Īsās ziņas: 1. – 15. marts

Otrdien, 2017. gada 14. martā, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) ar lekciju “Jaunā populārā mūzika ASV un Eiropā 20. gadsimta 20. gados” viesosies pazīstamais mūzikas vēsturnieks, etnomuzikologs, Rīgas Pedagoģiskās un izglītības vadības akadēmijas profesors Dr. art. Boriss Avramecs.

20. gadsimta 20. gadi ir laiks, kas Ziemeļamerikā un Rietumeiropas valstīs ienesa būtiskas pārmaiņas visās dzīves jomās. Pēc Pirmā pasaules kara pasaule mainīja gan savu izskatu, gan skanējumu. Karš kļuva par grandioza mēroga katastrofu, kuras dziļumu un seku apjomu līdz galam aptvēra tikai vēlāk. Sabruka ideāli, iepriekšējo paaudžu morāles normas. Cilvēkus, tai skaitā inteliģences pārstāvjus, abās okeāna pusēs pārņēma hedonisms. Dzišanās pēc baudām un izpriecām izvirzījās par 20. gadu dzīves moto.
14. martā Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā mūzikas vēsturnieks, etnomuzikologs, Rīgas Pedagoģiskās un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) profesors Dr. art. Boriss Avramecs (Борис Аврамец) stāstīs par laikmetu, ko amerikāņi sauca par “rūcošajiem divdesmitajiem” (“Roaring Twenties”), bet vācieši – par “zelta divdesmitajiem” (“Goldene Zwanziger”). Nav nejaušība, ka šo periodu dēvē arī par “džeza laikmetu” (angļu “Jazz Age”). Jaunā populārā mūzika, kas radās ASV, kardināli atšķīrās no visa ierastā, tā pārsteidza, satrauca un savaldzināja eiropiešus.
Ekskursu džeza vēsturē papildinās ieskats 1920. gadu jaunajā deju mūzikā. Interesants ir tas fakts, ka tolaik Eiropā par “džezu” sauca jebkuru deju mūziku ar sinkopēm, kas atnāca no Amerikas un tik spēcīgi aizrāva jaunatni. Stāstījumu pavadīs 20. gadsimta 20. gadu mūzikas ieraksti.
Lekcija notiks krievu valodā. Nepieciešamības gadījumā iespējams nodrošināt sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Uz lekciju Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens! Biļešu cenas: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR. Pirms lekcijas apmeklētāji var iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi “Izgaisušo prieku ainas. Preses balles Rīgā 20. gadsimta 20.–30. gados”. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.

SARUNAS MUZEJĀ: Es pieskaros sev. Tikšanās ar izstādes kuratori JANU KUKAINI  un māksliniecēm RASU JANSONI, ANDU MAGONI un INGRĪDU PIČUKĀNI

Svētdien, 2017. gada 12. martā, plkst. 15.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina uz “Sarunu muzejā” ar izstādes “Es pieskaros sev” kuratori Janu Kukaini un māksliniecēm Rasu Jansoni, Andu Magoni un Ingrīdu Pičukāni. Tikšanās vieta: LNMM galvenās ēkas Kupola zāle (5. stāvā, Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā).
Garšvielu plauktiņā, pretgrumbu krēmā, atrastos attēlos un uz ādas virsmas – šeit sākas viens no daudzajiem sievietes stāstiem. Tie riņķo, uzmetas, tiek aizpūsti prom, tiek aprakti, aizmirsti, nosapņoti un izstāstīti no jauna. Raudzīties sievietes acīm un reizē spēt izvērtēt šī skatījuma priekšnosacījumus, atklāt straumes un smaguma centrus, kas rada minētā skatījuma specifiku, – tas ir viens no izstādes “Es pieskaros sev” mērķiem, par ko arī tiks runāts “Sarunās muzejā” ar projekta idejas autori Janu Kukaini, māksliniecēm Rasu Jansoni, Andu Magoni un Ingrīdu Pičukāni.
“To, kas ir feminisms, šķiet, vairs nav jāskaidro, visi tāpat to zina. Feminisms ir par kaut ko elementāri saprotamu – par sievietēm. Un vai tad mēs nezinām, kas ir sievietes? Mana māte ir sieviete un mana māsa ir sieviete. Un mana skolotāja, un kaimiņiene, un visas manas mīļākās (pārsvarā) ir sievietes… Vai tad es nezinu, kas ir mana māte, māsa un mīļākā? Jūs taču neapgalvosiet, ka es nezinu, kas mani ir uzaudzinājusi vai ar ko es guļu? Un, galvenais, es zinu, ka viņām jābūt foršām, – un tad nebūs nekādu no pirksta izzīstu problēmu, nevienam no dzimumiem,” savās pārdomās dalās izstādes kuratore, mākslas kritiķe Jana Kukaine.
Šis “visi zina”, iespējams, izskaidro, kāpēc Latvijas kultūras telpā cirkulē dažādi aizspriedumi un valda domāšanas paviršība. Latvijas mākslā un teorijā nav vēsturiski pārmantota feministiska kanona – tas veidojas tieši tagad. Projekta iedvesma nāk no franču filozofes Lūsas Irigarajas (Luce Irigaray, dz. 1932) hrestomātiskās esejas “Kad mūsu lūpas sarunājas”, kas sarakstīta 1977. gadā un iezīmē tā sauktā diferences feminisma pozīciju. Izstāde aktualizē šo eseju Latvijas mākslas kontekstā, spītējot populārajam uzskatam, ka mākslai un valodai nav dzimuma.
Viens no svarīgākajiem projekta konceptuālajiem lokiem ir sievietes ķermenis un seksualitāte, kas ir daļa no viņas subjektivitātes jeb izpratnes par “es”. Ja esam pieraduši redzēt vairāk vai mazāk kailus, seksuāli pieejamus sieviešu ķermeņus – gan mākslā, gan reklāmā, tad izstāde piedāvā radikāli atšķirīgu ķermeņa un seksualitātes reģistru, kur svarīgākie lielumi ir iespējas, ko ķermenis sniedz pašai sievietei. Tas var palīdzēt pārvarēt grūtības, var kļūt par intīmas dienasgrāmatas daļu vai par instrumentu pasaules izzināšanai. Tāpat ķermeni var saprast kā materiālu mākslas darba radīšanai, tādējādi dekonstruējot mītu par mākslinieku-ģēniju un sievieti-mūzu. Ekspozīcija arī sniedz svaigu un brīžiem ironisku komentāru par tradicionālām sieviešu lomām, tēliem un mājas darbiem, novērtējot šo “sievišķības rituālu” potenciālu atraisīt feministiski uzlādētas pārdomas un kritisku skatu uz konstruētajām identitātēm.
Izstādes dalībniece Rasa Jansone, stāsta, ka, būdama lieciniece tam, kā viņas mamma pēdējos dzīves gados pamazām zaudēja pilnīgi visu – vīru, darbu un divus bērnus, kuri burtiski aizbēg uz Rīgu –, savā mākslā cenšas atsaukt viņu atpakaļ un no jauna veidot saikni ar savas dzimtas sievietēm. Citu stāstu piedāvā Anda Magone: “Jau vairāk nekā desmit gadus ilgst kāds eksperiments, kura laikā es radoši transformēju atskārsmi, ka man ir dvīnis. Es varētu pastāstīt par laimes meklēšanu kādā savas dzīves smagākajā punktā, un kā tas noveda pie mīlas stāsta ar savu pašas ķermeni. Es runāšu par darbu, kas man prasīja vislielāko drosmi, un vēl, iespējams, atklāšu kādu slepenu zīmi, ko ieraudzīju tikai foto palielinājumā.”
Uz “Sarunām” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā laipni aicināts ikviens interesents! Dalības maksa: pieaugušajiem – 3,00 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR, skolēniem – 0,50 EUR. Ar šo biļeti būs iespējams apskatīt arī pastāvīgo ekspozīciju. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.
Izstāde būs atvērta līdz 23. aprīlim. Plašāk par projektu lasiet LNMM mājas lapā.

11. martā no plkst. 12.00 līdz 17.00 Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, notiks absurda lugu darbnīca. Darbnīcu vadīs Andris Zeibots.

Tā būs iespēja praksē saprast, kā veidojas absurda jēdzieniskās līnijas, un radīt savu lugas uzmetumu – “melno” versiju. Tiks izspēlēti lugu fragmenti, situācijas, attīstītas idejas.
Absurda teksta grūtības nosaka tas, ka nav konkrēta personāža, ar kuru identificēties, kā pieradis “klasiskais” uztvērējs, tāpēc lugas ietvaros jau ekspozīcijas daļā vajadzētu norādīt, ka būtu vērts identificēties ar teksta autoru, turklāt saprotot šo autoru visplašākajā nozīmē – tāpat, kā šajā iecerētajā pasākumā, kur autoru daudz: gan tie, kas piedalās ar idejām, gan tie, kas tās apliecina (skatītāji), gan tie, kas kaut ko nepieņem un tāpēc reaģē noliedzoši… Visi ir autori – tas būs praktiskās izpētes centrālais mērķis.
Kā pamēģināt “caursist” antitēzi: autors pret vērotāju? No šī šaurākā viedokļa tiks aplūkotas:

• eksistenciālisma idejas par atsvešinātību kā absurda tekstu fons;
• daži noderīgi poststrukturālisma instrumenti, ko savulaik piedāvājis Rolāns Barts;
• ideoloģiju dekonstrukcija (un ko tad likt vietā?);
• sociālo tipāžu un sociālo darbību pētījumi absurda paņēmienu leņķī.

Ieejas maksa 2,00 EUR. Skolēniem, studentiem, senioriem 1,00 EUR
Projekta kuratore – Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Elvīra Bloma. Tuvāka informācija  pa tālr. 67272643 vai e-pastu: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, kā arī mājaslapā.

14. martā plkst. 15.00 Rīgā Spīķeru koncertzālē notiks vērienīgā Latvijas valsts simtgades projekta „Latvijas gredzens” preses konference. Tajā piedalīsies Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales koncertuzvedumu māksliniecisko komandu pārstāvji, ko veido spēcīgu radošo personību sakausējums.

Viens no vērienīgākajiem Latvijas valsts simtgades projektiem “Latvijas gredzens” divu gadu laikā visā Latvijā radīs unikālu mijiedarbību, tautiešus iepazīstinot vienu ar otru. Latvijas Radio kora mākslinieciskā vadītāja, diriģenta Sigvarda Kļavas lolotā ideja – četros konceptuāli atšķirīgos gredzenos, muzikālos kopumos izcelt un parādīt katra Latvijas novada īpatnības, bagātības un enerģiju caur nācijai dārgāko – vietējo cilvēku skatupunktu. Latgales unikālais kultūras mantojums ar tās unikālo fenomenu – tradicionālo muzicēšanu, Kurzemes jūras spēka caurstrāvošanās cilvēku ikdienībā, Vidzemes nacionālā stīga un simboliskā patriotisma telpa un Zemgale kā apvāršņa plašums, kurā satiekas dvēseļu upītes.

Ideja realizēsies 16 koncertuzvedumos, kas cikliski tiks izrādīti četrās Latvijas koncertzālēs – Latgales vēstniecībā „Gors”, koncertzālē „Cēsis”, Jelgavas Kultūras namā un Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars”. Piedaloties Latvijas Radio korim, katra novada gredzenu veidos cita mākslinieciskā un radošā komanda: Inese Mičule, Reinis Suhanovs, Roberts Rubīns, Māris Sirmais, Inese Zandere, Katrīna Neiburga, Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, Latvijas Radio bigbends, Liepājas Simfoniskais orķestris un citi.
Projekta norise –
LATGALES GREDZENS koncertizrāde “Rakstiem un skaņai” (pirmizrāde 2017. gada aprīlī)
KURZEMES GREDZENS lielkoncerts “Pūt, vējiņi” (pirmizrāde 2017. gada novembrī)
VIDZEMES GREDZENS muzikāla izstāde “Kalns uz augšu ies” (pirmizrāde 2018. gada aprīlī)
ZEMGALES GREDZENS kino koncerts “Vēstures palos” (pirmizrāde 2018. gada oktobrī)
Projektu „Latvijas gredzens” īsteno VSIA „Latvijas Koncerti”, sadarbojoties ar Latvijas Kultūras ministriju un Borisa un Ināras Teterevu fondu, Latvijas valsts simtgades biroju, Valsts kultūrkapitāla fondu, Latgales vēstniecību „Gors”, Rēzeknes pilsētu, koncertzāli „Cēsis”, Jelgavas Kultūras namu, Jelgavas pilsētas pašvaldību, Liepājas koncertzāli „Lielais dzintars”.

Apgāds „Mansards” izdod pašizaugsmes piedzīvojuma stāstu „Nebaidies / Don’t Be Scared”

Grāmatas autors Āris Birze (1989) dzimis Kuldīgā. Pametot augstākās izglītības studijas, nonāk Vācijā, strādā un apgūst vācu valodu, paralēli pievēršas pašizaugsmes literatūrai. Tā viņam palīdzēja īstenot nākotnes plānus, to vidū: TV raidījumu montēšana, piedzīvojumu meklēšana un filmēšana Indijā un Nepālā, grāmatas sarakstīšana.
Grāmata „Nebaidies / Don’t Be Scared” sarakstīta, balstoties uz īstām piezīmēm, kailu patiesību, klusējot ar sevi Rišikešā, Indijā, un adresēta visiem, kuri apžilbināti ar Self–Development kultūru un vēlas sasniegt savus mērķus.
Āris pusaudža vecumā kļuva par bāreni un atzīst, ka ceļš uz pašizaugsmi sācies, kad sapratis, ka dzīvo pēc citu uzstādītiem dzīves likumiem, ne savējiem. “Pirms trim gadiem uzsāku ceļu uz finansiālām dzīves bagātībām, par kādām raksta pašizaugsmes grāmatās – galvenais ir darīt aprakstītos principus, un viss būs. Tā es lasīju, klausījos un testēju gandrīz visu, ko man citi pasniedza un nokļuvu līdz pavisam citām bagātībām. Pilnīga dzīve, mērķa un patiesības vadīta, kopā ar cilvēkiem, kurus mīlu un vēlos redzēt sev tuvumā. Spēja brīvi pateikt “Jā” un “Nē” bez vainas apziņas vai nožēlas, kā arī dzīvošana bez bailēm.”
Grāmatā liela loma aprakstītajām 10 dienām Indijā, Rišikešā, vairums no tām meditācijās un transā, kad autors tuvinājies savai zemapziņai. Tādēļ par ‘kailajām’ dēvētās piezīmes kļuvušas par pamatu, lai radītu personisku stāstu ar ieskatu pašizaugsmes pasaulē, kur materiālās vērtības ir tikai daļa no dzīves un kurā nav jābaidās izmēģināt ko jaunu, riskēt runāt patiesību. Oriģināli ieraksti veikti pierakstu kladēs latviešu un angļu valodā. Arī grāmatā paralēli publicēti teksti abās valodās.
„Nebaidies / Don’t Be Scared” savus atvēršanas svētkus jau piedzīvojusi Latvijas Grāmatu izstādē 2017, par to runāt un komentēt savu pieredzi autors aicina sociālajā portālā izveidotajā grāmatas Facebook lapā. Āra dzīves misija: iedrošināt cilvēkus kļūt patstāvīgiem un uzņemties atbildību par savām izvēlēm, lēmumiem un rīcību. Tagad Āris strādā savā tūrisma uzņēmumā ‟PostNos”, apgādā ‟Mansards” un biedrībā ‟SPIIKIIZI”.
Īstās piezīmes un kailu patiesību „Nebaidies / Don’t Be Scared” meklējiet šeit, lielākajās Latvijas grāmatnīcās un jautājiet bibliotēkās. Grāmatas redaktori – Līvija Baumane – Andrejevska (latviešu valoda), Kristaps Ozoliņš (angļu valoda). Ilustrācijas un dizains Āris Birze

8. martā Dailes teātra Izdevīgajā dienā biļetēm uz vairākām marta izrādēm tiks piemērota 50% atlaide.

Lielajā zālē:
PELDOŠIE-CEĻOJOŠIE. II DAĻA 14. un 15. martā
8 MĪLOŠAS SIEVIETES 17. un 18. martā
Mazajā zālē:
ZILOŅA DZIESMA 12. martā
LIELĀ MELU BURTNĪCA 24. martā
Kamerzālē:
BRUTĀLS UN DĒLS 14., 15. un 25. martā
IESPĒJAMĀ TIKŠANĀS 18.martā
Biļetes varēs iegādāties visās „Biļešu Paradīzes” kasēs un internetā. Naktīs uz 8. un 9. martu nebūs spēkā Nakts kases piedāvājums. Atlaides nesummējas!

Kinolektorijs „Tas, ko tu nedrīksti nezināt XII”

Kinoteātrī „Splendid Palace” Lielajā zālē 8. martā būs iespēja noskatīties režisora Dziga Vertovs filmu „Cilvēks ar kinokameru” (Человек с киноаппаратом), 1929, 68’, Padomju savienība. Lektors: Jānis Putniņš
Šī filma iemūžina anonīmu pilsētu Padomju Savienībā 1920. gados, sekojot tās dzīvei no rīta līdz vakaram. ‘’Cilvēks ar kinokameru’’ ir slavas dziesma modernajai pilsētai, pievēršot īpašu uzmanību tās augstceltnēm, cilvēku pūļiem, nemitīgajai kustībai un modernajām transporta iespējām, slavinot cilvēces tehnoloģisko progresu.
“Cilvēks ar kinokameru” ir mēmā dokumentālā filma, kas eksperimentē ar formu, izmantojot dažādus kinematogrāfiskus paņēmienus, kas filmai piešķir nenoliedzamu avangardisku svaigumu. Plašāka informācija šeit.

Pagājušā gada sākumā Dailes teātris ar LR Kultūras ministrijas piešķirtā finansējuma atbalstu oriģināldramaturģijas attīstībai Latvijā izsludināja pilna apjoma lugu konkursu, kura tēma bija „Austrumi ienāk Latvijā. Patvērums un (ne)satikšanās”. 6. martā plkst. 13.00 Dailes teātra Kamerzālē notiks preses konference, kurā tiks paziņoti konkursa rezultāti.

Preses konferencē piedalīsies Dailes teātra direktors Andris Vītols, mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers, literārā padomniece Evita Mamaja un godalgoto lugu autori.
Konkursa tēmas izvēles pamatojums bija mudināt diskusiju par attiecībām, konfliktu un iespējamo sintēzi starp savējo-svešo, mājām-emigrāciju, apliecinājumu-noliegumu. Žanra izvēle lugām bija brīva.
Lugu konkurss ir viens no notikumiem, gatavojoties Latvijas simtgadei, lai 2018. gadā Dailes teātrī iestudētu jaunu, aktuālu latviešu oriģināldramaturģijas darbu.
Konkursā lugas vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija Dailes teātra direktors Andris Vītols, mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers, literārā padomniece Evita Mamaja, režisors Dmitrijs Petrenko un aktieris un režisors Intars Rešetins.

Šo svētdien, 5. martā Daugavpils Marka Rotko mākslas centru var skatīt par īpašām akcijas cenām.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā jau kādu laiku skatāmas sešas jaunas izstādes ar kopīgu devīzi robežu nojaukšana. Nojaucot arī cenu robežu, ikvienam tiek dota iespēja, šo svētdien skatīt Rotko centra esošās izstādes par īpašām akcijas cenām.
Visas sešas mainīgās izstādes skatāmas tikai par EUR 1,50. Pastāvīgā Rotko mākslas centra ekspozīcija „MARKS ROTKO. DZĪVE UN MĀKSLA” ar Marka Rotko oriģināldarbiem par EUR 3,00. Visa Rotko centra apmeklējums EUR 4.50.
Rotko centrā šobrīd ir skatāmas mainīgās izstādes: Sigita Daugule, Jānis Liepiņš „VIENĀ TELPĀ”; Signe Vanadziņa „KURŠ GADALAIKS?”; Liena Bondare, Vladislavs Grišins, Paulis Liepa, Kate Seržāne, Māris Subačs, Dārta Stafecka „GRAFIKA”; Patriks Peltjē (Patrick Peltier – Francija) „ATDZIMŠANA”; Ieva Nagliņa „ATMESTIE”; Saules skola „NO ETNOGRĀFIJAS LĪDZ DIZAINAM”.
Akcijas laikā 5. martā Rotko centrs atvērts apmeklētajiem no plkst. 11:00 līdz 17:00. Plašāka informācija par Marka Rotko mākslas centra izstādēm mājaslapā.

2. martā no plkst. 20:00 līdz 21:00 Hāgenskalna Komūnā (Nometņu ielā 49, Rīgā) notiks Pētera Draguna Dzejas vakars.

Pēteris Draguns uzaudzis Ogrē, apmeklējis tur mūzikas skolu. 20. gadsimta 90. gadu sākumā aizrāvies ar Austrumu reliģijām, iemācījies sanskritu. Uzstājies folkmūzikas pasākumos, sacerējis dziesmas ar saviem un citu dzejnieku vārdiem. 2000. gadā iestājas Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras teorijas, vēstures un vadzinības nodaļā, 2004. gadā iegūst bakalaura grādu. Vēlāk ieguvis arī psihologa izglītību. No 2001. līdz 2004. gadam Rīgas jauno literātu apvienības vadītājs.
Dzejas publikācijas kopš 1997. gada, dzeja publicēta antoloģijās “Dzejas diena” (2000, 2001, 2004) un “Asinsbalss” (2001). Izdoti divi dzejoļu krājumi. “P. Draguna dzejoļi pēta tumšos un draudīgos spēkus, kas mīt katrā cilvēkā un izlaužas sāpīgu atmiņu vai sirreālu vīziju veidā. Šo pasaules izjūtu, iespējams, harmonizē dažādu reliģiju simbolu klātbūtne un intensīvs jutekliskās pieredzes pārdzīvojums”.
Draguns atdzejojis Latvijas krievu tekstgrupas “Orbita” dalībnieku darbus: dzejnieku Sergeja Timofejeva, Semjona Haņina, Artura Puntes dzeju, atdzejojis Žorža Uaļļika dzejoļu krājumu “Redzu, dzirdu, klusēju” (2013), kā arī ukraiņu jaunās dzejnieces Oļesjas Mamčičas un baltkrievu jauno dzejnieku darbus. Pētera Draguna dzeja atdzejota angļu, krievu, baltkrievu, lietuviešu un ungāru valodā.
Krājums “Tumšā stundā” nominēts Literatūras gada balvai nominācijā “Labākais dzejoļu krājums”, 2013. gadā tas ieguvis Dzintara Soduma balvu. Krājuma pirmais dzejolis izmantots par grupas “Instrumenti” dziesmas tekstu viņu otrajā albumā “Procrastination” (2013).
2015. gada sākumā P. Draguns sāk koncertēt kopā ar grupu “Zāle”, viņš ir tās dziedātājs, dziesmu autors, spēlē ģitāru un harmoniju.[2] Šīs grupas sastāvā ierakstījis albumus “Viņa” (2015) un “Viņš” (2016).
Dzejas vakaru kultūrvietā Hāgenskalna komūna atbalsta Rīgas domes Kultūras, izglītības un sporta departaments.

Latvijas Radio koris un “Sinfonietta Rīga” devies koncerttūrē uz Nīderlandi. Tur koris sniegs deviņus koncertus, no kuriem pirmie četri būs kopā ar Valsts kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”.

Pirmais koncerts šovakar, 1. martā, notiks Roterdamas De Doelen koncertzālē, savukārt turpinājumā ar latviešu profesionālo skanējumu sastapsies klausītāji Amsterdamā, Enshēdē, Groningenā, Hāgā, Tilburgā, Hērlenā.
Koncertos skanēs Arvo Perta, Džeimsa Makmilana, Ērika Ešenvalda, Pētera Vaska, Jura Karlsona, Johannesa Brāmsa, Einojuhani Rautavāra, Valentīna Silvestrova skaņdarbi. Koncertu Amsterdamā tiešajā translācijā pārraidīs Nīderlandes Radio.
Latvijas Radio koris iepriekš Nīderlandē koncertēja 2015. gada janvārī, sniedzot sešus koncertus. Koncerta ierakstu Kaspara Putniņa vadībā no iepriekšējās koncerttūres Roterdamā iespējams klausīties šeit.
Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas pasniegšanas ceremonijā “Zelta mikrofons 2017” Latvijas Radio koris ieguva nomināciju Akadēmiskās mūzikas albums par ierakstu “Canticum Canticorum. Augstā dziesma”, ko 2016. gadā izdeva “Latvijas Koncerti”.
Ieraksts ir Latvijas Radio kora, ansambļa Sarband un diriģenta Kaspara Putniņa saplūšana ar ambīciju sakausēt mūsdienu rietumu kora balsis un brīnišķīgus instrumentus jaunā universā. Visi komponisti, iespaidojoties no Eiropas un Tuvo Austrumu mūzikas kultūrām, radīja jaunu, unikālu skaņu. “Man pašam šis ir ārkārtīgi nozīmīgs projekts, uz kuru kopā ar dombiedru grupu esam gājuši vairākus gadus,” uzsver diriģents. Ieraksts pieejams “Upe TT”, Jāņa Rozes grāmatnīcās, kā arī “Latvijas Koncertu” koncertu norises vietās. Koncertu plānam Nīderlandē iespējams sekot mājaslapā.
Latvijas Radio kora nākamais iznāciens – koncerts Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 31. martā plkst. 19.00 Sakrālie dziedājumi. Laiks pirms Lielās dienas

Iznācis jauns franču rakstnieka Mišela Bisī (romāna “Meklējot Spāri” autora) romāns – “Melnās ūdensrozes”.

Dzelteni melnā trillera zīmīte uz apgāda Zvaigzne ABC izdoto grāmatu vākiem ir skaidrs apliecinājums – lasītāju gaida spriedzes romāns jeb trilleris. Tomēr, runājot par franču rakstnieka Mišela Bisī jauniznākušā romāna “Melnās ūdensrozes” žanrisko piederību, jāatzīst, ka tas (līdzīgi kā pirmais latviešu valodā izdotais Mišela Bisī darbs “Meklējot Spāri”) vienlīdz labi iederas gan trilleru, gan kriminālromānu kategorijā.
“Melnās ūdensrozes” aizsākas gandrīz kā pasaka: reiz dzīvoja trīs sievietes. Viena bija traka, otra bija mele, trešā – egoiste… Viņas nebija viena vecuma. Vienai bija vairāk nekā astoņdesmit gadi, un viņa bija atraitne. Otrajai bija trīsdesmit seši gadi, un viņa vēl nebija krāpusi savu vīru. Trešajai bija gandrīz vienpadsmit gadi, un visi skolas zēni gribēja viņu par savu draudzeni. Viņām bija arī kaut kas kopējs – vecākajai piederēja skaista glezna, jaunākā izcili gleznoja, bet vidējā ļoti interesējās par māksliniekiem. Viņas dzīvoja mazajā, brīnumskaistajā Živernī, ciematā, uz kuru impresionisma cienītāji dodas teju vai svētceļojumā, jo tieši Živernī ir tā vieta, kur tapušas slavenās Kloda Monē “Ūdensrozes” un daudzas citas gleznas. Lai gan uz šejieni ik vasaru plūst tūkstošiem tūristu no visas pasaules, trīs sievietes kaismīgi vēlējās doties tālu prom un nekad neatgriezties.
Lasītājs šīs trīs būtnes sastop kādā vasarā, un, izsekojot triju sieviešu gaitām, mēģina noskaidrot, kāpēc un kurš ir nonāvējis tikko upītē atrasto mākslas kolekcionāru Žeromu Morvālu. Kas šis ietekmīgais vīrietis ir bijis katrai no trijotnes, un kāpēc viņam vajadzēja mirt tik nejēdzīgā nāvē?
Trīspadsmit vasaras dienas, kurās saplūst pagātne un tagadne, ēnas un saules gaisma, mīlestība, meli, alkas un kaislības. Un, protams, māksla. Māksla gleznot un māksla veidot dzīvi kā mīkstu mālu. Māksla ietekmēt un pakļaut. Māksla pavedināt. Un māksla uzrakstīt romānu, kuru grūti nolikt malā, pirms izzināti visi autora prasmīgi savērptie noslēpumi – gan tie, kas attiecināmi uz Monē biogrāfiju, gan tie, kas saistīti tikai un vienīgi ar cilvēciskām kaislībām.
Mišels Bisī ir viens no slavenākajiem mūsdienu franču kriminālromānu rakstniekiem. Viņa darbus lasa visā pasaulē, tie godalgoti arī ar prestižām literārām balvām.
Pieejama arī e-grāmata.
No franču valodas tulkojusi Agnese Kasparova.

Dailes teātris sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku turpina organizēt radošās darbnīcas bērniem. Ņemot vērā lielo interesi un atsaucību, svētdien, 5. martā, plkst. 11.00 Dailes teātra foajē vēlreiz notiks radošā darbnīca “Rakstītie ziņneši – vēstules”.

Džīnas Vebsteres “Garkājtētiņš” ir tikai viena no daudzajām grāmatām, kas tapusi vēstuļu formā. Vai vēstules šodien varam izlasīt tikai grāmatās? Kas ir pasta baloži? Kur tagad visbiežāk atrodam vēstules? Vai vēstules ir noslēpums? Kādas tās bija agrāk un tagad? Uz šiem jautājumiem būs iespēja rast atbildes radošajā darbnīcā, kur varēs mācīties pareizi uzrakstīt vēstuli. Darbnīcas dalībnieki varēs pētīt slavenību vēstules, vienlaikus jautājot – vai nosūtītu pastkarti arī uzskatām par vēstuli vai varbūt tomēr par vēstījumu? Kāda ir to atšķirība un ko liecina tas, uz kāda papīra ir rakstīts vēstījums? Vai protam uzrakstīt vēstules bez vārdiem? Kas ir telegrammas un kādas tās izskatījās? Savukārt reiz sūtītas markas varēs izmantot grāmatzīmju veidošanai.
Pieteikumus dalībai radošajā darbnīcā lūdzam sūtīt uz e-pastu pasakumi@dailesteatris.lv (lūgums norādīt bērna vārdu, uzvārdu un vecumu).
Aicināti bērni vecumā no 4 līdz 10 gadiem. Ieeja pasākumā ir bez maksas, vietu skaits ierobežots.

Mīlētākais igauņu ģitārists Lūznavā izspēlēs Andalūzijas caurvītu koncertprogrammu

5. martā 15.00 Lūznavas Mūzas Sarkanajā zālē izskanēs Igaunijas jaunās paaudzes spožākā ģitārista – Andrē Mākera (Andre Maaker) solo koncerts. Andrē ir mīlētākais ģitārists starp džeza un populārās mūzikas ģitāristiem Igaunijā, praktiski visi Igaunijā slaveni dziedātāji ir aicinājuši viņu piedalīties savos albumos vai uzstāties koncertos.
Andrē spēlē ģitāru kopš 15 gadu vecuma. 2014. gadā iznācis pirmais ģitārista solo albums “Minu laulu pidu” – Igaunijas Dziesmu svētku koru repertuāra dziesmas akustiskās ģitāras aranžējumā, bet 2016. gada pavasarī iznāca otrais ģitārista albums “Andalusian Illusion”, kura iedvesma gūta flamenko izdzīvošanā, studējot un klausoties, Andalūzijā. Flamenko iedvesmotā programma martā izskanēs arī Lūznavas muižā.
“2014. gada oktobrī es pirmo reizi devos uz Andalūziju, lai mācītos ģitārspēli un atklātu flamenko. Šis laiks bija tik iedvesmojošs, ka gadu vēlāk atkal atgriezos Andalūzijā, lai šo mūziku izzinātu vēl dziļāk! Flamenko allaž mani aizrāvis ar ritmu, kaisli un garu. Albumā “Andalusian Illusion” saplūst iedvesma un Andalūzijas atmiņas, ļaujot tām izkust manā mūzikā un ģitārspēlē. Vairumam dziesmu iedvesma radās, ceļojot pa Andalūziju – no cilvēkiem, kurus satiku, skolotājiem, Seviļas ielām, Kordobas un brīnišķā laika Malagā un Džerezā,” stāstot par albuma un koncertprogrammas “Andalusian Illusion” tapšanu, atminas Andrē.
Biļetes uz koncertu sarūpējamas “Biļešu Padīze” kasēs un internetā, kā arī uz vietas Lūznavas muižā. Vietu skaits ierobežots, biļešu cena 5,00–7,00 €. Plašāka informācija mājaslapā.

Ar stāvizrādi „NēNuJā” Valmiermuižā uzstāsies komiķis Rūdolfs Kugrēns

Jau 4. martā plkst. 20.00 Valmiermuižas alus darītavu pāršalks smieklu vētra, jo uzstāsies Komiķis Rūdolfs Kugrēns ar stāvkomēdijas soloizrādi „NēNuJā”. Izrāde ir par mums pašiem – latviešiem.
Komiķa Rūdolfa Kugrēna stāvkomēdijas soloizrāde „NēNuJā” pievēršas Latvijai un latviešiem, ar smaidu aicinot palūkoties gan uz mūsu personīgajām, gan valstiskajām veiksmēm un neveiksmēm, raksturīgākajām īpašībām, tikumiem un netikumiem. „Nē, nu jā” ir viens no populārākajiem teicieniem, ko lietojam ikdienā, lai darītu zināmu savu viedokli par jebko. Tas nav ne melns, ne balts, ne pa labi, ne pa kreisi. Tieši tā, manuprāt, ir viena no latvieša pamanāmākajām īpašībām – palikt pelēkajā vidusceļā. Savā izrādē uz šo neizlēmību gribas paskatīties ar ironiju un varbūt pat mazliet sapurināt to vidējo latvieti. Vismaz liekot pasmieties,” par izrādes nosaukumu stāsta izrādes autors un izpildītājs Rūdolfs Kugrēns.
Ielūgumi: 4 EUR. Ielūgumus var iegādāties: Valmiermuižas alus tirgotavā (Dzirnavu iela 2, Valmiermuiža), Valmiermuižas vēstniecībā Rīgā (A.Briāna iela 9a, Rīga) un „Biļešu Paradīzes” kasēs.

Rīgā notiks Kaziņika dienas 2017

No 7. līdz 16. martam norisināsies tradicionālās Kaziņika dienas. Ik gadu to programmu papildina jauni pasākumi. Šogad gaidāms starptautiskais instrumentālistu un vokālistu konkurss “Uzlecošās zvaigznes 2017”, vairāki koncerti ar Mihaila Kaziņika, Andreja Čistjakova, Daiņa Medjaņika, Staņislava Solovjova piedalīšanos, nakts mistērija “Ģēniju neprāts”, kā arī citi notikumi, kas aizraus profesionāļus, klasiskās mūzikas un Mihaila Kaziņika daiļrades cienītājus.
Kaziņika dienu galvenais notikums būs konkurss “Uzlecošās zvaigznes 2017”, kurš vienkopus pulcēs talantīgus vokālistus un muzikantus no Latvijas un citām valstīm. Konkursa kārtas norisināsies Reformātu baznīcā (Mārstaļu iela 10). Piedalīties konkursā tiek aicināti bērni un jaunieši līdz 30 gadu vecumam – gan solisti, gan grupas, ko vērtēs klasiskās mūzikas un akadēmiskā vokāla nominācijās. Dalībnieku reģistrācija jau norisinās mājas lapā un pa tālr.: +371 28 491 488. Uzvarētāji un labākie konkursanti iegūs iespēju uzstāties Mihaila Kaziņika rīkotajos pasākumos ārpus Latvijas un lielākajos Vladimira Spivakova fonda muzikālajos projektos. Konkursa žūrijas sastāvā ir ievērojami mūziķi un kultūras darbinieki: Mihails Svetlovs (bass, Ņujorka, ASV), Staņislavs Solovjovs (klavieres, Sanktpēterburga, Krievija), Dainis Kalns (Siguldas Opermūzikas svētku dibinātājs un prezidents), Andrejs Čistjakovs (vijole, Maskava, Krievija), Iļja Raihlins (klavieres, Izraēla), Boriss Avramecs (mūzikas vēsturnieks, Latvija),  Ata Svetlova (arfa, ASV).
Mihails Kaziņiks vienmēr Rīgai sarūpē īpašus koncertus. Šoreiz klausītājus gaida vairākas neaizmirstamas muzikālas tikšanās.
7. martā plkst. 19.00 Mazajā ģildē (Amatu iela 5) notiks koncerts “Jūsu Sergejs Rahmaņinovs”. Dzied Metropolitēna operas un Lielā teātra solists, Grammy balvas nominants, starptautisku konkursu laureāts bass Mihails Svetlovs (ASV), viņam pievienojas Čaikovska konkursa laureāts, pianists Staņislavs Solovjovs (Krievija). Koncertprogrammā  “Jūsu Sergejs Rahmnaņinovs” iekļautas pazīstamas un reti atskaņotas izcilā krievu komponista Sergeja Rahmaņinova romances. Pirms koncerta – Mihaila Kaziņika ievadvārdi.
11. martā plkst. 19.00 Reformātu baznīcā (Mārstaļu iela 10) koncertā no “Zalcburgas līdz Parīzei” uzstājas vijolnieks Dainis Medjaņiks (Latvija-Vācija) un pianists Staņislavs Solovjovs (Krievija). Koncertā skanēs slavenās sonātes vijolei un Sezāra Franka klaviermūzika, kā arī Mocarta un Šūmaņa sonātes vijolei un klavierēm. Klausītājiem būs iespēja doties brīnišķīgā muzikālā ceļojumā no Austrijas uz Vāciju, pēc tam uz Franciju, iegrimt Vīnes klasikas izsmalcinātajā skaņu pasaulē, sajust neatkārtojamo Šūmaņa stilu un baudīt Franka mūzikas ekspresīvo valodu. Pirms koncerta – Mihaila Kaziņika ievadvārdi.
10. martā plkst. 20.00 Torņakalna baznīcā (Torņakalna iela 3/5) mūs gaida maģiskā Mihaila Kaziņika nakts mistērija “Ģēniju neprāts”. Vai pasaule maz ir iedomājama bez Šūmaņa, Lista, Paganīni mūzikas un van Goga, El Greko, Gogēna gleznām? Mihails Kaziņiks un viņa viesi Mihails Svetlovs (bass, ASV), Andrejs Čistjakovs (vijole, Krievija), Staņislavs Solovjovs (klavieres, Krievija), Larisa Carkjova un Inguna Grīnberga (ērģeles, Latvija) meklēs atbildes uz šiem jautājumiem teatrāli muzikālā uzvedumā.
12. martā plkst.15.00 skolā Exupery (Jaunā iela 8, Piņķi, Babītes pagasts) notiks konkursa “Uzlecošās zvaigznes 2017” Galā koncerts, kurā piedalīsies konkursa uzvarētāji un žūrijas locekļi. Tas ir nozīmīgs notikums visiem konkursantiem, daudziem no viņiem – līdz šim spilgtākā profesionālā pieredze.
No 13. līdz 16. martam Mihails Kaziņiks, atsaucoties skolas “Exupery” aicinājumam, vadīs radošo semināru skolas pedagogiem. Seminārs ir veltīts Kaziņika izstrādātajai metodikai, kas ir daļa no izglītības procesa “Nākotnes skolā”. Pieteikties semināram var zvanot pa tālr.: +371 29 137 427.
Biļetes uz Kaziņika dienu pasākumiem var iegādāties Biļešu serviss kasēs un pa tālruni +371 28 491 488.