģu sūtītos sveicienus (pa glāzītei gorilkas) un satikt Andreja Ēķa topošās filmas Blēži aktierus un radošo grupu – filmas Svingeri komanda strādā pie Nacionālā Kino centra filmu ražošanas konkursā atbalstītas komēdijas Blēži, kas Latvijas pirmizrādi piedzīvos 2018. gada 1. jūnijā. Jaunās filmas sižeta pamatā ir divu pavisam nesaderīgu pāru attiecības, lomās – Intars Rešetins, Rēzija Kalniņa, Ieva Florence, Ralfs Eilands, Leonarda Ķestere, Ivo Martinsons, Jurģis Spulenieks, Sandis Pēcis un citi.

Informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra vecākā referente nozares informācijas jautājumos

_____________________________________________________________

 Koncertuzvedums “Lai sasaucamies, lai dziedam!” ceļos pa Latviju

Muzikālais koncertuzvedums “Lai sasaucamies, lai dziedam!” Latvijas tūri sāks ar Rīgas pirmizrādi 25. martā pēc restaurācijas atvērtajā VEF kultūras pilī. Koncertuzvedumā skanēs dziesmas no latviešu mūzikliem, operetēm un izrādēm, kuras komponējuši Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, Zigmārs Liepiņš, Ivars Vīgners u.c. Krāšņajā koncertuzvedumā piedalīsies populāri Rīgas Operetes teātra solisti – Marlēna Keine, Jolanta Strikaite, Emīls Kivlenieks, Nauris Indzeris, kā arī operetes dejotāji un operetes oķestra grupa diriģenta Kārļa Kundrāta vadībā. Īpašus kostīmus uzvedumam gatavo māksliniece Elīna Milta. Režisors – Valdis Lūriņš.

Koncertuzvedumā “Lai sasaucamies, lai dziedam!” skanēs dziesmas no Raimonda Paula mūzikliem “Māsa Kerija” un “Marlēna”, kā arī no dziesmuspēls “Pāri kas dabonas”; Imanta Kalniņa dziesmuspēles “No saldenās pudeles”, Zigmāra Liepiņa mūzikla “Adata”; Elgas Īgenbergas operetes “Annele” u.c. Koncertuzveduma izskaņā visu vainagos solistu atskaņotā Ivara Vīgnera dziesma, kurai vārdus rakstījis Jānis Peters – “Lai sasaucamies, lai dziedam” no izrādes “Seši mazi bundzenieki”.

Režisors Valdis Lūriņš: “Šis koncertuzvedums ir stāsts par dzīvi, kas bieži vien ir teātris. Mūzikā ceļosim pa dažādiem dvēseles stāvokļiem – priecīgiem, smeldzīgiem, sapņainiem. Ilūzija ir tā, kas mūsos uztur pozitīvo domāšanu. Cilvēks ir radīts, lai mīlētu un sapņotu. Šis būs muzikāls stāsts par vienkāršām, bet būtiskām vērtībām, ko svarīgi nepazaudēt šajā mūsu dzīves spēlē.”

Kārlis Kundrāts par pamatnodarbošanos izvēlējies diriģenta arodu, taču ir prasmīgs arī kā vokālās un instrumentālās mūzikas izpildītājs. Senās mūzikas vokālā ansambļa Ars Antiqua Riga un kamerkora Ave Sol mākslinieks. Piedalās programmās ar Valsts akadēmisko kori “Latvija” un Latvijas Radio kori. Kopš 2015.gada Rīgas Operetes teātra koncertmeistars un asistentdiriģents, no 2016. gada “Rīgas kamerorķestra” diriģents.

Koncertuzveduma horeogrāfisko ietērpu veidos Alberts Kivlenieks. Krāšņie kostīmi un scenogrāfija mākslinieces Elīnas Miltas pārziņā.

Pēc Rīgas koncerta “Lai sasaucamies, lai dziedam” ceļos uz Liepāju, kur 25. aprīlī koncertuzvedumu skatīsies liepājnieki Liepājas teātrī pl. 19.00. Diriģents – Guntars Bernāts.

Biļetes Biļešu paradīze kasēs. Atlaides kolektīviem 20+, daudzbērnu ģimenēm uzrādot “3+ ģimenes karti”, studentiem, skolēniem, pensionāriem. Informācija pa Latvijas operetes fonda informācijas tālr. 25123145 un mājaslapā.

Informēja Agija Ozoliņa-Kozlovska, Latvijas operetes fonda valdes priekšsēdētāja

__________________________________________________________________

Kinoteātrī “Splendid Palace” atklāta Ivara Selecka filmu plakātu izstāde

Pirms Ivara Selecka jaunās filmas “Turpinājums” pirmizrādes kinoteātrī “Splendid Palace”, sadarbībā ar Latvijas Kino muzeju, atvērta Ivara Selecka filmu plakātu izstāde, kā atskats uz spilgtākajiem kadriem režisora daiļradē.

Izstādes apmeklētāji var apskatīt plakātus no filmām “Pasaules paplašināšana” (1980, mākslinieks Ilmārs Blumbergs), “Zolitūde” (1990, mākslinieks Juris Putrāms), “Maestro bez frakas” (1985, mākslinieks I. Blumbergs), “Meklēju vīrieti” (1983, mākslinieks Māris Ārgalis),  “Sieviete, kuru gaida” (1978, māksliniece Maija Tabaka) un “Šķērsiela” (1988, mākslinieks I. Blumbergs), “Apcirkņi” (1973), “Jaunie laiki Šķērsielā” (1999, mākslinieks I. Blumbergs), “Kapitālisms  Šķērsielā”  (2013, mākslinieks I. Blumbergs) un “Turpinājums” (2018, mākslinieks Ivs Zenne).

20. gadsimta 70. un 80. gadi ir īpaši spilgts posms Latvijas plakātmākslā. Mākslas zinātniece Ramona Umblija rakstījusi, ka “spēja dokumentēt šī laikmeta elpu un vienlaicīgi pārvērst to spēcīgos mākslas tēlos, ļauj astoņdesmito gadu latviešu plakātmākslu salīdzināt ar mūsu tā laika dokumentālo kino.”

Zane Balčus, LKA Rīgas Kino muzeja vadītāja: “LKA Rīgas Kino muzeja krājumā ir liela Latvijā uzņemtu filmu plakātu kolekcija – aptuveni 1300 plakātu no dažādiem laika posmiem, sākot no pašas pirmās Latvijā uzņemtās spēlfilmas “Es karā aiziedams” (1920, režisors Vilis Segliņš) līdz pēdējos gados tapušām filmām. No krājumā esošajiem Ivara Selecka filmu plakātiem piedāvājam iepazīt Ilmāra Blumberga, Maijas Tabakas, Māra Ārgaļa un Jura Putrāma veidotos plakātus. Tieši ar Ilmāru Blumbergu Ivaram Seleckim sadarbība bijusi visilgstošākā un radošākā, aizsākoties 1980. gadā filmas “Pasaules paplašināšana” (1980) laikā, kad Blumbergs ir uzmanību piesaistošs, daudzsološs jauns mākslinieks, raisot filmas grupas interesi uzaicināt tieši viņu kā filmas vizuālā tēla veidotāju. Blumbergs radījis plakātus arī režisora triloģijai par Šķērsielu, radot zīmīgu un atmiņā paliekošu filmas vizuālo identitāti, ko redzēsim arī izstādē.”

Jaunākās Ivara Selecka filmas “Turpinājums” plakāta autors Ivs Zenne: “Mans redzējums, veidojot filmas “Turpinājums” plakātu, radās noskatoties “melno” materiālu, kas uzreiz manā prātā uzbūra vienojošo kadru. Savā ziņā man bija ļoti viegli izdomāt konceptu, jo pašam mājās ir septiņgadīgs bērns, kurš skolā sāks iet rudenī, bet tā septiņgadnieku sajūta man ir pazīstama. Likās, ka izteiksmes līdzekļiem jābūt minimāliem, tādiem, kādus šī vecuma bērni it kā varētu izveidot paši. Gribēju to saulainās bērnības sajūtu, kas, manuprāt, plakātā ir lieliski attēlots.”

Filma “Turpinājums” tapusi Nacionālā kino centra programmā „Latvijas filmas Latvijas simtgadei“. Tā stāsta par pieciem bērniem, kas nāk no dažādiem Latvijas novadiem un uzsāk skolas gaitas 1.klasē. Filma seko viņu gaitām visa pirmā skolas gada garumā. “Turpinājums” režisors Ivars Seleckis ir viens no leģendārās Rīgas dokumentālās kino skolas pamatlicējiem. Savukārt filmas radošajā komandā ietilpst operators Valdis Celmiņš, producenti Antra Gaile un Gints Grūbe, komponists Kārlis Auzāns, skaņu režisors Ernests Ansons, montāžas režisore Andra Dorša, montāžas un scenārija konsultante Krista Burāne, varoņu izpēti veica Dace Dzenovska un Antra Gaile. Filma top studijā „Mistrus Media“, un „Turpinājums“ ir jau otrā Ivara Selecka filma, kas top šajā studijā.

Informēja Nadīna Elekse

_______________________________________________________________

Sākusies biļešu iepriekšpārdošana uz Dailes teātra izrādēm maijā un jūnijā

Ir sākusies biļešu iepriekšpārdošana uz Dailes teātra izrādēm maijā un jūnijā, kad paredzētas arī trīs pirmizrādes – “Ivanovs!” Lielajā zālē, “Balta vārna melnā krāsā” Mazajā zālē un “Inde” Kamerzālē.

18. maijā pirmizrādi piedzīvos Antona Čehova lugas iestudējums “Ivanovs!” režisora Regnāra Vaivara skatuves versijā. Izrādes titullomā Artūrs Skrastiņš, pārējās lomas atveidos Kristīne Nevarauska, Juris Bartkevičs, Juris Žagars, Vita Vārpiņa, Anete Krasovska, Gints Grāvelis, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Gints Andžāns, Lauris Dzelzītis, Indra Briķe, Mārtiņš Upenieks, Artūrs Dīcis, Dainis Gaidelis, Kaspars Zāle, Aldis Siliņš, Niklāvs Kurpnieks un Edijs Zalaks. Izrāde būs grandiozi Rubensa gleznu krāšņuma ražas svētki. Krāšņums, lai nojauktu Čehova krievu inteliģences pasteļtoņus. Krievu inteliģences „Skroderdienas Silmačos”.

20. maijā pirmizrāde Mazās zāles iestudējumam “Balta vārna melnā krāsā” Intara Rešetina režijā. Šī Alekseja Ščerbaka luga ieguvusi 1. vietu Dailes teātra oriģināldramaturģijas lugu konkursā “Austrumi ienāk Latvijā. Patvērums un (ne)satikšanās” (2017), kas tika rīkots ar LR Kultūras ministrijas atbalstu, gatavojoties Latvijas simtgadei. Izrādes varoņus atveidos Ērika Eglija, Pēteris Liepiņš, Ilze Vazdika, Sarmīte Rubule, Lauris Subatnieks, Dainis Grūbe, Mārtiņš Počs, Akvelīna Līvmane, Lidija Pupure, Āris Rozentāls, Elīza Marija Rešetina un Rebeka Rēķe. Tās stāsts ir par parastu ģimeni kādā Latvijas pilsētā – viņi dzīvo mājā, kuru uzcēlis vectēvs, lai visa ģimene būtu kopā. Tikai tagad izrādās, ka tas nevienam nav vajadzīgs. Turklāt vēl Antra ir atradusi kādu, kas ir no citas pasaules. Kādu melno. Nu, ne gluži. Viņš ir sīrietis. Un Latvijas pilsētā vajag pavisam maz, lai kļūtu par vietējo zvaigzni. Kad mājā ienāk svešs cilvēks, viss izmainās. Nekas vairs nav kā agrāk. Baltajiem vīriešiem acīs parādās bailes. Ģimene vairs nevar visi kopā sēdēt pie viena galda. Izrādās, ka dzīve nav iekārtota pēc noteikumiem. Žēl.

Kamerzālē režisore Rēzija Kalniņa iestudēs nēderlandiešu dramaturģes Lotes Fēkemansas lugu “Inde”. Viņa un Viņš nav redzējušies deviņus gadus. Viņi ir zaudējuši kaut ko ļoti dārgu un tad arī viens otru. Taču viņiem ir kopīga pagātne, kas nekur nav pazudusi. Ir lietas, kas nekad neaizmirstas. Vai ir iespējams atstāt visu pagātnē un sākt no jauna? Bet ja tā – tad sākt no kura brīža? Kā lai zina, ka tas, kas sekos tālāk, būs labāks par bijušo?… Varbūt nebūs. Bet ir vērts mēģināt. Viņa – Inese Kučinska vai Rēzija Kalniņa, Viņš – Ģirts Ķesteris. Pirmizrāde 31. maijā.

Sezonas noslēgumā skatītājiem piedāvāsim jau par tradīciju kļuvušo koncertu “Spanovska ballīte – 4.sērija”. No smiekliem līdz nopietnībai un atkal atpakaļ… Ekskluzīvi – tikai 4 koncertos! Koncerta radošajā komandā ir Toms Treinis, Artūrs Skrastiņš un Lauris Dzelzītis.

Maijā pēdējo izrādi piedzīvos vairāki iestudējumi – Kamerzālē “Svēta lieta” 2. maijā, Mazajā zālē “Granātu krāsas aproce” 5. maijā un “Ērtas dzīvošanas mirklīši” 13. maijā. Bet maija piedāvājums par īpašo cenu būs izrādes “Jeruzaleme” 6. maijā un “8 mīlošas sievietes” 12. maijā, kad biļešu cena visā zālē būs tikai 5 un 7 EUR.

Informēja Laura Leimane, Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja

_______________________________________________________________

Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru ar fotogrāfu Kārli Bergu

Ceturtdien, 22. martā, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes „Re, ko Dievs sadarījis” aplūkošanu kopā ar autoru – fotogrāfu Kārli Bergu. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena).Kārļa Berga personālizstāde „Re, ko Dievs sadarījis” ir fotogrāfiju sērija – konceptuāls vēstījums par to, ka šobrīd cilvēki, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir pastāvīgā tiešsaistē un ļoti ātri sasniedzami.  Izstādē var apskatīt darbus, kas tapuši laikā no 2016. līdz 2017. gadam. Šī izstāde parāda izmaiņas Latvijas sabiedrībā un pat dabas ainavās, kuras cilvēki paši vairs nemana.

Projekta mērķis ir aicināt cilvēkus paskatīties uz šā brīža pasaules tehnoloģiju attīstības pakāpi un padomāt par sabiedrības nepārtraukto esību online (tiešsaistē). Cilvēki ir vienmēr gatavi komunicēt ar dažādu gadžetu starpniecību, zvanot, sūtot ziņas un e-pastus, parādot savas ikdienas gaitas fotogrāfijās un video, bet tikai retais domā par to, kas priekš tā visa ir nepieciešams, lai cilvēki varētu jebkurā laikā un vietā sazināties viens ar otru. Projekts nav iecerēts kā kritika, bet gan kā iespēja paskatīties, kur sabiedrība šobrīd nonākusi savā attīstībā, un padomāt, kādas varētu būt tālākās attīstības iespējas un veidi.

Kārlis Bergs (1990) ir latviešu fotogrāfs, kas studējis fotogrāfiju Andreja Granta meistarklasē un ISSP skolā (2011-2013). Viņš ir mācījies vienu gadu Čikāgas Mākslas institūta skolā, vēlāk pārgājis uz Braitonas Universitāti, lai iegūtu bakalaura grādu tēlotājmākslā. Savā darbā viņš cenšas pētīt to, kas padara mūs par cilvēkiem, viņš attēlo neizskaidrojamo saiti, kas mūs visus vieno. Jaunajam fotogrāfam ir iznākušas jau divas fotogrāmatas – „Between the Lake and the Sea” (2014) un „Once a Dream Did Weave a Shade” (2017). Abas grāmatas viņš veidojis pats savām rokām, šujot un līmējot tipogrāfijā nodrukātās loksnes. Pirmajā autors dokumentējis zvejnieku ikdienu Bērzciemā pie jūras, bet jaunākajā grāmatā reflektē par cilvēku kaislību pret futbolu. Viņa darbi publicēti arī izdevumā „Latvijas fotogrāfija 2017”.

Informēja Dace Saveiko, LFM Sabiedrisko attiecību speciāliste

_________________________________________________________

Kinoteātrī “Splendid Palace” no 16. līdz 22. martam

22. martā plkst.19.00 Kino “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvos Ivara Selecka dokumentālā filma “Turpinājums”, kas iekļauta Nacionālā kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei!

16. martā plkst. 20:00 īpašais seanss filmai “Atriebība” (Revenge) un diskusija ar Alisi Zariņu par tematu “Sievietes kino — kāpēc mums to vajag?”. Regulārajā repertuārā arī 22. martā.

21. martā plkst. 19.00 LKA Rīgas Kino muzeja un kinoteātra “Splendid Palace” rīkotais kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” savu 13. sezonu turpina ar lektoriju “Latviešu neprāts: trako īsfilmu izlase” | Latvija, 1980. gadu beigas–2000. gadu sākums. Lektors: Jānis Putniņš.

Kinoteātris “Splendid Palace” turpina demonstrēt sekojošas filmas:

– režisora Džeimsa Mārša drāmu “Dziļie ūdeņi” (The Mercy);

– režisora Fātiha Akina drāmu ar trillera elementiem “Izzūdošie” (In The Fade);

– režisora Pola Tomasa Andersona psiholoģisko drāmu “Neredzamais pavediens” (Phantom Thread);

– režisores Madaras Dišleres filmu visai ģimenei “Paradīze 89”;

– šī gada “Oskara” balvas naminantu līderi, meksikāņu režisora Giljermo del Toro filmu “Ūdens forma” (“Shape of Water”), kas uz prestižo kinoapalbalvojumu pretendē 13 kategorijās, tai skaitā galvenajās – Labākā filma un Labākais režisors;

– latviešu kriminālkomēdiju “Kriminālās ekselences fonds”, kuras autors, producents un režisors ir Oskars Rupenheits, operatori – Juris Pīlēns un Kaspars Cirsis;

– režisora Aigara Graubas Latvijas spēlfilmu “Nameja gredzens”.

Pēdējā iespēja noskatīties režisora Juliāna Rozefelta drāmu “Manifests” (Manifesto),  kurā Keita Blanšeta atveido 13 lomas vienā filmā un itāliešu režisora Lukas Gvadanjīno drāmu “Sauc mani savā vārdā”.

Informēja Irina Pavļuka, kinoteātra “Splendid Palace” pārstāve

__________________________________________________________________

Marta kultūras notikumi Latgales vēstniecībā GORS

Foto: Andrejs Vasjukevičs

Martu iesāksim ar Latgales vēstniecības GORS mēneša īpašo prieku – tikšanos ar vijolnieku Gidonu Krēmeru, mēneša beigās jau tradicionāli Rēzeknē viesosies Starptautiskais Baltijas baleta festivāls, šoreiz iedvesmojot ar latino baletu. Tāpat martā jubileju koncerti – Eduarda Rozenštrauha simtgade, aktrises Olgas Dreģes astoņdesmitgade, kā arī mēneša noslēgumā komponistu Baha un Forē simboliskā tikšanās Klusajā sestdienā. Martā būs skatāma arī dokumentālā filma “Turpinājums”, savukārt aprīli sagaidīsim ar Jaunā Rīgas teātra viesizrādi “Peldošie – ceļojošie” un izcilās vokālistes Ineses Galantes koncertprogrammu “Ar mīlestību no Ineses Galantes”.

Franciska Vaslavāna un Frančeskas Kirkes izstāde-projekts “Francisks&Frančeska“
Katru dienu no 11.00, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS

No 25. februāra līdz 22. aprīlim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma izstāde-projekts “Francisks&Frančeska“, kurā vienas dzimtas divu paaudžu radošo personību dialogu atklāj ievērojamā Latgales mākslinieka Franciska Varslavāna un viņa mazmeitas, gleznotājas Frančeskas Kirkes darbi. Izstāde būs simboliska mākslinieku satikšanās, jo dzīvē viņiem tas nebija lemts.

Gidons Krēmers, “Kremerata Baltica“ un Georgijs Osokins. Koncerprogramma “Zudušā laika prelūdijas“
Ceturtdiena, 8. marts 19.00, Lielā zāle 7,00–16,00 €, GORS

Pirmo reizi Latgales vēstniecībā GORS ar pirmatskaņojumu viesosies viens no 21. gadsimta ievērojamākajiem mūziķiem – vijolnieks Gidons Krēmers. Koncerta pirmajā daļā izskanēs izcilā 20. gadsimta komponista Mečislava (Moiseja) Veinberga 24 prelūdijas čellam solo. 2. daļā pirmo reizi uz vienas skatuves satiksies Gidons Krēmers un jaunais, pasaules slavu guvušais mūziķis Georgijs Osokins. Abu sniegumā skanēs Frederika Šopēna Trio solminorā. Koncerta noslēgumā “Kremerata Baltica“ solistu sniegumā izskanēs 19. gadsimta romantiķa Fēliksa Mendelszona Oktets Mibemol mažorā. Pirms koncerta plkst. 18.00 2. stāva semināru zālē pirmskoncerta sarunas, kuras vadīs muzikoloģe un orķestra “Kremerata Baltica“ direktore Ingrīda Zemzare.

Teātra izrāde “Lēdija“. Sergejs Astahovs un Anastasija Voločkova (Krievija)
Sestdiena, 10. marts 18.00, Lielā zāle 19,00–33,00 €, GORS

Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē viesosies Krievijas teātra izrāde “Lēdija”, kurā galveno lomu atveidos šarmantā balerīna Anastasija Voločkova. Šis stāsts viegli humoristiskā un intriģējošā veidā apgriež kājām gaisā pazīstamo mītu par skulptoru Pigmalionu, kura mīlestības spēks atdzīvināja mākslinieka izveidoto marmora statuju. Izrāde krievu valodā.

Aijas Eriņas piemiņas koncerts “Atsagrīzt“
Svētdiena, 11. marts 15.00, Lielā zāle, 5,00–15,00 €

Pāragri mūžībā aizgājušās dziedātājas un dziesmu autores Aijas Eriņas piemiņas koncerts – Aijas radošo darbu izlases-albuma prezentācija. Pieminot dziedātāju, uz skatuves Aiju dienas priekšvakarā tiksies Aijas ģimene, draugi un kolēģi, ar kuriem kopā dziedātāja radījusi mūziku un priecējusi klausītājus.

Jubilejas koncerts “Olgai Dreģei 80“
Svētdiena, 18. marts 18.00, Lielā zāle 12,00–25,00 €

2018. gada martā 80 gadu jubileju svinēs izcilā un leģendārā Dailes teātra aktrise Olga Dreģe. “Koncerts būs kā saruna par piedzīvoto, pārdzīvoto sapni – no pagātnes līdz šodienai,“ ieskicē māksliniece. Koncertos sev līdzās uz skatuves O. Dreģe aicinās savus skatuves partnerus no neskaitāmajām filmām un teātra izrādēm, kas šajos gados nospēlētas. Koncerta laikā uz lielā ekrāna tiks demonstrēti fragmenti no nozīmīgākajām kinofilmām un teātra izrādēm, kurās gaviļniece piedalījusies.

Izrāde bērniem “Runājošais runcis Toms un viņa draugi“
Trešdiena, 21. marts 18.00, Lielā zāle 10,00–15,00 €

“Maskavas leļļu teātris” piedāvā jaunu, krāsainu interaktīvo un reizē pamācošo izrāde bērniem “Runājošais runcis Toms un viņa draugi”. Izrādes pamatā ir jauns multfilmu seriāls par runci Tomu un viņa piedzīvojumiem. Bērnus patīkami pārsteigs interaktīvais ekrāns, kas aicinās spēlēties un reaģēs uz mazo apmeklētāju atbildēm. Savukārt skaņas un vizuālie efekti aizvedīs skatītājus uz spēļu pasauli. Izrāde krievu valodā.

Dokumentālā filma “Turpinājums”. LV100 filmu programma
Piektdiena, 23. marts 18.00, Mazā zāle 3,50 €, GORS

Režisora Ivara Selecka dokumentālā filma “Turpinājums” veidota divu gadu garumā, sekojot pieciem bērniem, kuri 2015. gadā uzsāka skolas gaitas dažādās Latvijas vietās. Kāds, kuram ir stipras ģimenes saknes Latvijas laukos un vecāki vēlas, lai bērns izaug par īstu zemnieku, kāds, kurš dzīvo pie vecmāmiņas, kamēr mamma strādā Anglijā un kāds cittautietis, kurš vēlas kļūt par biznesmeni un kura vecvecāki nonāca Latvijā pēc 2. Pasaules kara. Viens no bērniem – tepat no Rēzeknes novada Stoļerovas.

“Ballet Hispanico“ (Ņujorka). 23. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls
Sestdiena, 24. marts 18.00, Lielā zāle 12,00–20,00 €, GORS

Latgales vēstniecībā GORS viesosies latino stila profesionālā baleta trupa “Ballet Hispanico” (Ņujorka, ASV). Mākslinieciskā vadītāja Eduardo Vilaro vadītā baleta kompānija “Ballet Hispanico“ ir vadošā latino dejas kompānija pasaulē. Latvijas skatītājiem “Ballet Hispanico“ prezentēs trīs iestudējumus: “Linea Recta“, “Danzón“ un “Con Brazos Abiertos“.

LNSO un solisti. Koncertprogramma “Bahs un Forē. Miera formula“
Sestdiena, 31. marts 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €, GORS

Lieldienu Klusajā sestdienā līdzās Baha tētiņa korāļiem un fūgām izskanēs Forē izteikti franciskais Rekviēms solobalsīm, korim, orķestrim un visai pasaulei. Gregoriski noteikts, cilvēciski skarošs, eņģeliski maigs. Solisti: Gunta Gelgote – soprāns, Latvijas Radio koris, Johanness Helds – baritons, Diriģents – Andris Poga. Programmā: Johans Sebastiāns Bahs, Gabriels Forē Rekviēms. Pirms koncerta plkst. 17.00 2. stāva semināru zālē pirmskoncerta sarunas, kuras vadīs muzikologs Orests Silabriedis.

Informēja Elza Jurāne, Latgales vēstniecība GORS mārketinga speciāliste

_________________________________________________________

Avangarda mūzika Eiropā 20. gadsimta 20.–30. gados. Mūzikas vēsturnieka, etnomuzikologa Dr. art. Borisa Avrameca lekcija

Mūzikas vēsturnieks, etnomuzikologs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pieaicinātais docētājs Dr. art. Boriss Avramecs (Борис Аврамец). Publicitātes foto

Otrdien, 2018. gada 13. martā, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) ar lekciju “Avangarda mūzika Eiropā 20. gadsimta 20.–30. gados” viesosies pazīstamais mūzikas vēsturnieks, etnomuzikologs Dr. art. Boriss Avramecs.

Līdz ar modernisma uzplaukumu mākslā, literatūrā un citās kultūras jomās pārmaiņas notika arī mūzikā. Jau 20. gadsimta sākumā iezīmējās tradicionālo māksliniecisko paņēmienu neievērošana, kas veicināja attālināšanos no ierastā reālisma un akadēmisma. 1913. gadā itāļu mūziķis futūrists Luidži Rusolo (Luigi Russolo, 1885–1947) publicēja manifestu “Trokšņu māksla” (“L’arte dei Rumori”), proklamējot, ka 20. gadsimta skaņa būs troksnis, sevišķi mašīnu izraisīti trokšņi, kāds bija arī viņa radītais “Intonarumori” (1914).

Kā viens no dažādu mākslu mijiedarbības piemēriem noteikti jāmin Ērika Satī (Erik Satie, 1866– 1925) viencēliena balets “Parāde”. To režisēja Žans Kokto (Jean Cocteau, 1889–1963), horeogrāfiju veidoja Leonīds Mjasins (Леонид Мясин, 1896–1979), Pablo Pikaso (Pablo Picasso, 1881–1973) darināja tērpus, itāļu futūrists Džakomo Balla (Giacomo Balla, 1871–1958) palīdzēja pie citiem scenogrāfijas dizainiem.

Baleta tēma ir publiska parāde, kurā trīs cirka mākslinieku grupas cenšas piesaistīt auditoriju iekštelpās notiekošajām performancēm. Ēriks Satī šai idejai radīja mūziku, un tā bija viņa pirmā komponēšana baletam. Iestudējuma pirmizrāde notika 1917. gada 18. maijā Parīzē, uz skatuves uzstājoties Sergeja Djagiļeva (Сергей Дягилев, 1872–1929) krievu baleta trupai.

Dzejnieks Gijoms Apolinērs (Guillaume Apollinaire, 1880–1918) “Parādi” 1917. gadā raksturoja kā “kaut ko sirreālu”, tādējādi ieviešot šo terminu trīs gadus pirms sirreālisms Parīzē kļuva par māksliniecisku kustību.

Balets bija zīmīgs ar to, ka Satī un Pikaso tā bija pirmā pieredze šajā jomā. Tāpat tajā tika izmantoti dažādi ikdienas elementi kā varietē un atrakcijas, kas pirms tam tika uzskatīti nepiemēroti elitārajai baleta pasaulei. Daži no Pikaso kostīmiem bija veidoti no cieta kartona, kas dejotājiem ļāva kustēties tikai minimāli.

Žana Kokto izrādē mūzikas vajadzībām lietoja arī trokšņus radošus “instrumentus” – rakstāmmašīnu, piena pudeles, pistoli un citus; šis solis diezgan samulsināja Ēriku Satī.

Pirmizrāde rezultējās vairākos skandālos. Viena daļa publikas svilpa, demonstrēja nicināšanu un gandrīz izsauca nekārtības, pirms tās apklusa entuziastiskos aplausos.

Šī ir tikai atsevišķa epizode, kas raksturo laikmetu, kad mainījās visa mākslas scēna – sākot ar glezniecību un beidzot ar mūziku. Jaunajai domāšanai un pasaules uztverei savus jauninājumus piedāvāja baletdejotāji, horeogrāfi un citi ar skatuvi saistīti profesionāļi.

13. martā Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā mūzikas vēsturnieks, etnomuzikologs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pieaicinātais docētājs Dr. art. Boriss Avramecs (Борис Аврамец) iepazīstinās klausītājus arī ar citiem interesantiem piemēriem no 20.–30. gadu Eiropas kultūras mantojuma, plašāk stāstot par to, kā aizsākās ceļš pie avangarda mūzikas, kā tas ietekmēja vizuālo mākslu un kā dažādas radošās jomas mēģināja veidot vienotu veselumu.

Lekcija notiks krievu valodā. Nepieciešamības gadījumā iespējams nodrošināt sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Biļešu cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR. Pirms lekcijas apmeklētāji var iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi “Latvijas baleta leģenda Arvīds Ozoliņš Aleksandras Beļcovas gleznojumos un zīmējumos”. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.

Informēja Nataļja Sujunšalijeva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Preses centra vadītāja

___________________________________________________________

Sarunu ciklu “Simtgade un vēl” noslēdz Anna Viduleja

Foto: Agnese Zeltiņa

Sešpadsmitā un pēdējā saruna ciklā “Simtgade un vēl”, noslēdzot 2017. gada oktobrī uzsāktās tikšanās ar Simtgades filmu režisoriem, notiek trešdien, 7. martā 18:00 – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē režisore Anna Viduleja runās par topošo komēdiju “Homo Novus” pēc Anšlava Eglīša romāna motīviem, bet seansā – Anšlava Eglīša stāsta “Maestro” ekranizācija, režisora Pētera Krilova spēles īsfilma (1990, 56 min) ar Eduardu Pāvulu galvenajā lomā.

7. martā plkst. 18:00 – režisore ANNA VIDULEJA.

Saruna par topošo spēlfilmu Homo Novus (pirmizrāde 26. septembrī, producē studija Film Angels Productions). 1938. gads, nabadzīgs mākslinieks Juris Upenājs ierodas Rīgā no laukiem tajā pašā laikā, kad izsmalcinātais Eižens Žibeika atgriežas no gleznošanas Parīzē ar cerībām saņemt sava tēvoča ievērojamo mantojumu. Kamēr mākslai uzticīgais Upenājs ar krāsainās Rīgas bohēmas palīdzību kāpj arvien augstāk, talantīgais diletants Žibeika krīt arvien zemāk. Upenājs kuratora un kritiķa Kurcuma vadībā sastopas ar mākslas pasaules komiskajiem personāžiem, pieredz panākumus un izgāšanos, nicinājumu un mīlestību. Eižens Žibeika zaudē naudu un mīļoto sievieti, taču gūst glābiņa iespēju, nododoties savai glezniecībai.

Anšlava Eglīša populārā romāna ekranizācijā režisore un scenārija autore Anna Viduleja un operators Jānis Eglītis iesaistījuši veselu plejādi spilgtu aktieru no dažādiem teātriem – lomās Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Aurēlija Anužīte, Ģirts Ēcis, Agnese Cīrule, Andrejs Žagars, Ģirts Krūmiņš, Baiba Broka, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma un daudzi citi, epizodiskās lomās arī krāšņi tipāži, piemēram, basketbolists Kaspars Kambala, bet galvenajās lomās – lielā ekrāna debitanti Igors Šelegovskis un Kristīne Krūze.

Pēc sarunas skatāmies citu Anšlava Eglīša literārā darba ekranizāciju, ko veidojis viens no Annas Vidulejas pirmajiem pedagogiem, režisors Pēteris Krilovs – 1990. gadā uzņemto, gandrīz stundu garo spēlfilmu Maestro. Tā pati 30. gadu Latvijas mākslas pasaule, tikpat komiskā rakursā, galvenajā lomā spožs Eduards Pāvuls, viņa sievas lomā – tikpat spoža muzikoloģe Ligita Viduleja, režisores Annas Vidulejas mamma. Lomās arī Juris Gornavs, Leonīds Grabovskis un citi, filmas māksliniece – Brigita Rozenbrika, filmas operators – Andris Pavlovskis, kuram šis bija diplomdarbs Vissavienības kinoinstitūtā. Šī seansa sadarbības partneris ir Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvs, kas nodrošina filmas kopiju demonstrēšanai. Ieeja bez maksas.

Režisore ANNA VIDULEJA augusi mākslinieku ģimenē, viņas māte, muzikoloģe Ligita Viduleja, ir vairāku spilgtu TV muzikālo filmu scenāriste un redaktore, bet Anna jau pusaudzes gados debitējusi kinolomā TV īsfilmā Mans draugs Sokrātiņš (1984) un strādājusi kinoforumā Arsenāls. Studējusi Latvijas Universitātes Filozofijas fakultātē, Latvijas Kultūras akadēmijā, Eiropas kino koledžā (Dānijā). Absolvējusi Nacionālo TV un kino skolu Lielbritānijā, diplomdarbs Naktsputni (2000) iekļauts Kannu kinofestivāla konkursā. Režisējusi vairākas īsfilmas (1995-2001), mūzikas klipus, reklāmas, iestudējusi izrādi Jaunajā Rīgas teātrī. Kopā ar trim citiem režisoriem radījusi no četrām novelēm veidotu pilnmetrāžas spēlfilmu Vogelfrei (2007), kas saņēma vairākas nominācijas un balvas Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps, kinoforumā Arsenāls un citur pasaulē. Viena no studijas Film Angels Studio dibinātājām, pasniedzēja augstskolā RISEBA.

Vairāk lasiet šeit.

Informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra vecākā referente nozares informācijas jautājumos

_______________________________________________________

Kinoteātrī “Splendid Palace” no 7. līdz 15. martam. 

LKA Rīgas Kino muzeja un kinoteātra “Splendid Palace” rīkotais kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” savu 13. sezonu turpina 7. martā plkst. 19.00 Lielajā zālē ar filmu “Sliktās asinis” (Mauvais Sang), režisors: Leo Karaks. Lektore: kinokritiķe Daira Āboliņa.

9. martā plkst. 18.00 aicinām apmeklēt īpašo filmas “Paradīze 89” seansu ar režisores un radošās grupas piedalīšanos!

15. martā plkst. 18.00 kinoteātris “Splendid Palace” sadarbībā ar Nodibinājumu “Kinoskola” piedāvā pasaulslavenās filmas “Mūzikas skaņas” (The Sound of Music) seansu. Filmas skate uzsāk jaunu pasākumu ciklu, kura nosaukums ir “Filmas, kuras mīlam”.

Turku izcelsmes vācu režisora Fātiha Akina emocionāli nospriegotā sociālā drāma ar trillera elementiem “Izzūdošie” (In The Fade) šogad saņēmusi “Zelta globusu” kā labākā ārzemju filma un nominēta Amerikas Kino akadēmijas balvai “Oskars”. Filmas emocionālais centrs ir vācu aktrise Diāna Krīgere – viņas aktierdarbs vairākkārt piesaukts kā labākais viņas karjerā, par kuru 2017. gadā Kannu kinofestivālā viņa saņēmusi “Zelta palmas zaru” kā labākā aktrise. Uz lielā ekrāna no 9. marta!

No 9. marta kinoteātris sāks demonstrēt iedvesmojošo un aizkustinošo drāmu “Dziļie ūdeņi” (The Mercy), kuru režisējis “Oskara” ieguvējs Džeimss Māršs (“Teorija par visu”), bet pārgalvīgo burātāju Donaldu Krohērstu un viņa sievu Klēru atveido divi izcili britu aktieri – Kolins Fērts (“Oskars” par lomu drāmā “Karaļa runa”) un Reičela Vaisa (“Oskars” par lomu trillerī “Uzticīgais dārznieks”).

14. martā plkst. 13.00 kinoteātrī tiks organizēts filmas “Paradīze 89” skolēnu brīvlaika seanss!

Kinoteātris turpina demonstrēt sekojošas filmas: režisora Pola Tomasa Andersona psiholoģisko drāmu “Neredzamais pavediens” (Phantom Thread); režisores Madaras Dišleres filmu visai ģimenei “Paradīze 89”; režisora Juliāna Rozefelta drāma “Manifests” (Manifesto),  kurā Keita Blanšeta atveido 13 lomas vienā filmā, filmā tiekas Maļevičs un Džārmušs, Kandinskis un Godārs, un viņu slavenos manifestus skandē 13 mūsu laika varones; šī gada “Oskara” balvas naminantu līderi, meksikāņu režisora Giljermo del Toro filmu ” Ūdens forma ” (“Shape of Water “), kas uz prestižo kinoapalbalvojumu pretendē 13 kategorijās, tai skaitā galvenajās – Labākā filma un Labākais režisors; latviešu kriminālkomēdiju “Kriminālās ekselences fonds”, kuras autors, producents un režisors ir Oskars Rupenheits, operatori – Juris Pīlēns un Kaspars Cirsis; itāliešu režisora Lukas Gvadanjīno drāmu “Sauc mani savā vārdā”, kuras  scenāriju pēc Andrē Asimana romāna motīviem sarakstījis pieredzējušais režisors un scenārists Džeimss Aivorijs (“Dienas atlikusī daļa”); režisora Aigara Graubas Latvijas spēlfilmu “Nameja gredzens”. Pēdējā iespēja noskatīties režisores Blandinas Lenuār komēdiju “50. pavasaris”!

Informēja Irina Pavļuka, kinoteātra “Splendid Palace” pārstāve

_____________________________________________________________

Sapņu pīpes krēslas stunda Jāņa Akuratera muzejā

Sagaidot pavasari, Jāņa Akuratera muzejs piedāvā gremdēties krāsainos sapņos un dzejā. Tāpēc, noslēdzot februāri un ievadot marta mēnesi, trešdienu, piektdienu un sestdienu vakaros – 7., 9., 10. martā –, iestājoties krēslai, no plkst. 17.00 līdz plkst. 18.00, Jāņa Akuratera muzejs aicina uz relaksējošu stundu ar Sapņu pīpi.

Saulei rietot, pustumsā, apmeklētāji varēs baudīt košas sapņu projekcijas uz Kamīnzāles sienām, klusu mūziku un dzejas lasījumus no Jāņa Akuratera un Erika Ādamsona dzejas krājumiem – “Neatrastā” un “Sapņu Pīpe” –, kuros dzejnieki satiekas uz kopīgas sapņu daiļuma un fantāzijas takas, starp realitāti, Lielo dzīves sapni un zeltfazāniem, rožkāju baložiem, orhideju mežu, hiacintu pļavām, zelta putekļiem, ieelpojot un izelpojot iztēles saldo dūmu.

Ieejas maksa – 2.00 €; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1.50 €.

Vairāk informācijas mājaslapā.

Informāciju sagatavoja Solvita Zariņa, Jāņa Akuratera muzeja muzejpedagoģe.

_____________________________________________________________

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs aicina uz atmiņu vakaru “Rozes gari” par “Rozes garu”

Vāclavs Ņižinskis un Tamāra Karsavina baleta izrādē “Rozes gars”. 1911

Otrdien, 2018. gada 6. martā, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) tiek rīkots izcilajam latviešu baletdejotājam Arvīdam Ozoliņam un slavenajam uzvedumam “Rozes gars” veltīts atmiņu vakars, kura īpašie viesi būs pazīstami Latvijas baletdejotāji un horeogrāfi – Lita Beiris, Genādijs Gorbaņovs, Sarma Rozenberga, Inita Saleniece-Purmale. Sarunu vadīs Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece.

Rozes lomu viencēliena baletā “Rozes gars” (1911) Arvīds Ozoliņš (1908–1996) 20. gadsimta 30. gados dejoja Parīzē un Londonas Koventgārdenas operā, un to var uzskatīt par leģendārā skatuves mākslinieka augstāko karjeras sasniegumu. Angļu žurnālisti pēc trupas izrādes Koventgārdenā, vērtējot Arvīda Ozoliņa uzstāšanos, salīdzināja viņu pat ar nepārspējamo Vāclavu Ņižinski (Vaslav Nijinsky / Вацлав Нижинский, 1889–1950), kurš bija pirmais Rozes tēla iemiesotājs baletā. Parasti šo personāžu uzticēja atveidot ļoti talantīgiem baletdejotājiem – vēlāk “Rozes gars” ir atrodams tādu zvaigžņu kā Māris Liepa (1936–1989) un Mihails Barišņikovs (Михаил Барышников, 1948) repertuārā. Arī uz Latvijas Nacionālās operas (tagad – Latvijas Nacionālā opera un balets, LNOB) skatuves šis balets ir ticis uzvests vairākas reizes.

Baletā darbība norisinās ap kādu meiteni, kura sapņo par dejošanu ar rozes garu, kas kalpoja par piemiņas lietu no viņas pirmās balles. “Rozes gara” pamatā ir vācu romantisma komponista Karla Marijas fon Vēbera (Carl Maria von Weber, 1786–1826) klavieru kompozīcija “Uzaicinājums uz deju”, ko orķestra mūzikai piemēroja slavenais franču komponists Hektors Berliozs (Hector Berlioz, 1803–1869). Horeogrāfs – Mihails Fokins (Михаил Фокин, 1880–1942). Baleta stāstu Žans Luī-Vodojē (Jean-Louis Vaudoyer, 1883–1963) balstīja Teofila Gotjē (Théophile Gautier, 1811–1872) dzejolī “Rozes gars”. Baleta dekorācijas ar bīdermeijera mēbelēm un kostīmiem veidoja mākslinieks Leons Baksts (Леoн / Лев Бакст, 1866–1924). Pirmizrādi uzvedums piedzīvoja 1911. gada 19. aprīlī Montekarlo. Vāclavs Ņižinskis tēloja Rozi un Tamāra Karsavina (Тамара Карсавина, 1885–1978) – Meiteni, abi dejotāji bija no Sergeja Djagiļeva (Сергей Дягилев, 1872–1929) “Krievu baleta”. Izrāde kļuva par vienu no 1911. gada baleta skatuves veiksmēm, iemantojot lielu skatītāju un kritiķu atsaucību.

Godinot Arvīdu Ozoliņu 110. jubilejas gadā, 6. martā uz tikšanos Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā atnāks vairākas ievērojamas personības – gan baletdejotāji, kuri ir tēlojuši “Rozes gara” uzvedumos, gan skatuves mākslinieki, kuriem ir daudz ko stāstīt par spožo meistaru.

Baletdejotāja, horeogrāfe, Starptautiskā Baltijas baleta festivāla direktore, Latvijas Profesionālā baleta asociācijas prezidente Lita Beiris, kura savulaik ir dejojusi Meiteni baletā “Rozes gars”, dalīsies personīgās atmiņās par Arvīdu Ozoliņu. Ar Ozoliņu Beiris saista daudz dažādu lietu un notikumu, kā arī apstāklis, ka tieši Ozoliņa dēļ viņa pievērsās baletam. Izcilais baletdejotājs, pedagogs, repetitors Genādijs Gorbaņovs (Геннадий Горбанёв) “Rozes garā” dejojis Rozes lomu. Mākslinieks dalīsies atmiņās par piedzīvoto, izpildot šo partiju, kā arī par pieredzi, ko guvis no Arvīda Ozoliņa. Tāpat sarunās piedalīsies baletdejotāja Sarma Rozenberga un Rīgas Horeogrāfijas skolas baleta un teātra vēstures pasniedzēja, horeogrāfe Inita Saleniece-Purmale, kura no 1987. līdz 1997. gadam bijas baleta soliste Valsts deju ansamblī “Daile”. Atmiņu vakaru vadīs bijusī baletdejotāja, pašlaik – mākslas zinātniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, kuras profesionālā pieredze baletā ļaus tikšanās dalībniekiem labāk atklāt savas sajūtas un pieredzi, kas iegūta dejojot uz LNOB un citām skatuvēm. Pasākums iecerēts kā patīkams vakars sirsnīgā un mākslinieciskā atmosfērā, un tas būs interesants gan jomas profesionāļiem, gan jebkuram kultūras cienītājam.

Laipni gaidīts ikviens! Biļešu cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR. Pirms pasākuma apmeklētāji var iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi “Latvijas baleta leģenda Arvīds Ozoliņš Aleksandras Beļcovas gleznojumos un zīmējumos”.

Plašāka informācija mājaslapā.

Informēja Nataļja Sujunšalijeva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Preses centra vadītāja

___________________________________________________________

Mūžībā aizgājis Jaunatnes teātra aktieris ANDRIS MEKŠS (07.01.1941-02.03.2018).

Atvadīšanās 7. martā plkst. 13:00 no Lielās Krematorijas zāles.

Andris Mekšs strādāja Jaunatnes teātrī no 1963.gada līdz 1982.gadam. Pētera Pētersona “Spēlē, Spēlmani!”  izrādes centrā izvirzījās ne tikai Dzejnieks, bet arī viņa  dzejas četri metri, kurus atveidoja aktieri Aleksandrs Maizuks, Jānis Vītoliņš, Edgars Liepiņš un  Andris Mekšs (saniknots un lauzts). Un nu aizgājis 4.dzejas metrs – Andris Mekšs.  Kā kolēģis Andris bija kluss un vērīgs, emocionāls un savaldīgs un ļoti, ļoti pacietīgs. Visas viņam uzticētās lomas spēlēja ar lielu atbildības sajūtu. Manuprāt, režisori viņam neuzticēja lielākas lomas, jo Jaunatnes teātrī nebija tāda repertuāra. Toties viņš bija ļoti aktīvs sabiedriskajā darbā. Andris spēja risināt un atrisināt daudzus jautājumus abās trupās. Lai Tev viegls ceļš mūžībā, Andri!   (Anta Krūmiņa)

Informēja Māra Dzene, LTDS sabiedrisko attiecību speciāliste

__________________________________________________________

Dailes teātra Zinību stundā – “Kādas izrādes dzimšanas apliecība”

Turpinot Dailes teātra ciklu “Zinību stundas”, 5. martā plkst. 18.30 notiks saruna par Dailes teātra 1986. gada leģendārās izrādes “Sievietes, sievietes…” tapšanu jeb “Kādas izrādes dzimšanas apliecība”. Sarunā piedalīsies un izrādes “dzimšanu“ atcerēsies: izrādes režisore Aina Matīsa, komponists Juris Karlsons, aktrise Ilze Vazdika, kostīmu mākslinieces Baibas Puzinas meita – scenogrāfe un kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa. Sarunu vadīs Ingrīda Vilkārse.

Amerikāņu žurnālistes, politiķes un rakstnieces Klēras Būzas komēdijas “Sievietes, sievietes…” uzvedums Dailes teātrī astoņdesmito gadu otrajā pusē kļuva ne tikai par dzīvo leģendu, bet arī par ideālu “kases grāvēju”, jo 7 gadu periodā pulcēja skatītājus pārpildītās zālēs 254 reizes. Tāpēc radošā grupa kopīgā sarunā atcerēsies notikumus gan pirms, gan ap izrādes dzimšanu. Teātra zinātniece Edīte Tišheizere tajā laikā par izrādi rakstīja: “Uzdevums laistījās kā spīdīga spoguļbumba. Tajā laimīgi  bija apvienojusies gan daudzu skatītāju vēlēšanās aizmirst dzīvi ārpus teātra sienām, gremdējoties labu aktrišu spēlē un vilinoši spožā mākslīgā pasaulē, gan arī teātrim svarīga iespēja dot darbu uzreiz visām kolektīva aktrisēm.”

Zinību stunda notiks Dailes teātra Kamerzālē. Bezmaksas ielūgumus uz to varēs saņemt no 26.februāra plkst. 10.00 visās “Biļešu Paradīzes” kasēs. Vietu skaits ierobežots, tāpēc viens interesents var saņemt divus ielūgumus. Lekcijas aptuvenais ilgums būs 1,5 h.

Dailes teātra Zinību stundas tiek īstenotas sadarbībā ar Teātra attīstības apvienību “Daile”, un bezmaksas ieeju tajās nodrošina AS „Olainfarm” finansiālais atbalsts. Dailes teātra radošo projektu vadītāja ir Indra Vilipsone.

Informēja Laura Leimane, Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!