Foto: Mums Patīk

Īsās ziņas no 1. līdz 31. oktobrim

Papildinām ziņas par pasākumiem un notikumiem oktobrī.

Šo sestdien 21. oktobrī plkst. 16.00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centra koncertzālē tiks atskaņots viens no trim projekta „Marks Rotko. Skaņu ainavas” koncertiem eksperimentālā mūzikas dueta „Endless Roar” izpildījumā.

Rothko Poster Daugavpils RGB mEndless Roar ir eksperimentālās mūzikas duets (sastāvā: saksofonists Arvīds Kazlausks un komponists/ vizuālais mākslinieks Džekins Pusons), kas savā daiļradē pēta improvizāciju struktūrētu vadlīnīju ietvaros, kā arī atsaucas uz laikmetīgo mūziku un trokšņu roku. Divu gadu pastāvēšanas laikā duets ir vairākkārt koncertējis, kā arī ierakstījis savu pirmo digitālo albumu.

Projektā “Marks Rotko. Skaņu ainavas”, mūziķi ir radoši ieintriģēti piedāvāt klausītājam oriģinālu un novatorisku skatījumu uz ASV mākslinieka, abstraktā ekspresionisma virziena pamatlicēja Marka Rotko (1903 – 1970) daiļradi.

Šīs performances pamatā būs lielas audiovizuālas tēmas ar rūpīgi izmeklētu faktūru un krāsu, kas procesa gaitā akumulēsies un mainīsies.

Projekts ir nozīmīgs ar to, ka tas uzrunās publiku šodien tik aktuālā laikmetīgās mākslas izpausmju valodā un pludinās robežas starp dažādiem medijiem un žanriem, radot jaunu skatījumu.

Performance triju koncertu formā 2017. gada oktobrī tiks prezentēta Durbes Luterāņu baznīcā, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Jāpiebilst, ka abi projektā iesaistītie mūziķi ir sadarbojušies ne tikai kā Endless Roar biedri. Starp nozīmīgākajiem sadarbības momentiem jāatzīmē arī A. Kazlauska izpildītās saksofona solo epizodes Dž. Pusona skaņdarbā pūteju orķestrim Leaves Upon The Wind (2015. g.), skaņdarbs lielam saksofonu ansamblim Lake Of Dreams (2014. g.), kā arī multiinstrumentāla solo kompozīcija saksofonam, perkusijām un elektronikai Tumulus, kuru A. Kazlausks pirmatskaņoja šā gada aprīlī Rīgas Saksofonu Dienu ietvaros.

Projektu atbalsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija.

_______________________________________________________________

19. oktobrī plkst. 19:00 notiks ballīte mākslinieciskās noskaņās, kas veltīta pazīstamās mākslas studijas “Idealist” pasniedzēju un audzēkņu izstādes atklāšanai.

Idealist_IzstadeIzstādē, kurai dots nosaukums “ArtParty. Skolotāji un skolnieki”, būs pārstāvēta akvareļglezniecība, tai skaitā šobrīd tik populāra botāniskā ilustrācija, košas skices modes ilustrācijas žanrā, smalki kaligrāfijas un grafikas darbi, kā arī apskatāmas piezīmju grāmatiņas ar pilsētas skicēm jeb urban sketching.

Mākslas studija “Idealist” specializējas akvareļglezniecībā. Starp studijas pasniedzējiem ir tādi pazīstami latviešu mākslinieki kā Kristīne Luīze Avotiņa, Alīna Grīnpauka, Jana Nesteroviča, Paula Zariņa-Zēmane, Ieva Kampe, Kristiāna Jansone, Zane Balode.

“Ikviens var iemācīties zīmēt vai gleznot,” ir pārliecināta studijas vadītāja Jeļena Grīnberga. “Galvenais ir vēlēšanās apgūt ko jaunu un vēlme radīt ko skaistu! Par to varēs pārliecināties izstādē, kur ar saviem darbiem būs pārstāvēti arī mūsu audzēkņi. Mēs piedāvājam apmeklēt kursus un meistarklases, apgūstot visas aktuālās zīmēšanas un gleznošanas tehnikas. Mūsu audzēkņu ievērību īpaši iemantojis ilustrācijas žanrs, kur reālistiska priekšmetu attēlošana apvienota ar mūsdienīgām krāsām un stilistiskiem risinājumiem darbu noformēšanā. Jāatzīmē, ka īpašu vietu ieņem botāniskā ilustrācija, kam raksturīgs izteikts minimālisms, pārdomāta toņu izvēle un rūpīgi izraudzītas detaļas.”

Izstāde apskatāma līdz novembra beigām.

Norises vieta: apavu klubs “Baltā Kumode” (Elizabetes ielā 57)

_________________________________________________________-

Organizācija “Opera Eiropa” un trīsdesmit operas kompānijas un festivāli no astoņpadsmit valstīm ir apvienojušies, lai izveidotu jaunu vietni OPERAVISION. Tā turpinās iepriekšējos gados veiksmīgi aizsākto operas žanra digitālo popularizēšanu, kas līdz šim notika pasaulē plašu popularitāti guvušajā vietnē “Operas platforma”. OPERAVISION tapusi ar Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” atbalstu. Latvijas Nacionālā opera un balets ir viens no trīsdesmit projekta partneriem.

PrintNo 12. oktobra gan operas mīļotāji, gan tie, kas tikai sāk iepazīt šo žanru, ir aicināti apmeklēt vietni, kuras darbību nodrošina “Opera Eiropa” – Eiropas operas kompāniju un festivālu asociācija.

Pirmā tiešraide šajā vietnē notika 15. oktobrī, kad tiešraidē no Berlīnes Komiskās operas ikviens varēja noskatīties Kloda Debisī operas “Peleass un Melizande” iestudējumu. 20. oktobrī tiešraidē varēs skatīties Džuzepes Verdi “Traviatu” no Verdi festivāla Parmā, bet 28. oktobrī – Riharda Vāgnera “Reinas zeltu” no Opera North Līdsā.

Tiem, kas sāk interesēties par operas žanru, OPERAVISON lielā izvēlē piedāvā fragmentus, stāstus un dokumentālās filmas, kas saistītas ar operu, kā arī iespēju atklāt plašo repertuāru, kas radies četru gadsimtu gaitā.

Operas pazinējiem OEPRAVISION ir iespēja iedziļināties iestudējumos no visas Eiropas un ārpus tās robežām, lasīt par šiem iestudējumiem un padziļināt savas zināšanas un izpratni par žanru.

“Operas akadēmijas” sadaļa jaunajā vietnē sniedz pieeju bagātiem resursiem, sākot no īsfilmām par mēģinājumu procesu līdz intervijām ar ievērojamām personībām, kas strādā operas žanrā.

Bērni un jaunieši kopā ar vecākiem un skolotājiem ir aicināti atklāt brīnišķīgo operas pasauli, iepazīstot to dažāda vecuma auditorijai paredzētos materiālos.

2018. gadā OPERAVISION atzīmēs Eiropas Kultūras mantojuma gadu ar plašu programmu, kas atklās Eiropas operas daudzveidību mūsdienās. Šī programma tiks izziņota 2017. gada nogalē.

Jaunā projekta pamatā ir digitālās vietnes “Operas platforma” panākumi. “Opera Eiropa” pārvaldītā vietne divarpus gadu laikā piesaistīja vairāk nekā trīs miljonu skatītāju auditoriju. Programmas “Radošā Eiropa” atbalsts nodrošinās OPERAVISION darbību līdz 2020. gada decembrim.

Projekta partneri ir “Opera Eiropa”, Flāmu opera un balets Antverpenē un Ģentē, La Monnaie/De Munt opera, Horvātijas Nacionālais teātris Zagrebā, Brno Nacionālais teātris, Janāčeka festivāls Brno, Prāgas Nacionālais teātris, Somijas Nacionālā opera, Eksanprovansas festivāls, Parīzes Komiskā opera, Lilles opera, Berlīnes Komiskā opera, Vācu opera pie Reinas Diseldorfā un Duisburgā, Ungārijas Valsts opera, Veksfordas operas festivāls, Romas Teatro dell’Opera, Teatro La Fenice Venēcijā, Teatro Regio Turīnā, Teatro di San Carlo Neapolē, Latvijas Nacionālā opera un balets, Nīderlandes Nacionālā opera un balets, Norvēģijas opera un balets, Poznaņas opera, Polijas Nacionālā opera Varšavā, Staņislavska un Ņemiroviča-Dančenko Maskavas Valsts muzikālais teātris, Palau de les Arts Reina Sofia Valensijā, Teatro Real Madridē, Zviedrijas Karaliskā opera, Bāzeles teātris, Opera North Līdsā, Londonas Karaliskā Koventgārdena opera, Velsas Nacionālā opera Kārdifā.

___________________________________________________________

Nacionālā Kino centra un Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopīgi rīkotajā ciklā „Simtgade un vēl” trešdien, 18. oktobrī, trešā saruna – režisors Askolds Saulītis un scenārija līdzautors Dainis Īvāns, topošā Simtgades dokumentālā filma „Astoņas zvaigznes” un 2009. gada dokumentālā filma „Bermontiāda”. Sarunas sākums 18:00 LNB Ziedoņa zālē, ieeja brīva!

Foto: Gatis Rozenfelds

Foto: Gatis Rozenfelds

NKC un LNB ciklā Simtgade un vēl katra vakara programmu ievada īss stāstījums par vienu vēl topošu Simtgades filmu (plānoto pirmizrāžu secībā) un iepazīšanās ar filmas režisoru vai radošo grupu. Savukārt sarunas noslēgumā tiek izrādīta šī paša režisora vai studijas filma, kas tapusi nesenā pagātnē un sniedz ieskatu autora radošajā rokrakstā.

Trešdien, 18. oktobrī – saruna par topošo dokumentālo filmu Astoņas zvaigznes (pirmizrāde 18. novembrī), kuras uzmanības centrā ir latviešu nācijas pašapzināšanās procesa spilgtākā un traģiskākā parādība – latviešu strēlnieki. Filmas būs vēsturiski hronoloģisks pētījums par latviešu strēlnieku bataljoniem, to veidošanos un dalību Pirmā pasaules kara kaujās, par Latvijas Neatkarības kara cīņām līdz pat Krievijas Pilsoņu kara beigām, kad liela daļa strēlnieku atgriezās nesen dibinātā Latvijas valstī. Mājās.

Pirmais Daugavgrīvas, otrais Rīgas, trešais Kurzemes, ceturtais Vidzemes, piektais Zemgales, sestais Tukuma, septītais Bauskas un astotais Valmieras latviešu strēlnieku bataljons – tā ir Latvija vēl pirms Latvijas. Un astoņi ar strēlnieku cīņām saistīti patiesi dzīvesstāsti, kas caurvij vēstījumu, ietverot sevī Latvijas kopējo likteņstāstu. Filma par astoņām strēlnieku zvaigznēm ir stāsts par vienkāršiem cilvēkiem, kurus izaicināja Liels Laikmets un, neprasot atļauju, noteica viņu dzīves robežas.

Filmas scenāriju režisors Askolds Saulītis rakstījis kopā ar publicistu Daini Īvānu, filmas operators ir Andrejs Verhoustinskis, komponists un skaņu režisors – Jānis Brunovskis, producents – Bruno Aščuks.

Vakara turpinājumā skatāmies dokumentālo filmu Bermontiāda (2009, Studija Centrums) – Režisora Askolda Saulīša un producenta Bruno Aščuka iepriekšējais kopīgais darbs par Pirmā pasaules kara vēstures epizodēm – dokumentālā filma ar inscenējumu elementiem, aktieru līdzdalību un Andri Keišu stāstnieka lomā. Filma vēsta par trauksmainiem notikumiem 1919. gada rudenī, kad Rīgā izšķīrās modernās, pēc Pirmā pasaules kara radītās Eiropas liktenis. Pie Daugavas krastiem satikās trīs pasaules uzskati – pirmā ir nacionālas valsts ideja, ko pārstāvēja Latvijas tauta un pirms gada proklamētās Latvijas Republikas Pagaidu valdība; otrā – lielinieku ideja par pasaules revolūciju, bet trešā – reakcionārā monarhijas atjaunošanas ideja, kuras adeptu intereses Baltijā aizstāvēja vācu ģenerālis grāfs Rīdigers fon der Golcs un krievu pulkvedis, avantūrists Pāvels Bermonts. Filmā izmantots plašs kino un foto arhīvs, 3D datorgrafikas specefekti, bet inscenētās epizodes ar aktieriem Andri Keišu, Ivanu Švedovu un Hartmutu Langi filmētas reālajās notikumu vietās.

Filmas scenārija autors un režisors ir Askolds Saulītis, operatori – Andris Priedītis un Kaspars Braķis, komponists un skaņu režisors – Jānis Brunovskis, konsultants – vēsturnieks Kārlis Dambītis, datorgrafiķi – Andris Pakalns un Māris Āboliņš, Arnis Hāgendorfs, Aigars Gercāns un citi, producents – Bruno Aščuks.

Askolds Saulītis dzimis Liepājā, mācījies Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, 20 gadu vecumā pārcēlies uz Rīgu un sācis strādāt kinostudijā. Paralēli iesaistījies kinoamatieru kustībā, saņēmis vairākas balvas starptautiskos festivālos. 1993. gadā debitējis kā dokumentālā kino režisors ar filmu Kas dzīvo komunalkā, 1999. gadā vienlaikus veidojis savus pirmos un pagaidām vienīgos mēģinājumus citos filmu veidos – animācijas īsfilmu Clara un Rubinšteins un spēles īsfilmu Tristans un Izolde triju noveļu ciklā Trīs stāsti par… (2000). Ieguvis bakalaura grādu TV režijā (2000), vēlāk papildinājies dažādos starptautiskos kursos. 2001. gadā dibinājis savu filmu studiju Subjektiv Filma, ap gadsimtu miju regulāri saņēmis Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvas – gan kā labākais dokumentālā kino režisors, gan Skatītāju balvas par filmām Sarkanais un Brūnais (2000), Jaunības avots (2001), Keep smiling! (2003), Svētku anatomija (2005).

Laika gaitā izkristalizējusies Askolda Saulīša galvenā tematiskā interese kā režisoram un producentam – Latvijas valsts vēsture visa 20. gadsimta garumā -, par to liecina arī filmas Atmodas antoloģija (2013) un Baltijas brīvības ceļš (2014).

Studija CENTRUMS

Dibināta 2004. gadā, studijas vadītājs, producents un kinokritiķis Bruno Aščuks iepriekš piecus gadus vadījis Latvijas Nacionālo Kinematogrāfijas centru. Studija specializējas uz starpžanru filmām, kurās miksēti dokumentālā kino, animācijas un spēles inscenējumu elementi – dokumentālā materiālā balstīta animācijas filma Čiža acīm (2007), arhīva materiālu un dokumentālu filmējumu apvienojums ar datorgrafiku, vēsturisku ainu rekonstrukcijām un aktieru piedalīšanos filmā Bermontiāda (2009). Producenta Bruno Aščuka vadībā tapusi arī atzinīgi novērtēta kultūras datorspēle Uzcel Gaismas pili! (2007).

Projekts Astoņas zvaigznes ir kopražojums ar biedrību Terra Europa, kuru producents un režisors Askolds Saulītis dibinājis 2011. gadā; biedrība veidojusi dokumentālās filmas Atmodas antoloģija (2013), Baltijas Brīvības ceļš (2014) un citas.

_________________________________________________________

12. oktobrī sāksies biļešu iepriekšpārdošana uz visām Dailes teātra izrādēm decembrī, kad paredzēti arī jaunumi – tradicionālais Vecgada koncerts un izrāde bērniem “Niķa un Riķa stiķi”.

Vecgada koncertu šogad iestudēs režisors Intars Rešetins. Improvizētā apsveikumu koncertā ar dziesmām un dejām skatītājus sagaidīs pazīstami latviešu estrādes mākslinieki Dailes teātra aktieru atveidojumā. Laiks pirms gadu mijas ir īstais brīdis, kad pasmieties pašiem par sevi, jo gada beigas taču jāsagaida ar smaidu sejā un sirdī. Koncertā piedalīsies aktieri Ilze Vazdika, Olga Dreģe, Gunārs Placēns, Artis Robežnieks, Ģirts Ķesteris, Gints Grāvelis, Aldis Siliņš, Sarmīte Rubule, Aija Dzērve un Lelde Dreimane, koncerta vadītāji būs Vita Vārpiņa un Lauris Subatnieks. Vecgada koncerta scenārija autori ir Rasa Bugavičute-Pēce un Intars Rešetins, mūzikas konsultants – Juris Vaivods, scenogrāfs – Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone, horeogrāfe – Inga Krasovska, video māksliniece – Laura Rožkalne-Ozola. Pirmais koncerts paredzēts 22. decembrī.

Jaunajiem skatītājiem no 12. decembra Mazajā zālē būs iespēja skatīties izrādi “Niķa un Riķa stiķi” – rūķu dzīves ainiņas 2 daļās Kārļa Auškāpa dramatizējumā pēc Ērika Kūļa darbu motīviem. Šodien gandrīz neviens vairs netic, ka rūķi ir. Jā, ja neskatās uzmanīgi, tos var arī neieraudzīt. Bet jūs taču ticat? Jo viņi ir – rūķi dara labus darbus, spodrina zvaigznes, kļūst iedomīgi, piedalās skaistumkonkursos un pārēdas saldējumu. Un, protams, 1. septembrī iet uz skolu, bet ziemā sagaida Ziemassvētkus. Piedzīvo baismīgu vētru un glābj mīlestību. Šis ir stāsts par rūķiem un rūķu dzīvi mūsu mīļajiem mazajiem un mūsu mīļajiem lielajiem skatītājiem. Un mīļajiem vidējiem arī. Režisora Kārļa Auškāpa veidotajā iestudējumā piedalīsies aktieri Ivars Auziņš, Dārta Daneviča, Artūrs Dīcis, Dainis Gaidelis, Mārtiņš Počs, Kaspars Zāle, Ieva Florence un Anete Krasovska.

Decembra piedāvājums par īpašo cenu būs izrāde “Bannija Manro nāve” 2. decembrī, uz šo izrādi būs tikai divas biļešu cenas – 5 un 7 EUR.

___________________________________________________________

Dailes teātris oktobrī ar izrādi “Prezentācija” viesosies Jēkabpilī, izrādi “Jērādiņa” rādīs Madonā, bet ar plānotāju komēdiju “Liec Dievam pasmieties” dosies uz Liepāju.

15. oktobrī Jēkabpilī, Krustpils Kultūras namā, ar izrādi “Prezentācija” viesosies aktieri Ērika Eglija, Intars Rešetins, Aldis Siliņš, Gints Grāvelis, Dārta Daneviča un Gints Andžāns. Izrādes režisors ir Pauls Timrots. Mēs visi esam spiesti pirkt un pārdot. Reizēm mums par to ir kauns – gan par to, ka pārdodam, gan par to, ka pērkam. Mēs esam iesaistīti šādās pirkšanas un pārdošanas situācijās. Vai esat kādreiz nonākuši pasākumā, kur sākumā parunājas, pēc tam dod ēst un tad mēģina jums kaut ko pārdot? Tā ir ļoti neērta situācija, jo abas puses zina, ka blefo. Katrs par to ir dzirdējis vai kaut reizi piedalījies. Šķiet, to sauc par tiešo tirdzniecību. Starp pārdevēju un pircēju pastāv savdabīgs naids. Viens otru necieš, bet abi piedalās darījumā. Kā lai mēs pārdzīvojam šīs neglītās situācijas, kurās dzīve mūs piespiež nonākt? Mēs visi esam atkarīgi no tiem, kam sniedzam pakalpojumu vai pārdodam preci. Teātris nav izņēmums! Arī te visu laiku notiek strīds starp mākslu un izklaidi. Teātris grib ēst, bet nauda pieder skatītājam! Ko darīt?! Lūk, par to arī ir šī izrāde ar visgodīgāko nosaukumu – “Prezentācija”!

Aktieris Pēteris Liepiņš un komponists, pianists Imants Zemzaris 19.oktobrī dosies uz Madonu, kur skatītājiem būs iespēja tikties ar Alberta Kronenberga “Jērādiņu”. Savulaik jocīgo, dzīvespriecīgo stāstu par Gerhardu Erhardu Sīpoliņu mazie skatītāji zināja no galvas. Humoristiskie, satīriskie, asprātīgie panti vēsta par mazu pilsētas puišeli, kurš dodas pavadīt vasaru pie sava lauku tēvoča un piedzīvo daudzas jo daudzas dēkas. Kompānijā ar ganu zēnu Janku viņi ļaujas jautriem ikdienas dzīves piedzīvojumiem – svin Jāņu vakaru, brauc uz īstu gada tirgu un cīnās ar bitēm. 1982. gadā iestudētā izrāde „Jērādiņa” Dailes teātrī tika spēlēta 10 gadus un piedzīvoja rekordlielu izrāžu skaitu – ap 350 izrādes. Tagad Gerhards Erhards Sīpoliņš atkal atgriezies uz Dailes teātra skatuves un ciemosies Madonas Kultūras namā.

22. oktobrī Liepājas teātrī Dailes teātris viesosies ar Šona Grenana plānotāju komēdiju “Liec Dievam pasmieties”. Izrādes režisore ir Rēzija Kalniņa, tajā spēlē aktieri Indra Briķe, Pēteris Liepiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Lauris Dzelzītis un Gints Andžāns. Trīsdesmit gadu laikā mēs iepazīstam kādu ģimeni, kuras iekšējā dzīve un attiecības atklāj ne tikai viņu sapņus un plānus, bet arī spriedzi un vilšanos. Gan vecāki, gan viņu trīs bērni: topošie priesteris, aktrise un bijusī futbola zvaigzne pieredz savu nenovēršamo pārtapšanu – bērni kļūst pieauguši, vecāki – noveco. Lai ko viņi būtu iecerējuši, bieži vien tas aizved viņus negaidītos, pārsteidzošos virzienos. Jo, kā reiz teicis amerikāņu kino režisors Vudijs Allens: „Ja gribi sasmīdināt Dievu, pastāsti viņam par saviem plāniem.”

______________________________________________________________

5. oktobrī sāksies biļešu iepriekšpārdošana uz Dailes teātra Vecgada koncertiem un izrādi bērniem “Niķa un Riķa stiķi”.

Tradicionālo Vecgada koncertu šogad iestudēs režisors Intars Rešetins. Improvizētā apsveikumu koncertā ar dziesmām un dejām skatītājus sagaidīs pazīstami latviešu estrādes mākslinieki Dailes teātra aktieru atveidojumā. Laiks pirms gadu mijas ir īstais brīdis, kad pasmieties pašiem par sevi, jo gada beigas taču jāsagaida ar smaidu sejā un sirdī. Koncertā piedalīsies aktieri Ilze Vazdika, Olga Dreģe, Gunārs Placēns, Artis Robežnieks, Ģirts Ķesteris, Gints Grāvelis, Aldis Siliņš, Sarmīte Rubule, Aija Dzērve, Ērika Eglija un Lelde Dreimane, koncerta vadītāji būs Vita Vārpiņa un Lauris Subatnieks. Vecgada koncerta scenārija autori ir Rasa Bugavičute-Pēce un Intars Rešetins, mūzikas konsultants – Juris Vaivods, scenogrāfs – Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone, horeogrāfe – Inga Krasovska. Pirmais koncerts paredzēts 22. decembrī.

Jaunajiem skatītājiem no 12. decembra Mazajā zālē būs iespēja skatīties izrādi “Niķa un Riķa stiķi” – rūķu dzīves ainiņas 2 daļās Kārļa Auškāpa dramatizējumā pēc Ērika Kūļa darbu motīviem. Šodien gandrīz neviens vairs netic, ka rūķi ir. Jā, ja neskatās uzmanīgi, tos var arī neieraudzīt. Bet jūs taču ticat? Jo viņi ir – rūķi dara labus darbus, spodrina zvaigznes, kļūst iedomīgi, piedalās skaistumkonkursos un pārēdas saldējumu. Un, protams, 1.septembrī iet uz skolu, bet ziemā sagaida Ziemassvētkus. Piedzīvo baismīgu vētru un glābj mīlestību. Šis ir stāsts par rūķiem un rūķu dzīvi mūsu mīļajiem mazajiem un mūsu mīļajiem lielajiem skatītājiem. Un mīļajiem vidējiem arī. Režisora Kārļa Auškāpa veidotajā iestudējumā piedalīsies aktieri Ivars Auziņš, Dārta Daneviča, Artūrs Dīcis, Dainis Gaidelis, Mārtiņš Počs, Kaspars Zāle, Ieva Florence un Anete Krasovska.

___________________________________________________________

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, pateicoties dāvinātājiem, pēdējā mēneša laikā savā īpašumā saņēma vērtīgus eksponātus, kas papildina izcilā keramiķa Pētera Martinsona darbu kolekciju.

Ungāru mākslinieka Šandora Kečkemeti skulptūra veltīta Pēterim Martinsonam; Pētera Martinsona radītie māla trauki, dāvinātājs Uldis Jēkabsons

Ungāru mākslinieka Šandora Kečkemeti skulptūra veltīta Pēterim Martinsonam; Pētera Martinsona radītie māla trauki, dāvinātājs Uldis Jēkabsons

Plānojot nākotnē, Daugavpils cietoksnī atklāt Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā keramiķa Pētera Martinsona māju, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs ar pateicību saņem dāvinājumus, kas papildina Rotko centra īpašumā esošo mākslinieka memoriālo kolekciju.

Viens no pēdējiem devumiem keramikas kolekcijai ir Pētera Martinsona 20. gs. 60. gados radītie māla trauki no Ulda Jēkabsona privātkolekcijas, kā arī Alda Kļaviņa dāvinājums – dārza skulptūra „Skūpsts” un 20. gs. 60. gados tapušie velni.

Nozīmīgs kolekcijas papildinājums ir arī nesen saņemtais dāvinājums – Pētera Martinsona skulptūra no ungāru mākslinieka Šandora Kečkemeti (Sándor Kecskeméti).  P. Martinsona portrets Kečkemetas keramikas studijā svinīgi tika atklāts jau 2014. gada 19. jūnijā, bet šajā rudenī vēlreiz atliets bronzā un dāvināts Daugavpils Marka Rotko mākslas centram.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra galvenā krājuma glabātāja Zane Melāne aicina atsaukties ikvienu, kas vēlas atbalstīt topošās Pētera Martinsona mājas ekspozīcijas izveidi un vēlas dalīties atmiņās vai vēsturiskajās liecībās: dokumentos, fotogrāfijās, sarakstē, mākslas darbos un citās ar mākslinieku saistītās lietās, to var darīt, rakstot uz e-pastu: zane.melane@daugavpils.lv, vai zvanot pa tālr.:  65430248.

_____________________________________________________

Valmieras teātra izrāde jauniešiem “Labie bērni” oktobrī un novembrī viesosies Rīgā, mūzikas namā “Daile” (Kr.Barona 31). Izrāde, kas atklāti un skarbi parāda sociālo tīklu nozīmi jauniešu ikdienā, būs skatāma 9. un 10. oktobrī plkst. 15.00 un 19.00, 6. novembrī plkst. 15.00 un 19.00, 7. novembrī plkst. 15.00, 8. novembrī plkst. 15.00 un 19.00

Biļetes uz izrādi var iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs un internetā, kases tālrunis rezervācijām 64207335.

Naomi Iizukas luga “Labie bērni” pēta atgadījumu Amerikā, kas noticis ar vidusskolnieci Hloju sestdienas vakara ballītē. Pati Hloja neko neatceras, bet skolā visi sačukstas. Sociālajos tīklos sāk parādīties komentāri, vēlāk bildes un video. Izrādās, ka Hloja ir cietusi nodarījumā, ko veikuši viņas vienaudži. Notikums ir nofilmēts, safotografēts un negaidīti tiek publiskots.

Šī LKA diplomdarba pirmizrāde (rež. Reinis Suhanovs) notika 2017. gada 30. maijā Valmieras teātra Apaļajā zālē. Publikas atsaucība un izrādes tiešo adresātu ieinteresētība mudināja to iekļaut repertuārā, jo izrādes tēmas aktualitāte, problēmu analīze un attiecību pētījums mudina domāt par visas Latvijas jauniešu iesaisti izrādes skatītāju rindās. Precīzi, skarbi, pārdomas mudinoši – gan vecākiem, gan vidusskolniekiem. Ar sajūtu, ka vienaudži sarunājas ar vienaudžiem viņiem saprotamā valodā. Latvijas teātros tā visa taču ir tik maz. Valmieras teātris tāpēc piedāvā izņēmumu – mēs dzirdam un uzrunājam visus padsmitniekus un viņu vecākus.

Režisors Reinis Suhanovs: “Jaunajiem aktieriem tas ir interesants uzdevums – runāt par savu vienaudžu un savām problēmām valodā un formā, kas ir ikdienišķa un tepat apkārt.”

Lomās: Elīna Avotiņa, Anna Nele Āboliņa, Alise Danovska, Ilva Centere, Elīna Dambe, Aminata Diarra, Madara Bore, Klinta Leja, Toms Veličko, Andris Gindra, Pauls Iklāvs, Emīls Krūmiņš, Oskars Vīksne.

_____________________________________________________________

Sestdien, 7. oktobrī, plkst.19.00 Rīgas Domā notiks koncerts “Patiesi Dižais Koris”.

Dziedi

Koncertā uzstāsies ciemiņi no Lielbritānijas, kaut patiesībā būtu jāsaka – no visas pasaules. Jo “Patiesi Dižais Koris” (The Really Big Chorus), kura kodols un rīkotājcentrs ir britu lielākā koru biedrība, savās rindās apvieno simtus dažādu koru pārstāvju un tūkstošus individuālu dziedātāju, galvenokārt no angliski runājošajām valstīm. Vismaz trīsreiz gadā koris uzstājas Londonas Karaliskajā Alberta zālē, un šī tradīcija ikreiz kulminē Georga Frīdriha Hendeļa oratorijas „Mesija” iestudējumā. Alberta zālē tad ir apmēram tikpat daudz dziedātāju kā klausītāju. Gadu gaitā regulāri skan Mocarta, Brāmsa, Verdi, Forē Rekviēmi, Orfa „Carmina Burana”, Vivaldi „Gloria” un citi vokālinstrumentālie lieldarbi. Bet galvenais – šī prakse izplatās jau visā pasaulē. „Sing!” (Dziedi! Dziediet!) – ir šīs kustības devīze.

Koncerta programmā skanēs ilggadēja kora vadītāja un mentora Deivida Vilkoksa skaņdarbs „Sing!”, kas ir īpatns divu skaņdarbu apvienojums – uzkomponēts Šarlmarī Vidora „Piektās ērģeļsimfonijas” Tokātai. Savukārt koncerta saturiskais smaguma centrs solās būt Jozefa Haidna Lorda “Nelsona mesa”. Reizē tā arī būs interesanta kordziedāšanas paraugstunda, kur angļu diriģenta Braiena Keja vadībā kopā muzicēs 160 koristu, Rīgas Festivāla orķestris un mākslinieki no Lielbritānijas – solisti Nārdasa Viljamsa (soprāns), Ketija Koventri (mecosoprāns), Gajs Eljots (tenors), Henrijs Nīls (baritons) un ērģelnieks Endrū Pārnels.

Biļešu cena – 7 EUR.

_________________________________________________

Svētdien, 2017. gada 1. oktobrī, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM; Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) un izstādes kuratore, mākslas zinātniece Dr. art. Dace Lamberga aicina uz “Sarunu muzejā” par leģendāru personību latviešu trimdas mākslinieku vidū – Fridrihu Miltu. Muzeja īpašie viesi būs mākslas zinātniece Eleonora Šturma (ASV) un mākslas kolekcionārs, advokāts Filips Kļaviņš.

Foto: Didzis Grodzs

Foto: Didzis Grodzs

Fridrihs Milts (1906–1993), kurš pagājušā gadsimta 30. gados bija slavenās Latvijas mākslinieku apvienības “Zaļā Vārna” aktīvs izstāžu dalībnieks, un kura necilā darbnīca “Elles ķēķī” Manhetenā kopš 50. gadiem kļuva par vienu no latviešu radošās bohēmas magnētiem, trimdas latviešu uztverē ir unikāla personība. Vienlaikus ar portretiem, Meksikas ainavām un klusajām dabām nemitīgi gleznojot Ņujorkas debesskrāpju siluetus, viņš spēja saglabāt latviskumu radošajā izteiksmē un mūža beigās savu pārliecību paudis ar šādiem vārdiem: “Esmu latvietis, jūtu kā latvietis, un mana glezniecība ir latviska. Man ir divas dzimtenes: Elles ķēķis un Latvija.”

59 mākslas darbu apjomīgā ekspozīcija, kura šobrīd ir aplūkojama LNMM galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs, pirmo reizi tik izvērsti iepazīstina Latvijas skatītāju ar spoža gleznotāja radošo mantojumu, kas Rīgā tiek parādīts pateicoties advokāta un kolekcionāra Filipa Kļaviņa iniciatīvai. Filipa Kļaviņa vecāki – ārsts Jānis Kļaviņš un viņa sieva Minjona – bijuši tuvi Fridriha Milta ģimenes draugi. Sarunas laikā Kļaviņa kungs atklās, kā veidojusies privātkolekcija, kāpēc tā tika pārvesta no Ņujorkas uz Rīgu un kas rosinājis veidot Milta izstādi Latvijā.

“Milts ir garšotājs, iespaida tvērējs, viņa iedvesmas ir pēkšņas un īsas, viņa darbiem piemīt ekspromta rotaļība, vieglums un spilgtums… Gaume, instinktīva krāsu izjūta ir vienīgais Milta kritērijs,” tā par viņa personālizstādi kādreiz jūsmoja Anšlavs Eglītis. Cik plaši un kādos rakursos mākslinieka talants un daiļrades attīstība atklājas apmeklētājiem jaunajā izstādē, “Sarunas” dalībniekiem plašāk pastāstīs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Dr. art. Dace Lamberga. Kuras ir trimdas mākslinieka iemīļotākās darbu tēmas? Kādā veidā latviskā identitāte izpaužas konkrētās kompozīcijās, kas tapušas citā kultūrtelpā, tālu no dzimtenes? Uz šiem un citiem jautājumiem meklēsim atbildes tikšanas laikā.

Ieradusies no ASV, pasākuma īpašā viešņa būs mākslas vēsturniece, Fridriha Milta laikabiedre un tuva paziņa – Eleonora Šturma. Viņa vairāk nekā 50 gadus dokumentējusi un sekojusi līdzi latviešu mākslinieku, tostarp Fridriha Milta, izstādēm Ņujorkā un tās tuvākajā apkārtnē, publicējot rakstus laikrakstā “Laiks” un citos latviešu trimdas izdevumos. Pasākuma gaitā caur personīgu stāstījumu Eleonora Šturma ļaus ieskatīties F. Milta Ņujorkas perioda daudzpusīgajā radošajā darbībā.

Eleonora Šturma dzimusi 1928. gada 12. februārī Daugavpilī. 1944. gadā kopā ar ģimeni bēgusi uz Vāciju, kur 1949. gadā beigusi Neištates latviešu ģimnāziju. 1950. gadā izceļojusi uz ASV, apprecējusies ar komponistu Arnoldu Šturmu. Mācījusies Džordža Pībodija (George Peabody) koledžā, Vanderbilta Universitātē un Tenesijas Universitātē Nešvilā. 1953. gadā pārcēlusies uz Ņujorku. 1958. gadā ar bakalaura grādu, bet 1960. gadā ar maģistra grādu tēlotājā mākslā un mākslas vēsturē beigusi Ņujorkas pilsētas universitātes Hantera (Hunter) koledžu. Kopš 1960. gada avīzes “Laiks” mākslas recenzente, kopš žurnāla “Latvju Māksla” dibināšanas 1975. gadā bijusi tā autore un redakcijas kolēģijas locekle. 1987. gadā apbalvota ar PBLA Kultūras fonda Goda balvu žurnālistikā. Grāmatas “50 gadu mākslai pa pēdām” autore.

Uz “Sarunām” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laipni aicināts ikviens interesents! Dalības maksa: pieaugušajiem – 3,00 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR, skolēniem – 0,50 EUR. Ar šo biļeti varēs aplūkot arī pastāvīgo ekspozīciju. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Izstāde būs atvērta līdz 5. novembrim.

Plašāk par projektu lasiet LNMM mājas lapā.

__________________________________________________________

Svētdien 1. oktobrī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā iespēja skatīt visas jaunās izstāžu sezonas mainīgās izstādes par akcijas cenām. 

Šo svētdien tiks pāršķirta jau kārtēja kalendāra lapa, un kā jau ierasts, mēneša pirmajā svētdienā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs aicina apmeklētājus skatīt astoņas mainīgās izstādes par īpašām akcijas cenām. Šobrīd skatītājiem tiek piedāvāti seši jaunās izstāžu sezonas mākslas projekti ar vairāk nekā divdesmit dažādu paaudžu mākslinieku skatījumu uz laiku un dažādību laikā un vēl papildus divi vasaras projekti keramikas mākslā.

Visas mainīgās izstādes tikai par EUR 1,50. Pastāvīgā Rotko centra ekspozīcija „Marks Rotko. Dzīve un māksla” ar Marka Rotko oriģināldarbiem un māksliniekam Sigurdam Vīdzirkstei veltītu ekspozīciju tikai par EUR 3,00. Visa Rotko centra apmeklējums EUR 4.50.

Rotko centrā skatāmas mainīgās izstādes:
– Gunārs Krollis VIENOTAIS LAIKA TARIFS;
– Ināra Petruseviča SPALVA PLATMALEI;
– Īvs Ullens (Yves Ullens) (Beļģija) APLIECINĀJUMS;
– Baiba Priedīte AKVAREĻU SIENAS;
– Polijas mākslinieku savienība MĀKSLAS BEZGALĪBA – POLIJAS SKATĪJUMS;
– 13. Starptautiskais glezniecības simpozijs MARK ROTHKO 2017;
– V Starptautiskais keramikas mākslas simpozijs CERAMIC LABORATORY;
– Latvīte Medniece PĒDAS MĀLĀ.

Akcijas laikā 1. oktobrī Rotko centrs atvērts apmeklētājiem no plkst. 11.00 līdz 17.00
Plašāka informācija šeit. 

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!