Elvīra Bloma: Sitiena troksnis ir daudzveidīgs

*

Sitiena troksnis ir daudzveidīgs

Starp vēlmi patikt viņam un vēlmi būt pašai
Es lūdzu viņam raksturot mani
Es viņam atzinos, ka patiesībā esmu ārkārtīgi
egocentriska.
Viņš nešķita pārsteigts. Laikam bija pamanījis to jau iepriekš.
Es viņam atzinos, ka ļoti baidos no cilvēkiem un, ka atzīšanās neko šajā ziņā nemainīs.
Es viņam jautāju, vai viņš mani neiznīcinās.
Viņš teica, ka nesaprot jautājumu.
Es viņam jautāju, vai viņš zina, kas ir metafiziskais kauns un kinētiskā sardele.
Viņš teica, ka šie vārdi raisa apetīti.

Un tad es teicu, ka pirms stundas es tevi varbūt, ka iekāroju, bet tagad vairs nav nekā tamlīdzīga, ir radušās pat pilnīgi pretējas jūtas.
Man nav vajadzīgs nekas vairāk kā tikai iejūtīgs cilvēks.
Viņš teica, ka viņš jau neko vairāk arī neesot domājis.
Tad es piemetināju, ka es neesmu zieds, es esmu ietinamais papīrs, kurā ietin ziedu un tad es aizpīpēju. Apmierināju kādu nesaprotamu tieksmi pēc degoša papīra un tabakas atgriezumiem, vai kas nu tas bija, sapildīts apaļajos cigarešu stobriņos, mazajos, smirdīgajos nāves vēstnešos.

Ievilku dažus dūmus un turpināju, ka zini, vai zini, ietinamais papīrs dzīvo ilgāk par ziedu, un dažreiz tas ir arī skaistāks un, vai zini, UN, VAI ZINI