Nacionālajā Kino centrā šobrīd norisinās 2017. gada filmu ražošanas projektu konkurss, un šī konkursa publiskā sastāvdaļa ir filmu projektu prezentācijas, kuras var apmeklēt jebkurš interesents. Šogad dokumentālo filmu un animācijas projekti tiks prezentēti 27. martā, spēlfilmu projekti – 28. martā.
Uz filmu projektu publiskajām prezentācijām tiek aicināti visi jaunie projekti, kas pieteikti 2016. gada konkursam un atbilst administratīvās vērtēšanas kritērijiem. Projektu prezentācijas norisināsies š.g. 27. martā no 10:00 (dokumentālo un animācijas filmu projektiem) un 28. martā no 11:00 (spēlfilmu projektiem) kinoteātra „Splendid Palace” multifunkcionālajā telpā “Film Noir”, Rīgā, Elizabetes ielā 61.
Publiskajās prezentācijās projektus vērtēs NKC filmu ekspertu komisijas, spēlfilmu eksperti ir Pēteris Krilovs, Atis Amoliņš, Uldis Dimiševskis, dokumentālo filmu eksperti – Daira Āboliņa, Andris Gauja, Kristīne Matīsa, animācijas eksperti – Bruno Aščuks, Anna Zača, Kristīne Matīsa.
Informācija par filmu ražošanas konkursiem: Uldis Dimiševskis – 67358862, uldis.dimisevskis@nkc.gov.lv Plašāka informācija – šeit.
Piektdien, 2017. gada 31. martā, plkst. 17.30 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Rīgā, Skārņu ielā 10/20) aicina uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas audzēkņu saksofonu kvarteta bezmaksas koncertu.
Koncertprogramma veidota, izvēloties dažādu laikmetu un žanru mūziku, tādējādi akcentējot saksofonu kvarteta tembrālā skanējuma daudzveidību. To varēs baudīt gan draiskās baroka laikmeta kompozīcijās, gan trausli dziedošā latviešu garīgajā mūzikā, gan smeldzīgi dejiskās Astora Pjacollas (Astor Piazzolla, 1921–1992) melodiju tik ļoti pazīstamajās intonācijās, gan džezīgās tēmās Nika Gothama (Nic Gotham, 1959–2013) skaņdarbā “Uzniršana”.
Kvartetā ir apvienojušies Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Arta Sīmaņa saksofona klases četri mērķtiecīgi audzēkņi: II semestra students Rūdolfs Rubenis (tenora saksofons), VIII semestra studenti Baiba Tilhena (baritona saksofons), Gundars Kokins (alta saksofons) un maģistrante Katrīna Kivleniece (soprāna saksofons).
Uzziņas pie Annas Dzenes, zvanot pa tālruni (+371) 67 222235 vai rakstot uz e-pastu Anna.Dzene@lnmm.lv. Plašāka informācija mājaslapā.
Otrdien, 2017. gada 28. martā, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) aicina uz jaunās sezonas atklāšanas mākslas vēstures pēcpusdienu “Modernisma laboratorija”, kurā ar lekciju par leģendārā krievu kolekcionāra Sergeja Ščukina krājuma nozīmi 20. gadsimta sākuma mākslinieku tapšanā uzstāsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore, mākslas zinātniece Mag. art. Irēna Bužinska.
Sergeja Ščukina portrets. 1915. Audekls, eļļa. Muzeja “Valsts Ermitāža” kolekcija.
Mūzikas istaba Trubecku pilī – krievu kolekcionāra Sergeja Ščukina savrupmājā Maskavā. Pie sienām redzami Edgara Degā, Morisa Denī un Anrī Ruso darbi. 1914.
Pasaules mākslas vēsturē parasti tiek pieminēti mākslinieku ceļojumi, muzeju apskates, kuras ir bijušas ļoti svarīgas jaunā autora radošā rokraksta veidošanā un atstājušas lielu iespaidu uz viņa daiļrades tālāko attīstību. 20. gadsimta sākumā par tādu obligātu apmeklējuma vietu kļuva Maskavas tekstila rūpnieka Sergeja Ščukina (Сергей Иванович Щукин, 1854–1936) privātā kolekcija, kurai tika iepirkti nevis krievu, bet gan franču mākslinieku darbi.
Mākslas zinātnieces Mag. art. Irēnas Bužinskas lekcija piedāvā brīnišķīgu iespēju vairāk uzzināt par Sergeju Ščukinu, viņa unikālā krājuma vēsturi un nozīmīgākajiem meistardarbiem. Tāpat pasākuma gaitā dalībnieki noskaidros, kā franču glezniecības tendences atbalsojās vairāku krievu un latviešu mākslinieku-modernistu daiļradē.
Lekcija notiks krievu valodā. Nepieciešamības gadījumā iespējams nodrošināt sinhrono tulkojumu latviešu valodā. Biļešu cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR. Pirms lekcijas apmeklētāji var iepazīties ar muzeja jauno ekspozīciju – izstādi “Vārds sievietei. Aleksandras Beļcovas darbi Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā”. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots. Plašāka informācija mājas lapā.
Starptautiskajā Teātra dienā, 27. martā plkst. 15:30 Eduarda Smiļģa Teātra muzejā norisināsies Teātra dienas balvu pasniegšanas ceremonija, ko ik gadu rīko Latvijas Teātra darbinieku savienība sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.
Lilitas Bērziņas balvu šogad saņems Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise JEKATERINA FROLOVA. Harija Liepiņa balvu saņems Jaunā Rīgas teātra aktieris ANDRIS KEIŠS. Helēnas Tangijevas – Birznieces balvu Latvijas Profesionālā Baleta asociācija šogad pasniegs baleta māksliniecei INĀRAI ĀBELEI – CERAI. Laureātus sveiks iepriekšējo gadu balvu laureāti, draugi un kolēģi, kā arī laureātiem tiks pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotas goda zīmes – ordeņi. Vairāk lasiet šeit.
Sestdien, 2017. gada 25. martā, plkst. 15.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) un mākslas zinātniece, izstādes “Vārds sievietei” kuratore Dr. art. Nataļja Jevsejeva aicina uz “Sarunu muzejā” un izzinošu pastaigu pa jauno ekspozīciju, veltītu gleznotājai Aleksandrai Beļcovai.
Foto: Normunds Brasliņš
Šogad, kad tiek atzīmēta ievērojamās Latvijas mākslinieces Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) 125. gadadiena, R. Sutas un A. Beļcovas muzejs sagatavojis trīs izstādes, katra no kurām ļaus atklāt kādu interesantu lappusi autores radošajā un personīgajā biogrāfijā, padziļināti pētīt viņas dailŗades tēmas un tēlus.
Aleksandra Beļcova bija gan apburoša un eleganta dāma, gan moderna un emancipēta sava laika sieviete, gan viena no pirmajām profesionālajām māksliniecēm Latvijā, kuras 20. gadsimta 20.–30. gadu darbiem – kubistiskajām ainavām, konstruktīvajām klusajām dabām, portretiem un “Baltars” porcelāna apgleznojumiem – piemīt augsta mākslinieciskā kvalitāte un risinājuma savdabība.
Aleksandra Beļcova dzīvē bija pretstats savam vīram Romanam Sutam (1896–1944). Ja enerģiskais Suta bija liels stāstnieks, tad izsmalcinātā Beļcova – kautrīga klusētāja. Tieši tāpēc pirmajai ekspozīcijai, kas atklāj jubilejas izstāžu sēriju, dots nosaukums “Vārds sievietei”, norādot uz to, ka vismaz tās norises laikā gleznotāja vairs neklusēs un būs tā, kura caur pašas mākslas darbiem droši un nepārprotami runās un tiks sadzirdēta.
“Sarunā muzejā” ar izstādes kuratori Dr. art. Nataļju Jevsejevu apmeklētāji uzzinās par Aleksandras Beļcovas dzīvi un daiļradi, personības kvalitātēm, kas stiprināja viņas iekšējās pozīcijas, un nozīmīgākajiem darbiem, kas nodrošināja gleznotājai stabilu vietu Latvijas mākslas vēsturē.
Aleksandra Beļcova nodzīvoja ilgu mūžu – 89 gadus un aktīvi nodarbojās ar mākslu līdz pēdējiem dzīves gadiem. Savos darbos viņa centās iet kopsolī ar laiku, izmēģināja daudzus stilus un virzienus, tomēr vienmēr saglabāja sev būtiskāko – pietāti, cieņu, smalkjūtību pret attēloto – vai tas būtu portretētais cilvēks, ainava vai klusā daba.
“Sarunas” dalībniekiem būs iespēja ieraudzīt ne tikai autores modernisma posma šedevrus – gleznas, zīmējumus, apgleznotos porcelāna traukus, bet arī 30. gadu Parīzes skolas mākslinieku iespaidā radītos gleznojumus un padomju laika kompozīcijas. Iepazīšanos ar retrospekciju papildinās stāsts par aplūkojamo eksponātu tapšanas vēsturi un atsevišķiem mazāk zināmajiem Aleksandras Beļcovas biogrāfijas faktiem, kas tā vai citādi ietekmēja konkrētu darbu ideju, sižetu izvēli, meistares rokrakstu un stilistiku.
Pasākuma laikā varēs noskatīties 1972. gada kinožurnāla “Māksla” ierakstu, kurā ir filmēta Aleksandras Beļcovas 80. jubileja un redzama pati māksliniece.
Otrā tikšanās ar mākslas zinātnieci Nataļju Jevsejevu izstādē “Vārds sievietei” notiks 1. aprīlī plkst. 15.00 krievu valodā.
Uz “Sarunām” Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens! Dalības maksa: pieaugušajiem – 2,00 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,00 EUR, skolēniem – 0,50 EUR. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ir ierobežots.
Izstāde būs atvērta līdz 9. septembrim. Plašāk par projektu lasiet LNMM mājas lapā.
23. martā plkst. 20.00 kultūrvietā “Hāgenskalna komūna” notiks dzejnieces un rakstnieces Andras Manfeldes lasījumi.
Par savu uzstāšanos Andra Manfelde saka: “Reiz Eduarda Smiļģa ielā 23, sēžot pie apaļā virtuves galda un vērojot bomžus krāmējamies miskastē, es izveidoju divas mapes – vienā bija “Tranšejas dievi rok” manuskripts, otrā – “Adata”. 23. martā “Hāgenskalna komūnā” es nolasīšu septiņus Āgenskalnā sarakstītus dzejoļus un pastāstīšu par trīspadsmit gadu ceļu līdz “Virsnieku sievām”.”
Pārdaugavā, Āgenskalna centrā, jau vairāk kā pirms gada radās komūnbārs “Hāgenskalna komūna”. Viens no “Hāgenskalna komūnas” mērķiem ir radīt vidi, lai Pārdaugavas apkaimē dzīvojošie domu un sajūtu līdzinieki varētu regulāri tikties un kvalitatīvi atpūsties, ne tikai baudot dzērienus un ēdienus, bet arī dzeju un mākslu. Tā radās “Hāgenskalna komūnas” dzejas un literārie vakari.
23. martā sāksies biļešu iepriekšpārdošana uz Dailes teātra izrādēm maijā un jūnijā, kad paredzētas pirmizrādes “Karmena” Lielajā zālē, “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” Mazajā zālē, “Pielūdzēja Nr.1” un “Uzvarētājs var būt tikai viens” Kamerzālē, kā arī koncerts “Spanovska ballīte – 3.sērija” sezonas noslēgumā un balle pēc pēdējā koncerta.
Lietuviešu režisors Rolands Atkočūns iestudēs Prospēra Merimē “Karmenu” – pirmizrāde 26. maijā. Karstajā Spānijā brīvību mīlošā čigāniete Karmena savaldzina kavalēristu basku Hosē, ievilinot viņu bīstamajā kontrabandistu dzīvē. Karmenas un Hosē kaislīgais mīlas stāsts ir īss un liktenīgs. Viņiem nav nākotnes, viss notiek vienīgi šeit un tagad. Mīlestība un nāve ir cieši līdzās. Kā tauriņš Karmena lido uz uguns liesmām, zinot, ka apdedzināsies un ne mirkli to nenožēlojot. Viņa tik ļoti ienīst nebrīvi, ka gatava maksāt ar savu dzīvību. Savu slaveno noveli „Karmena” Prospērs Merimē sarakstījis 1845. gadā. Titullomā būs Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Hosē – Artūrs Skrastiņš, Mikaēla – Kristīne Nevarauska, Toreadors – Dainis Grūbe, pārējās lomās – Pēteris Liepiņš, Lelde Dreimane, Artis Robežnieks, Ērika Eglija, Vita Vārpiņa, Anete Krasovska, Aija Dzērve, Gints Grāvelis, Mārtiņš Počs, Gints Andžāns, Mārtiņš Upenieks, Kaspars Zāle, Artūrs Dīcis, Pēteris Gaudiņš, Aldis Siliņš un Edijs Zalaks.
Mazajā zālē režisore Laura Groza-Ķibere iestudēs Tenesija Viljamsa lugu “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” (pirmizrāde – 25. maijā). Bagātā uzņēmēja Lielā Tēta ģimene ir sapulcējusies kopā, lai nosvinētu ģimenes galvas dzimšanas dienas svinības. Viesībām tiešām ir iemesls – Lielais Tētis ir uzzinājis labus jaunumus par savu veselību, kas lika raizēties visai ģimenei. Tādai ģimenei, kurā viss ir meli un visi ir meļi… Satumstot maigajai Amerikas Dienvidu naktij, viņiem visiem kopā un katram atsevišķi nākas saskarties ar tām duļķēm, kas nosēdušās neizrunāto problēmu bezdibeņos. Lielā Tēta dēls Briks ar savu vienaldzību un alkoholismu jau reiz ir izraisījis kādu traģēdiju. Viņa sieva – skaistā „Kaķene” Megija – ir apņēmības pilna melus padarīt par patiesību. Vai nebūtu smieklīgi, ja tā izrādītos patiesība? „Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” ir viens no pazīstamākajiem Tenesija Viljamsa darbiem un viņa paša mīļākā luga, kas ieguvusi Pulicera prēmiju dramaturģijā (1955). Lomas atveidos Rēzija Kalniņa, Juris Žagars, Ilze Vazdika, Āris Rozentāls, Ieva Segliņa, Lauris Dzelzītis, kā arī Kārlis Pārups un Paula Pārupa. Luga „Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” tiek izrādīta saskaņā ar vienošanos ar „The University of the South”, Sewanee, Tennessee”.
Kamerzālē 14.maijā notiks pirmizrāde “Pielūdzēja Nr.1” – Venta Vīnberga dramatizējums, iedvesmojoties no Stīvena Kinga, ko iestudēs Gundars Silakaktiņš. Kāda slavena rakstnieka un bestselleru autora spalvai pieder romānu sērija par Viktorijas laiku varoni. Tikai viņam pašam no šīs varones jau nāk vēmiens. Kad kādu dienu rakstnieks cieš auto avārijā, viņu izglābj bijusī medmāsa, kura ir viņa romānu kaislīgākā fane. Medmāsa pārved rakstnieku uz savām mājām un piespiež sarakstīt jaunu grāmatu par savu mīļāko varoni – tādu, kas būtu veltīta vienīgi viņai. Kad rakstnieks to pabeigs… „Pielūdzēja Nr. 1” ir psiholoģiskais trilleris, kas apliecina, ka vislielākās šausmas mīt cilvēka prātā. Īpaši tad, ja tas saslimis. Lomās būs Indra Briķe un Lauris Subatnieks.
Savukārt vācu režisors Franks Hoiels Kamerzālē iestudēs Ivo Brieža lugu “Uzvarētājs var būt tikai viens”. Šajā pasaulē pozīcijas nemainās gadiem ilgi un ierakumi jau tiek dēvēti par mājām. Aklums un bezdarbība ir pieņemta kā normālība. Mēs grimstam nespējas purvā, mūs saēd komforts un melanholija. Tāpēc ir jārada jauns ierocis, kas satrieks ienaidnieku lupatu lēveros. Uzvarētājs var būt tikai viens. Tāpēc par katru cenu jābūt oriģinālam. Ir jāsāk apelēt pie cilvēka pašcieņas un skaistuma ideāliem. Vidusceļa nav, jo tas būtu viduvējību ceļš. Lomas atveidos Ivars Auziņš, Sarmīte Rubule, Juris Bartkevičs un Dārta Daneviča. Pirmizrāde paredzēta 28. maijā.
Dailes teātris sezonu noslēgs ar koncertu “Spanovska ballīte – 3. sērija”. Tajā aktieri atkal satiksies jautrā ballītē. No smiekliem līdz nopietnībai un atkal atpakaļ… Protams, ekskluzīvi – tikai 3 koncertos 15., 16. un 17. jūnijā! Pēc pēdējā koncerta – sezonas slēgšanas balle! Koncertā piedalīsies Olga Dreģe, Rēzija Kalniņa, Sarmīte Rubule, Aija Dzērve, Ērika Eglija, Inita Sondore, Ieva Segliņa, Lelde Dreimane, Anete Krasovska, Ieva Florence, Juris Strenga, Pēteris Liepiņš, Artis Robežnieks, Gints Grāvelis, Lauris Subatnieks, Aldis Siliņš, Gints Andžāns, Kaspars Zāle, Mārtiņš Upenieks, Edijs Zalaks un Niklāvs Kurpnieks. Koncerta veidotāju radošā grupa ir Intars Rešetins, Juris Vaivods, Kristaps Skulte, Anna Heinrihsone un Inga Krasovska.
Maija piedāvājums par īpašo cenu būs izrāde “Trīs māsas” 12. maijā, kad biļešu cenas būs 5 un 7 EUR. 2.maijā pēdējo reizi tiks spēlēta izrāde “Lielā melu burtnīca”, bet 7. maijā – “Ja tevis vairs nebūtu”.
Ceturtdien, 2017. gada 23. martā, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) notiks izstādes “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā” kuratores, mākslas zinātnieces Dr. art. Elitas Ansones lekcija “Kurš ir un kurš nav hiperreālists?”.
Mākslas zinātniece Dr. art. Elita Ansone atzīst, ka Latvijas mākslā pilnīgi tīru hiperreālisma paraugu nav daudz, taču ir vismaz četri gleznotāji, kuri savā daiļradē konsekventi kultivē fotogrāfijas estētiku. Tie ir Imants Lancmanis, Līga Purmale, Miervaldis Polis, kas reprezentē pirmo latviešu hiperreālistu paaudzi, un Ritums Ivanovs kā jaunākā laikposma pārstāvis. Kopumā izstādei atlasīti 54 autoru 170 darbi, aptverot periodu no 1967. līdz 2017. gadam. Virziena evolūcija Latvijā tiek analizēta no paplašinātas perspektīvas, meklējot līdzības un paralēles ar stila klasiskajiem paraugiem Rietumu mākslā, ik pa laikam uzdodot jautājumu: vai tas ir hiperreālisms?
Hiperreālisma uzplaukums Latvijā 20. gadsimta 70. gados notika vienlaicīgi ar fotoreālisma – ASV dzimušā virziena – izplatīšanos Eiropā, kur tas ieguva nosaukumu “hiperreālisms”. Ja Amerikā un Rietumeiropas valstīs hiperreālisms bija loģisks pavērsiens pēc jau pārāk ilgi dominējušā abstraktā ekspresionisma, tad Latvijā tā bija reakcija uz sociālistisko modernismu, kas iezīmēja postmodernisma ienākšanu. Tieši tāpēc lekcijā izstādes kuratore plāno aplūkot un interpretēt Latvijas mākslas piemērus nevis kā lokālus, hermētiskus un no pasaules nošķirtus faktus, bet gan plašāk, pievēršoties Rietumu kultūras kontekstam.
Foto un hiperreālisms ir sava veida Rietumu modernās dzīves produkti. 20. gadsimta 60. gadu vidū, īpaši ASV mākslā, parādījās darbi, kas tapa, pārnesot fotogrāfijās fiksētu realitāti uz audekliem. Eiropu pārsteidza amerikāņu krāsainā ikdiena un patērētāju sabiedrības labumi. Reālistiski tvertie palielinātie portreti, cilvēki pilsētu ielās, veikalu vitrīnas, mašīnu bamperu un spārnu pulējums tuvplānos, motociklu spožās hromētās detaļas, krāsainās rotaļlietas, mirdzošie trauki, ēdieni un galda piederumi, neona reklāmas, restorāni un benzīntanki, telefonbūdas un reklāmas stabi – amerikāņu dzīvesveida klišejas un banālie sižeti izrādījās ļoti pateicīga un iedvesmojoša viela radošajām pārdomām otrpus okeānam.
Padomju Latvijā Rietumu fetiši bija izteikts deficīts un latviešu hiperreālistu darbos parādījās fragmentāri, dažkārt stilam netipiskās krāsu variācijās un valdošajai ideoloģijai atbilstošā pozicionējumā. Raksturojot starptautiski iemīļotā hiperreālisma lokālo problemātiku, Elita Ansone paskaidros izstādē apskatāmo daudzveidīgo materiālu, uz kura bāzes iespējams runāt par to, kā hiperreālisma paņēmieni izpaužas citu mākslas virzienu ietvaros, veidojot pārsteidzošus, eklektiskus kompozīciju risinājumus.
Lekcija ir iespēja mākslas entuziastiem, profesionāļiem un visiem interesentiem gūt padziļinātu ieskatu izstādes ekspozīcijā, kā arī tuvāk iepazīt konkrēta mākslas stila vēsturi, īpašības, nianses un plašo modifikāciju spektru.
Ieeja lekcijā bezmaksas. Ieeja izstādē – 1,50 EUR (ceturtdienas akcijas “Labā diena” ietvaros). Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Vietu skaits nav ierobežots.
Izstāde “Hiperreālisms. Virziena variācijas Latvijā” būs atvērta līdz 21. maijam.
23. martā plkst. 19.00 Valmiermuižas alus darītavā viesosies elektroniskās mūzikas kustības „Dirty Deal Audio” pārstāvji un improvizācijas teātris „ViAGars”, lai ar savu pieredzi, degsmi un idejām aicinātu iepazīt mijiedarbošanās mākslu.
„Dirty Deal Audio” (DDA) ir viena no zināmākajām apvienībām Latvijā, kura tur rūpi par elektroniskās mūzikas izaugsmi un attīstību. Aktualizējot elektroniskās mūzikas klātesamību laikmetīgās skaņu mākslas procesos, viņi rīko unikālus pasākumus un atbalsta māksliniekus, ļaujot Latvijas vārdam izskanēt gan tuvu, gan tālu. Valmiermuižā DDA pārstāvji – Kristaps Puķītis, ansis un Anna Macko stāstīs par to, kādus izaicinājumus un iespējas viņi piedzīvojuši, lai būtu tur, kur viņi ir šobrīd.
Izjust mūziku un tās klātesamību, aicinās arī šī brīža aktuālākie elektroniskās mūzikas skatuves pārstāvji – improvizācijas meistari – Kodek, Kristaps Puķītis, kā arī ar neatkārtojamo stilu apveltītais bītmeikers Oriole.
Viesi tiks iesaistīti ne vien caur skaņām, bet arī caur kustību un mākslu, ļaujoties improvizācijas teātra „ViAGars” situācijas izspēlēm un mākslinieka Mārtiņa Zuša vizualizācijām, kuras tiks radītas šepat uz vietas, skicējot pasākumā notiekošo un projicējot video.
Turot cieņā drosmīgas idejas un to realizāciju, Valmiermuižas alus darītavā tapis īpašs dzēriens, kas veltīts „Dirty Deal Audio”. Šī vakara viesiem būs unikāla iespēja piedzīvot garšas pirmatskaņojumu.
Ieeja bez maksas.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs aicina bērnus vecumā no 10 līdz 13 gadiem pieteikties radošajai darbnīcai, kurā dalībnieki varēs uzzināt par fotogrāfijas tehniku – cianotipiju – un izmēģināt to saviem spēkiem. Darbnīca tiks organizēta 24. martā, piektdienā, plkst. 16:00.
Nodarbībās dalībnieki varēs gūt ieskatu fotogrāfijas vēsturē, kompozīcijas pamatos un vienlaikus darboties praktiski, izgatavojot cianotipu fotogrammas jeb siluetu attēlus. Tos iegūst, uz iepriekš sagatavota gaismjutīga papīra liekot negatīvus vai citus plakanus priekšmetus un apgaismojot dienasgaismā. Rezultātā iegūst košas un grafiskas fotogrammas. Nodarbības ilgums ir viena stunda. Katrai nodarbībai tiek izstrādāta muzeja tā brīža aktuāla tēma. Šoreiz nodarbība notiks jau Lieldienu noskaņās.
Radošo darbnīcu vadīs fotogrāfe Nora Vrubļevska, kura studējusi un pasniegusi fotogrāfiju Jaunanglijas Fotogrāfijas skolā (New England School of Photography) Bostonā un vadījusi fotonodarbības Masačūsetas Tehnoloģijas institūtā (Massachusetts Institute of Technology) Kembridžā, ASV.
Pieteikšanās: Darbnīcas ieejas maksa ir 1,42 eiro, vietu skaits grupā – ierobežots. Pieteikšanās līdz 22. martam, nosūtot uz e-pasta adresi info@fotomuzejs.lv dalībnieka vārdu, uzvārdu, vecumu un kontaktinformāciju. Norises vieta: Latvijas Fotogrāfijas muzejs Rīgā, Mārstaļu ielā 8 (ieeja no Alksnāja ielas).
18. martā 15.00 Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē notiks klavieru trio Opera koncerts „Veltījums Latvijai simtgadē”, kurā skanēs mazāk zināmi latviešu komponistu klavieru trio. Koncertā piedalīsies Juris Žvikovs (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Sunepa (čells), koncertu vadīs Liene Jakovļeva.
“Mūsu iecere ir šajā koncertā atskaņot mazāk zināmu un spēlētu latviešu komponistu mūziku kā skaistu ieskaņu gaidāmajai Latvijas simtgadei. Koncerta pirmajā daļā skanēs Oļģerta Grāvīša trio, kas tika uzskatīts par pazudušu, bet komponista ģimenei izdevās notis atrast. No Lūcijas Garūtas mantojuma izvēlējāmies spēlēt mazāk zināmu, 1948. gadā tapušu trio. Mums šajā koncertā ir būtiski spēlēt arī pagājušā gadā mazliet piemirstā jubilāra Jāņa Ivanova mūziku. Savukārt otro daļu sāksim ar Romualda Kalsona “Trio piccolo” un turpināsim ar divu šī gada jubilāru kompozīcijām. Arturs Maskats īpaši mūsu sastāvam radījis skaņdarbu “Quand vientra l’heoureux temps..” (“Kad pienāks laimīgais laiks..”), kas tapis balstoties baleta “Bīstamie sakari” mūzikā. Koncerta izskaņā spēlēsim Pētera Plakida “Romantisko mūziku” un “Burlesku”,” programmu raksturo Inga Sunepa.
Klavieru trio Opera pirmais koncerts notika 2001. gada 20. oktobrī LNO Beletāžas zālē. Kopš tā laika trio muzicē nemainīgā sastāvā. Klavieru trio OPERA repertuārā kamermūzikas zelta klasika mijas ar mazpazīstamiem, laika gaitā aizmirstiem un neordināriem skaņdarbiem, veicinot kamermūzikas tradīciju atjaunošanu un saņemot publikas mīlestību.
Koncerts iekļauts Latvijas Nacionālās operas un baleta programmā „Opera tuvplānā”. Šis projekts skatītājiem piedāvā iepazīt operas un baleta mākslu citos rakursos un vienlaikus – ļoti personiski. “Opera tuvplānā” ietver dažādus notikumus, izglītojošas izrādes, kamermūzikas koncertus, lekcijas operas pazinējiem un mīlētājiem, kā arī pasākumus bērniem un jauniešiem.
Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Biļetes LNO un „Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī internetā.
Mihaila Kaziņika jaunās “zvaigznes”
Ir beigušās Mihaila Kaziņika dienas Rīgā, kuru laikā varēja apmeklēt izglītojošas tikšanās, meistarklases un brīnišķīgus koncertus. Kaziņika Rīgas apmeklējuma laikā par vissvarīgāko notikumu kļuva starptautiskais jauno instrumentālistu un vokālistu konkurss “Uzlecošās zvaigznes 2017”, kas jau septīto gadu norisinās maestro paspārnē un atklāj mūzikas pasaulei jaunus, spilgtus vārdus. Mihails Kaziņiks nebeidz atkārtot, ka Latvija ir daudzu talantīgu komponistu un muzikantu Dzimtene. Katru gadu Latvijas bērnu un jauniešu meistarība ievērojami pieaug. Šogad ar atsevišķām prēmijām tika apbalvoti arī pedagogi, kas saglabā un attīsta mūsu valsts bagātās muzikālās tradīcijas. Un protams, uz konkursu Rīgā sabrauc dalībnieki no visas pasaules – ASV, Somijas, Krievijas, Ķīnas.
Starptautiskā konkursa “Uzlecošās zvaigznes” 2017 uzvarētāji
Nominācija VOKĀLS
Juniori 11-12 gadi: 3 prēmija – Anna Kosareva (Latvija), 2 prēmija – Anastasija Bezkorovajnaja (Latvija), 1 prēmija – Ksenija Potapova (Latvija); Juniori 13-15 gadi: 3 prēmija – Angelīna Drobina (Latvija), 2 prēmija – Faina Borisovska (Latvija); Seniori 16-17 gadi: 3 prēmija – Anna Judelsone (Latvija), 2 prēmija – Jelizaveta Galkina (Latvija), 1 prēmija – Evelīna Smoļina (Latvija); Seniori 18-24 gadi: 2 prēmija – Darja Žuravļova (Latvija), 1 prēmija – Jelisaveta Rakolta (ASV); Seniori 25-30 gadi: 3 prēmija – Zanda Ozoliņa (Latvija), 1 prēmija – Alīna Feodorova (Latvija)
Nominācija INSTRUMENTĀLAIS IZPILDĪJUMS / Klavieres:
Juniori 8 – 10 gadi: 3 prēmija – Orli Kras (Izraēla), 3 prēmija – Mišela Duboka (Latvija),1 prēmija – Ariela Hanana Rahmileviča (Izraēla), 1 prēmija – Amira Demirela (Somija); Juniori 11 – 12 gadi: 3 prēmija – Aijals Dišons (Izraēla), 2 prēmija – Jekaterina Vinjarska (Krievija), 1 prēmija – Jevgēnijs Kļučņikovs (Krievija); Juniori 13 – 15 gadi: 2 prēmija – Evelīna Jēkabsone (Latvija), 1 prēmija – Herons Assafs Šlomo (Izraēla); Seniori 16-17 gadi: 1 prēmija – Ventura Noams Meirs (Izraēla), 1 prēmija – Jekaterina Kļučņikova (Krievija); Seniori 18-24 gadi: 3 prēmija – Ju Ki (Ķīna), 1 prēmija – Sofija Zaiceva (Latvija); DUETI Juniori 13 – 15 gadi: 1 prēmija – Duets “Titora” (Izraēla), 1 prēmija – Duets Riekstkodis (Latvija). GRAND PRIX: Juvals Alfandari (Izraēla)
Nominācija INSTRUMENTĀLAIS IZPILDĪJUMS / Vijole
Juniori 5 – 7 gadi: 3 prēmija – Sofija Semjonova (Latvija), 2 prēmija – Georgijs Aņisko (Latvija); Juniori 8 – 10 gadi: 3 prēmija – Amanda Patjanko (Latvija), 2 prēmija – Sofija Vasecka (Latvija), 1 prēmija – Sofija Ulanova (Latvija); Juniori 11 – 12 gadi: 2 prēmija – Ankit Tripathi (Latvija), 2 prēmija – Bella Hoziasa (Latvija), 1 prēmija – Sofija Balabkina (Latvija); Juniori 13 – 15 gadi: 1 prēmija – Tais-Ticiana Geitus-Eitvina (Latvija); Seniori 25 – 30 gadi: 1 prēmija + diploms “Par Drošsirdību” – Inese Fedorovska (Latvija); DUETS Seniori 18 – 24 gadi: 1 prēmija – duets Sandra Seržāne un Diāna Bahmete, klavieres/vijole (Latvija). GRAND PRIX: Elza Siliņa (Latvija) + 1000,- dolāru sertifikāts braucienam uz Čempionātu Holivudā
Nominācija INSTRUMENTĀLAIS IZPILDĪJUMS / Citi instrumenti
Juniori 8 – 10 gadi: Arfa 3 prēmija – Anastacija Vlasenko, arfa (Latvija), Arfa 1 prēmija – Sofija Lanska, arfa (Latvija); Seniori 16-17 gadi: 2 prēmija – Zaiga Vilcāne, alts (Latvija); Seniori 18-24 gadi: 1 prēmija + Diploms par artistiskumu un komponista talantu – Stefānija Stupenko, etnokokle (Latvija) + 800,- dolāru sertifikāts braucienam uz Čempionātu Holivudā. GRAND PRIX: Patrīcija Bloma, saksafons (Latvija)
Pateicības diplomus saņem pedagogi: Alla Šestaka, klavieres, (Izraēla), Valentīna Šulga, vokāls (Krievija); Latvijas pedagogi: Ludmila Moroza, vokāls, Jelizaveta Goļikova, vijole, Dagmāra Ķezbere, vijole, Jeļena Savčenko, vijole, Biruta Deruma, kokle.
18. martā Rīgā notika XXVI starptautiskā mākslu festivāla „Slāvu bazārs Vitebskā” “Славянскиi базар y Вицебску” Latvijas nacionālā atlases kārta „Slāvu bazārs Rīgā 2017”.
Konkursa gaitā tika noteikti labākie dziedātāji, kuri pārstāvēs Latviju prestižajā, starptautiskajā mākslu festivālā „Slāvu bazārs Vitebskā” “Славянскиi базар y Вицебску”, kas norisināsies šā gada 11.-19. jūlijā Baltkrievijā.
Konkursa gaitā jaunie mākslinieki tika vērtēti divās vecuma grupās – bērnu grupā (7–12 gadu vecumā) un jauniešu grupā (18–31 gada vecumā), izpildot latviešu komponista un savu izvēlēto dziesmu. Katram dalībniekam atlasē bijā jāizpilda divas kompozīcijas.
Katrā kategorijā žūrijas visaugstāk vērtētais dalībnieks tika izvirzīts dalībai XXVI starptautiskā mākslu festivāla „Slāvu bazārs Vitebskā” “Славянскиi базар y Вицебску”. Latvijas nacionālās atlases konkursā „Slāvu bazārs Rīgā 2017” dalībniekus vērtēja starptautiska, kompetenta žūrija, kuras sastāvā bija arī Vitebskā rīkotā festivāla direkcijas pārstāvji.
Žūrijā strādāja: Aleksandrs Sidorenko – Pasaules festivālu asociācijas (WAF) prezidents, Vitebskas valsts kultūras centra ģenerāldirektors, Starptautiskā mākslas festivāla „Slāvu Bazārs Vitebskā” prezidents; Ilona Bagele – Latvijas Nacionālās operas un baleta soliste, Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes asociētā profesore; Edgars Augstkalns – konkursa „Ghetto faktors” (2016, 2017) producents; Uģis Skuja – Latvijas Republikas vēstniecības Baltkrievijā konsulāta Vitebskā vadītājs; Jeļena Lorena Švilpe – komponiste, vokālā pedagoģe, producente, biedrības „Eiropas bērnu mūzikas centrs” valdes priekšsēdētāja, izglītojošās programmas „Passport to Hollywood” (ASV, Losandželosa) direktore Baltijā, vokālās mūzikas festivāla „Riga Symphony” prezidente, starptautisko festivālu un konkursu žūrijas locekle vairāk nekā 80 valstīs; Nataļja Vorobjova – Dr. hist., Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) sabiedriskā darba prorektore, festivālkonkursa „ISMA aicina talantus” galvenā organizatore; Daila Martinsone – vokālā ansambļa „Dzeguzīte” mākslinieciskā vadītāja.
Šogad žūrija ir noteikusi arī piecus labākus dalībniekus katrā vecuma kategorijā: bērnu grupā (7–12 gadu vecuma kategorija) žūrijas simpātijas balvas ieguva Dārta Stepanova, Emīls Guģis, Arye Lerman, Anna Vansoviča, Sintija Ivbule; Rūta Dūduma, Jana Kļaviņa (Kamilla), Lidija Breška, Edvards Strods, Viktorija Činnova saņēma žūrijas speciālbalvas jauniešu grupā (18–31 gada vecuma kategorijā). Dziedātāja Sabīne Berezina (Geiba) uzvarēja konkursā „Slāvu bazārs Rīgā 2017”, iegūstot tiesības pārstāvēt Latviju XXVI Starptautiskajā mākslu festivālā „Slāvu bazārs Vitebskā” “Славянскиi базар y Вицебску”, kas norisināsies šā gada 11.-19. jūlijā Baltkrievijā. Savukārt XV STARPTAUTISKĀ BĒRNU MŪZIKAS KONKURSĀ „VITEBSKA 2017” Latviju pārstāvēs Liene Zēģele.
XXVI starptautiskā mākslas festivāla „Slāvu bazārs Vitebskā” “Славянскиi базар y Вицебску” Latvijas nacionālo atlases kārtu „Slāvu bazārs Rīgā 2017” organizēja Eiropas Bērnu mūzikas centrs sadarbība ar Rīgas domi. Pasākumu atbalstīja arī ISMA un vokālās mūzikas (dziedāšanas) konkurss „Ghetto faktors”.
Martā, vairākas dienas pēc kārtas, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā mākslas studentiem, pedagogiem un citiem mākslas interesentiem tiek organizētas tikšanās / darbnīcas ar māksliniekiem
Programmā:
16. martā 17:00 – 19:00 Darbnīca un tikšanās ar mākslinieci Lienu Bondari izstādē „Grafika” C sektorā. Ieeja bezmaksas;
17. martā 17:00 – 19:00 Darbnīca un tikšanās ar mākslinieci Ievu Nagliņu izstādē „Atmestie” B sektorā. Ieeja bezmaksas;
24. martā 17:00 – 19:00 Darbnīca un tikšanās ar mākslinieci Sigitu Dauguli izstādē „Vienā telpā” B sektorā. Ieeja bezmaksas;
25. martā 11:00 – 13:00 Darbnīca un tikšanās ar mākslinieci Signi Vanadziņu izstādē „Kurš gadalaiks?” B sektorā. Ieeja bezmaksas.
Iepriekšēja pieteikšanās rakstot uz e-pastu baiba.priedite@daugavpils.lv vai zvanot pa tālruni 65430273 (vietu skaits ierobežots).
Trīs dienas pēc kārtas, no 15. līdz 17. martam no plkst. 13:00 līdz 15:00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiks gleznošanas radošās darbnīcas skolas vecuma bērniem.
15. martā 13:00 – 15:00 Gleznošanas darbnīca bērniem. Darbnīcu vada māksliniece Baiba Priedīte. Dalības maksa 2.50 EUR
16. martā 13:00 – 15:00 Gleznošanas darbnīca bērniem. Darbnīcu vada māksliniece Baiba Priedīte. Dalības maksa 2.50 EUR
17. martā 13:00 – 15:00 Gleznošanas darbnīca bērniem. Darbnīcu vada māksliniece Baiba Priedīte. Dalības maksa 2.50 EUR
Darbnīcās vietu skaits ierobežots, tāpēc obligāta iepriekšēja pieteikšanās rakstot uz e-pastu baiba.priedite@daugavpils.lv vai zvanot pa tālruni 65430273.
Grupas Refleksija jaunā dziesmā VKMKVKMDz (Vai kāds mani dzird?) ir par zvērīgu cīņu un padošanos atkarības bultām. Dziesma sākas ar jautājumu: “Kas kavē Tevi, ja ar vienu kāju kaps?”. Kā balss no citas pasaules skan arī čuksti: “Jā, es dzirdu soļus, kurus vakar gājām.. Kura debesu puse mani vedīs uz mājām?”. Dziesma ir par neceļiem un ceļiem, par katra paša izdarīto izvēli.
Grupas Refleksija vīri teic, ka šī dziesma tapusi tieši to cilvēku dēļ, kurus redz pakritušus ceļmalā, kāpņutelpā, blakus bērnu smilšu kastei, soliņiem. Šī dziesma ir ne vien stāsts par sakāvi, bet arī par to, ka cilvēks liktenis spērieniem var pretoties, pieceļoties. Vienlaikus gan tieši šis var būt brīdis, kad apkārtējie paklupušo vairs nedzird. Dziesmas vārdu autors – grupas solists Arturs Gruzdiņš, un muzikālo skanējumu Refleksija radījusi kopā.
Kāpēc ir cilvēki, kuriem novēl dzīvot mūžīgi? Un ko vēlēt tiem, kurus ikdienā nereti redz pakritušus cīņā ar alkoholu vai kādas citas atkarības novārdzinātus? Ko viņiem sakām un ko patiesībā nodomājam savās melnākajās domās? Vai, lai dzīvo mūžīgi, vai arī, lai turpina velt savu kapakmeni?
Uz šo un citiem jautājumiem atbild Refleksija, kas dibināta 2015.gada nogalē un sevi pieteikusi jau ar patriotisko dziesmu “Patriots”, lirisko “Mūžu” un arī turpmāk sola skaļi domāt par to, ko citi izliekas neredzam.
Dziesmas ierakstā piedalās: Dairis Teteris (ģitāra); Uldis Rusmanis (ģitāra); Normunds Zauls (bass); Arturs Gruzdiņš (balss); Klāvs Skujiņš (bungas). Dziesma ierakstīta Hodila Records un KS Records, apstrādāta KS Records.