Foto: Mums Patīk

Īsās ziņas: no 1. līdz 30. jūnijam

Papildinām īsās ziņas par kultūras jaunumiem un pasākumiem jūnijā,

Ceturtdien, 29. jūnijā 17:00 galerijā Alma notiks saruna ar latviešu mākslinieci Evelīnu Vidu (agrāk Deičmani) un amerikāņu mūziķi un komponistu Andrē Vidu. Abu pirmā kopizstāde “Kopā viens” vēl līdz 29. jūlijam aplūkojama galerijā Alma, un tās meditatīvo formu veido Evelīnas teiksmaie skulpturālie objekti un videodarbi, ko atdzīvina Andrē muzikālās kompozīcijas.

Objetks no izstades Kopa viens mEvelīna Vida (1978) dzīvo un strādā Rīgā un Berlīnē. Viņas mākslas darbi tikuši izstādīti 15. Sidnejas biennālē (2006), Otrajā Maskavas biennālē (2007), Manifesta 7 (2008), 12. Kairas biennālē (2010), Ziemeļvalstu mākslas biennālē Zviedrijā (2013) un personālizstādēs Latvijā, Vācijā, Nīderlandē un Itālijā.
 E. Vida strādājauktā tehnikā, eksperimentējot ar skaņas un vizuālajiem elementiem. Konceptuāli viņas pieeju raksturo eksistenciāla noskaņa un cilvēciskā pieredze, radot telpu, kurā skumjas saduras ar laimi, bet drāmu atšķaida humors.

Andrē Vida (1974) ir komponists un saksofonists, kurš dzīvo Berlīnē. Vida ir koncertējis kā solists, kā arī sadarbojies ar dažādiem māksliniekiem, tostarp Entoniju Brekstonu, Kevinu Blehdomu, Tareku Atoui, Hilduru Gudnadotiru. Andrē Vida ir cieši sadarbojies ar Anrī Sala, veidojot performances Serpentine Galleries Londonā, romiešu amfiteātrī Arlā, mākslas mesē Frieze London un Havanas biennālē. Vida ir veidojis īpaši pasūtītus darbus The Tri-Centric Foundation, 7. un 10. Globālajam mākslas forumam Dubaijā, 8. Berlīnes biennālei, mākslas un tehnoloģiju centram Eyebeam, kā arī Eiropas Saksofonu ansamblim, muzikālajai partitūrai kā medijam un materiālam objektam veltītai performancei. Veidojot šos darbus, Vida izmantojis interaktivitāti, animāciju, gaismas un apģērba dizainu kā fiziskā performancē bāzētas kompozīcijas sistēmas elementus.

Izstāde skatāma galerijā Alma (Rūpniecības ielā 1, Rīga) līdz 29. jūlijam katru darba dienu no plkst. 12:00 līdz 18:00.

______________________________________________________________________________

Klasiskās mākslas galerijā “Antonija” pēdējā izsolē tika sasniegts solīšanas rekords par Konrāda Ubāna gleznu “Pēc lietus”. Darbu uzsolīja no 8 000 Eur uz 11 000 Eur.

Konrāds Ubāns (1893-1981) – Pēc lietus. Audekls, eļļa, 61,5x70 cm

Konrāds Ubāns (1893-1981) – Pēc lietus. Audekls, eļļa, 61,5×70 cm

Klasiskās mākslas galerija „Antonija” darbojas kopš 1991. gada, bet mākslas darbu izsoles veiksmīgi rīko kopš 2007. gada. Galerijas specializācija ir 20. gs. latviešu un cittautu glezniecības vecmeistari, taču ik pa brīdim izstādēs un izsolēs ir apskatāmi arī jauno mākslinieku darbi.
Savā darbības laikā klasiskās mākslas galerija „Antonija” ir sasniegusi vairākus rekordus Latvijas izsoļu vēsturē.
2014. gada 6. martā rīkotajā 30. mākslas darbu izsolē sasniegts pēc krīzes gadu augstākais solīšanas rezultāts – 1926. gadā gleznotais Niklāva Strunkes darbs „Ūdens nesājas Kuldīgā” no 25 000 eiro tika uzsolīts uz 70 000 eiro.
29. izsolē tika sasniegts Latvijā jauns mākslas darbu solīšanas rekords. Izcilā gleznotāja Jāņa Pauļuka 1943. gadā gleznotais „Pašportrets”, tika uzsolīts no 17 000 Eur uz 75 000 Eur.
12. izsoles laikā tika uzstādīts jauns Latvijas rekords porcelāna trauku izsolīšanā. Mākslinieka Niklāva Strunkes apgleznotie astoņi šķīvji no bijušā Zviedrijas vēstnieka Latvijā Patrika de Reitesverda / Patrick de Reutersvaerd / kolekcijas, kopā tika nosolīti par 37 000 Eur. Lielāko ievērību ieguva N. Strunkes modernisma garā apgleznotais šķīvis „Dancis”, kas no sākuma cenas 2 150 Eur tika izsolīts par summu 8200 Eur.
Visdārgāk pārdotā eļļas glezna – Nikolaja Bogdanova-Beļska glezna “Jaunas sievietes portrets” izsolē Nr. 2 nosolīts par 160 000 Eur.
Visdārgāk pārdotais darbs grafikas jomā Jāņa Tīdemaņa akvarelis „Kroga skats”, kas no 1 850 Eur tika uzsolīts par 9 390 Eur izsolē Nr. 2.
Mūsdienu tēlniecībā sasniegta rekorda cena Aivara Vilipsona darbam: bronzas cilnim – mākslinieka K. Padega krūšutēlam, kas tika nosolīts par 13 700 Eur – 1. izsolē.

Nākošā ieplānota izsolē galerijā notiks augustā. Laipni aicināti piedalīties izsolē!

____________________________________________________________________________

Tīnis – superspiegs Alekss Raiders ir klāt!

alekss_raiders

Vasaras brīvlaikā tradicionāli skolēniem tiek uzdots lasīt. Dažās skolās pat vēl joprojām tiek izsniegts obligāti izlasāmo grāmatu saraksts, bet vairākums demokrātiski atļauj lasīt jebko, uzsvaru liekot uz pašu lasīšanas faktu. Ja sākumskolā bērni lasa teju visu, ko piedāvā vecāki un skolotāji, tad pienākot tīņa gadiem, izvēle kļūst arvien grūtāka. Ko vasaras lasīšanai piedāvāt puikām, kas “izauguši” no Grega dienasgrāmatām, bet vēlas lasīt vismaz tikpat spraigas un notikumiem bagātas grāmatas?

Te īsti vietā būs jauniznākušie slavenā britu rakstnieka Entonija Horovica pusaudžiem domātie romāni par tīni-spiegu Aleksu Raideru, kuri kļuvuši par superbestselleriem jau daudzās pasaules valstīs. Tos lasot, aizrausies arī tētis! Ass sižets un bīstami piedzīvojumi, ideālas grāmatas puikām! Šobrīd gandrīz vienlaikus iznākuši trīs pirmie sērijas darbi: “Alekss Raiders. Pērkondārds”, “Alekss Raiders. Tiešā tēmējumā” un “Alekss Raiders. Skeleta sala”. Sērija par Aleksu Raideru ir populāra visā pasaulē, pēc pirmās grāmatas uzņemta arī mākslas filma, bet šobrīd televīzijas sabiedrība ITV uzsākusi darbu pie seriāla uzņemšanas. Tā kā šobrīd pasaulē iznākušas 11 grāmatas par Aleksu Raideru, arī seriālā  būs 11 sērijas par slaveno tīni-superspiegu, un scenāriju tām rakstīs Gajs Bērts, kurš ir scenārija autors arī seriālam “Bordžas”.

Stāsts par Aleksu Raideru sākas tradicionāli: Alekss ir parasts pusaudzis, kurš dzīvo pie sava tēvabrāļa Īena Raidera. Pēkšņi radinieks mīklainos apstākļos iet bojā, un atklājas, ka Īens Raiders īstenībā bijis slepenais aģents. Kad Aleksu uzmeklē britu īpašo uzdevumu vienība MI6, viņš saprot, ka tēvabrālis patiesībā viņu rūpīgi gatavojis aģenta karjerai – 14 gadu vecumā Alekss prot vairākas valodas, apguvis alpīnismu, niršanas, šaušanas un cīņas prasmi. Jaunietim ir viss, lai kļūtu par ideālu tīņu supervaroni – jauno Džeimsu Bondu. Un tā Alekss dodas pirmajā misijā, kura saistīta ar bīstama datorvīrusa likvidēšanu… Alekss kļūst par leģendu, viņu un viņa talantus pamana pieredzējuši spiegi un pat valstu vadītāji, un katrs nākamais uzdevums kļūst arvien grūtāks… Kā pieredzējis detektīvromānu autors, E. Horovics radījis tekstu, kurš lasītāju pilnīgi paņem savā varā – un pieaugušāks lasītājs varēs papriecāties arī par daudzajiem ļoti mūsdienīgajiem, bet ne pārāk politkorektajiem jokiem un mājieniem.

“Iepazīstieties ar Aleksu Raideru – eksplozīvas, aizraujošas, spriedzes pilnas grāmatas,” raksta britu laikraksts “The Guardian”.

Pieejamas arī e-grāmatas.

No angļu valodas tulkojis Tedijs Cibiskins (pirmo) un Kristīne Fīrere (otro un trešo grāmatu).

_______________________________________________________________________________

Sezonas noslēgumā kinoteātris “Splendid Palace” un kinoprojekts “Spektrs” aicina izcilās Merilinas Monro izpildījumā uzzināt atbildi mūžsenajam jautājumam – “Kā apprecēt miljonāru” (How to Marry a Millionaire), kuras ievadā atraktīvās TV un radio personības Baiba Sipeniece-Gavare stand-up priekšnesums. Vai jums vēl ir šaubas par vakara īpašo noskaņu?

Savas karjeras laikā ekrāna dīva Merilina Monro ir piedalījusies gan drāmās, gan komēdijās, bet reti kurā lomā viņa bija tik ļoti rotaļīga un darbojās tik apburošā aktrišu ansamblī kā Džīna Negulesko 1953. gada komēdijā “Kā apprecēt miljonāru”. Filmā redzēsim Merilinu vienā no viņas šarmantākajām, dzirkstošākajām un arī emocionālākajām lomām, bet kompāniju viņai sastādīs ekrāna leģendas Lorēna Bekola un Betija Greibla:
Trīs ambiciozas Ņujorkas modeles Šacija, Pola un Loko ir nogurušas no lētiem šampaniešiem un vēl lētākiem vīriešiem, tādēļ ievācas glaunā Manhetenas dzīvoklī ar vienu vienīgu mērķi – atrast, savaldzināt un apprecēt trīs miljonārus, lai dzīvē vairs ne par ko nebūtu jādomā! Viņām ir tikai viena problēma – atšķirt īstus miljonārus no harizmātiskiem viltvāržiem nav nemaz tik vienkārši. Un arī tad, kad ir, paliek jautājums – vai tiešām nauda ir tā vērta?
Neskatoties uz apkārtējo aizspriedumiem (“Trīs aktrises vienā filmā, visas – galvenajās lomās! Tur būs kašķis…”), visas trīs galveno lomu atveidotājas filmēšanas laikā pamatīgi sadraudzējās, kas arī ir brīnišķīgi redzams uz ekrāna! Būdamas daudz pieredzējušākas aktrises, Bekola un Greibla ņēma vēl nedaudz nedrošo un aktierspēles ziņā biklo Merilinu savā paspārnē, atklājot viņai aktieru dzīves un šovbiznesa noslēpumus.

Viena no pirmajām filmām, kas filmēta “CinemaScope” tehnoloģijā, “Kā apprecēt miljonāru” joprojām uz lielā ekrāna izskatās satriecoši – krāšņa, spilgta un vizuāli garšīga kā konfekte! To atzinīgi novērtēja ne tikai kino skatītāji, padarot to par vienu no veiksmīgākajām 1953. gada filmām, bet arī ASV Kinoakadēmija, piešķirot tai nomināciju “Oscar” balvai par labāko kostīmu dizainu, bet Britu kinoakadēmija gāja vēl soli tālāk un nominēja to BAFTA balvai nominācijā “Labākā filma”!

Nāciet un novērtējiet arī jūs – īpašais filmas “Kā apprecēt miljonāru” sezonas noslēguma seanss kinoteātrī “Splendid Palace” jau otrdien, 20. jūnijā plkst. 19:00! Biļetes jau pieejamas!

Filma angļu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.

Lielā zāle
(How to Marry a Millionaire)
ASV, 1953
Garums: 95 min.
Romantiska komēdija
Režisors: Džīns Negulesko
Lomās: Merilina Monro, Betija Greibla, Lorēna Bekola, Deivids Veins, Rorijs Kalhouns

________________________________________________________________________

Divos koncertos Latvijā – 19. jūnijā Ogres Kultūras centrā un 20. jūnijā Rīgas Sv.Pētera baznīcā – uzstāsies Kalifornijas (ASV) zēnu un jauniešu koris Ragazzi (no itāļu valodas “zēni, puiši”).

Ragazzi_mKora dalībnieki ir vecumā no deviņiem līdz astoņpadsmit gadiem, tātad korī saskan gan zēnu dzidrie un sudrabaini skanīgie tembri, gan jau vīru balsu spēks un plašums.
Koris Ragazzi dibināts 1987.gadā. Tā dibinātāja un galvenā diriģente Džoisa Kīla (Joyce Keil) ar zēnu un jauniešu kori Ragazzi regulāri koncertē ne tikai ASV, bet arī sniedz koncertus ārzemēs. Koris uzstājies arī Kārnegija zālē Ņujorkā (2014), tā uzstādot sev visaugstākās pakāpes uzdevumus mūzikā.
Šajā koncertbraucienā pārstāvēta plaša, apjomīga un reizē daudzveidīga programma – skanēs gan Rietumeiropas garīgās kormūzikas skaistākie skaņdarbi un amerikāņu mūsdienu komponistu sacerējumi, gan skanīgie spiričueli un dažādu tautu tautasdziesmas tradicionālajās un mūsdienu apdarēs.

Garīgā repertuāra sadaļā ir gan Antonio Vivaldi, gan Johana Sebastiāna Baha, gan Jozefa Haidna un citu autoru darbi. Pārstāvēti arī krievu kora mūzikas klasiķi Pāvels Česnokovs un Sergejs Rahmaņinovs. Amerikas devumu šajā jomā demonstrē Ēriks Vitekrs – starptautisku atpazīstamību sasniedzis mūsdienu ASV komponists. Vienlaikus pārstāvēti arī vieglākas, izklaidējošākas mūzikas atzari – skanēs gan tēmas no mūzikla “Nožēlojamie”, gan arī Džona Lenona Imagine un dziesmas no rokgrupas Bastille repertuāra.

Zēnu un jauniešu kora Ragazzi koncerti notiks pirmdien, 19. jūnijā plkst. 19.00 Ogres Kultūras centra Mazajā zālē un otrdien, 20. jūnijā plkst. 18.00 Rīgas Sv. Pētera baznīcā.

Ieeja koncertos bez maksas!

______________________________________________________________________

Piektdien, 2017. gada 9. jūnijā, plkst. 11.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) tiek rīkota lekcija / diskusija “Maija Tabaka Rietumberlīnes mākslas kontekstā”, kurā uzstāsies izstādes “Maija Tabaka un Rietumberlīne” kuratore, mākslas zinātniece Ivonna Veiherte un starptautisku izstāžu kurators, mākslas vēsturnieks Dr. Ekharts Gillens (Berlīne).

1973. gadā Rīgā no Rietumberlīnes ierodas Jaunās tēlotājas mākslas biedrības (Neue Gesellschaft für bildende Kunst) izpilddirektors, latviešu izcelsmes mākslinieks, mākslas zinātnieks un menedžeris Valdis Āboliņš (1939–1984). Viņa viesošanās mērķis – kultūras dzīves izpēte Padomju Latvijā un latviešu mākslas vērtību apzināšana, gatavojoties izstādei “20 reālisti no Padomju Latvijas”. Jau nākamajā dienā pēc iepazīšanās ar mākslinieci Maiju Tabaku (1939) un viņas daiļradi Āboliņš kategoriski pieprasa Tabakas klātbūtni plānotajā projektā.

Dažus gadus vēlāk seko gleznotājas uzvara konkursā, Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (DAAD / Deutscher Akademischer Austauschdienst) stipendija un uzaicinājums gadu dzīvot un strādāt Rietumberlīnē. Tas, domājams, daudzējādā ziņā ir arī Valda Āboliņa nopelns. Rietumi Maiju Tabaku sagaida ar neslēptu interesi, un demokrātiskajā Vācijā pavadītais laiks vainagojas ar panākumiem bagātu personālizstādi Rietumberlīnē 1979. gadā.

Lekcija / diskusija pievērsīsies tieši šim periodam Vācijas mākslā, analizējot, kā Maijas Tabakas gleznas šodien jūtas Rietumberlīnes kolēģu darbu kontekstā. Berlīnes mākslas zinātnieks, kurators Dr. Ekharts Gillens (Eckhart Gillen) un izstādes kuratore Ivonna Veiherte sniegs ieskatu atsevišķu vācu mākslinieku daiļradē, kā arī salīdzinās veidus, kā Maija Tabaka gan iekļāvās, gan atšķīrās no sadalītajā Berlīnē notiekošajiem kultūras procesiem 20. gadsimta 70. gados.

Lekcija / diskusija norisināsies latviešu un angļu valodā bez tulkojuma. Ieeja lekcijā bez maksas. Izstādes apskate saskaņā ar cenrādi. Vietu skaits nav ierobežots. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Uzziņas pie Elīnas Bērziņas, zvanot pa tālruni (+371) 67 716108 vai rakstot uz e-pastu Elina.Berzina@lnmm.lv. Izstāde “Maija Tabaka un Rietumberlīne” būs atvērta līdz 20. augustam.

PAR DALĪBNIEKIEM
Dr. Ekharts Gillens (Eckhart Gillen, Berlīne) ir mākslas zinātnieks, starptautisku izstāžu kurators. Veidotajās ekspozīcijās cenšas rosināt skatītāju pārdomas par pēckara divu Vāciju satikšanās un nošķiršanās punktiem. Regulāri publicē rakstus par dažādiem vācu mākslas periodiem un aspektiem.
Ivonna Veiherte ir mākslas zinātniece, galeriste. Viena no galerijas “Daugava” dibinātājām (1993). Kopš 1997. gada “Ivonnas Veihertes galerijas” direktore. No 1981. gada regulāri publicē rakstus par mākslu katalogos un periodikā.

____________________________________________________________________

2. jūnijā sāksies biļešu iepriekšpārdošana uz Dailes teātra jaunās sezonas izrādēm augustā, septembrī un oktobrī. To vidū ir trīs pirmizrādes – “Svinības” Lielajā zālē, “Zēni” Mazajā zālē un “Kam no Vilka kundzes bail?” Kamerzālē.

Dailes-teatris-logoTomasa Vinterberga un Mogensa Rukova traģikomēdiju “Svinības” iestudēs viesrežisors no Bulgārijas Aleksandrs Morfovs. Pirmizrāde paredzēta 20. septembrī. Lielas un bagātas ģimenes patriarhs Helge svin savu apaļo dzimšanas dienu, un visi radi, draugi un kolēģi ir ieradušies, lai godinātu šo īpašo cilvēku. Tiek teiktas daudzas un slavinošas runas. Un arī kāds no Helges dēliem izlemj, ka vairs nevar un negrib klusēt. Pagātne slēpj tumšus noslēpumus, kas met ēnu uz tik gaišo, patīkamo tagadni. Ir jānolaiž asinis, lai varētu brīvi elpot. Ģimenes trillerī farss mijas ar traģēdiju, emocijām virpuļojot no klusa nolieguma līdz šokējošam apstulbumam un atpakaļ līdz nevērīgai bezrūpībai. Svinību apreibumā tiek izcīnīta vētraina cīņa ar un par patiesību. Luga „Svinības” tapusi pēc scenārija filmai „Festen” („Svinības”, 1998, režisors Tomass Vinterbergs), kura ir pirmā filma, kas radīta pēc dāņu kino režisoru izstrādātā „Dogma 95” manifesta. Filmas scenārija adaptācijas autors ir Bo Hr. Hansens. Lomas izrādē atveidos Ģirts Ķesteris, Rēzija Kalniņa, Artūrs Skrastiņš, Ieva Segliņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Lauris Dzelzītis, Aminata Grieta Diarra, Juris Bartkevičs, Indra Briķe, Kristīne Nevarauska, Ieva Florence, Lauris Subatnieks, Dainis Gaidelis, Artis Robežnieks, Edijs Zalaks, Āris Rozentāls, Lidija Pupure, Mārtiņš Upenieks, Lelde Dreimane.

Režisora Aleksandra Morfova pārsteidzoši radošā pasaule un oriģinālā teātra valoda iezīmē spilgtu krāsu Dailes teātra repertuārā – viņa iestudētās izrādes „Finita la comedia!” un „Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu” pulcējušas plašu skatītāju loku, smīdinot caur asarām un aizraujot ar emocijām.

Mazajā zālē režisors Dmitrijs Petrenko iestudēs Ellas Hiksonas lugu “Zēni”. Bennijs, Maks, Timps un Kams ir labi pavadījuši laiku. Eksāmeni ir garām, draugiem ir jāpamet studentu laiku dzīvoklis, un priekšā ir pieaugušo dzīve. Bennijs cenšas sakārtot savu draugu dzīves, kamēr nav par vēlu. Bet varbūt katram pašam ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi? Ielās valda neciešams karstums un nav gaisa. Turklāt visur ir atkritumi, kas jāsavāc. Tikai bardaks, diemžēl, ir ne tikai fizisks, bet arī emocionāls. Izrādās, ka jaunība var būt arī sāpīga, kāds jau ir piedzīvojis vilšanos, un smiekli bieži ir nežēlīgi. Kāda ēra ir beigusies. Viņus gaida beigu sākums. Bet priekšā vēl ir ellīga ballīte. Lomās būs aktieri Dainis Grūbe, Gints Andžāns, Artūrs Dīcis, Mārtiņš Počs, Anete Krasovska un Dārta Daneviča. Pirmizrāde – 22. septembrī.

Radošo meklējumu cikla „Brīva skatuve” ietvaros Kamerzālē taps Edvarda Olbija attiecību drāma “Kam no Vilka kundzes bail?” – to iestudēs jaunais režisors Toms Treinis. Marta un Džordžs ir laulāts pāris, kurš spēlē bīstamas emocionālas spēles. Kad pēc viesībām viņiem uz dzērienu pievienojas otrs precēts pāris, izrādās, ka Martas un Džordža laulība ir uz sabrukuma robežas. Pazemojošos pārmetumos un agresīvā izsmieklā atklājas viss attiecību rūgtums un pieviltās cerības. Taču nav jau tā, ka Nika un Hanijas laulībā viss būtu ideāli. Pamazām sagraujot pašu izlolotās ilūzijas un atgriežoties pie sāpīgi neērtās realitātes, viņiem visiem kopā jāpārdzīvo šī „Valpurģu nakts” un eksorcisma rituālā jāizdzen no sevis dziļi slēptie dēmoni. Luga „Kas baidās no Virdžīnijas Vulfas?” (1962) saņēmusi Tonija balvu kā gada labākā luga. Pirmizrāde paredzēta 10. oktobrī. Lomās – Agnese Zeltiņa, Ivars Auziņš, Elīna Avotiņa un Andris Bulis.

2. jūnijā sāksies arī biļešu iepriekšpārdošana uz tradicionālajām skolas sākuma svinībām 31. augustā un 1. septembrī, kad tiks rādīta Marka Tvena izrāde bērniem “Toma Sojera piedzīvojumi” un izrāde “Jērādiņa” Kamerzālē. Abos datumos notiks arī pasākums “Nosvini skolas sākumu kopā ar Tomu Sojeru!”.

2. septembrī ar izrādi “Ērtas dzīvošanas mirklīši” tiks svinēta aktiera Gunāra Placēna 90. dzimšanas diena.

Septembra piedāvājums par īpašo cenu būs izrādes Kamerzālē – “Iespējamā tikšanās” 27. septembrī un “Mana māsa” 28. septembrī. Uz šīm izrādēm biļešu cena būs 6 EUR. Oktobra īpašais piedāvājums būs komēdija “Reāli sliktie puiši” 5. oktobrī (biļešu cenas – 5 un 7 EUR).

_________________________________________________________________

Vara Braslas ģimenes spēlfilmai „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, kuru uz ekrāniem gaidām augustā kā pirmo filmu Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, šonedēļ divas jaunas ziņas! Filmu studija F.O.R.M.A. publiskojusi jaunās filmas treileri jeb reklāmas video un aicina iedzīvotājus piedalīties pašvaldību vēlēšanās, solot balvu aktīvākajai pašvaldībai.

Vectevs_Meiers_berni_FORMA1. jūnijā – Starptautiskajā bērnu aizzsardzības dienā – Filmu studija F.O.R.M.A. platformā YouTube publisko jaunās filmas treileri, tas noskatāms šeit.

Vienlaikus filma ir portāla DELFI izaicinājuma balva vēlēšanu kontekstā – tai Latvijas pašvaldībai, kurā pilsoņi 3. jūnija vēlēšanās procentuāli vispārliecinošāk pārspēs 2013. gada līdzdalības rezultātu, DELFI dāvinās Vara Braslas ģimenes spēlfilmas „Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” īpašo seansu un tikšanos ar filmas radošo komandu un aktieriem jau drīz pēc pirmizrādes Rīgā. Plašāka ziņa šeit: http://www.delfi.lv/news/delfi-par-mums/delfi-izaicinajums-balva-novadam-kurs-parspes-pats-sevi.d?id=48892893

Par filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru vairāk lasiet šeit.

___________________________________________________________________

Krišjāņa Barona muzejs, K. Barona ielā 3–5, sadarbībā ar Rakstnieku muzeju biedrību PILS uzsācis nodarbību ciklu “SIT, JĀNĪTI, VARA BUNGAS jeb rīdzinieki mācās svinēt Jāņus Rīgā un laukos”.

janji_6488Projekts turpina aktivitātes, kas saistītas ar latviešu kultūras, tradīciju popularizēšanu sabiedrības integrācijas kontekstā. Tajā tiek iesaistīti Rīgā dzīvojošie, kā arī nesen Latvijā iebraukušie cittautieši, kuriem ir svarīgi iekļauties Latvijas sabiedrībā, izprotot tās vēsturi, kultūru, tradīcijas un mūsdienu procesus. Projekta ietvaros maijā un jūnijā tiek piedāvātas teorētiskas un praktiskas nodarbības, kurās dalībnieki iepazīst Jāņu svinēšanas tradīcijas, piedalās radošajās darbnīcās, prezentē savas tautas tradīcijas, kā arī noslēguma nodarbībā piedalīsies Jāņu ielīgošanas pasākumā lauku vidē Jaunpiebalgas novadā.
Projekta teorētiskās nodarbības notiek Krišjāņa Barona muzejā Rīgā. Nodarbību laikā tiek izmantoti materiāli, kas uzkrāti, koordinējot akciju “Piedzīvosim Jāņus!”. Šī projekta novitāte – dalībnieki uzzinās par Jāņu svinēšanas vēsturi Rīgā. Nodarbības notiek latviešu, angļu un krievu valodā.
Pirmā cikla nodarbība norisinājās 23. maijā. Otrā nodarbība notiks 7. jūnijā plkst. 16.00 un 18.00 Krišjāņa Barona muzejā, Krišjāņa Barona ielā 3–5, 4. stāvā:

Programmā:
– Jāņu dziesmas un rotaļas. Praktiska dziedāšana kopā ar f/k “Budēļi” dalībniekiem
– Jāņi Rīgā un dažādās pasaules valstīs. Projekta dalībnieku stāstījums par saulgriežu svētku tradīcijām viņu dzimtenē
– Mācību filma “Jāņi pilsētā un laukos”

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Lūdzam pieteikt savu dalību pa tālr. 67284265, 29578847 vai barons@memorialiemuzeji.lv Nodarbības notiek bez maksas. Tuvāka informācija pa tālruni 29578847 (Rūta Kārkliņa) vai e-pastu ruta.karklina@memorialiemuzeji.lv, kā arī šeit un šeit.

________________________________________________________________________

Pirmajā jūnija svētdienā, 4. jūnijā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā akcijas cenas.

Rotko_A4448_mDienas kļuvušas garākas, un arvien vairāk cilvēki brīvdienās vēlas doties īsākos vai garākos izbraukumos. Tas ir īstais laiks, lai svētdienā dotos uz Daugavpils Marka Rotko mākslas centru baudīt septiņus jaunākos mākslas projektus par īpašām Akcijas cenām.

Visas mainīgās izstādes tikai par EUR 1,50. Pastāvīgā Rotko mākslas centra ekspozīcija „Marks Rotko. Dzīve un māksla” ar Marka Rotko oriģināldarbiem un pasaulslavenā norvēģu mākslinieka Edvarda Munka oriģinālgleznu „Advokāta Ludviga Meijera portrets” tikai par EUR 3,00. Visa Rotko centra apmeklējums EUR 4.50.

Rotko centrā 4. maijā skatāmas mainīgās izstādes:
Ērina Loulora (Erin Lawlor) (Lielbritānija) personālizstāde ONOMATOPOĒZE;
– Latgales reģiona mākslas konkursa izstāde TUKŠUMA UN KLUSUMA FORMAS;
– Ričards Dennijs (Richard Denny) (Austrālija) KLUSUMA ĒRA;
– Linda Zīvere (Dānija/Latvija) KLUSUMĀ;
– Sanri KOMUNIKĀCIJA IR ATSLĒGA;
– X: KRITISKĀ ROBEŽA – ČERNOBIĻA 30 (Lietuva);
– Biruta Delle CITADELLE.

Jūnijā AKCIJAS CENAS tiks piemērotas arī Mākslas nakts norises laikā, 9. jūnijā no plkst. 22:00 līdz 02:00, kā arī Līgo svētkos – 23. jūnijā.
Plašāka informācija par Marka Rotko mākslas centra izstādēm mājaslapā.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!