Foto: Mums Patīk

Īsās ziņas

Īsumā par citiem kultūras notikumiem un jaunumiem.

Sākusies biļešu iepriekšpārdošana uz Dailes teātra izrādēm aprīlī

Ir sākusies biļešu iepriekšpārdošana uz Dailes teātra izrādēm aprīlī. Pieejamas arī biļetes uz sezonas noslēguma koncertiem “Spanovska ballīte – 5. sērija”.

Līdzās senākiem iestudējumiem aprīļa repertuārā būs pieejamas arī pašas jaunākās izrādes – Dž.Dž. Džilindžera veidotais iestudējums Vasīlija Sigareva lugai “Kareņins” (veidota pēc Ļeva Tolstoja romāna “Anna Kareņina” motīviem) Lielajā zālē (pirmizrāde 29. martā), Viestura Meikšāna iestudētās Žana Ženē “Kalpones” Mazajā zālē (pirmizrāde 27. martā) un Kamerzāles iestudējums “Neglītenis” – šo Mariusa fon Maienburga komisko drāmu iestudēs Gundars Silakaktiņš (pirmizrāde 31. martā).

Aprīļa piedāvājums par īpašo cenu būs izrādes “Kāršu spēle” 7. un 26. aprīlī un “Pielūdzēja Nr. 1” 12. aprīlī. Biļetes uz šīm izrādēm maksās 9 EUR.

Aprīlī pēdējo reizi būs iespējams noskatīties četrus iestudējumus – 9. aprīlī Mazās zāles izrādi “Klusā daba ar resno puisēnu”, 12. aprīlī – izrādes “Būt Kejai Gondai” Lielajā zālē un “Pēc Jūlijas jaunkundzes” Mazajā zālē, 30. aprīlī – “Kam no Vilka kundzes bail?” Kamerzālē.

10. aprīlī Dailes teātra trupa viesosies Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti” piedāvājot viesizrādi “Balta vārna melnā krāsā” Intara Rešetina režijā.

Šobrīd pieejamas arī biļetes uz Dailes teātra sezonas noslēguma koncertu “Spanovska ballīte – 5. sērija” 6., 7., 8. un 9. jūnijā. Sezonas noslēgumā aktieri atkal satiksies jautrā ballītē, kas jau kļuvusi par tradīciju. No smiekliem līdz nopietnībai un atkal atpakaļ… Nākamās Dailes teātra 100. sezonas gaidās tiks veikta savdabīga vasaras tīrīšana, purinot vecos skapjus, izvelkot dažus skeletus un iemetot aci teātra virtuvē. Varbūt dabūs trūkties arī skatītāji. Iespējami arī patīkami pārsteigumi… Koncerta radošajā komandā – Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Mārtiņš Vilkārsis, Inga Krasovska, Ilze Vītoliņa un Juris Vaivods. Koncertā piedalīsies aktieri Artis Robežnieks, Artūrs Skrastiņš, Ērika Eglija, Gints Andžāns, Gints Grāvelis, Ģirts Ķesteris, Ieva Segliņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Lelde Dreimane, Mārtiņš Upenieks, Niklāvs Kurpnieks un Andris Bulis.

_________________________________________________

Izstāde “Uz pirkstu galiem”

Katrīna Leitēna „Laiks”

J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejā līdz 7. aprīlim skatāma LMA Tekstilmākslas studentu un pedagogu mazo formu tekstila izstāde
“Uz pirkstu galiem”.
Tekstilmākslai ir dažādi eksponēšanas un uztveres mērogi – šī izstāde ļaus skatītājam pietuvoties neliela izmēra darbiem, ieskatīties un ieraudzīt materiālu un tehniku smalkumu, krāsu spožumu, košumu, dziļumu, sajust tekstūru nianses.
Katra darba pamatā ir kāda dabā, sabiedrībā, mākslā, dzīvē vai sadzīvē dzimusi ideja, kas, mijiedarbojoties ar mākslinieka individuālo pasaules uztveri un tekstilmākslas piedāvātajām iespējām, vizualizējusies un materializējusies divu vai 3 dimensiju tekstilstāstā. Apzinoties un respektējot J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzeja īpaši blīvo telpu, kurā koncentrētā veidā sajūtams bagāts vēstures un lielu personību mantojums, tekstilmākslinieki pievieno savu – nu jau cita gadsimta pasaules redzējumu un refleksijas par realitāti.
Izstādē piedalās LMA Tekstilmākslas apakšnozares visu kursu studenti un pedagogi.

Muzeja darba laiks: 11.00–18.00, slēgts – pirmdien, otrdien. Ieejas maksa – 2.00 €; skolēniem, studentiem un senioriem – 1.00 €.

Vairāk informācijas mājaslapā.

_______________________________________________

Sākusies biļešu tirdzniecība uz Valmieras teātra marta izrādēm

Uzsākta Valmieras teātra marta repertuāra biļešu tirdzniecība. Martā skatītājiem pēdējo reizi būs iespēja noskatīties divus iestudējumus – aizvadītās sezonas skatītāju balsojumā “Gada izrāde” titulu ieguvušo izrādi “Lūcis” un Vara Braslas iestudēto komēdiju “Nepabeigtās kāzas”. Savukārt mēneša otrajā pusē teātrī viesosies teātra trupa KVADRIFRONS ar iestudējumu jauniešiem “Pavasaris”, kas tapusi 2018. gada Valmieras teātra festivāla ietvaros.

Režisores Elīnas Cērpas dokumentālais iestudējums “Lūcis” stāsta par latviešu kino un teātra leģendu, Valmieras teātra galveno režisoru no 1957. gada līdz pat savai mūža nogalei – Pēteri Lūci. Izrāde ir kā vēstījums par Pētera Lūča daiļradi un viņa atstāto mantojumu Valmieras teātrim. Leģendārais režisors un aktieris Pēteris Lūcis ir izvēlējies šo laiku, lai atkal uz kādu brīdi atgrieztos savā teātrī. Izrāde 3. martā.

Komēdija “Nepabeigtās kāzas” Vara Braslas režijā ir komisku pārpratumu pilns stāsts par notikumiem profesora Kronīša ģimenē, kur dzīvoklī parādās divi krāpnieki no neesošas firmas “Draugs”, kas slēdz fiktīvus līgumus par skaitītāju uzstādīšanu. Ierodas gan kaimiņiene līgavas tērpā, gan meitas precinieki, dakteris, policists, atklājas noslēpta glezna un kādam kļūdaini izdodas nepārtraukti sazvanīt intīmpakalpojumu kantori. Izrāde 15. martā.

Tuvojoties astronomiskajam pavasarim, Valmieras teātrī viesosies teātra trupa KVADRIFRONS  ar izrādi jauniešiem “Pavasaris”. Četrpadsmitgadnieku Melhiora, Morica un Vendlas sāpīgā pieaugšana un saskarsme ar liekulīgas sabiedrības normām ir skaudrs stāsts, kas savu griezīgumu nav zaudējis kopš tā sarakstīšanas 19. gadsimta beigās. Teātra trupa KVADRIFRONS kopā ar vācu režisori Alisju Goigelinu (Alicia Geugelin) atcerējās savu pieredzi un pētīja, ko šodien varam iesākt ar Franka Vēdekinda dumpiniecisko vēstījumu. Iedvesmojoties no tā, trupa ir radījusi stāstu par draugiem, kuri satiekas kādas mazpilsētas pamestā garāžā, lai veidotu jaunu pasauli. Vienlaikus viņi gatavojas savas pagrīdes mūzikas grupas koncertam. Izrādes 18. martā.

Plašāk ar repertuāru aicinām iepazīties Valmieras teātra mājas lapā.

___________________________________________________

Mūslaiku kalendārs

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts uzsāk jaunu sabiedrības iesaistes akciju pasākumu sērijā “Mūslaiku kalendārs”.  Akcija ir turpinājums pirms diviem gadiem aizsāktajam pētījumam “Virtuālā etnogrāfija: kalendāro prakšu tiešsaistes izpēte”. Pētījuma pirmajā posmā izmantojām aptaujas metodi, raugot apzināt, kā mūsdienās tiek atzīmēti svētki un kāda ir svētku lomu mūsdienu sabiedrībā. Aptaujas aizvien ir pieejamas, tās iespējams papildināt!

Savukārt jaunās akcijas mērķis ir iesaistīt sabiedrību pētījumā par svinēšanas paradumiem mūsdienu Latvijā, pievēršoties cilvēka personiskajam kalendāram. Vēlamies noskaidrot: cik daudz īpašu dienu ir viena cilvēka kalendārā gada griezumā. Kurus no svētkiem – valsts, baznīcas, tradicionālās gadskārtas – cilvēki iekļauj savā rituālajā gadā? Kādus svētkus un atzīmējamas dienas ievieš paši? Cik lielā mērā mūsu gaitās ietilpst ikgadēji kultūras, sporta vai vietējās kopienas pasākumi? Vai un kā tiek svinētas dzimšanas un vārda dienas, kāzu jubilejas, kapu svētki?

Akciju uzsākam Lunārā Jaunā gada pirmajā dienā, lai pievērstu kalendāro paradumu izziņai dažādas Latvijas iedzīvotāju grupas. Tādējādi pētījumā tiks ietilpināti ne tikai latviešu kultūrai raksturīgie tradicionālie svētki, bet gan viss, ko vien cilvēki Latvijā mēdz atzīmēt.

Lai kļūtu par kalendāra dienu apskatnieku gada garumā, aicinām doties uz: http://kalendars.garamantas.lv/. Kalendārā atzīmējama katra diena, kura netiek pavadīta vienīgi darba rutīnā. Izvēloties datumu, jāpastāsta kas, kāpēc un kā tiek atzīmēts, kā arī norādāma norises vieta. Ir iespējams pievienot fotogrāfijas. Noslēgumā lūdzam norādīt – vai šie ir personiski, ģimenes, valsts, piemiņas, gadskārtu vai citi svētki. Personisko kalendāru var aizpildīt, atzīmējot vairākus īpašos datumus uzreiz, vai arī aizpildīt dienu pa dienai gada ritumā.

Akciju organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI) ES ERAF finansētā projektā “Stiprinot zināšanu sabiedrību” (Nr. 1.1.1.1/16/A/040) ietvaros. Projekta mērķis ir izstrādāt virtuālu pētniecības un sabiedrības iesaistes laboratoriju un informācijas analīzes rīkus pētījumu veikšanai digitālajās humanitārajās zinātnēs, iesaistīt sabiedrību kopīgu zināšanu radīšanā un padarīt publiski brīvi pieejamu, ērti lietojamu apjomīgu kultūras datu kopumu pētniecībai un vispārējai izziņai.

Palīdziet izpētīt mūsdienu kalendāros ieradumus!

_______________________________________________

Kinoteātrī “Splendid Palace” līdz 21. februārim  

Kinoteātris piedāvā mīlētāju dienas programmu: “Favorīte”, “7 miljardi gadu pirms pasaules gala”, “Zvaigzne ir dzimusi”, “Klases salidojums”, “Pacēlāju valsis”, “Bohēmista rapsodija”. 16. februārī plkst. 12.00 kino seanss pašiem mazākajiem – animācijas filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”.
18. februārī plkst. 19.00 savu oficiālo pirmizrādi piedzīvos Andreja Ēķa pašmāju komēdija “Klases salidojums”. Ainara Ančevska, Jura Kaukuļa, Imanta Strada, Ievas Puķes un daudzu citu piedzīvojumus klases salidojumā!
“Oscar” balvām nominētās drāmas “Favorīte” īpašais seans oriģinālvalodā – 20. februārī plkst. 18.00!
Rīgas Kino muzeja un kinoteātra “Splendid Palace” rīkotais kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” savā 14. sezonā jau tradicionāli piedāvā sešas filmas no kino vēstures. Lai kino skatīšanos padarītu piepildītāku, pirms katras filmas ir lekcija, un lektoru starpā ir gan kino zinātnieki un kritiķi, gan režisori un citu jomu pārstāvji. Nākamais seanss 20. februārī plkst. 19.00 ar filmu “Pilns bruņojums” (Full Metal Jacket). Rež. Stenlijs Kubriks–1987 – 116’ – ASV. Lektors: Dāvis Sīmanis.
No 15.februāra kinoteātrī “Splendid Palace” 6 Zelta Globusiem nominētā filma “Vara” (Vice). Vēl nedzirdēts stāsts par cilvēku, kurš mainīja pasaules vēstures gaitu – Diku Čeiniju. Biogrāfiska filma, kas ar jautru skatu ielūkojas lielvalsts varas gaiteņu aizkulisēs. Turpinot aizvadītā gada rudenī aizsākto rubriku “Latvijas kino skolu jaunatnei”, jauniešu organizācija Jest; un kinoteātris “Splendid Palace” uzsāk kinolektoriju cikla pavasara sesija. Jaunajā kinolektorija programmā tiks piedāvātas trīs jaunākās Latvijas režisoru filmas, kā arī iespēja klātienē tikties ar filmu autoriem. Nākošais lektorijs 21. februārī ar filmu “7 miljardi gadu pirms pasaules gala”.
Japānas vēstniecība, sadarbībā ar Japānas fondu no 21. februāra (ceturtdiena) līdz 22. februārim (piektdiena) aicina apmeklēt Japāņu filmu festivālu, kas notiks kinoteātrī “Splendid Palace”.
Kinoteātris turpina demonstrēt: biogrāfisko drāmu par Mariju Stjuarti un viņas vēsturisko cīņu par troni filmā “Marija, Skotijas karaliene” (Mary Queen of Scots); Jāņa Ābeles debijas filmu “7 miljardi gadu pirms pasaules gala”; Elitas Kļaviņas pilnmetrāžas dokumentālo filmu – “Zorjana Horobraja”; Edmunda Jansona un studijas “Atom Art” animācijas filmu “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”; režisoru Olafa Okonova un Gunitas Grošas ģimenes piedzīvojumu spēlfilmu “Vecā dārza noslēpums”; režisora Pītera Farelli (“Stulbs un vēl stulbāks”, “Šis un tas par Mēriju”) jaunāko filmu “Ceļvedis” (Green Book); režisora Džuliana Šnābela (Julian Schnabel) jaunākā filma “Van Gogs. Pie mūžības vārtiem” (“At Eternity’s Gate”); režisora Bredlija Kūpera muzikālo filmu “Zvaigzne ir dzimusi” (A star is born); “Jaunības” un “Jaunā pāvesta” režisora Paolo Sorrentīno jaunā filma “Silvio” (Loro); 2018 Kannu kinofestivāla balvas nominācijā “Labākais režisors” ieguvēju – “Aukstais karš”; pārpratumu komēdiju “Homo Novus”; režisora Braiena Singera filmu “Bohēmista rapsodija”; Andreja Ēķa un viņa radošās komandas jaunāko veikumu – atklāto komēdiju “Klases salidojums”, kas stāstīs par trīs draugu piedzīvojumiem; siltu mīlas stāstu “Pacēlāju valsis” (In the Aisles). Pēdējā iespēja noskatīties ungāru režisora Lāslo Nemeša otrā pilnmetrāžas filmu “Saulriets” (Sunset)!

_____________________________________________

DIALOGI: Latvijas karikatūristi – par un ap

Otrdien, 2019. gada 19. februārī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) aicina uz diskusiju, kurā piedalīsies Latvijā zināmi karikatūristi. Ernests Kļaviņš, Agris Liepiņš, Ēriks Ošs, Gatis Šļūka un Romans Vitkovskis pastāstīs par savu zīmējumu tapšanu, kariķēto personu vai notikumu izvēli, kā sabiedrība uz tiem reaģē un arī citiem aspektiem mākslas darbu radīšanā.

SBM tiksies karikatūristi – Ernests Kļaviņš, Agris Liepiņš, Ēriks Ošs, Gatis Šļūka un Romans Vitkovskis, lai kopā ar vakara vadītāju, Latvijas Radio žurnālistu Eduardu Liniņu meklētu atbildi uz jautājumiem par karikatūras nozīmi šodienas Latvijā un pēc kādiem principiem mākslinieki izvēlas kariķēt sabiedrībā notiekošos procesus. Tāpat uzaicinātie viesi atklās, vai viņu karjeras laikā ir nācies saskarties ar kādiem interesantiem gadījumiem, kad kariķētās personas ir iebildušas pret savu attēlojumu, un kāda vispār ir sabiedrības attieksme pret šiem zīmējumiem.

Dalības maksa: pieaugušajiem – 2,00 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,00 EUR, skolēniem – 0,50 EUR.
Vietu skaits ierobežots. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.
Plašāk par projektu lasiet LNMM mājas lapā.

__________________________________________________

Andreja Upīša muzejā notiks tikšanās ar dzejnieku Valdi Atālu

13. februārī pulksten 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā notiks tikšanās ar tautā iemīļoto dziesminieku, dzejnieku un mākslinieku Valdi Atālu. Atzīmējot viņa jauno grāmatu “Elles debesis” un “Uz domu stāvās kraujas” iznākšanu, vakara gaitā iecerēta saruna, ko vadīs Mg. Jur. Ilze Puķe, autora lasījumi un atbildes uz publikas jautājumiem.

Valdis Atāls (1950) vislielāko atpazīstamību ieguvis kā mūziķis, viņa komponētās un iedziedātās dziesmas ierakstītas septiņos albumos. Taču viņa intereses neapstājas tikai mūzikā. Pirmo dzejoli uzrakstījis četrpadsmit gadu vecumā, tas vēlāk publicēts žurnālā “Karogs”.
Grāmatā “Pavedēja rokasgrāmata” (1996, ar autora ilustrācijām) apkopota dzeja, domugraudi un atziņas. Iznākuši arī krājumi “Domas, iedomas, tēli, lirika” (1998) un “Domas un tēli” (2001). Valdis Atāls sakārtojis un ilustrējis Egila Bāra pēcnāves dzejoļu krājumu “Nulles vienkāršošana” (2001). Kā gleznotājs piedalījies grupu un privātajās izstādēs, restaurējis Cēsu Sv. Jāņa un Ķempju baznīcu, Jērcēnu un Ēveles muižu u.c, radījis vairāk nekā 40 mākslinieciskas formas kamīnu, aizrāvies ar interjeru dizainu un mozaīku veidošanu.

2018. gada nogalē apgādā “Dienas Grāmata” publicētas divas jaunas Valda Atāla grāmatas. “Uz domu stāvās kraujas” ir dažādu laiku dzejas un atziņu izlase, kas atklāj savu vēstījumu trāpīgos novērojumos un pārdomātu, precīzu simbolu un tēlu valodā. Savukārt dokumentālajā grāmatā “Elles debesis” V. Atāls aprakstījis smagāko savas dzīves periodu – 1978. gadā padomju varas piespriesto ieslodzījumu stingrā režīma labošanas darbu kolonijā Tālajos Ziemeļos. Tas ir personisks, tiešs un nesaudzīgs vēstījums, kas kārtu pa kārtai atsedz četrdesmit gadu senus notikumus, meklējot ceļu uz atbrīvošanu. “Valda Atāla – viņš līdz šim vairāk pazīstams kā no čekas daudz cietis dziesminieks, erotisku dzejolīšu un aforismu autors – dokumentālais dzīvesstāsts ir negaidīti aizraujošs stāstniecības paraugs,” recenzijā atzinusi rakstniece Inga Žolude.

Ieejas maksa: 2.00 €.

Vairāk informācijas mājaslapā.

__________________________________________________

Meteņi Raiņa un Aspazijas vasarnīcā

9. februārī plkst. 11.00 aicinām ģimenes ar bērniem uz pavasara gaidīšanas svētkiem Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala).

Meteņi ir viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara sākuma tuvošanos. Meteņu svinēšanā saglabājušās arī senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus.

Meteņu pasākumā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā bērni kopā ar vecākiem varēs izgatavot Meteņu buntītes un maskas, veikt sejas mazgāšanas rituālu, minēt mīklas, kā arī doties jautrās rotaļās un ķekatās un cienāties ar tēju un pīrāgiem.

Pasākuma ilgums: 1h 30 min. Dalības maksa ģimenei: 3.00 EUR. Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr.+371 67764295 vai santa.apala@memorialiemuzeji.lv

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas vasarnīcas rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.
Vairāk informācijas mājaslapā.

________________________________________________

Koncertlekcija “Vijoles triumfs” 

27. februārī plkst. 19:30 Torņakalna baznīcā (Torņakalna iela 3/5) starptautiskā mūzikas festivāla “Kaziņika dienas” ietvaros notiks koncertlekcija “Vijoles triumfs”.

Jau vairākus gadus šis pasākums pulcē neskaitāmus cienītājus gan no Latvijas, gan arī no citām valstīm, vienlaikus tas ir absolūti unikāls – šādā formātā maestro Mihails Kaziņiks sniedz koncertu tikai Rīgā.
Februāra vakarā klausītājiem skanēs klasiskās un romantiskās, klezmera un čigānu, džeza un baroka vijoles solo un kopā ar ansambli, kā arī klavieru un ērģeļu pavadījumā.

Plašāk par Mihaila Kaziņika dienu programmu šeit.

____________________________________________________

Notiek biļešu iepriekšpārdošana uz Dailes teātra izrādēm martā

Ir sākusies biļešu iepriekšpārdošana uz Dailes teātra izrādēm 2019. gada martā. Piedāvājumā arī trīs pirmizrādes – Vasīlija Sigareva “Kareņins” Lielajā zālē, Žana Ženē “Kalpones” Mazajā zālē un Mariusa fon Maienburga “Neglītenis” Kamerzālē.
Mēneša pirmizrāžu birumu uzsāks Mazās zāles iestudējums – Žana Ženē “Kalpones” 27. martā. Iestudējuma režisors būs Viesturs Meikšāns. Iestudējumā piedalīsies aktrises Rēzija Kalniņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa un Ieva Segliņa. Telpas iekārtojumu veidos pats režisors, bet kostīmu māksliniece būs Ilze Vītoliņa.

29. martā pirmizrāde būs Dž.Dž. Džilindžera iestudētajai Vasīlija Sigareva lugai “Kareņins”, kas veidota pēc Ļeva Tolstoja romāna “Anna Kareņina” motīviem. Izrādes titulloma uzticēta aktierim Ģirtam Ķesterim, citās lomās – Lelde Dreimane, Gints Andžāns, Ieva Florence, Dārta Daneviča, Anete Krasovska, Mārtiņš Upenieks un Juris Bartkevičs. Iestudējuma scenogrāfs būs Artūrs Bērziņš, kostīmu māksliniece – Katja Šehurina, horeogrāfe un režisora asistente – Linda Kalniņa.

Mēneša pēdējā dienā, 31. martā, skatītājiem tiks nodots režisora Gundara Silakaktiņa veidotais iestudējums – Mariusa fon Maienburga “Neglītenis” Kamerzālē. Izrādes lomas atveidos Aldis Siliņš, Ērika Eglija, Lauris Subatnieks un Niklāvs Kurpnieks.
Marta piedāvājums par īpašo cenu būs Lielās zāles izrāde “ART” 6. martā plkst. 19.00. Izrādes biļetēm tikai divas cenas – 6 un 8 EUR.

_________________________________________________

Kaņepes Kultūras centrā notiks īpašs filmas “VMAJAKOVSKIS” seanss

Sestdien, 9. februārī, Kaņepes Kultūras centrā notiks unikālās filmas “VMAJAKOVSKIS” (2018) izrādīšana ar režisora Aleksandra Šeina līdzdalību. Filma iegremdē skatītāju dzejnieka Vladimira Majakovska kaleidoskopiskajā realitātē, kā arī krievu mākslas un 20. – 21. gadsimta vēstures pasaulē.

Filma “VMAJAKOVSKIJS” ir skatījums uz vēsturi caur tagadnes prizmu. Mākslinieki skatītāju priekšā pārtop par filmas varoņiem un ved Majakovska pasaulē, liekot izdzīvot autora mīlestības, radošuma un cilvēciskās drāmas. Filma ir starpnozaru projekta “ATLAS VMAJAKOVSKIS” centrālā daļa.

Biļetes uz seansu ir iespējams iegādāties šeit, vietu skaits ir ierobežots.

Kaņepes Kultūras centrs darbojas kopš 2012. gada, tā mērķis ir nodrošināt regulāru un augstvērtīgu kultūras notikumu norisi un pieejamību plašai auditorijai, kā arī veicināt jaunu un radošu ideju realizāciju. Centra rīkotajiem pasākumiem ir iespējams sekot sociālās tīklošanas vietnēs un mājaslapā.

Filmas treileris – šeit.

_________________________________________________

Valmieras teātris ar vairākām izrādēm viesosies Liepājā

DIEVS.DABA.DARBS

Valmieras teātris ar izrādēm “DIEVS.DABA.DARBS”, “Mīlestības testaments” un “Emmijas laime” viesosies Liepājas teātrī.
21. un 22. februārī režisora Jāņa Znotiņa izrāde bērniem “DIEVS.DABA.DARBS”, kas guvusi neviltotu skatītāju mīlestību. Tā aicina mazos skatītājus kopā ar Anneli izzināt,  kas ir Dievs Annelei un mums šodien? Kas ir daba Annelei un mums šodien? Kas ir darbs Annelei un mums šodien? Kas ir vecāki Annelei un mums šodien? To visu kopā piedzīvojot un iztēlojoties. Kopā spēlējoties. Kopā lasot. Kopā pasauli izzinot.
22. februāra vakarā skatītājiem būs iespēja noskatīties izrādi “Mīlestības testaments” Vara Braslas režijā. Čehu klasiķa Pāvela Kohouta 2003. gadā sarakstītais detektīvs ar nosaukumu “Eross” vēsta par kādu vasaras dienu Haidenreihu ģimenē. Režisors Varis Brasla šo lugu iestudē ar nosaukumu “Mīlestības testaments”, lai pētītu mīlestības dažādo dabu.
Viesizrādes Liepājā noslēgsies 23. februārī ar vienu no Valmieras teātra aizvadīto sezonu skatītāju pieprasītākajām un spēlētākajām izrādēm “Emmijas laime”. Izrāde Māras Ķimeles režijā iestudēta pēc Rainera Vernera Fasbindera “Bailes saēd dvēseli” scenārija motīviem.

Biļetes var iegādāties visās Biļešu paradīzes kasēs, internetā, kā arī Liepājas teātra kasē.

____________________________________________________

Nedēļas nogalē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina uz divu mākslas zinātnieku sarunām izstādē “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme” cikla “Dialogi” ietvaros

Piektdien, 8. februārī, plkst. 17.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā izstāžu zālē notiks tikšanās ar mākslas zinātnieku un grāmatas “Rīgas dzīvokļu “likumīgā” izlaupīšana 1944–1949” autoru Jāni Kalnaču, lai runātu par Otrā pasaules kara laikā zudušajiem portretiem. Savukārt, svētdien, 10. februārī, plkst. 12.00 vadošā Latvijas modernisma pētniece, mākslas zinātniece Dace Lamberga tiksies ar skatītājiem, lai kopā paraudzītos uz Latvijas portreta žanra attīstību 20.gs. pirmajā pusē.

Par mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača lekciju:
Otrais pasaules karš Latvijas kultūrai nesa daudz zaudējumu, atstājot traģiskas sekas arī mākslas vēsturē. Cīņās tika izpostītas daudzas Latvijas pilsētas, kara laikā gāja bojā vai zudusi liela daļa pilsoniskās sabiedrības mākslas, arī dodoties bēgļu gaitās, cilvēki parasti ņēma līdzi visvērtīgāko. Daudzi domāja savos mājokļos drīz atgriezties, vairumam tas neizdevās nekad. Šajos dzīvokļos un mājās apmetās citi, bet iepriekšējo iemītnieku iedzīve mainīja īpašniekus. Tikai atsevišķos gadījumos pamestajos dzīvokļos atstātās kultūras vērtības tika saglābtas no izvazāšanas un iznīcināšanas. Daļa nonākusi muzejos, arhīvos, bibliotēkās, daža glezna palika tādās ģimenēs, kuras mazāk cieta padomju okupācijas apstākļos. Tomēr ļoti daudzu mākslas darbu pēckara likteņi ir nezināmi.
Pateicoties Jāņa Kalnača neatlaidīgajam darbam, kas rezultējās grāmatā “Rīgas dzīvokļu “likumīgā” izlaupīšana 1944–1949”, no niecīgām informācijas lauskām, kas savāktas vienkopus grāmatā,  var beidzot uzskatāmi ieraudzīt, ja ne zaudētās mākslas kopskatu, tad vismaz sajust traģēdijas mērogu.
Izstādē “Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme” Jānis Kalnačs bija līdzautors ekspozīcijas sadaļai, kas stāsta par Otrā pasaules kara laikā zaudētiem portretiem. Tomēr, lai ļautu izstādes apmeklētājiem dziļāk ieskatīties šajā traģiskajā periodā, savā lekcijā “Zudušie porteti” Jānis Kalnačs pievērsīsies stāstiem gan par ļoti pazīstamām mākslas vērtībām un to likteņiem, gan par cilvēkiem, viņu iedzīvi un viņu šķiršanas traģēdiju.

Par mākslas zinātnieces Dr. art. Daces Lambergas lekciju:
Daudzpusīgi analizējot izstādē apskatāmo portretu klāstu, mākslas zinātniece kopā ar apmeklētājiem izstādē meklēs paralēles un atšķirības starp tradicionālistu un modernistu pieeju portretam, kā arī starp reprezentatīvo un psiholoģisko cilvēka attēlojumu glezniecībā, tēlniecībā un grafikā.

Stāstot par māksliniekiem un viņu modeļiem, Dace Lamberga parādīs, kā portretos atspoguļojas ne tikai atsevišķu cilvēku biogrāfijas, bet arī nacionāla identitāte, politiskie konteksti un nodevas ideoloģijām.

_________________________________________________

_________________________________________________

Februāra kultūras notikumi Latgales vēstniecībā GORS

Foto: Andrejs Vasjukevičs

Februāra sākumā uzstāsies Krievijas estrādes zvaigzne Jeļena Vaenga un turpinās aktieris Jefims Šifrins ar koncertprogrammu “Bez trompetēm un bungām”. Februārī viesosies Dailes teātris ar izrādi “Klusā daba ar resno puisēnu”, būs skatāms muzikāls uzvedums “Vilkam tāda dvēselīt’”. Mēneša noslēgumā svinēsim vienu no gada gaidītākajiem notikumiem Latgalē – jau vienpadsmito reizi notiks Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” balvu pasniegšanas ceremonija. Pirms ceremonijas norisināsies prāta spēles “Aļberts brauc gostūs pi Boņuka” un būs tikšanās ar mākslinieku Aigaru Bikši izstādē “A. Bikšes cīņas ar tukšumu”.

Plašāka informācija mājaslapā.

__________________________________________________

____________________________________________________

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atklājis video projekta Vienas gleznas stāsts otro kārtu”

24. janvārī Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) sadarbībā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš” atklāja izglītojoša video projekta “Vienas gleznas stāsts” otro kārtu.

Astoņas video mini sērijas iepazīstina ar mākslas darbiem, kas tapuši laika posmā pēc Otrā pasaules kara un ir aplūkojami muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā “Latvijas māksla 1945–1985”.   Projekta mērķis ir piedāvāt mūsdienīgu, izglītojošu izziņas materiālu mākslas entuziastiem, padarot mākslu vēl interesantāku un pieejamāku ikvienam.

Vairāk par projektu lasiet šeit.

__________________________________________________

Kultūras notikumi un izstādes Lūznavas muižā 2019. gada ziemā/pavasarī

Dažādu pasaules valstu sajūtas un iedvesma un lepošanās ar savējiem mākslā, literatūrā un mūzikā caurvīs Lūznavas muižas 2019. gada ziemas un pavasara notikumu un izstāžu sezonu. Notikumu vidū Vēsmas Ušpeles Santjago ceļa iedvesmotās gleznas, “Samba da Minha Terra” Brazīlijas skaņas, ieskatīšanās instagram pasaulē caur populārajiem zīmētajiem kaķiem, kapelas “Dziga” jaunais albums, Jolantas Gulbes-Paškevičas fadu mīlestība, Latgales lauki Aivja Pīzeļa darbos, Ivetas Ratinīkas dzeja un citi.

Literārās sarunas Lūznavas muižā turpināsies 7. aprīlī ar tikšanos ar Ivetu Ratinīku, kura ir divu dzejas grāmatu (“Rūgts” (2011) un “tikko & tikai” (2018)) autore, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja, literatūras pētniece un liberāla politiķe ar polemiskiem uzskatiem. Kā Ivetas pasniedzēja savulaik Rēzeknes Augstskolā profesore un sarunu vadītāja Ilga Šuplinska piebilst: “Joprojām atceros Ivetas spožo prātu, daudzos talantus, spēcīgo harizmu un prasmi atklāti paust savu pozīciju, viedokli. Eksistenciāli ironiskā, postmoderni abstraktā (arī absurdā) stila analizētāja, pieļauju, arī mācītāja skolēniem, bet pārsteidzoši liriska un sievišķīga dzejradītāja.” Lūznavas muižā būs piedzīvojama arī Ivetas Ratinīkas dzejas impresija “Sataustīt laiku”, kurā piedalās Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas studentu teātris “ĶerRA” Olgas Senkānes vadībā.

Plašāka informācija mājaslapā.

____________________________________________

Sākas ikgadējais muzikālais konkurss “Ineses Galantes talanti”

“Ineses Galantes fonds” un “Rietumu bankas labdarības fonds” paziņo par ikgadējā klasiskās mūzikas jauno izpildītāju konkursa “Ineses Galantes talanti” atklāšanu. Piedalīties prestižajā konkursā aicināti Latvijas vokālisti un mūziķi, kas spēlē taustiņinstrumentus, stīgu, pūšaminstrumentus vai sitaminstrumentus. Video pieteikumi un anketas jāiesniedz konkursa oficiālajā vietnē līdz 10. martam. Pieteikumus var iesniegt arī iepriekšējo gadu konkursu laureāti un dalībnieki. Piedalīšanās ir bez maksas.

Konkurss notiks divās kārtās: pirmajā kārtā žūrija vērtēs dalībnieku video pieteikumus – tieši šis formāts noteiks, kuri izpildītāji iekļūs finālā un cīnīsies par konkursa balvām. Konkursa finālisti tiks paziņoti 25.martā. No 1.aprīļa projekta oficiālajā vietnē sāksies publikas balsojums, kas noteikt uzvarētāju nominācijā “Publikas simpātija”. Konkursa otrais, noslēguma posms un laureātu apbalvošana notiks 12. maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Tradicionāli projektu atbalsta “Rietumu bankas labdarības fonds”. Pateicoties ražīgai konkursa patroneses, pasaulē populārās operdziedātājas Ineses Galantes un fonda valdes priekšsēdētājas Ingas Šīnas sadarbībai, konkurss Latvijai un pasaulei atklājis neskaitāmus spilgtus un talantīgus māksliniekus. Viņu vidū vijolniece Sabīna Sergejeva, kura kopā ar kvartetu veiksmīgi uzstājās Londonas Barbican Concert Hall, saksofonists Aigars Raumanis, “European Saxophone Forum 2018” GRAND PRIX, JVLMA un LMT galvenās balvas (2018) ieguvējs, vokāliste Marlēna Keine, kura jaunajā sezonā Latvijas Nacionālajā operā dziedās galveno lomu Pučīni operā “Bohēma”, un daudzi citi.

Konkurss “Ineses Galantes talanti” notiek ciešā sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējiem. Projekta organizatori ir izvirzījuši šādus mērķus: atklāt talantīgus jaunos izpildītājmāksliniekus, veicināt bērnu un jauniešu interesi par klasisko mūziku, atbalstīt jauno mūziķu profesionālo darbību, nodrošināt praktisku skatuves pieredzi, kā arī motivēt tos turpināt mācības izvēlētajā muzikālajā virzienā. Jau sešus gadus organizatoru komanda veiksmīgi paveic šos darbus: katru gadu konkursā piedalās līdz 300 jauno izpildītāju, aptuveni 70 000 klausītāju visā pasaulē tiešsaistē balso par saviem favorītiem, bet konkursa laureāti iekaro pasaules skatuves.

Konkursa “Ineses Galantes talanti 2019” žūrijā darbosies pieredzējuši pedagogi un profesionāli mūziķi: konkursa patronese Inese Galante, Toms Ostrovskis, Sergejs Jēgers, Dagnija Staķe, Andris Vecumnieks, Terēza Zīberte – Ījaba, Uldis Zilberts.

Plašāk par konkursa noteikumiem var lasīt oficiālajā vietnē.

_______________________________________________

Imanta Ziedoņa muzejs izsludina jaunrades konkursu “Ideju pavasaris” skolēniem

Jau trešo gadu pēc kārtas Imanta Ziedoņa muzejs izsludinājis jaunrades konkursu “Ideju pavasaris”, kura ietvaros šogad 9. līdz 12. klašu skolēni no visas Latvijas aicināti kļūt par izglītības satura veidotājiem un iesniegt savas idejas inovatīvai mācību stundai muzejā. Pieteikumus konkursam “Ideju pavasaris” iespējams iesniegt līdz 8. martam. Darbu autoriem būs iespēja īstenot savas idejas jau šajā pavasarī, aprīlī un maijā, sevis izvēlētajā Latvijas muzejā.

2019. gadā “Ideju pavasaris” aicina jauniešus doties uz muzejiem, lai radītu inovatīvu, izglītojošu un jauniešiem aktuālu saturu mācību stundai ārpus skolas telpām jeb “Stundai muzejā” kādā no Latvijas muzejiem. Vienlīdz svarīgi, lai piedāvātais risinājums ne tikai attēlotu Latvijā nozīmīgo un aktuālo, bet arī būtu vienaudžus iesaistošs, iedvesmotu apkārtējos līdzdarboties un iesaistīties stundas norisē.

Jaunrades konkurss “Ideju pavasaris” radīts ar mērķi modināt jauniešos radošumu caur darbu un paradoksiem — apvienojot šķietami nesavienojamo. Konkursā iespējams piedalīties un savu ideju īstenot gan individuāli, gan grupās līdz četriem cilvēkiem, turklāt dalībnieku skaits no vienas skolas vai klases ir neierobežots. Konkursa laikā izvēlētajiem labāko darbu autoriem būs iespēja ne vien īstenot savas idejas jau šajā pavasarī, aprīlī un maijā, sevis izvēlētajā Latvijas muzejā, bet arī piedalīties divu dienu radošajā vasaras nometnē Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos. Īpaša nometne paredzēta arī ideju izstrādē iesaistītajiem skolotājiem. Plašāka informācija un konkursa pieteikšanās anketa meklējama muzeja mājaslapā, tur atrodama arī plašāka informācija par “Ideju pavasari” .

________________________________________________

Aizvadītā gada pasaules nozīmīgāko mākslas notikumu topos ierindojas pašmāju Rīgas biennāle

Foto: Filips Šmits

Pirmās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA1) “Viss bija mūžīgs, līdz pārstāja tāds būt” atzinīgais novērtējums no mākslas profesionāļiem un starptautiskās preses bija pamanāms gan īsi pēc atklāšanas, gan visu biennāles norises laiku, 5 mēnešu garumā. Tomēr tikai tagad pasaules vadošie mākslas mediji,  apkopojuši 2018. gada nozīmīgākos un pārsteidzošākos mākslas notikumus. Šajās ietekmīgajās izlasēs vairākkārt izcelta arī RIBOCA1.

Vēsturiski un tradicionāli jau ierasto un zināmo mākslas tirgu, biennāļu un festivālu izlasēs RIBOCA1 vārds 2018. gadā ir izskanējis gana bieži, tomēr īpašs notikums ir to redzēt izceltu visu pasaules mākslas notikumu gada izvērtējumā. RIBOCA ir jaunpienācējs mākslas notikumu piesātinātajā kalendārā, un pirmajā norises gadā gūt šādu atzinību un uzmanību, nenoliedzami, ir pagodinoši.

Tā ASV bāzētais mākslas medijs Hyperallergic starp 20 aizvadītā gada nozīmīgākajiem mākslas notikumiem ir iekļāvis Rīgas biennāli līdztekus izstādēm, ko rīkojušas tādas ietekmīgas institūcijas kā: Amsterdamas Stedelijk, Londonas Tate Modern, Parīzes Palais de Tokyo un Žorža Pompidū mākslas centrs, Vīnes mākslas muzejas ar Brēgelim un viņa 450 gadu jubilejai veltīto darbu retrospekciju, kā arī Sanpaulu mākslas muzejs ar izstādi par Āfrikas tautu attīstību pēdējo sešu gadsimtu laikā.

Zināmākais un viens no vadošajiem mākslas portāliem, Artnet, kurš katru gadu sastāda dažādus topus un vērtē mākslas notikumos no dažādiem aspektiem, Rīgas biennāli ir pieminējis divos topos. Uzrunātie kritiķi uzsver, ka biennāles veiksmes faktoru veidoja trīs savstarpēji saistīti apstākļi: pirmkārt, kuratores Katerinas Gregos darbs un izvēlēto mākslinieku kopums, nebaidoties no mazāk zināmiem vārdiem, otrkārt, izstādes koncepts un tās rūpīgi izstrādātā navigācija un skaidrojums, kā arī, treškārt,  veiksmīgā lokāciju izvēle, kas ne tikai atsaucās uz izstādes tēmu, bet arī ļoti organiski atklājasasaisti ar Rīgas pilsētu un tās raksturu. Biennāles apskatu recenzenti noslēdz ar secinājumu: “Mūs tik ļoti aizrāva biennāles izstāde, ka savai kolekcijai iegādājāmies trīs izstādes darbus.”

Ne mazāk būtisks ir fakts, ka neskaitāmas publikācijas un recenzijas par Rīgas biennāli ir publicētas tādos vadošos pasaules medijos kā: Financial Times, BBC, Art-Review, Le Figaro, Culturetrip, Vogue un Harper’s Bazaar un daudzos citos. Pirmo vērienīgāko mākslas notikumu Baltijas reģionā ir atzinīgi novērtējusi ne tikai starptautiskā prese un mākslas profesionāļi, bet arī vietējā sabiedrība, kas kopumā ir pulcējusi vairāk nekā 55 000 apmeklētājus. Vienlaikus šī ir bijusi līdz šim visapmeklētākā laikmetīgās mākslas izstāde Latvijā.

Pateicoties biennālei, apmeklētājiem ir bijusi iespēja iepazīt 104 mākslinieku, to skaitā 10 mākslinieku kolektīvu, darbus un kopumā izstādes vadošās kuratores Katerinas Gregos un biennāles dibinātājas, komisāres Agnijas Mirgorodskas vadībā mākslinieki radījuši 141 mākslas darbu, tostarp arī 10 liela mēroga mākslas instalācijas pilsētvidē. Lai arī lielākā daļa mākslinieku (vismaz viena trešdaļa no Baltijas valstīm un gandrīz 70% no Baltijas jūras reģiona), kas uzaicināti piedalīties biennālē, ir dzimuši, dzīvo vai strādā Baltijas valstīs, tajā bija sastopami arī tādi pasaules vadošie mākslinieki kā: Trevors Paglens (ASV), Maikls Lendijs (Michael Landy, Apvienotā Karaliste), Sisela Tolosa (Sissel Tolaas, Norvēģija) un Ēriks Kesels (Erik Kessels, Nīderlande). Latviju pirmājā Rīgas biennālē pārstāvēja Andrejs Strokins, Andris Eglītis, Ēriks Apaļais, Kristaps Epners, Ieva Epnere, Ieva Balode, Katrīna Neiburga, tekstgrupa “Orbīta”, Paulis Liepa, Vladimirs Svetlovs un Diāna Tamane.

Plašāka informācija mājaslapā.

________________________________________

Ar vērtīgiem padomiem veiksmīga pasākuma organizēšanai tiek atklāta pieteikšanās Sarunu festivālam LAMPA

Foto: Juris Ross

No 15. janvāra, ikviens aicināts pieteikt savu pasākumu jau piektajam Sarunu festivālam LAMPA, kas 28. un 29. jūnijā ar spožām sarunām un spilgtām idejām izgaismos Cēsu pils parku. Par šī gada festivāla virstēmu izvirzīta drosme – kā attīstības priekšnoteikums, kas palīdz ne tikai indivīdam, bet arī sabiedrībai kopumā attīstīties, izvirzīt tālus, kopīgus mērķus, uzsākt ko jaunu un pieņemt nezināmā izaicinājumu.

Lai saruna būtu īsta un dziļa, nepieciešama drosme teikt, ko domā, ieklausīties viedoklī, kas ir atšķirīgs, pateikt “es nezinu” vai atzīt, ja esi kļūdījies. Būt atvērtam, godīgam un uzņemties atbildību par savām idejām. Latvijas 101. gadā Sarunu festivāla LAMPA pamatā ir pārliecība, ka mums vajadzīga drosmīga saruna par Latvijas nākotni, kur loma ir mums katram un visiem kopā.

“LAMPA iestājas par būtiskām sarunām, kas sniedzas tālāk par vispārzināmo. Tāpēc, izvirzot drosmi kā festivāla vadmotīvu, mēs sakām “nē” seklām runām un blāvām vīzijām, kas iemidzina uzmanību un vairo apātiju. Festivāla dalībniekiem tas nozīmē drosmīgu tēmu izvēli, sarunu biedru atklātību un dažādus viedokļus, kuros ieklausīties. Lai viedokļu dažādība turpinātu plaukt, LAMPAi iedegoties arvien spožāk, aicinām ikvienu piedalīties tās organizēšanā. Pieteikt savu pasākumu programmu aicināti visi, kam tuvas LAMPA vērtības, sava un sabiedrības redzesloka paplašināšana,” aicina Sarunu Festivāla LAMPA direktore Ieva Morica.

Savus pasākumus festivāla programmai var pieteikt ikviens, kam ir, ko teikt – gan indivīdi, gan privātā, valsts un nevalstiskā sektora organizācijas. Pasākuma tēmas izvēlē nav ierobežojumu, formāts ir brīvs un pakļauts tikai organizatora domas lidojumam – no nopietnām sarunām, izzinošām darbnīcām un spraigām diskusijām līdz teātra spēlēm un domu rosinošām instalācijām. Tā kā festivāla pasākumu skaits ir ierobežots, visi pieteikumi tiks vērtēti konkursa kārtībā atbilstoši Sarunu festivāla LAMPA manifestam un pasākuma kritērijiem. Savukārt, lai pasākums ne tikai atbilstu nosacījumiem, bet arī izdotos tieši tāds, kā iecerēts, 15. janvārī ar Vācijas Federālās Ārlietu ministrijas atbalstu klajā laista īpaša padomu rokasgrāmata “Ieteikumi demokrātisku pasākumu rīkošanā”, kur autori Anete Konste un Jānis Joņevs aprakstījuši, kā nospraust mērķi, apzināt savu auditoriju, izvēlēties atbilstošu pasākuma formātu, uzrakstīt labu scenāriju un iegūt sabiedrības uzmanību.

Sarunu festivāls ir nekomerciāls, un tā apmeklētājiem ieeja ir bez maksas. Festivāla izmaksas tiek segtas no ziedojumiem, grantiem un pasākumu rīkotāju līdzmaksājumiem. Tomēr arī šogad festivāla rīkotāji un atbalstītāji piedāvā stipendijas līdzmaksājuma segšanai, kas stipendijas ieguvējam nodrošina iespēju piedalīties LAMPĀ bez maksas. Festivāla izglītības satura patrons Swedbank Latvija, aicinot veidot saturu par un ap mūsdienīgu izglītību, piedāvā līdzmaksājumu stipendijas ar izglītības jomu saistītiem pasākumiem. Vācijas Federālās Ārlietu ministrijas līdzmaksājuma stipendijai aicinātas pieteikties biedrības un nodibinājumi, kuru veidotie pasākumi veltīti pilsoniskās sabiedrības tēmai. Savukārt Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS līdzmaksājumu stipendijām var pieteikties tikai indivīdi, kuru pasākumi veidoti par citām tēmām.

Sīkāka informācija un pasākuma pieteikšanas anketa meklējama festivāla mājaslapā.

___________________________________________________

_________________________________________

101 daina Latvijas simtgadei

31. janvārī plkst. 18.00 Krišjāņa Barona muzejā (Krišjāņa Barona iela 3–5) tiksies projekta „101 daina” veidotāji, atbalstītāji, teicēji. Būs iespēja uzzināt par projekta tapšanu un, protams, sadziedāties!

“101 daina Latvijas simtgadē ” – tā sauc dāvanu Latvijai, kurā var piedalīties ikviens cilvēks, kuram Latvija ir mīļa, svarīga un vislabākā.

Darba idejas autors Jānis Dambītis teic, ka doma par dainu daudzināšanu mūsdienīgā veidā jeb “atkaliedzīvināšanu” viņam radusies pirms 7 gadiem, veidojot dāvanu, – albumu par Latviju viņa svētībai Dalailamam –, kā arī redzot, cik labi mūsu visu aktīvajā ikdienā dzīvo latviskās spēka zīmes: Jumītis, Māras zīme, Saules krusts, Ugunskrusts, Austras koks u.c.  Tās visas redzamas kā dizaina elementi mūsdienu sadzīvē, kā arī stila lietās. Trīs gadi pagāja, dainas izlasot un pēc tam izveidojot 105 dainu izlasi. Dainas ir sarindotas gan saskanīgi, gan secībā – vērtības, pasaules kārtība, satikšanās, dzimšana, dzīve, nāve un atkal dzimšana, atspoguļojot arī gadskārtu tradīcijas. Īpaši  autors iedvesmojies no Valda Celma, Imanta Ziedoņa un no satiktajiem, mīļajiem un gudrajiem Latvijas cilvēkiem visapkārt.

“Dainās ir iekodēts tāds gaišums! Es ļoti vēlos, lai šis darbs ir impulss, kas liks dainām iemirdzēties mūsu dzīvēs aizvien spožāk. Tas ir mūsu paaudzes pienākums atrast mums svarīgās dainas un daudzināt tās, kā arī radīt jaunas. Dainu dzīvesgudrībā ir visi uztveres līmeņi. Visi likteņa notikumi, labestība, cilvēcīgums, humors un visas sajūtas. Aicinu atrast (vai varbūt – atcerēties bērnībā omītes skaitīto?) savu vismīļāko četrrindīti un parādīt to visiem.” aicina Jānis Dambītis.

31. janvārī plkst.18.00 Krišjāņa Barona muzejā tiksies projekta „101 daina” veidotāji, atbalstītāji, teicēji. Būs iespēja uzzināt par projekta tapšanu un, protams, sadziedāties!

Vairāk informācijas mājaslapā.

___________________________________________

Vadima Markeviča izstāde “Saruna par sevi”

Vadims Markevičs. Jāņogas. 2014, smilšpapīrs, pastelis, 25 x 19 cm

Līdz 2. martam Kultūra centra Grata JJ galerijas MuseumLV pirmajā stāvā apskatāma Vadima Markeviča izstāde “Saruna par sevi”

Izstādē būs redzami hiperreālistiski eļlas gleznojumi un pasteļi, kas tapuši pēdējo gadu laikā. Savā glezniecībā Vadims pievērsies gaismas īpašību pētījumiem. Mākslinieku interesē optika – šīs zinātnes pielietojums viņa mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu kontekstā. Viena no iecienītākajām Markeviča tēmām ir ziedi, bet mākslinieks ir pievērsies arī reālistisku portretu glezniecībai un veido dekoratīvas, sirreālistiskas kompozīcijas.

“Es stāstu skatītājam par sevi, ar juveliera precizitāti veidojot mākslas darbu, iepazīstot lietu būtību, pētot to dabu un matēriju. Krāsas fizikālo ipašību un faktūru pārzināšana atklāj tēlu, jūtu un noskaņu materializācijas iespējas”, par saviem darbiem saka mākslinieks.

Vadims Markevičs ir dzimis Rīgā, 1969. gadā, pašlaik dzīvo un strādā Liepājā, bet māksliniecisko izglītibu ieguvis St. Pēterburgā, kur studējis arī restaurāciju un ietekmējies no vecmeistaru – īpaši holandiešu, glezniecības. Uzmanība pret detaļām, klasiskās glezniecības tehnikas izmantojums un daba kā galvenais iedvesmas avots raksturo mākslinieka darbus. Liepājā Markevičs ir pazīstams arī kā mākslas pedagogs, vadot savu studiju, meistars palīdzējis apgūt klasiskās zīmēšanas un glezniecības pamatus daudziem mākslas mīļotājiem.

Iepriekšējo reizi rīdziniekiem bija iespēja skatīt Vadima darbus 2005. gadā. Šādu smalki izstrādātu mākslas darbu radīšana ir ļoti laikietilpīgs process, tāpēc aicinām izmantot unikālu iespēju vienkopus aplūkot Vadima Markeviča vairāku gadu darba rezultātu.

_____________________________________

Mākslas vēstures pēcpusdiena MODERNISMA LABORATORIJA: Māksla kā karikatūras objekts Latvijā un Eiropā

Otrdien, 2019. gada 29. janvārī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) aicina uz mākslas vēstures pēcpusdienu “Modernisma laboratorija”, kurā Dr. art. Nataļja Jevsejeva pastāstīs par to, kā jaunie mākslas stili ir kalpojuši par karikatūras objektiem – ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā.

Latvijas valsts simtgades izstādes “PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme” sadaļa “Portrets ar smaidu. Šarži un karikatūras Latvijā. 20. gadsimts”, kas šobrīd skatāma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, ir veltīta Latvijas mākslinieku-karikatūristu darbībai simt gados. Atklājot jauno sezonu, “Modernisma laboratorijā” kopā ar mākslas zinātnieci Dr. art. Nataļju Jevsejevu pētīsim mākslu kā karikatūras objektu Latvijas un Eiropas autoru daiļradē.

Karikatūra visos laikos ļoti jūtīgi reaģējusi uz vizuālās valodas un stilu izmaiņām. Par dzēlīgu satīru objektu jau 19. gadsimtā bieži kļuva impresionisms, bet 20. gadsimtā – modernā māksla. Modernisma gadījumā kritika bija tik asa, ka karikatūristus šajā kontekstā dažkārt pat tēlaini sauca par “velna advokātiem”, kuri bremzēja jauno virzienu attīstību un mēģināja sabiedrībā veidot negatīvu reakciju pret tiem.

Līdzīgi notika arī 20. gadsimta 20. gados Latvijā, kad prese kļuva par kaujas lauku akadēmiski ievirzītiem māksliniekiem un modernistiem. Konflikta epicentrā ar jaunajiem latviešu modernistiem, Rīgas mākslinieku grupas biedriem, nonāca Jānis Roberts Tillbergs (1880–1972) un Rihards Zariņš (1869–1939). Ja glezniecībā un teorētiskajos uzskatos šī konfrontācija ir bijusi principiāla un nepārvarama, tad karikatūras žanrā, kurā sevi šajā laikā aktīvi realizēja abas konfliktā iesaistītās puses, atšķirības nav tik pamanāmas un izpaužas vairāk saturā, nekā formā.

Plašāk par projektu lasiet LNMM mājas lapā.

__________________________________________________

Kinoteātrī “Splendid Palace” no 25. janvāra līdz 31. janvārim  

2019. gadā ar vēl nebijušu kinolektoriju klasiskā kino cienītājus priecēs kinoteātris “Splendid Palace”, aicinot baudīt brīvību, romantiku, spriedzi un piedzīvojumus road movie žanra desmit izcilākajās filmās. Pirmais no “Desmit izciliem kino ceļojumiem” gaidāms 29. janvārī plkst. 19.00 ar 90. gadu road movie ikonu, režisora Deivida Linča filmu “Mežonīgie sirdī” (Wild at Heart). 25. janvārī plkst. 19.00 kinoteātrī būs iespēja noskatīties dokumentālo filmu “Pēdējais valsis” par leģendāro personību kino pasaulē un mūzikā – komponistu Oļegu Kravajčuku. Senioru seansā 29. janvārī plkst. 13.00 demonstrēsim Džuliana Šnābela filmu “Van Gogs. Pie mūžības vārtiem”. Ieeja senioriem – 3.50 EUR! 30. janvārī plkst. 19.00 pirmizrādi piedzīvos režisora Edmunda Jansona un studijas “Atom Art” animācijas filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”. Animācijas filma ir aizraujošs piedzīvojumu stāsts par neparastu draudzību starp runājošiem suņiem un bērniem, kuri tic brīnumiem un nebaidās uzdrīkstēties. 26. janvārī plkst. 12.00 kino seanss pašiem mazākajiem – ģimenes piedzīvojumu spēlfilmu “Vecā dārza noslēpums”. Režisori: Olafs Okonovs, Gunita Groša. Nedēļā no 25. janvāra kinoteātrī “Splendid Palace” būs skatāmas vairākas jaunas filmas: ungāru režisora Lāslo Nemeša otrā pilnmetrāžas filma “Saulriets” (Sunset); pieredzes bagātā režisora Pītera Farelli (“Stulbs un vēl stulbāks”, “Šis un tas par Mēriju”) jaunākā filma “Ceļvedis” (Green Book), kurā galvenās lomas atveido divi izcili aktieri – “Oskara” balvas nominants Vigo Mortensens (“Austrumu solījumi”) un “Oskara” balvas ieguvējs Maheršala Alī (“Mēnessgaisma”); režisoru Olafa Okonova un Gunitas Grošas ģimenes piedzīvojumu spēlfilma “Vecā dārza noslēpums”. Kinoteātris “Splendid Palace” turpina demonstrēt: režisora Džuliana Šnābela (Julian Schnabel) jaunākā filma “Van Gogs. Pie mūžības vārtiem” (“At Eternity’s Gate”); “Jaunības” un “Jaunā pāvesta” režisora Paolo Sorrentīno jaunā filma “Silvio” (Loro); Holivudas kino veterāna Klinta Īstvuda (“Sallijs”) jaunāko filmu “Narkokurjers” (The Mule); 2018 Kannu kinofestivāla balvas nominācijā “Labākais režisors” ieguvēju – “Aukstais karš”; pārpratumu komēdiju “Homo Novus”; režisora Braiena Singera filmu “Bohēmista rapsodij”. 31. janvārī plkst. 19.00 Rūdolfs Kugrēns aicina uz savu piekto soloizrādi ar nosaukumu “Plezīrs!”. Pēdējā iespēja noskatīties “Zelta palmas zara” ieguvēja filma “Zaglēni” (Shoplifters) un Dāvja Sīmaņa spēlfilmu “Tēvs nakts”!

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!