Mākslas vēstures pēcpusdiena „Modernisma laboratorija”: Pirmās mākslas galerijas Pēterburgā, Maskavā un Rīgā. Sieviešu ieguldījums mākslas dzīves organizēšanā 20. gadsimta sākumā. Stāsta mākslas zinātniece Irēna Bužinska
Otrdien, 2017. gada 30. maijā, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) aicina uz mākslas vēstures pēcpusdienu “Modernisma laboratorija”, kurā ar lekciju par pirmajām mākslas galerijām Pēterburgā, Maskavā un Rīgā uzstāsies mākslas zinātniece Mag. art. Irēna Bužinska, īpašu uzmanību veltot sieviešu ieguldījumam mākslas dzīves organizēšanā 20. gadsimta sākumā.
Mākslas vēstures lappuses kļūst vēl aizraujošākas, ja uz daudzām norisēm un faktiem radošo personību biogrāfijās skatīties no vairākiem aspektiem. Viens no tādiem – iespēja iepazīt mākslas galeriju vēsturi, kuras 20. gadsimta sākumā ieņēma stabilu vietu sabiedrības kultūrtelpas organizācijā. Š. g. aprīļa beigās Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā viesojās lektors no Maskavas Dr. art. Aleksejs Petuhovs (Алексей Петухов), kurš stāstīja par mākslas dzīvi Parīzē 20. gados. Tagad, 30. maijā, priekšstatu par mākslas dzīves norisēm Krievijā un Rīgā palīdzēs veidot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore, mākslas zinātniece Mag. art. Irēna Bužinska.
Kubisma vēsturē un mākslinieka Pablo Pikaso (Pablo Picasso, 1881–1973) biogrāfijā sevišķi nozīmīga ir 1907. gadā Parīzē dibinātā Daniela Kanveilera (Daniel-Henry Kahnweiler, 1884–1979) galerija. Ņujorkas fotogrāfa Alfrēda Štiglica (Alfred Stieglitz, 1864–1946) 1905. gadā izveidotā galerija “291” deva milzīgu ieguldījumu modernās mākslas popularizēšanā otrpus Atlantijas okeānam. Līdzīgas tendences 20. gadsimta sākumā vērojamas arī lielākajās Krievijas impērijas pilsētās – Pēterburgā, Maskavā un Rīgā, kur – interesants fakts! – mākslas galeriju veidošanu drosmīgi uzņēmās daiļā dzimuma pārstāves.
1909. gadā Maskavā, mākslas piederumu veikala telpās tika iekārtota “Lemersjē galerija”, kuras tālāko vadību pēc tās dibinātāja Karla Lemersjē (Карл Лемерсье, 1878–1912) nāves turpināja viņa atraitne, veikalniece Klāra Lemersjē (Клара Лемерсье). Tajā pašā 1912. gadā arī Maskavas māksliniece Klaudija Mihailova (Клавдия Михайлова) pievērsās galeristes darbībai. Savukārt Pēterburgā pirmā mākslas galerija tika atklāta 1911. gadā. Par galerijas īpašnieci kļuva bioloģe Nadežda Dobičina (Надежда Добычина (Фишман), 1884–1950), kurai piemita apbrīnojams organizatores talants un spēja veidot sekmīgus profesionālus kontaktus ar ļoti daudziem māksliniekiem. Viņas salons atradās Marsa laukumā 7, kur 1915. gadā pirmo reizi tika izstādīta Kazimira Maļeviča (Казимир Малевич, 1879–1935) slavenā glezna “Melnais kvadrāts” (1915). Šajās pašās telpās Petrogradā 1915. gada nogalē bija sarīkota arī pirmā latviešu mākslas izstāde ārpus Latvijas.
Rīgā mākslas dzīves aktivizācijai bija tikpat būtiska loma. Te kopš 1910. gada darbojās fotogrāfa Jāņa Rieksta (1881–1970) salons un kopš 1911. gada – P. Saulītes-Meldera salons. Līdz ar mākslas piederumiem un grāmatām šeit tika izstādītas Jaņa Rozentāla (1866–1916), Pētera Krastiņa (1882–1942) gleznas, Anša Cīruļa (1883–1942) un Pētera Šteinberga (1874–1938) keramika, ko 1916. gada sākumā eksponēja “Lemersjē galerijā” Maskavā Latviešu mākslinieku darbu izstādes ietvaros.
Lekcijā Irēna Bužinska dos ieskatu Maskavas, Pēterburgas un Rīgas pirmo galeriju vēsturē, plašāk pastāstot par to organizatoriem, izstāžu darbību un eksponētajiem mākslas darbiem, kuri jau sen ieguvuši modernās mākslas klasikas statusu.
“Modernisma laboratorija” ikvienam kļūs par neparastu ceļojumu kultūras vēsturē, aizraujošu jaunā iepazīšanas procesu, kurā piedalīties aicinām arī Jūs!
Lekcija notiks krievu valodā. Nepieciešamības gadījumā iespējams nodrošināt sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Biļešu cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR. Pirms lekcijas apmeklētāji var iepazīties ar muzeja jauno ekspozīciju – izstādi “Vārds sievietei. Aleksandras Beļcovas darbi Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā”. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.
Par godu Romanam Sutam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā norisināsies šaha turnīrs pieaugušajiem un bērniem
Sestdien, 2017. gada 27. maijā, plkst. 12.00 projekta “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula” ietvaros Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) aicina pieaugušos un bērnus uz šaha turnīru, veltītu izcilajam latviešu māksliniekam Romanam Sutam.
Romana Sutas (1896–1944) biogrāfija ir piepildīta ar neparastiem notikumiem, dažkārt kļūstot par leģendām. Būdams ātras dabas, emocionāls cilvēks, viņš aizrāvās ar visu, kam pieķērās. Sutas lielākā kaislība bija māksla, bet viņš aktīvi interesējies arī par zirgu skriešanās sacensībām, makšķerēšanu un šahu. Spēlmaņa tēls līdzās hipodromam, krodziņu sadzīves skatiem un zaļumbaļļu vakariem ir bieži redzams mākslinieka darbos, veidojot autora personības asociatīvo sasaisti ar viņa otas dinamismu un ekspresivitāti.
Projekts “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula”, ko šogad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) īsteno paralēli LNMM galvenās ēkas un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja zālēs, parāda spožāko klasiķa veikumu visos viņa radošās darbības virzienos. Savukārt katrs izstādes pavadošās programmas pasākums paver iespēju gūt padziļinātu priekšstatu par Romana Sutas daiļradi un arī tuvāk iepazīt paša mākslinieka neordināro personību – harizmātisku, temperamentīgu, pretrunīgu.
Godinot Romanu Sutu, 27. maijā plkst. 12.00 muzejs rīko šaha turnīru un aicina piedalīties tajā visus entuziastus – gan interesentus ar priekšzināšanām, gan iesācējus – lielos un mazos, lai radošā izstādes atmosfērā kopā izbaudītu šī intelektuālā sporta veida un senās galda spēles garšu.
Šaham Romans Suta pievērsās ar lielu azartu, bet prasmes un rezultāti tomēr neatbilda viņa aizrautībai. Literāts, mākslinieks un Sutas draugs Anšlavs Eglītis (1906–1993) savās atmiņās ir rakstījis: “Diezgan bargi šacha apsēsts bija gleznotājs Romans Suta. Aizrāvies, viņš varēja nospēlēt dienas un naktis bez pārtraukuma, aizmirst visas rūpes un darbus. Viņš spēlēja diezgan “āķīgi”, bet sekli. Spēlēdams ļoti daudz un nereti ar spēcīgiem pretiniekiem, viņš dīvainā kārtā nemaz neprogresēja. Es pazinu viņa spēli gadus desmit, vai pat vairāk, un viņš allaž darīja tās pašas pozīcijas kļūdas un iekrita tajos pašos slazdos. Daudzkārt brīnējos, kā viņš, kas tik labi izjuta līdzsvaru un kompozīciju gleznās, nekādi nespēja uzbūvēt stabilu šacha partiju vai vadīt savus uzbrukumus saskaņoti. Viņa partijas bija nesakarīgs chaoss ar retām pēkšņas atjautas dzirkstīm.
Pats viņš bija par savu spēli augstās domās un jo vairāk zaudēja, jo lielāka kļuva viņa pašpārliecība. Zaudējis rindu partiju (sevišķi ja spēlēja uz naudas), viņš mēdza noņemt vienu savu torni un tiepās dot to priekšā. Pretinieks apvainojās, bet Suta paaugstināja likmes, līdz beidzot pretinieks, dusmās nolēmis Sutu sodīt, ielaidās uz viņa priekšā došanu. Pāris reizes esmu redzējis, ka Suta tādās reizēs tiešām uzvarēja — pretiniekam sapīkumā un nicinošā steigā kautkā muļķīgi pārskatoties. Tad vajadzēja redzēt uzvarētāja Sutas sejas izteiksmi! Pats Maķedonijas Aleksandrs, sasitis orientu un okcidentu, nevarētu izskatīties lepnāks.
Suta spēlēja ļoti ātri un nepārtraukti runāja, draudēja, lielījās, nopēla pretinieka spēli un slavēja savējo spēcīgos, krāsainos vārdos, kas pieauga līdz fantastiskām hiperbolām. Šie komentāri katrā ziņā bija daudz interesantāki nekā viņa šachs.”
Šaha turnīru muzejā vadīs profesionāls šaha meistars, treneris Ģirts Kazmins, kurš ir meistarkandidāts šahā un 2014. gadā Rīgas čempionātā dalījis 2.–4. vietu.
Spēle notiks pēc Šveices sistēmas parauga, partiju ilgums būs atkarīgs no dalībnieku skaita. Dalības maksa: 5,00 EUR no personas. Pirms turnīra dalībnieki varēs apskatīt izstādi “Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula”. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 324461 vai rakstot uz e-pastu ekskursijas@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.
“Dzīvību vai nāvi” – romāns ar pārsteigumiem
Spraigs, aizraujošs, pārsteidzošs un neticami lielisks ir austrāliešu rakstnieka Maikla Robotama romāns “Dzīvību vai nāvi”. Tas sākas ar bēgšanu no cietuma. Izbēgušais ir kāds Odijs Palmers, vīrs, kurš desmit gadus nosēdējis stingra režīma cietumā par gadsimta skaļāko laupīšanu: toreiz tika nolaupīti 10 miljoni dolāru neiezīmētās banknotēs. Viņš ir vienīgais izdzīvojušais, un vienīgais, kurš zina, kur varētu būt palikusi nauda. Visus desmit gadus ikviens cietuma darbinieks un iemītnieks ir pūlējies no Odija uzzināt, kur meklējami izgaisušie miljoni. Viņu ir centušies pierunāt, dūruši, situši, indējuši un pat aizdedzinājuši. Šķiet, līdz pat pēdējai dienai neviens nav uzzinājis pilnīgi neko. Un dienu pirms sava termiņa beigām Odijs aizbēg…
Nu bēglim pa pēdām dodas policija, FIB, bandīti un vēl citi ietekmīgi, bet vārdā nenosaukti cilvēki. Odijs bēg – ne jau lai glābtu savu dzīvību. Nedz arī miljonu dēļ. Odijs bēg, lai kaut ko paveiktu…
Tā sākas Odija stāsts – pazuduši miljoni, slepkavīgi draugi, raiba pagātne un miglā tīta nākotne. Šis ir vienlaikus kriminālromāns, aizkustinošs vēstījums par mīlestību un neizskaistināts stāsts par cilvēka dabas nemainīgo daudzveidību: mūsu vidū ir gan neiedomājami nelieši un briesmoņi bez mazākajiem sirdsapziņas aizmetņiem, gan svārstīgie un melīgie, gan (gaužām reti, bet ir!) tie, kurus ikvienam gribētos iegūt par saviem draugiem. Tie sirsnīgie un foršie. Tomēr ir daudz svarīgāki jautājumi par cilvēka dabu – kur atrodami miljoni? Kāpēc Odijs aizbēga tikai vienu dienu pirms brīvlaišanas? Kāpēc viņam pa pēdām dzenas tik daudzi?
“Kā viens cilvēks var būt reizē tāds neveiksminieks un tāds veiksminieks?”– Odijam jautā FIB īpašā aģente Fērnesa. Un viņš atbild: “Laikam es vienā un tajā pašā dienā sasitu spoguli un atradu pakavu.”
Slavenais trilleru meistars Stīvens Kings raksta: ““Dzīvību vai nāvi” ir nervus kutinošs trilleris, tomēr tam piemīt arī sirsnība un dvēseliskums, kas parasti tik reti sastopami kriminālromānos. Es nevarēju pārstāt lasīt un vienlaikus negribēju, lai Odija stāstam pienāk gals. Maikls Robotams, neapšaubāmi, ir lietpratējs!”
Pieejama arī e-grāmata. No angļu valodas tulkojusi Aija Čerņavska.
Pelnrušķīte kosmosā – fantastikas bestsellers jauniešiem
Jauniešu fantāzijas un fantastikas romānu popularitāte ir fenomens, kas tiklab pasaulē kā Latvijā nerimst jau kuro gadu – samērā īsā laikā cita citai sekojušas tādas populāras sērijas kā “Krēsla”, “Bada spēles”, “Mortal Instruments”, “Prinča līgava” un citas, kuras tulkotas arī latviski un kurām ar aizrautību sekojuši līdzi ne tikai jaunieši, bet arī citu paaudžu lasītāji. Literatūras atzars ar apzīmējumu YA (“young adult”, jauniešu jeb “jauno pieaugušo” literatūra) pasaules grāmatveikalos aizņem atsevišķus plauktus, šīm grāmatām ir savi labāk pārdoto grāmatu topi, konkursi un apbalvojumi. Rakstniekiem tas ir izaicinājums, jo lasītāji gaida arvien ko jaunu un nebijušu. Uz jautājumu par jaunāko bestselleru pašlaik ir atbilde – tā ir rakstnieces Merisas Meijeres radītā četru zinātniskās fantastikas romānu sērija “Mēness hronikas” (Lunar Chronicles), kas pasaulē izpelnījusies milzu panākumus. Latviešu valodā sēriju tulko un izdod Apgāds Zvaigzne ABC; tikko klajā nākusi pirmā grāmata “Sindera” (Cinder).
Nosaukums “Sindera” kaut ko atsauc atmiņā. Nu pareizi: “cinder” angliski – “pelni”, “Cinderella” – Pelnrušķīte. Arī uz grāmatas vāka redzamā košsarkanā kurpīte rada asociācijas ar labi zināmo pasaku. Taču autores radītā varone, sešpadsmitgadīgā Sindera, ir pavisam citāda Pelnrušķīte – Pelnrušķīte, kura mīt tālas nākotnes pilsētā Jaunpekinā, meitene, kurai kristāla kurpītes vietā ir… mehāniska pēda. Rakstniece spējusi pasakas fabulu iekausēt aizraujošā un mūsdienīgā romāna sižetā. Tāpat kā mums zināmā varone, Sindera ir bārene – viņu audzina pamāte, kurai pašai ir divas meitas un kura audžumeitu uzskata par monstru. Dzīve sagriežas trakā virpulī, kad kļūst zināms, ka imperatora dēls princis Kajs rīko balli, kurā vēlas izraudzīties sev līgavu… Autore romānā ievijusi arī vairākas citas aizraujošas sižeta līnijas: valsts autonomiju apdraud viltīgā un ļaunā Mēness karaliene Levana, kura, tāpat visi viņas Mēness tautieši, pieprot “glamūra” mākslu – spēju ietekmēt cilvēku domas; impēriju plosa arī nežēlīga slimība, pret kuru tiek izmisīgi meklētas zāles, un ar to saslimst arī imperators, prinča Kaja tēvs. Sindera pret savu gribu tiek iesaistīta dramatiskajos notikumos, jo meitenes āriene un pagātne slēpj daudzus noslēpumus – un visu vēl vairāk sarežģī tas, ka reiz nejauši sastaptais Kajs pret Sinderu izrāda nepārprotamas simpātijas…
Sēriju “Mēness hronikas” lasīt ir īpaši aizraujoši divu iemeslu dēļ: lasītājs vienlaikus saspringti seko varoņu piedzīvojumiem un ar interesi meklē tekstā atjautīgi iešifrētās paralēles ar pasaku. Sērijas pirmajai grāmatai sekos vēl trīs – “Skārleta”, “Kresa” un “Vintera” –, kurās turpinās pirmajā daļā aizsākušies notikumi, bet kuras pārfrāzē vēl trīs pazīstamu pasaku sižetus.
Pieejama arī e-grāmata. Sēriju “Mēness hronikas” no angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže.
Maijā “Galerija Centrs” skatlogos – tikai latviešu māksla un dizains
Tradīcijām bagātākie Rīgas skatlogi šomēnes kļuvuši par ietvaru latviešu modes un dizaina mākslas darbiem. Tirdzniecības centra (t/c) “Galerija Centrs” Vaļņu ielas skatlogu iekārtojumā izmantoti dažādu zīmolu apģērbi, interjera priekšmeti, kā arī daudzveidīgas dizaina lietas, kas atspoguļo latviešu dizaineru piedāvāto produktu daudzveidību.
“Vaļņu ielas skatloga iekārtojums tika veidots ar mērķi atbalstīt un iedrošināt vietējos ražotājus. Latvijā joprojām ir daudz mākslinieku, kuru darinājumus nevar nopirkt veikalos. Tāpēc t/c “Galerija Centrs” kā senākais un tradīcijām bagātākais tirdzniecības centrs ar prieku atsaucās iecerei sniegt iespēju jaunajiem ražotājiem iepazīstināt ar savu piedāvājumu visplašāko auditoriju. Līdz maija beigām aicinu ikvienu novērtēt Latvijā veidotos mākslas un dizaina priekšmetus, kuros jūtams latviešu individuālisms, smalkums un elegance,” aicina t/c “Galerija Centrs” vadītāja Zita Siliņa.
Skatlogu iekārtojuma autores ir mākslinieces Laura Blumberga un Inese Zvirgzda, kuras šī gada janvārī saņēma Rīgas domes īpašo balvu par izcilu darbu skatlogu noformējuma veidošanā. Mākslinieces darbojas t/c “Galerija Centrs” skatlogu dekoratoru komandā, kas kopš 2013. gada turpina kopt pirms 80 gadiem aizsāktās skatlogu tradīcijas un veidot mākslinieciskus skatlogu iekārtojumus.
Garāmgājēju skatam paveras jauno mākslinieku, latviešu dizaina veikalu un pašu dizaineru darinājumi: “Materia Bikes” koka rāmja divriteņi, “Zvēru Dārzs” grafiskā printa darbi, lietusmēteļu pavēlnieku “Colorfall” produkcija, “Piku.lv” gaismas burti, “Šmita lampas” pudeles un burkas, “Brum Brum” bērnu balansa velosipēdi, “Wooly Organic” bērnu rotaļlietas un apģērbi, “Meimelin” rotaslietas un pulksteņi, “Tobesaltes” dizaina priekšmeti, kā arī “Purpurs” dizaina papīrlietas. Iedvesmu savai garderobei, mājas interjeram vai dāvanai var smelties arī no latviešu dizaina veikalu “Taste Latvia”, “Lokal Boards”, “Ērenpreiss Bicycles”, “Mint Furniture”, “RIIJA” un “Sveču istaba” piedāvājumiem. Skatloga māksliniecisko noformējumu iespējams aplūkot līdz šā gada 31. maijam.
No 16. maija Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, atvērta Ingunas Smildzeres tekstilmozaīku izstāde “IR LAIKS…”.
Tekstilmozaīka, angļu valodā patchwork, ir rokdarbu tehnika, kur no dažādiem auduma gabaliņiem kopā sašuj gan skaistus rotājumus, gan ikdienā lietojamus darinājumus. Latvijā tekstilmozaīka pazīstama salīdzinoši nesen, bet visā pasaulē tā jau kļuvusi ļoti populāra. Tiek izdoti speciāli žurnāli, piedāvāti darba rīki, audumi un citi materiāli ērtākai tekstilmozaīkas darbu veikšanai.
Māksliniece par sevi stāsta:
Esmu no pilsētas, kuru saista ar smukumu – Tukuma. Šeit esmu dzimusi un augusi. Pēc vidusskolas pabeidzu Rīgas 6. tehnisko skolu. Sāku strādāt par šuvēju. Paralēli ikdienas darbam patika nodarboties arī ar citām radošām lietām. Darbojos Tukuma tēlotājmākslas studijā pie tekstilmākslinieces Ingas Brīniņas. Tur apgūstu zināšanas kompozīcijā, krāsu mācībā, zīmēšanā. Piedalos studijas rīkotajās izstādēs. Tas palīdz, šujot tekstilmozaīkas darbus, kurus sāku veidot no visādiem audumu atgriezumiem.
2008. gadā uzzināju par citām lupatiņšuvējām Latvijā, kuras kopā sapulcināja Aija Rācenāja. Tad arī sāku piedalīties dažādās izstādēs un konkursos. Prieks, ka mani darbi patīk arī citiem cilvēkiem, jo, piedaloties izstādēs Latvijā, Eiropā, Krievijā un citās valstīs, esmu saņēmusi daudz pozitīvu atsauksmju.
Bez izstādē apskatāmajiem sienas dekoriem šuju arī somas, rotaļlietas un citas interesantas lietas.
Nemitīga kustība, virzība uz priekšu, kas uzlādē, arī palīdz dzīvi dzīvot interesantāk un krāsaināk!
20. maijā – Muzeju naktī – būs iespēja tikties ar mākslinieci un radošajā darbnīcā gatavot filca piespraudes.
Tuvāka informācija pa tālruni 67764295 vai e-pastu rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv, kā arī šeit un šeit.
Daudzveidība, ekspresija, krāšņums raksturo koncertu EXSULTATE/ LĪKSMOJIET, kas ceturtdien, 25. maijā, plkst. 18.00 notiks Rīgā Sv.Pētera baznīcā. Tajā uzstāsies viesi no ASV – Ziemeļarizonas Universitātes koris Gadsimtu dārgumu šķirsts (The Shrine of the Ages Choir) un kaimiņpilsētas Flagstāfas Meistarkoris (Master Chorale of Flagstaff). Mājiniekus koncertā pārstāvēs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģentu nodaļas mācību koris.
Koncerta programma ir apjomīga un reizē daudzveidīga – skanēs gan Rietumeiropas garīgās kormūzikas skaistākie skaņdarbi, gan amerikāņu mūsdienu komponistu sacerējumi, gan spiričueli un tautasdziesmas tradicionālajās un arī mūsdienu apdarēs.
Koncerta tituldziesmu Exsultate /Līksmojiet sacerējis amerikāņu komponists un kordiriģents Braiens Galante, savukārt garīgās mūzikas plašo hronoloģisko loku ietvers nīderlandieša Jana Pīterszona Svēlinka renesanses izskaņas kormūzikas paraugs no vienas puses un jaunā norvēģu komponista Kima Andrē Arnesena pienesums no otras. Tiks pārstāvēts arī mūsu kaimiņu igauņu devums Veljo Tormisa personā – šodienīgs, bet ar dziļdziļām saknēm tautas pieredzē. Latviešu kormūzika skanēs komponista Ērika Ešenvalda darbos.
Abu amerikāņu koru priekšā stāsies diriģente ar starptautisku slavu Edīte Koplija (Edith A. Copley). JVLMA kori diriģēs Māris Sirmais, kurš koncerta dienā amerikāņu studentu korim vadīs arī meistarklasi ar Ērika Ešenvalda mūziku.
Ieeja koncertā bez maksas!
20. maijā Latvijā notiks tradicionālā akcija Muzeju nakts, kuras norisēs nu jau otro gadu piedalīsies arī Lūznavas muiža. Šī gada Muzeju nakts programmā Lūznavā savīsies divi pasākumi – gan Muzeju nakts, gan Kadriļu nakts. Apmeklētāji no 15.00 varēs priecāties par dzirkstošu klezmeru, čigānu un Balkānu tautu mūziku ar grupu “Dobranotch” no Sanktpēterburgas, ekskursijās iepazīt muižas stāstus, bet vakarā no 19.00 ļauties trešās Starptautiskās Kadriļu nakts noskaņai.
Muzeju nakts norises Lūznavā sāksies jau 15.00 pa dienu ar grupas “Dobranotch” koncertu. Grupa “Dobranotch” izveidojusies 1998. gadā Francijā, kur draugus un mūziķus no Sanktpēterburgas saveda kopā slāpes pēc jauniem muzikāliem iespaidiem un piedzīvojumiem. Pēc vairāku gadu ceļošanas, grupa atgriezās dzimtenē un izveidoja jaunu grupas sastāvu ar jaunu mūzikas skanējumu. Grupa “Dobranotch” izpilda ebreju, čigānu un Balkānu tautas mūziku, balstoties uz padziļinātām zināšanām par tautu tradīcijām, kas iegūtas daudzu ceļojumu laikā, komunicējot ar tautas muzikantiem no dažādām valstīm, tāpat grupa savā repertuārā iekļauj arī krievu dziesmas. 17.00 un 18.00 notiks ekskursijas, kurās varēs iepazīt Lūznavas muižas stāstus, bet paralēli trešās Starptautiskās Kadriļu nakts norisei muzikāli noskaņos Kadriļu nakts dalībnieki – “Dandari”, “Vīteri” un “Leigarid”.
Sestdienas vakarā, šoreiz iekļaujoties arī Muzeju nakts aktivitātēs, 20. gadsimta sākuma deju zinātāji un interesenti tiksies nu jau trešajā Kadriļu naktī, ļaujot atgriezties 20. gs. sākuma saviesīgajā dzīvē un šajā reizē izdejojot ne tikai latviešu, bet arī citu tautu kadriļas. Daudzpāru dejas un kadriļas ierādīs un dejot aicinās Latvijas Universitātes deju folkloras kopa “Dandari” (Rīga), deju kopa “Dziga” (Rēzekne) un folkloras draugu kopa “Vīteri” (Rēzekne), bet starptautisku noskaņu otro reizi piešķirs arī ārvalstu viesi – šoreiz Tallinas folkloras ansamblis “Leigarid” (Igaunija). Tāpat kā iepriekšējās reizes arī maijā Kadriļu balli vadīs “balles maršals”, kurš pieteiks dejas un izskaidros deju izvešanas kārtību. Balles dalībnieki, tērpjoties Kadriļu naktij, aicināti ievērot 20. gs. sākuma modes tendences. Iecerētā balles norise saturiski turpinās uzsākto kadriļu dejošanas apguves un popularizēšanas procesu, veidojot deju pasākumu Lūznavas muižā atbilstoši 20. gs. sākuma saviesīgo pasākumu stilistikai.
Muzeju nakts aktivitātes no 15.00 līdz 19.00 Lūznavas muižā būs pieejamas bez maksas. Ar šo notikumu Lūznavas muižā simboliski tiks atklāta āra pasākumu sezona. Apmeklētāju ērtībai pasākuma laikā vēdera priekiem būs iespēja iegādāties plānās pankūkas ar dažādiem pildījumiem un karstmaizes. 19.00 Starptautiskajā Kadriļu naktī dejot kadriļas aicināts ikviens interesents. Ieejas maksa 4,00 €, ieejas kartes nopērkamas visās “Biļešu Paradīze” kasēs, vietu skaits ierobežots. Kadriļu nakts norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rēzeknes novada dome. Vairāk par Lūznavas muižu mājaslapā.
20. maijā no plkst. 17.00 līdz plkst. 05.00. Jelgavā, šobrīd neapsaimniekotā ēkā Zemgales prospektā 9, notiks Valērijas Kravales rīkota izstāde „Psihedēliskais vakars”.
Programmā: mūzikas skatuve (plkst. 18.00-23.00); mini-bārs ar vīniem un uzkodām; filozofiskā diskusija (vada Reinis Širokovs); 6 izstādes zāles. Ieejas maksa – 2 eiro.
Muzicēs (līdz plkst. 23.00): Madara Murņikova & Co (alternative indie), Rihards Lībietis Orchestra (instrumentālais), grupa Stay Naked (alternatīvais roks), Spāre (psihodēliskais roks).
Psihedēlija ir stāvoklis, kurā tiek piedzīvotas uztveres izmaiņas, kas indivīda prātam nav zināmas vai kas atbrīvo izveidotu sajūtu pārpilnību no ārišķīgās, ikdienišķas pasaules. (WIKI 2017).
Katrs redz savu pasauli savām acīm, no sava skatu punkta un neizvairāmi izvērtē redzēto, balstoties uz savu pieredzi. Izstāde “Psihedēliskais vakars” (2017) ir mākslinieces uztveres retrospekcija, kas izveidojusies, balstoties uz tās pēdējā gada ceļošanu gan fiziski, gan prātā. Izstādes ideja ir lauzt robežas un ne tikai vērot, bet kopīgi piedalīties procesā, kad nobrūk “sienas”. Pasākumā tiks apkopoti darbi, kas radušies brīvajā laikā (free-works), kā arī dzīvē pārvērstas idejas, kam nebija drosmes tapt gadiem un mēnešiem ilgi. Būs redzami ne tikai Valērijas fotodarbi, bet arī gleznas un zīmējumi.
Izstāde ir iekļauta arī MUZEJA NAKTS 2017 programmā.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs aicina bērnus vecumā no 7 līdz 9 gadiem pieteikties radošajai darbnīcai, kurā dalībnieki varēs uzzināt par fotogrāfijas tehniku – cianotipiju – un izmēģināt to saviem spēkiem. Darbnīca tiks organizēta 19. maijā, piektdienā, plkst. 16:00. Ieejas maksa 1,42 eiro.
Nodarbībās dalībnieki varēs gūt ieskatu fotogrāfijas vēsturē, kompozīcijas pamatos un vienlaikus darboties praktiski, izgatavojot cianotipu fotogrammas jeb siluetu attēlus. Tos iegūst, uz iepriekš sagatavota gaismjutīga papīra liekot negatīvus vai citus plakanus priekšmetus un apgaismojot dienasgaismā. Rezultātā iegūst košas un grafiskas fotogrammas. Nodarbības ilgums ir viena stunda. Katrai nodarbībai tiek izstrādāta muzeja tā brīža aktuāla tēma. Šoreiz nodarbība notiks pavasara noskaņās.
Radošo darbnīcu vadīs fotogrāfe Nora Vrubļevska, kura studējusi un pasniegusi fotogrāfiju Jaunanglijas Fotogrāfijas skolā (New England School of Photography) Bostonā un vadījusi fotonodarbības Masačūsetas Tehnoloģijas institūtā (Massachusetts Institute of Technology) Kembridžā, ASV.
Pieteikšanās: Darbnīcas ieejas maksa ir 1,42 eiro, vietu skaits grupā – ierobežots. Pieteikšanās līdz 17. maijam, nosūtot uz e-pasta adresi info@fotomuzejs.lv dalībnieka vārdu, uzvārdu, vecumu un kontaktinformāciju. Norises vieta: Latvijas Fotogrāfijas muzejs Rīgā, Mārstaļu ielā 8 (ieeja no Alksnāja ielas).
Līdz pat 2017. gada noslēgumam Latvijas Fotogrāfijas muzejs fotogrāfes Noras Vrubļevskas vadībā piedāvās fotogrāfijas radošo darbnīcu 2-3 reizes mēnesī, katru reizi orientējoties uz citu vecuma grupu. Šogad arī piedāvājam iespēju pieteikties klasēm (līdz 25 cilv.), kur bērniem un jauniešiem ir iespēja piedalīties gan radošajā darbnīcā, gan pārskata ekskursijā pa muzeja vēsturisko ekspozīciju gida pavadībā.
Projekts īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Tuvojoties Latvijas simtgadei veltītās izstādes “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā” noslēgumam, ceturtdien, 2017. gada 18. maijā, no plkst. 17.30 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) norisināsies kultūras un izklaides programmas “Ars Rezumē” pasākums, kura laikā apmeklētājiem būs iespēja doties pastaigā pa ekspozīciju gidu pavadībā un baudīt dziedātājas Agneses Rakovskas akustisko koncertu.
Turpinot tradīciju veicināt dažādu radošo jomu starpdisciplināru sadarbību, Starptautiskajā muzeju dienā, 18. maijā, ARSENĀLS piedāvā kultūras cienītājiem padziļināti iepazīt izstādi un hiperreālisma manifestācijas neierastā muzikālā atmosfērā. Vakara programma plānota divās daļās. Sākot no plkst. 17.30 muzeja speciālisti aicinās pievienoties bezmaksas ekskursijām latviešu un angļu valodā, kurās varēs ne tikai aplūkot ekspozīciju, uzzināt par minētā stila vēsturi pasaulē un Latvijā no tā pirmsākumiem 20. gadsimta 60.–70. gados līdz mūsdienām, bet arī noskaidrot, kādas īpašības raksturo tieši Latvijas hiperreālismu un kāds ir latviešu mākslinieku pienesums virziena kopējai attīstībai.
Vakara galvenajā daļā, kas sāksies plkst. 18.30, notiks grupas “Triānas parks” solistes Agneses Rakovskas koncerts, iemiesojot krāšņo, daudzveidīgo izstādes dabu dinamiskās un vienmēr mainīgās dziedātājas skanējumā. Mūziķe, kura šī gada 9. maijā pārstāvēja Latviju 62. starptautiskā dziesmu konkursa “Eirovīzija” pirmajā pusfinālā, pēc atgriešanās Latvijā sniegs intīmu koncertu, piedāvājot klausītājiem atcerēties dažādus savas daiļrades posmus – grupas “Triānas parks” albuma “EnterTainment” (2010) dziesmas, skaņdarbus no koncertprogrammas, kas 2015. gadā veidota kopā ar maestro Raimondu Paulu, kā arī jaunākā hita “Line” akustisko versiju.
Uz “Ars Rezumē” pasākumu LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS laipni aicināts ikviens interesents! Ieeja izstādē – 1,50 EUR (akcijas “Labā diena” ietvaros), ieeja koncertā – bezmaksas. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Vietu skaits ir ierobežots. Uzziņas pie Elīnas Bērziņas, zvanot pa tālruni (+371) 67 716108 vai rakstot uz e-pastu Elina.Berzina@lnmm.lv.
Sāras Larkas romantiskā sērija turpinās!
Vācu rakstniece Sāra Larka lasītāju sirdis iekarojusi ar saviem romantiskajiem dzimtas romāniem. Latviešu valodā iznākuši daudzi viņas darbi, populārākie no tiem ir romānu cikli par Jaunzēlandi “Balto mākoņu zemē” un “Kivi aicinājums”, taču Latvijā, tāpat kā Vācijā un daudzās citās pasaules valstīs, lasītājas ar sajūsmu gaida ikvienu jaunu Sāras Larkas romānu. Pērnā gada pašā nogalē – novembrī – iznāca viņas jaunākais darbs “Tūkstoš avotu sala”, bet tikko klajā nākusi romāna otrā daļa “Sarkano mangrovju sala”.
Jaunajā diloģijā Sāra Larka lasītājus aizved uz tāltālo Jamaiku astoņpadsmitajā gadsimtā, kad tur mājo bagāti plantatori un viņu vergi, bet jūrās dodas ne vien dažādu valstu tirgotāji un kareivji, bet arī Karību jūras negantākais bieds – pirāti. Pirmajā romānā bagāta tirgotāja meita Nora no Londonas ierodas saulainajā Jamaikā, lai kļūtu par sievu turienes plantatoram Fortnemam. Eksotiskajā vidē jaunā sieviete uzplaukst kā zieds, un šķietami jaunajā dzīvē ir viss, par ko Nora sapņojusi. Pirmais trieciens nāk brīdī, kad Nora ierauga plantatoru ikdienu, kurā iederas arī ļoti nežēlīga apiešanās ar vergiem… bet tam seko galvu reibinoši notikumu pavērsieni, kuru rezultātā jaunā sieviete nokļūst neapskaužamā situācijā… un beigās tomēr izkļūst no tās kā uzvarētāja. Romāna otrajā daļā, kuras nosaukums ir “Sarkano mangrovju sala”, galvenās varones lomā nonāk Noras meita Deidre. Ir 1753. gads, Jamaikas plantācijās dzīve rit rāmi un mierīgi un vienīgie satraukumi ir par to, ka Deidrei būtu laiks iziet pie vīra. Kaprīzā skaistule nevar vien izraudzīties īsto, līdz Deidrei jāizvēlas: pieņemt vai noraidīt jaunā ārsta Viktora Difrēna bildinājumu. Šķiet, pēc kāzu svinībām gaidāma tikpat mierīga tālākā dzīve, taču kāzu ceļojumā abi jaunieši dodas uz Sandomingo Espanjolas salā, bet tur Deidri gaida sastapšanās, kas mainīs viņas dzīvi uz visiem laikiem…
Ikvienā paradīzē ir arī čūska, saka sena tautas gudrība – un Sāra Larka meistarīgi rāda ne tikai eksotiskās Jamaikas krāšņo skaistumu, bet arī vairāku dzimtu sarežģītos likteņus, kurus iespaidojušas liktenīgas jūtas, pārsteidzīgi lēmumi un neapvaldāmas kaislības.
Ar šo grāmatu var aizmirst ikdienu un izbaudīt tālu zemju un neaizmirstamu jūtu valdzinājumu.
Pieejama arī e-grāmata. No vācu valodas romānu “Sarkano mangrovju sala” tulkojusi Sinda Krastiņa.
Ar režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudēto Robēra Tomā “diez vai kriminālu komēdiju” 2 daļās 17. maijā Dailes teātris viesosies Ventspilī Teātra namā “Jūras vārti”.
Foto: Gunārs Janaitis
Foto: Gunārs Janaitis
Foto: Gunārs Janaitis
Kādā mājā, kas nošķirta no apkārtējās pasaules, ir sapulcējušās 8 sievietes. Tik daudz atšķirīgu sieviešu vienā vietā – tas pats par sevi jau rosina uz nepatikšanām. Viņas ir skaistas, kaislīgas, gudras un bīstamas. Katrai ir savs noslēpums, katrai savs skelets skapī. Un, kad ģimenes tēvs un apgādnieks tiek atrasts miris savā gultā ar nazi mugurā, šie skeleti sāk birt laukā no skapjiem.
Katrai no viņām ir savs rūpīgi slēpts motīvs. Katra no viņām kļūst par aizdomās turamo. Neviena no viņām nav vainīga, bet vienai tomēr ir jābūt vainīgai. Īsts apburtais loks…
Izrādē spēlē Rēzija Kalniņa, Lilita Ozoliņa, Vita Vārpiņa, Indra Briķe, Kristīne Nevarauska, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Dārta Daneviča un Lelde Dreimane. Izrādes sākums plkst. 19.00.
14. maijā 15.00, turpinot dažādo kamermūzikas programmu, Lūznavas muiža aicina uz romantiskas mūzikas un stāstu caurvītu koncertu “Krievu romances”, kuru izdziedās Igaunijas dziedātāji Ksenija Kučukova un Andrejs Bogačs, bet izspēlēs pianiste Auli Lonksa.
Svētdien Lūznavas muižas Sarkanajā zālē gaidāmajā koncertprogrammā izskanēs Gļinkas, Musorgska, Rahmaņinova, Čaikovska un Dargomižska romantiskie skaņdarbi. Vienā koncertprogrammā tiksies spilgti jaunie Igaunijas mūziķi – soprāns Ksenija Kučukova (Ksenia Kuchukova), tenors Andrejs Bogačs (Andrei Bogatsh) un pianiste Auli Lonksa (Auli Lonks).
Koncerta muzikālo stāstu papildinās arī vizuālā māksla – romances ar krievu glezniecības poēziju sasaistīs Tallinas Kadriorgu mākslas muzeja direktore, mākslas zinātniece un kuratore Aleksandra Murre. Koncerta īpašais “viesis” būs 20. gadsimta sākumā tapusī krievu-ebreju mākslinieka Osipa (Josifa) Braza glezna “Meitene rozā kleitā” no mākslas muzeja krājuma.
Tenors Andrejs Bogačs operdziedāšanu studējis Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā un Milānas Džuzepes Verdi konservatorijā. Andrejs Bogačs bijis daudzu Igaunijas nacionālo dziedāšanas konkursu laureāts, kā arī 2007. gadā ieguvis otro vietu un Rotari īpašo balvu par latviešu dziesmas izpildījumu Alīdas Vānes Starptautiskajā dziedāšanas konkursā. Tāpat Andrejs bijis starptautisku tenoru dziedāšanas konkursu Somijā un Itālijā laureāts. Spēlējis daudzveidīgu lomu repertuāru gan Igaunijā uzvedumos operu uzvedumos, gan Itālijā un Sanmarīno. Šobrīd aktīvi koncertē gan kā solo mākslinieks, gan kamersastāvos un arī kā viesmākslinieks piedalās vokālā ansambļa “Pareizticīgie dziedoņi” sastāvā.
Operdziedātāja, soprāns Ksenija Kučukova mūzikas mācīšanos sākusi septiņu gadu vecumā Sanktpēterburgā, apgūstot kordziedāšanu un klavierspēli. Solo dziedāšanu dziedātāja sākusi studēt Tallinas Universitātē, ieguvusi maģistra grādu Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmiju, studējusi arī Milānas Džuzepes Verdi konservatorijā. Ksenija bijusi vairāku starptautisku dziedāšanas konkursu laureāte (Igaunijā, Latvijā, Itālijā). 2013. gadā iekļuvusi piecu finālistu skaitā TV šovā “Klasikas zvaigznes”. Dziedājusi vadošās lomas operu uzvedumos gan Igaunijā, gan Itālijā.
Jaunā igauņu pianiste Auli Lonksa mūzikas studijas sākusi Tallinas Mūzikas vidusskolā, šobrīd studē Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā, tāpat skolojusies Vīnes konservatorijā. Piedalījusies un kā labākā jaunā pianiste guvusi atzinību vairākos valsts un starptautiska līmeņa konkursos (Igaunijā, Austrijā, Itālijā u. c.). Auli koncertējusi Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Somijā, Krievijā, Austrijā, Itālijā, Šveicē, vairākas reizes kā soliste uzstājusies kopā ar Tallinas kamerorķestri un Narvas Simfonisko orķestri. 2013. gadā piedalījusies Igaunijas televīzijas šovā “Klasikas zvaigznes”, kur iekļuvusi labāko pieciniekā. Ir aktīva kamermūziķe un kuplinājusi arī daudzu kameransambļu sastāvu.
10. maijā sāksies Dailes teātra 2017/2018 gada sezonas abonementu maiņa un pārdošana.
Nākamajā sezonā Dailes teātra abonementu īpašniekiem tiks piedāvātas piecas izrādes Lielajā zālē.
20. septembrī paredzēta pirmizrāde “Svinības” – Tomasa Vinterberga un Mogensa Rukova traģikomēdiju iestudēs viesrežisors Aleksandrs Morfovs. Režisors Dž. Dž. Džilindžers veidos Jasmīnas Rezā lugas “Art… Ha-ha-ha!” iestudējumu – izrādei, kam žanra apzīmējums ir “franču izklaide”, pirmizrāde būs 17. novembrī. Džeza Batervorta cilvēka drāma “Jeruzāleme” pirmizrādi piedzīvos 26.janvārī – jauniestudējumu veidos režisore Laura Groza-Ķibere. Režisors Dž.Dž.Džilindžers iestudēs arī Ainas Rendas romantisku drāmu “Būt Kejai Gondai” – pirmizrāde 23. martā. Sezonas pēdējo jauniestudējumu Lielajā zālē – Antona Čehova dziļu komēdiju “Ivanovs” – veidos Regnārs Vaivars, tā pirmizrāde plānota 18. maijā.
Atkarībā no sēdvietām zālē, viena abonementa cena piecām izrādēm ir 65 un 75 EUR.
Dailes teātris abonementu īpašniekiem 2017./2018.gada sezonā piedāvās 25% atlaidi Mazās un Kamerzāles izrāžu biļetēm, Vecgada koncertam (režisors Intars Rešetins) un skolas sākuma svinību pasākumiem un izrādēm 31. augustā un 1. septembrī (pirkuma ierobežojums vienam abonementam – 2 biļetes).
Dailes teātra abonementus var iegādāties Dailes teātra kasē. Informācija šeit, kā arī pa tālruņiem 67294444, 67279566 vai rakstot uz e-pastu kase@dailesteatris.lv.
Līdz 10. maijam Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, skatāma Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopas darbu izstāde “Reizē ar pavasari”.
Rīgas Lutera draudzes mākslinieku kopas tradicionālās pavasara izstādes Ojāra Vācieša muzejā ir ilgi kopta un lolota tradīcija.
Šogad izstādē, kas kā parasti tika atklāta īsi pirms Lieldienām, piedalās 12 mākslinieki: Daiga Aže, Helmūts Āķis, Laima Akmentiņa, Gundega Zikmane, Gunta Ploka, Liene Ratnika, Māra Kalnišķe, Irīda Lazdiņa, Baiba Ūlande, Dins Kopštāls, Māra Vaičunas, Baiba Rēdere.
Mākslinieku darbi tapuši dažādās tehnikās – no akvareļiem līdz pat pirogrāfijai, tomēr tie rada vienotu izstādes kopiespaidu. Darbus vieno atklāsme, kā katrs mākslinieks redz un saprot kā brīdi, kas ir reizē ar pavasari, – kā tas izskatās, kādi procesi notiek vai kādas ir viņa subjektīvās asociācijas.
Izstāde raisa gaišas un sirdssiltas emocijas, atgādinot par pavasara gaidīšanas laiku un prieku, kad tas ir klāt.
Muzejs atvērts otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien un sestdien no plkst. 10.00 lîdz 17.00, slēgts – svētdien, pirmdien. Ieejas maksa: 2,00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem 1,00 EUR. Tuvāka informācija pa tālruni + 371 67619905.
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā, 4. maijā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā svētku cenas.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs tradicionālo pirmo maija svētdienu, ar AKCIJAS CENĀM, pārcēla uz pēdējo aprīļa svētdienu – 30. aprīli, taču arī maijā apmeklētājiem būs iespēja skatīt Rotko centru par īpašām svētku cenām.
Visas mainīgās izstādes tikai par EUR 1,50. Pastāvīgā Rotko mākslas centra ekspozīcija „MARKS ROTKO. DZĪVE UN MĀKSLA” ar Marka Rotko oriģināldarbiem un pasaulslavenā norvēģu mākslinieka Edvarda Munka oriģinālgleznu „ADVOKĀTA LUDVIGA MEIJERA PORTRETS” tikai par EUR 3,00. Visa Rotko centra apmeklējums EUR 4.50.
Rotko centrā 4. maijā skatāmas mainīgās izstādes:
– Ērina Loulora (Erin Lawlor) (Lielbritānija) personālizstāde ONOMATOPOĒZE;
– Latgales reģiona mākslas konkursa izstāde TUKŠUMA UN KLUSUMA FORMAS;
– Ričards Dennijs (Richard Denny) (Austrālija) KLUSUMA ĒRA;
– Linda Zīvere (Dānija/Latvija) KLUSUMĀ;
– Sanri KOMUNIKĀCIJA IR ATSLĒGA;
– X: KRITISKĀ ROBEŽA – ČERNOBIĻA 30 (Lietuva).
Svētku nedēļā, 2., 3. 4. maijā Rotko centrs atvērts apmeklētājiem no plkst. 11:00 līdz 17:00. Pārējā laikā pēc ierastā darba laika.
Plašāka informācija par Marka Rotko mākslas centra izstādēm mājaslapā.