Foto: Mums Patīk

Īsās ziņas janvārī

Papildinām ziņas par pasākumiem un notikumiem no 1. līdz 31. janvārim.

Pašmāju piedzīvojumu filmas visu laiku bērniem “Paradīze 89” veidošana tuvojās noslēgumam un šobrīd uzsākts pēdējais filmas sagatavošanas posms – skaņu celiņa apstrāde.

Lai gan pirmās filmas par “Baltijas ceļu” skaņu režija uzticēta pašmāju skaņu režisoram Ernestam Ansonam, filma ir Latvijas un Vācijas kopprdukcija, tādēļ filmas skaņas pēcapstrāde tiek veikta Vācijā. Šādu lēmumu filmas veidotāji pieņēmuši, vēloties nodrošināt “Paradīze 89” skatītājiem ne tikai vizuālu baudījumu, filmā uzburot astoņdesmitajiem gadiem raksturīgo noskaņu, bet arī akustiski nepārspējamu skaņu. Kā norāda filmas veidotāji, skaņas apstrāde tiek veikta skaņu studijā “Metrix Media”, kurā ir veidots arī Amerikas Kinoakadēmijas balvai “Oskars” nominētās filmas “Toni Erdmann” skaņu celiņš. “Paradīze 89” skaņu celiņa pēcapstrādes procesā piedalās arī filmas režisore Madara Dišlere.

Jau ziņots, režisores Madaras Dišleres spēlfilma “Paradīze 89”, kas stāsta par četru meiteņu piedzīvojumiem laukos “Baltijas ceļa” vasarā, pirmizrādi piedzīvos 23.februārī. Filmas scenārijs tapis balstoties uz režisores bērnības atmiņām, un tās mērķis ir raisīt atmiņas 80. gadu bērnos un viņu vecākos, kā arī rosināt diskusijas starp paaudzēm – par Atmodas laika Latviju, par brīvību un par vasaru, pēc kuras viss bija citādi. Filma ir Latvijas un Vācijas producentu kopražojums un viena no programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”.

________________________________________________________________

Kinoteātrī “Splendid Palace” no 26. janvāra līdz 1. februārim  

No 26. janvāra Kinoteātris “Splendid Palace” sāks demonstrēt trīs jaunas filmas:

– grieķu režisora Jorga Lantimosa  jauno filmu “Svētā brieža nogalināšana” (The Killing of a Sacred Deer ), kura 2017.gada Kannu kinofestivālā saņēma balvu par labāko scenāriju! Psiholoģiskā trillera meistars Jorgs Lantims atgriežas uz ekrāna ar grieķu mīta mūsdienīgu parafrāzi, kurā savijas slēpts nemiers, arvien pieaugoša spriedze, šausmas un absurds.

– patiesos vēsturiskos notikumos balstīto drāmu “Slepenie dokumenti” ( The Post), kuru režisējis viens no Holivudas ietekmīgākajiem kino meistariem Stīvens Spīlbergs (“Oskars” par filmām “Glābjot ierindnieku Raienu” un “Šindlera saraksts”). Filma “Slepenie dokumenti” nominēta 6 “Zelta globusa” balvām, tostarp kā Labākā filma (Drāma), par Labāko scenāriju un skaņu celiņu. Savukārt Stīvens Spīlbergs pretendē uz labākā režisora balvu, par aktierdarbu filmā nominēti arī Toms Henkss un Merila Strīpa.

– režisora Joahima Trīra intriģējošo trilleri – mīlasstāstu “Telma” (Thelma) , kurā Trīrs atradis vietu arī mistikai. Eili Harbo filmā atveido norvēģu studenti, kura nule pārcēlusies uz dzīvi galvaspilsētā – Oslo. Meitene iemīlas, un sevī atklāj neizskaidrojamas, pārdabiskas spējas. Vienu no lomām filmā atveido arī Ņujorkā dzīvojošā norvēģu mūziķe un modele Kaija Vilkinsa. “Telma” ir Norvēģijas pieteikums “Oskara” balvai kategorijā “Labākā ārzemju filma”.

Kinoteātris turpina demonstrēt sekojošas filmas: režisores Blandinas Lenuār komēdiju “50. pavasaris” (Aurore); itāliešu režisora Lukas Gvadanjīno drāmu “Sauc mani savā vārdā”, kuras  scenāriju pēc Andrē Asimana romāna motīviem sarakstījis pieredzējušais režisors un scenārists Džeimss Aivorijs (“Dienas atlikusī daļa”); režisora Borisa Hļebņikova filmu “Aritmija”, kas kinofestivālā “Kinotavr” ieguvusi Grand Prix – balvu par labāko vīrieša lomas atveidojumu, kā arī skatītāju simpātiju balvu; režisora Aigara Graubas Latvijas spēlfilmu “Nameja gredzens”; kinorežisora, dzejnieka un domātāja Alehandro Hodorovska autobiogrāfiskā filma “Nebeidzamā dzeja” (Endless poetry); režisora Romualda Pipara dokumentālo filmu „Vēsture aiz kadra. Kino”; režisora Armando Januči komēdiju “Staļina nāve” (The Death of Stalin); mūžam jauneklīgās klasiķes režisores Anjēzes Vardas dokumentālo filmu “Sejas, ciemi” (Faces Places), par kuru režisore saņēmusi Kannu kino festivāla “Zelta aci”; režisores Ievas Ozoliņas dokumentālo filmu „Dotais lielums: mana māte”; Zelta palmas zaru ieguvusī filma “Kvadrāts” (The Square), kas tikko kā atzīta arī par Eiropas labāko filmu un labāko komēdiju, Rūbens Estlunds sumināts kā labākais režisors un scenārists. Filmas kontā arī balva labākajam aktierim (Klāss Bangs) un māksliniekam (Jusefīne Osberga); režisora Andreja Zvjagenceva psiholoģisku drāmu “Nemīlestība” (“Loveless”).

„Pannas Teātris” skatītājiem piedāvā jaunu izrādi, stand-up komēdiju “Mačo”- 29. janvārī plkst. 19.00. Veicot vīriešu tipoloģijas pētījumus un aplūkojot sabiedrībā sastopamos vīriešu tipāžus, izrādē uzzīmēts mūsdienu latviešu mačo dramaturģes Aivas Birbeles acīm. Tas viss darīts, konsultējoties ar īstiem vīriešu sugas pārstāvjiem – aktieriem Aināru Ančevski, Ivaru Kļavinski un režisoru Juri Rijnieku.

Pēdējā iespēja noskatīties režisora Ārona Sorkina biogrāfiska drāmu “Mollijas spēle” un Berlīnes kinofestivāla Zelta lāča laureāti – filmu “Par miesu un dvēseli”.

_______________________________________________________________

Dailes teātris sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku svētdien, 28. janvārī, plkst. 12.00 aicina bērnus uz radošo  darbnīcu “Ābece un mīklas”. Tā notiks Dailes teātra 1. stāva foajē.

Radošajā darbnīcā būs iespēja izpētīt, cik dažādas ir ābeces, kas atrodamas Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā. Ābeces apvieno skolu un valodu, un tās ir bezgala dažādas. Latvijā vislielākā ābeču kolekcija pieder Jurim Cibulim – šajā kolekcijā ir vairāk kā 9500 vienību no 219 zemēm 1121 valodā.

Darbnīcā bērniem būs iespēja kopīgi sākt veidot ābeci, kas veltīta Latvijas kultūras kanonam. Šo ieceri vizualizēt palīdzēs māksliniece Elīna Brasliņa, kura radījusi daudzu bērnu grāmatu ilustrācijas.

Bērni varēs arī minēt mīklas un noskaidrot, kā tās radušās.

Pieteikumus dalībai radošajā darbnīcā lūdzam sūtīt uz e-pastu pasakumi@dailesteatris.lv (lūgums norādīt bērna vārdu, uzvārdu un vecumu).

Aicināti bērni vecumā no 5 līdz 10 gadiem. Ieeja pasākumā ir bez maksas, vietu skaits ierobežots.

____________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

27. janvārī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni un viņu vecāki ir aicināti uz Bērnu rītu “Ziemas un sniega dzejoļi” Raiņa un Aspazija mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30.

Jaungada pirmajā mēnesī muzejā varēs iepazīt Aspazijas un Raiņa dzejoļus par ziemu un sniegu. Varēs rotaļāties dzejoļu sniegputenī, pētīt sniegpārslas un veidot sniegpārslu balerīnas, kā arī iepazīt abu dzejnieku neparasto bibliotēku, kas atrodas pašā Rīgas sirdī – Raiņa un Aspazijas namā.

Bibliotēka, ko veido vairāk nekā seši tūkstoši grāmatu, glabā arī to, ko Rainis un Aspazija sacerējuši bērniem – dzejoļu grāmatas, lugu izdevumus, atmiņu tēlojumus. Raiņa un Aspazijas mājas ļaudis vēlas iepazīstināt mazos lasītājus ar abu dzejnieku uzburto brīnumaino bērnu dzejas pasauli, kopā ar vecākiem lasot dzeju, pārrunājot un izdzīvojot to.

Lūdzam iepriekš pieteikties, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469. Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 €.

_____________________________________________________________

Otrdien, 2018. gada 23. janvārī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) ar lekciju par Beatrises Vīgneres deju skolu un Latvijas modernās dejas attīstību pasaules kontekstā 20. gadsimta 20.–30. gados viesosies horeogrāfe, pedagoģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja Valda Vidzemniece.

20. gadsimta 20. gados modernisma tendences ienāca arī Latvijas dejas mākslā. Ne Latvijā, ne citviet Eiropā gadsimta pirmajās desmitgadēs apzīmējums “modernā deja” vēl nebija iedzīvojies. Latvijas dejas speciālistu un kritiķu visbiežāk lietotie termini bija “plastiskās dejas” un “ritmoplastiskās dejas”, bet 20. gadu beigās parādījās arī jēdziens “mākslas dejas”. Būtībā tieši plastisko un ritmoplastisko deju skolas, kas sevišķi intensīvi darbojās pagājušā gadsimta 20.–30. gados, var uzlūkot kā jaunās, modernās dejas tradīciju aizsācējas Latvijā.

Apzīmējums “plastiskās dejas” balstās izpratnē par Aisedoras Dunkanes (Isadora Duncan, 1877–1927) dejas stilu kā mūzikas inspirētu, brīvās, dabiskās un plastiskās kustībās veidotu priekšnesumu, kas pauž visplašāko emociju spektru. Ritmoplastisko deju būtība ir mūzikas tēlu pārvēršana kustību tēlos, precīzi interpretējot mūzikas

raksturu, ritmisko struktūru un formu. Šī stila pārstāvju treniņu prakses pamatā ir Emila Žaka-Dalkroza (Emile Jaques-Dalcroze, 1865–1950) ritmikas metode. 20. gadu beigās, kad ievērojams skaits Latvijas dejas speciālistu un interesentu ir iepazinušies ar vācu ekspresionistiskās dejas pārstāvju Mērijas Vigmanes (Mary Wigman, 1886–1973) un Rūdolfa fon Labāna (Rudolf von Laban, 1879–1958) idejām un daiļrades principiem, tiek meklēts cits formulējums, un Latvijas preses slejās parādās jauns jēdziens – “mākslas deja”.

20.–30. gados Latvijā viena pēc otras rodas jaunas deju skolas un studijas, kas seko inovatīvajām dejas mākslas tendencēm Eiropā. Dejotājas Beatrises Vīgneres (1903–1990) fiziskās un estētiskās audzināšanas skola ir viena no lielākajām un populārākajām tā perioda deju skolām.

Pirmais skolas audzēkņu publiskais koncerts tiek nosaukts par melo-ritmo-plastikas vakaru. Tas norisinās 1923. gada 6. februārī Nacionālajā teātrī. Vakaru atklāj pašas vadītājas uzruna ar skaidrojumu, ka viņas mācību metodes balstās uz Ernesta Vīgnera (1850–1933), Emila Žaka-Dalkroza un Aisedoras Dunkanes darba principiem. Sākotnējais mācību iestādes uzdevums ir attīstīt audzēkņos “mūzikas ritma izjūtu, kā arī izdaiļot ķermeņa kustības, t.i., padarīt tās mūzikai pakļāvīgas, lai ar tām varētu imitēt vai ilustrēt atsevišķas mūzikas frāzes vai idejas”.

1924. gadā Beatrise Vīgnere papildinās pie modernās dejas horeogrāfa, pedagoga un teorētiķa Rūdolfa fon Labāna, kurš šai laikā jau ir precizējis savu teorētisko pētījumu ievirzi, sācis izstrādāt teoriju par telpas un kustību harmoniju, definējot kustību analīzes pamatprincipus. Vēlākos gados Vīgnere papildinājusi zināšanas pie izciliem vācu modernās dejas meistariem – Grētas Palukas (Gret Palucca, 1902–1993), Mērijas Vigmanes, Maksa Terpisa (Max Terpis, 1889–1958), Dorotejas Ginteres (Dorothee Günther, 1896–1975) un Jutas Klamtas (Juta Klamt). Pamazām arī viņas iestudējumu saturs un izteiksmes veids kļūst tuvāks vācu izteiksmes dejas (Ausdruckstanz) ekspresionistiskajam raksturam, attālinoties no Aisedoras Dunkanes estetizētajiem dvēseles pārdzīvojumu tēlojumiem.

Beatrise Vīgnere daiļradē izgājusi to attīstības ceļu, ko piedzīvo 20.–30. gadu modernā deja Eiropā, izmēģinot, iedzīvinot un akumulējot visu jauno un piemērojot to savas skolas iespējām un vajadzībām. Viņas aktīvā radošā un pedagoģiskā darbība ir veicinājusi izpratni par moderno deju un popularizējusi to Latvijas kultūras vidē.

23. janvārī lekcijā Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā horeogrāfe, pedagoģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) docētāja Valda Vidzemniece izskaidros kopsakarības starp Latvijas un Rietumeiropas dejas meistariem – to, kā latviešu dejotāji mēģināja jaunās vēsmas ienest Latvijā, kā šie centieni iekļāvās Rietumeiropas modernās dejas kontekstā un deju kultūrā.

Uz lekciju Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens! Biļešu cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR. Pirms lekcijas apmeklētāji var iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un jauno izstādi “Latvijas baleta leģenda Arvīds Ozoliņš Aleksandras Beļcovas gleznojumos un zīmējumos”. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.

Valda Vidzemniece pirmos deju soļus spēru skolotāja I. Freimaņa vadībā. 1967.–1975. gadā apguvusi baleta mākslu A. Grimzes vadītajā VEF Kultūras pils Bērnu baleta studijā. 1994. gadā absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Horeogrāfijas nodaļu, iegūstot bakalaura grādu horeogrāfijā, bet 2005. gadā – maģistra grādu.

Laika posmu no 1975. līdz 1998. gadam Valdas Vidzemnieces profesionālajā biogrāfijā raksturo radoša atvērtība, daudzveidība un interešu plašums. Viņa ir bijusi Valsts deju ansambļa “Daile” dejotāja, Rīgas Estrādes koncertu apvienības baleta soliste, Latvijas Valsts Filharmonijas baleta soliste, piedalījusies daudzos “Show” projektos un modernās dejas projektos. Lektorei ir 28 gadus ilga pedagoģiskā pieredze – Rīgas Estrādes koncertu apvienībā, I. Adamovičas baletskolā, Z. Krancmanes Modeļu skolā, koncertu apvienībā “Kamertons”, Rīgas 6. vidusskolā, JPO “Auseklītis” u.c.

Kopš 1997. gada Valda Vidzemniece ir deju grupas “Allegro” mākslinieciskā vadītāja un horeogrāfe. Kolektīvs uzstājies ar koncertiem Vācijā, Francijā, Ungārijā, Čehijā, Austrijā, Igaunijā, piedalījies Latvijas Dziesmu un deju svētku koncertos, Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, Starptautiskajā laikmetīgās dejas festivālā “Laiks dejot” (2004–2008).

No 2008. gada Valda Vidzemniece ir JVLMA docētāja, horeogrāfijas mākslas vēstures un baletmeistara mākslas pedagoģe, Horeogrāfijas nodaļas maģistrantūras studentu zinātnisko darbu vadītāja.

________________________________________________________________

Sestdien, 2018. gada 20. janvārī, plkst. 15.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) un mākslas zinātniece Dr. art. Nataļja Jevsejeva aicina uz otro “Sarunu muzejā” (krievu valodā), veltītu izcilajam latviešu baletdejotājam Arvīdam Ozoliņam.

Pērn ievērojamajai māksliniecei Aleksandrai Beļcovai (Александра Бельцова, 1892–1981) tika atzīmēta 125 gadu jubileja. Godinot vienu no pirmajām profesionālajām gleznotājām Latvijā, R. Sutas un A. Beļcovas muzejs (SBM) saviem apmeklētājiem sagatavojis trīs izstāžu ciklu, katra no kurām atklāja kādu interesantu lappusi autores radošajā un personīgajā biogrāfijā, padziļināti pētot viņas daiļrades periodus, tēmas un tēlus. Trešā, noslēdzošā izstāde šajā sērijā un līdz ar to arī stāsts “Sarunās muzejā” ir veltīts Latvijas baleta leģendai – spožajam Arvīdam Ozoliņam (1908–1996), ar ko māksliniecei bija draudzīgas attiecības un kuru viņa vairakkārt attēlojusi savos darbos.

Arvīds Ozoliņš bijis Aleksandras Fjodorovas (Александра Фёдорова, 1884–1972) un Ļeva Fokina (Лев Фокин, 1906–1974) skolnieks, kurš 20. gadsimta 30. gados dejojis Sergeja Djagiļeva (Сергей Дягилев, 1872–1929) “Krievu sezonu” idejas turpinātāja pulkveža De Bazila (Wassily de Basil, 1888–1951) baleta trupā “Krievu balets Monekarlo” (“Ballet Russe de Monte Carlo”) baletmeistara Leonīda Mjasina (Леонид Мясин, 1896–1979) vadībā un uzstājies Londonā, Montekarlo, citās Rietumeiropas pilsētās, ASV un Dienvidāfrikā. Angļu žurnālisti pēc trupas izrādes Koventgardenā, vērtējot Arvīdu Ozoliņu Mihaila Fokina (Михаил Фокин, 1880–1942) viencēliena baletā “Rozes gars”, salīdzināja viņu pat ar slaveno Vāclavu Ņižinski (Vaslav Nijinsky / Вацлав Нижинский, 1889–1950). Viesizrāžu laikā Ozoliņš tikās ar tādām 20. gadsimta ikonām kā Sāra Bernāra (Sarah Bernardt, 1844–1923), Čarlijs Čaplins (Charlie Chaplin, 1889–1977), Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich, 1901–1992), Mihails Čehovs (Михаил Чехов, 1891–1955). Izrādes ar mākslinieka piedalīšanos skatījās Grēta Garbo (Greta Garbo, 1905–1990), Mērija Pikforda (Mary Pickford, 1892–1979) un citas tā laika slavenības. Lielāko savas dzīves daļu Arvīds Ozoliņš veltījis Latvijas Nacionālās operas skatuvei un pedagoģiskajam darbam Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā.

Arvīdu Ozoliņu un Aleksandru Beļcovu draudzība saistīja no 30. gadiem. Tieši tad parādījās pirmie Ozoliņa portreti, ko veidoja Beļcova. Arī visus turpmākos gadus, līdz pat savai nāvei (viens no Beļcovas pēdējiem mākslas darbiem ir bijis Arvīda Ozoliņa portrets), māksliniece gleznoja un zīmēja baletdejotāju mēģinājumu laikā, aizkulisēs, grimēšanas telpā, skatuviskajos tēlos un arī mājīgi nepiespiestā atmosfērā. Šie darbi atklāj gan meistara personības šķautnes, gan ilustrē Aleksandras Beļcovas daiļrades izmaiņas un attīstību.

Pasākuma laikā muzeja vadītāja, izstādes kuratore Dr. art. Nataļja Jevsejeva pastāstīs par uzvedumiem, kuros piedalījās izcilais baletdejotājs, kā arī par Beļcovas un Ozoliņa draudzības sākumu, kas vainagojās ar jaunu mākslas darbu radīšanu.

Viens no saistošākajiem eksponātiem izstādē ir Arvīda Ozoliņa čemodāns ar skatuves tērpiem, kuros viņš dejoja savas partijas De Bazila trupas sastāvā pasaules turnejas laikā. Kostīmus papildina fotogrāfijas ar izrāžu skatiem, fotoportreti, fotoreportāžas attēli no ceļojumiem un tā laika presē publicētie raksti no dejotāja privātā arhīva.

Tāpat muzeja apmeklētāji varēs noskatīties Arvīda Ozoliņa interviju ar Tatjanu Sutu (1923–2004), kas tika filmēta šajā dzīvoklī, un izstādes kuratore paskaidros tajā redzamo. Savā stāstā baletdejotājs krāšņi apraksta ceļojumus, komentē tikšanos ar 20. gadsimta leģendārajām personībām, dalās atmiņās par Latvijas baleta zvaigznēm.

Uz “Sarunām” Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens! Dalības maksa: pieaugušajiem – 2,00 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,00 EUR, skolēniem – 0,50 EUR. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ir ierobežots.

Izstāde būs atvērta līdz 7. aprīlim.

Plašāk par projektu lasiet LNMM mājas lapā.

___________________________________________________________________

Kinoteātrī “Splendid Palace” no 19. janvāra līdz 25. janvārim

LKA Rīgas Kino muzeja un kinoteātra “Splendid Palace” rīkotais kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” savu 13. sezonu turpina 24. janvārī ar režisora Stenlija Kubrika filmu “Doktors Streindžlavs jeb Kā es iemācījos neuztraukties un iemīlēju atombumbu” (“Dr Strangelove or: How I Learned to Stop Worrying and Love the Bomb”), 1964, ASV, 94′. Lektors: fiziķis, LU asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs.

25. janvārī plkst. 19:00 kinoteātra Vācu kino klubs ar filmu “Pārkāpums”- režisors Gerds Šneiders. Lomās: Sebastians Blombergs, Kajs Šūmanis, Jans Mesutats, Sandra Borgmane, Valērija Koha.

No 19. janvāra sāks demonstrēt trīs jaunas filmas:

– režisores Blandinas Lenuār komēdiju “50. pavasaris” (Aurore). Aurorai ir 50 gadu, viņa tikko ir zaudējusi darbu, šķīrusies no vīra un drīz kļūs par vecmāmiņu. Viņai ir grūti sevi iedomāties šajā jaunajā dzīves posmā. Situāciju saasina arī krasās garastāvokļa maiņas un iekšējā cīņa ar sajūtu par nenovēršamo novecošanos, sabiedrības un darba vides diskriminējošo nostāju pret senioriem. Sajūta, ka viņu lēnām sāk izstumt no ierastās vides;

– itāliešu režisora Lukas Gvadanjīno drāmu “Sauc mani savā vārdā”, kuras  scenāriju pēc Andrē Asimana romāna motīviem sarakstījis pieredzējušais režisors un scenārists Džeimss Aivorijs (“Dienas atlikusī daļa”). Galvenajās lomās – Timotijs Šalamē (“Starp zvaigznēm”) un Ārmijs Hamers (“Vīrs no U.N.C.L.E.”). Filma nominēta “Zelta globusa” balvai trīs kategorijās – “Labākā filma”, “Labākais aktieris” un “Labākais otrā plāna aktieris”.

– režisora Borisa Hļebņikova filmu “Aritmija”, kas kinofestivālā “Kinotavr” ieguvusi Grand Prix – balvu par labāko vīrieša lomas atveidojumu, kā arī skatītāju simpātiju balvu!

Kinoteātris “Splendid Palace” turpina demonstrēt sekojošas filmas:
– režisora Aigara Graubas Latvijas spēlfilmu “Nameja gredzens”;
– kinorežisora, dzejnieka un domātāja Alehandro Hodorovska autobiogrāfiskā filma “Nebeidzamā dzeja” (Endless poetry)
– režisora Romualda Pipara dokumentālo filmu „Vēsture aiz kadra. Kino”;
– režisora Armando Januči komēdiju “Staļina nāve” (The Death of Stalin);
– režisora Ārona Sorkina biogrāfiska drāmu “Mollijas spēle” (Molly’s Game), kuras pamatā ir neticami patiess stāsts!
– mūžam jauneklīgās klasiķes režisores Anjēzes Vardas dokumentālo filmu “Sejas, ciemi” (Faces Places), par kuru režisore saņēmusi Kannu kino festivāla “Zelta aci”.
– režisores Ievas Ozoliņas dokumentālo filmu „Dotais lielums: mana māte”;
– Berlīnes kinofestivāla Zelta lāča laureāti – filmu “Par miesu un dvēseli” (On Body and Soul);
– Zelta palmas zaru ieguvusī filma “Kvadrāts” (The Square), kas tikko kā atzīta arī par Eiropas labāko filmu un labāko komēdiju, Rūbens Estlunds sumināts kā labākais režisors un scenārists. Filmas kontā arī balva labākajam aktierim (Klāss Bangs) un māksliniekam (Jusefīne Osberga);
– režisora Andreja Zvjagenceva psiholoģisku drāmu “Nemīlestība” (“Loveless”).

21. janvārī kinoteātrī notiks unikāls bērnu muzikālais lektorijs “Pikolo” (Sanktpēterburga). “Riekstkodis” ir pazīstams ar to, ka kopš pirmizrādes datuma ir viens no iemīļotākajiem lektorija koncertiem slavenajā Sanktpēterburgas Marijas teātrī (ne velti šogad visas biļetes uz ziemas sezonas “Riekstkodis” koncertiem, Marijas teātrī tika izpārdotas jau septembra sākumā.)

24. janvārī kinoteātrī notiks koncertcikls skolēniem “Nāc, ieklausies orķestrī Rīga!” ar koncertu  „Dārgmetāli orķestrī”.

Pēdējā iespēja noskatīties četrkārtējo “Oskara” balvas nominanto Ridlija filmu “Visa pasaules nauda” (All the Money in the World), Režisora Mihaela Haneke drāmu “Laimīgas beigas” (Happy End) un režisora Fransuā Ozona filmu “Dubultais mīlnieks” (L’amant Double)!!!

_________________________________________________________________

Jaunā gada sākumā apkopotā statistika liecina, ka pirmā filma Nacionālā Kino centra programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, režisora Vara Braslas spēlfilma “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” 2017. gadā kļuvusi par otro kinoteātros visvairāk apmeklēto filmu Latvijā, un tas ir labākais Latvijas filmas sasniegums vismaz pēdējo desmit gadu laikā. Šogad filma dodas ārpus Latvijas – uz festivāliem un pie ārzemju tautiešiem – un būs skatāma arī divos televīzijas kanālos.

Studijā F.O.R.M.A. uzņemtā spēlfilma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru kopš 2017. gad18. augusta izrādīta Latvijas kinoteātros, kultūras iestādēs un skolās, klātienē filmu redzējuši vairāk nekā 75 700 skatītāji un kinoteātru iznomā labākus rezultātus Latvijā ieguvusi tikai  ASV pilnmetrāžas animācijas filma Nejaukais es 3 / Despicable Me 3. Filmas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru skatītāju viedokli, kas izskanējis, filmas autoriem daudzkārt tiekoties ar publiku, var apkopot vienā teikumā: “Tā ir mūsu pašu dzīve – sirsnīga, reāla un pazīstama”.

Dažās Latvijas kultūras iestādēs pirmo Simtgades filmu turpināja demonstrēt arī janvāra sākumā, bet jau šajās dienās pēc ārzemēs dzīvojošo tautiešu iniciatīvas sācies filmas Vectēvs, kas bīstamāks par datoru ceļš pasaulē. 13. janvārī filma pulcināja diasporu Briselē, kur ar skatītājiem pēc filmas seansa tikās režisors Varis Brasla un aktrise Vizma Kalme. Tur mazie skatītāji lūguši režisoram autogrāfus un iespēju uzņemt kopīgus selfijus, bet Varis Brasla pēc publikas reakcijas sapratis, ka šo filmu latvieši visur pasaulē izjūt vienādi. Pamazām tiek plānoti filmas seansi arī citās valstīs.

Februārī studijas F.O.R.M.A. producents Gatis Upmalis dodas uz Berlīnes kinofestivāla filmu tirgu, kur kopā ar Filmu studiju Rija piedāvās filmu potenciālajiem pircējiem, bet 30. martā Vectēvs, kas bīstamāks par datoru sāks dalību starptautiskajos festivālos – filma iekļauta Taivanas starptautiskā bērnu filmu festivāla konkursa programmā. Vara Braslas filmai šai festivālā bija liela konkurence, jo kopā bija pieteiktas 1100 filmas no 79 valstīm, bet pilnmetrāžas spēlfilmu kategorijā atlasītas tikai piecas kinolentes.

Paralēli sākas arī filmas demonstrēšana televīzijas kanālos Latvijā. Sestdien, 20. janvārī, Vectēvs, kas bīstamāks par datoru piedzīvo pirmizrādi televīzijā – pulksten 20:00 to demonstrēs kanāla TV3 programmā, pirms tam noslēdzot “bīstami lielisko vectēvu” konkursu, kurā dalībnieki tika aicināti pieteikt savus “pasaulē foršākos vectēvus” un laimēt datoru balsojumā populārākajam no viņiem. Latvijas televīzijā filmas demonstrēšana paredzēta 18. februārī, bet 16. februārī LTV sāks raidījumu ciklu par Simtgades filmām.

__________________________________________________________

Ir sākusies biļešu iepriekšpārdošana uz Dailes teātra izrādēm martā, kad paredzētas arī trīs pirmizrādes – Lielajā zālē “Būt Kejai Gondai”, Mazajā zālē “Pēc Jūlijas jaunkundzes” un Kamerzālē “Atzīšanās”. Būs iespējams iegādāties arī biļetes uz sezonas noslēguma koncertu “Spanovska ballīte – 4. sērija”.

23. martā pirmizrādi piedzīvos Ainas Rendas romantiska drāma “Būt Kejai Gondai” Dž. Dž. Džilindžera režijā ar Rēziju Kalniņu titullomā. Pārējās lomas atveidos Kaspars Zāle, Dārta Daneviča, Gints Grāvelis, Lauris Subatnieks, Ērika Eglija, Gints Andžāns, Ieva Florence, Anete Krasovska, Aldis Siliņš, Lelde Dreimane, Mirdza Martinsone, Olga Dreģe, Dainis Gaidelis un Mārtiņš Upenieks. Keja Gonda ir galvenā kinostudijas zvaigzne, kuru kopš vakardienas neviens nav redzējis. Viņa ir visas pasaules sapnis. Viņu dievina miljoni. Keja Gonda ir gandrīz reliģija. Viņa zina kādu lielu noslēpumu, ko pārējā cilvēce ir aizmirsusi. Visi sapņo par ideālu pasauli un ideāliem cilvēkiem. Kas notiks, ja pēkšņi satiecies ar savu ideālu aci pret aci? Izrādās, ka ideāli atšķiras no reālās dzīves, tos nav iespējams sasniegt, tiem nav iespējams sekot. Un cena par saviem ideāliem ir pārāk augsta. Bet cilvēki tāpat turpina bezcerīgi meklēt un cerēt, un gaidīt to, kas viņus darīs laimīgus.

Mazajā zālē režisore Laura Groza-Ķibere iestudēs britu dramaturga un režisora Patrika Mārbera lugu „Pēc Jūlijas jaunkundzes”, kas sarakstīta pēc Augusta Strindberga „Jūlijas jaunkundzes” motīviem. Vasaras reibinošā saulgriežu nakts atbrīvo dēmonus, kas slēpjas dabā un cilvēkos. Lauku mājā bagātā, skaistā, ambiciozā nama saimniece Jūlija kalpotāju virtuvē uzmeklē Džonu – sava tēva šoferi. Pārbaudot savas jauniegūtās brīvības robežas, attiecības starp nama saimnieci un tēva kalpotāju iegūst jaunus pavērsienus. Kaislīgā nakts izvēršas cīņā uz dzīvību un nāvi, kurā izdzīvos stiprākais. Jūlijas jaunkundzei būs jāatrod izeja no sarežģītā stāvokļa. Jūlijas jaunkundzes lomā būs Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Džonu atveidos Dainis Grūbe, bet Kristīnu – Kristīne Nevarauska. Pirmizrāde paredzēta 25.martā.

Režisors Dmitrijs Petrenko Kamerzālē iestudēs Justīnes Kļavas lugu “Atzīšanās”. Pirmizrāde – 22. martā. Aurēlijs Augustīns ir arābu izcelsmes imigrants no tagadējās Alžīrijas teritorijas, kurš vienmēr sapņojis kļūt par pasaulslavenu domātāju. Viņam ir ārlaulības dēls, despotiska māte, civilsieva – bijusī berberu kurtizāne, kā arī finansiālas problēmas, dzīve kā elle un atkarība no alkohola un seksa. Lai pieņemtu sevi tādu, kāds viņš ir, lai uzvarētu savas atkarības, lai iegūtu sirdsmieru, Aurēlijam ir jānoiet garš ceļš. Tagad mēs viņu zinām kā Svēto Augustīnu – vienu no pazīstamākajiem Rietumu filozofiem un baznīcas svētajiem. Lomas atveidos Ģirts Ķesteris, Lilita Ozoliņa, Juris Bartkevičs, Artūrs Dīcis un Aija Dzērve.

No 15. janvāra varēs iegādāties arī biļetes uz sezonas noslēguma koncertu “Spanovska ballīte – 4. sērija”, kad aktieri atkal satiksies jautrā ballītē, kas jau kļuvusi par tradīciju. No smiekliem līdz nopietnībai un atkal atpakaļ… Protams, ekskluzīvi – šoreiz tikai 4 koncertos! Koncerta radošajā komandā ir Toms Treinis, Artūrs Skrastiņš un Lauris Dzelzītis.

17. martā pēdējo reizi tiks spēlēta izrāde “Toma Sojera piedzīvojumi”. Marta piedāvājums par īpašo cenu būs izrāde “Bannija Manro nāve” 15. martā – uz šo izrādi biļešu cenas būs 5 un 7 EUR.

______________________________________________________

Papildus biļetes uz Latvijas valsts simtgades gada atklāšanas izrādi  “Gaismas raksti”

Uz Latvijas valsts simtgades gada atklāšanas multimediālo izrādi “Gaismas raksti”, kas notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 18., 19., 20. un 21. janvārī, tirdzniecībā laistas papildus 50 biļetes uz katru izrādi. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv. Studentiem un pensionāriem 50 % atlaide.

Izrāde ir laikmetīgs stāsts par mūsu valsti, kuru mūzikā, dejā un gaismu spēlēs izstāstīs Latvijas Radio koris, Jānis Šipkēvics (balss, sintezatori, elektronika); Miķelis Putniņš (ģitāra, elektronika); Asnate Rancāne (vijole); Guntars Prānis (ratalira); Ieva Nīmane (pūšaminstrumenti); Anda Eglīte (kokle); kā arī aktieri un dejotāji. Projekta idejas autors un izrādes muzikālais vadītājs – diriģents Kaspars Putniņš, organizatori – VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Latvijas valsts simtgades biroju.

Mūziku izrādei komponējuši Jānis Šipkēvics un Mārtiņš Viļums. Tekstus rakstījis Ilmārs Šlāpins, scenogrāfiju veidojis Voldemārs Johansons, režisors Viesturs Meikšāns.

_________________________________________________________

Valmieras teātris ar komēdiju “Nepabeigtās kāzas” (rež. Varis Brasla) dosies viesizrādēs pa Latviju – 1. februārī viesosies Ādažos, 2. februārī Alūksnē, 7. februārī – Madonā, bet 23. martā – Salaspilī.

Par cilvēku krāpšanu policija aizturējusi divus pilsoņus, kuri uzdevās par neesošas firmas darbiniekiem. Krāpnieki slēdza fiktīvus līgumus par skaitītāju uzstādīšanu, saņēma naudu avansā un nozuda. Izrāde jāskatās ļoti uzmanīgi, varbūt bez profesora Kronīša ģimenes arī jūs esat apkrāpto vidū!

Režisors Varis Brasla par iestudējumu: “Šī nav pirmā reize, kad strādāju ar izcilo kinoscenāristu, kāds viņš ir pirmām kārtām, un dramaturgu Alvi Lapiņu. Man viņa smeķīgais humors vienmēr ir bijis sirdij tuvs. Izrādē nerisināsim globālas pasaules problēmas – vaimonoloģija man ir apnikusi, labāk paskatīsimies, kas notiek mums deguna priekšā vienas ģimenes ietvaros. Tas ir daudz interesantāk.”

Iestudējuma radošajā komandā arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa, komponists Emīls Zilberts, video mākslinieks Gatis Priednieks-Melnacis un gaismu mākslinieks Māris Salmanis.

Izrādē piedalās: Januss Johansons, Vizma Kalme, Regīna Devīte, Ģirts Rāviņš, Arnolds Osis, Ilze Pukinska, Skaidrīte Putniņa, Inese Ramute, Krišjānis Salmiņš, Uldis Sniķers, Baiba Valante un Elīna Dambe vai Madara Bore.

Biļetes var iegādāties pilsētu kultūras nama kasēs, “Biļešu paradīze” kasēs un internetā.

_________________________________________________________________

Dailes teātris janvārī ar izrādi “Liec Dievam pamieties” viesosies Ventspilī, bet izrādi “Klusā daba ar resno puisēnu” rādīs Alūksnē.

18. janvārī Šona Grenana plānotāju komēdiju “Liec Dievam pasmieties” redzēs teātra cienītāji Ventspilī teātra namā “Jūras vārti”. Trīsdesmit gadu laikā mēs iepazīstam kādu ģimeni, kuras iekšējā dzīve un attiecības atklāj ne tikai viņu sapņus un plānus, bet arī spriedzi un vilšanos. Gan vecāki, gan viņu trīs bērni: topošie priesteris, aktrise un bijusī futbola zvaigzne pieredz savu nenovēršamo pārtapšanu – bērni kļūst pieauguši, vecāki – noveco. Lai ko viņi būtu iecerējuši, bieži vien tas aizved viņus negaidītos, pārsteidzošos virzienos. Jo, kā reiz teicis amerikāņu kino režisors Vudijs Allens: „Ja gribi sasmīdināt Dievu, pastāsti viņam par saviem plāniem.” Rēzijas Kalniņas iestudētajā izrādē spēlē aktieri Indra Briķe, Pēteris Liepiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Lauris Dzelzītis un Gints Andžāns.

25. janvārī ar izrādi “Klusā daba ar resno puisēnu” Dailes teātris viesosies Alūksnes kultūras centrā. Jona Sapdaru traģikomēdiju iestudējis režisors Mihails Gruzdovs. Izrādē spēlē aktieri Artis Robežnieks, Olga Dreģe, Akvelīna Līvmane, Lidija Pupure un Ieva Florence, tajā piedalās arī dejotāja Olga Biserova. Datoru ģēnijs Pompīlijs dzīvo kopā ar savām trim tantēm. Šī ir pieklājīga māja, un tantes kā trīsgalvu pūķis sargā savu mīļoto krustdēlu no visa ļaunā. Mīlot un rūpējoties par savu dārgo krustdēlu, tantes pat Pompīlijam nolīgst prostitūtu Lilī. Viss nav tik vienkārši, jo Pompīlijs ir ļoti resns. Un ļoti jūtīgs. Tad arī sākas problēmas, jo Pompīlijs iemīlas Lilī.

_____________________________________________________________________

BALSIS_Maza_Gilde_afisa

___________________________________________________________________

Turpinot Dailes teātra ciklu “Zinību stundas. Pieredze un pārdomas lekcijas formā”, 15. janvārī režisore, pedagoģe, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Aina Matīsa piedāvās lekciju “Oratora psiholoģiskās pašsajūtas nozīme vārdiskā komunikācijā ar klausītājiem”.

DT_Zinibu_stundas_2017_2018_mZinību stundas laikā Aina Matīsa akcentēs publiskās runātprasmes iemaņu nepieciešamību un šo prasmju apgūšanu, kā arī pievērsīsies pašpārliecības, sasprindzinājuma un citu šķēršļu pārvarēšanai runāšanas procesā. Būs iespēja uzklausīt ne tikai teorētiskas atziņas un padomus, bet arī izmantot tos praktiskos treniņvingrinājumos.

Zinību stunda “Oratora psiholoģiskās pašsajūtas nozīme vārdiskā komunikācijā ar klausītājiem” notiks pirmdien, 15.janvārī, plkst.18.30 Dailes teātra Kamerzālē. Bezmaksas ielūgumus uz to varēs saņemt no 8.janvāra plkst.10.00 visās “Biļešu Paradīzes” kasēs. Vietu skaits ierobežots, tāpēc viens interesents var saņemt divus ielūgumus. Tikšanās aptuvenais ilgums būs 1,5h.

Dailes teātra Zinību stundas tiek īstenotas sadarbībā ar Teātra attīstības apvienību “Daile”, un bezmaksas ieeju tajās nodrošina AS „Olainfarm” finansiālais atbalsts. Dailes teātra radošo projektu vadītāja ir Indra Vilipsone.

_____________________________________________________________

Atklājot 2018. gada ziemas / pavasara sezonu LNMM izglītības programmai “Sarunas muzejā”, trešdien, 10. janvārī, plkst. 17.00 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Rīgā, Skārņu ielā 10/20) un mākslas zinātniece, kuratore Andra Silapētere aicina uz izzinošu pastaigu izstādē “Sinerģija. Laikmetīgās tendences metālmākslā un dizainā”.

Metālmāksla kā radošo ideju izpausmes veids pēdējās desmitgadēs Latvijas izstāžu kopainā ticis skatīts maz. Izstāde “Sinerģija. Laikmetīgās tendences metālmākslā un dizainā”, kura šobrīd eksponēta Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielajā zālē, ir mēģinājums aptvert nozarē strādājošos Latvijas meistarus un parādīt viņu sniegumu gan eksperimentālā, gan klasiskā formveidē. Nepretendējot uz vispusīgu tēmas pārskatu, projekts apvieno 30 dažādu paaudžu pārstāvju veikumu.

Izstādei atlasītas rotas, objekti un dizaina priekšmeti – no liela apjoma metālkalumiem un lējumiem līdz izsmalcinātiem, filigrāniem juveliera darbiem, no barokāliem līdz minimālistiskiem priekšmetiem, no individuāliem formas meklējumiem līdz komerciālu pasūtījumu izpildei. “Sarunas muzejā” dalībniekiem palīdzēs pievērst uzmanību tam, cik dažādi autori risina metāla attiecības ar formu, ritmu, struktūru, krāsu, gaismu, telpisko un psiholoģisko priekšmeta uztveri.

Kuratore Andra Silapētere neslēpj, ka ar metālmākslas nozari viņu saista personīgas attiecības, un to iespaidā jau pirms vairākiem gadiem radusies arī izstādes iecere. Pasākuma apmeklētāji uzzinās, kā notikusi eksponātu atlase daudzveidīgajai panorāmai, kādi ir tos vienojošie strāvojumi un kādas – radošās individualitātes iezīmes.

“Mākslinieku darbības metodes ir atšķirīgas,” norāda Silapētere, “vienam idejas sākotnē ir svarīgs zīmējums uz papīra vai arī vizualizācija ar digitālajām tehnoloģijām, citam idejas attīstība ir tiešs kontakts ar materiālu, kas nosaka tālāko darba ievirzi.” Vakara sarunā piedalīsies arī izstādes mākslinieki, kuri pastāstīs par tapšanas procesa aizkulisēm – no skices līdz realizācijai un atklās, kas tieši viņus uzrunā radošo enerģiju izteikt metāla materiālos.

Uz “Sarunām” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā laipni aicināts ikviens interesents! Dalības maksa: pieaugušajiem – 3,50 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,00 EUR. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Izstāde būs atvērta līdz 28. janvārim.

Plašāk par projektu lasiet LNMM mājas lapā.

__________________________________________________________________

Svētdien 7. janvārī apmeklētājiem iespēja skatīt Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izstādes un ekspozīcijas par akcijas cenām.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, nemainot iesākto tradīciju, arī jaunajā gadā saviem apmeklētajiem piedāvās iespēju katra mēneša pirmajā svētdienā skatīt pastāvīgo ekspozīciju un mainīgās izstādes par akcijas cenām.

Šo svētdien, tuvojoties izstāžu sezonas noslēgumam un ekspozīciju maiņai, ikvienam ir iespēja skatīt deviņas mainīgās izstādes par EUR 1,50, pastāvīgo ekspozīciju „MARKS ROTKO. DZĪVE UN MĀKSLA” ar Marka Rotko oriģināldarbiem par EUR 3,00. Visa Rotko centra apmeklējums EUR 4.50.

Mainīgās ekspozīcijas:
– Pēteris Sidars un Egils Rozenbergs KONTRASTI;
– Dānijas mākslinieku grupa TRANS-FIGURATION;
– Ričardas Garbačiauskas (Lietuva) MANAS TERITORIJAS;
– Beate Gjersvold (Norvēģija) AINAVA UN SPĒKS #3;
– Una Gura PUMPUNELLA;
– Silvija Šmidkena VĒL ARVIEN…
– Starptautiska keramikas konkursa izstāde ATMIŅU LĀDE
– Ilona Vilka JŪRA, LAIKS, SAPŅI…
– ROSIZO Valsts Laikmetīgās mākslas centra Baltijas filiāle MADE IN KALININGRAD. Kaļiņingradas laikmetīgā māksla

Akcijas laikā 7. decembrī Rotko centrs atvērts apmeklētājiem no plkst. 11:00 līdz 17:00.

Plašāka informācija par Marka Rotko mākslas centra izstādēm šeit.

_______________________________________________________________

No 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim visi Latvijas iedzīvotāji ir aicināti iesūtīt 15 sek. – 1 min. video, kurā atspoguļots kāds sev, savai ģimenei vai Latvijai nozīmīgs notikums, kas varētu tikt iekļauts dokumentālajā filmā „Katra diena simtgadē” un emocionāli bagātinātu filmas vēstījumu par dzīvi Latvijā 2018. gadā.

“Katra diena simtgadē” ir studijas “SB” režisores un producentes Dzintras Gekas un operatora Viktora Gribermaņa kopīgā ideja. Filmas galvenā koncepcija ietverta jau nosaukumā, proti, no 2018. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim filmas veidotāji dokumentēs katru aizvadīto dienu Latvijā, fiksējot norises dabā, sabiedrībā, pilsētā un laukos, aptverot visu Latvijas teritoriju un veidojot paliekošu liecību par šo laiku. Pie projekta īstenošanas strādās divas filmēšanas komandas, tiks iesaistīti jaunie režisori, kā arī Latvijas reģionālās televīzijas, kuras koordinēs Re:TV .

Iedzīvotāji, kuri vēlas piedalīties filmas tapšanā un atstāt piemiņu arī nākamajām paaudzēm, no 2018. gada 1. janvāra ir aicināti iesūtīt savu stāstu, izmantojot mājas lapu. Sākot ar 2017. gada 28. decembri mājas lapā būs atrodama plašāka informācija par šo akciju, kā arī par topošo filmu “Katra diena simtgadē” un tās veidotājiem.

Akcija “Dod kadru Latvijai” turpināsies līdz gada beigām (2018. gada 31. decembrim). Filmas pirmizrāde paredzēta 2019. gada martā. Iedzīvotāju iesūtītie materiāli, kas netiks iekļauti filmā, pēc filmas pabeigšanas būs publiski pieejami visiem interesentiem.

Studija “SB” jau iepriekš saka lielu paldies par atsaucību. Lai gaišs šis svētku laiks, labām domām un darbiem piepildīts Jaunais gads!

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!