Šāda personība ir arī autores jaunākā darba – romāna “Dieva riekšavā” – centrā. Romāns vēsta par pirmo ievērojamo latviešu būvmeistaru, lībiešu izcelsmes dzimtcilvēku Mārci Sārumu (1799 – 1859), kurš, kaut gan būvniecības prasmes apguva pašmācības ceļā, spēja gan izveidot ievērojamu amata meistaru skolu, gan pats būvēt staltās, skaistās Vidzemes luterāņu baznīcas – Drustos, Dzērbenē, Vecpiebalgā, Trikātā, Rūjienā, Smiltenē… Liela loma romānā atvēlēta arī Gatartas muižkungam Augustam fon Hagemeisteram, kurš gan simpatizēja saviem zemniekiem, bet vienlaikus bija “īsts barons” ar visām augstas kārtas kungam piemītošām cilvēciskām vājībām.
Tā kā vēsturisku ziņu par Mārci Sārumu saglabājies ļoti maz, ritinot sava varoņa dzīvesstāstu, autorei nācies likt lietā gan plašās zināšanas 19. gadsimta kultūrvēsturē, gan iztēli. Romāna notikumi atklājas caur vīzijām, kuras Sārums skata smagas slimības laikā; šais redzējumos viņš sastopas ar saviem priekštečiem – atklājas pagātnes notikumi, Vidzemē ierodas un apmetas sena lībiešu dzimta, no jauna risinās senču dramatiskie dzīves un attiecību stāsti, no jauna Mārcis sastop savas dzīves liktenīgās kaislības – gan amata mākslas, gan vairāku sieviešu veidolā… Dziļi tikumiskā, brāļu draudzes tradīcijās audzinātā vīrieša sastapšanās ar dzīves realitāti bijusi skarba, tomēr stiprākas par nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem, trūkumu un līdzcilvēku skaudību vienmēr bijušas alkas izdzīvot, cīnīties, paturēt prātā savu mērķi un galu galā pacelties augstumos – “Dieva riekšavā”, kas minēta grāmatas nosaukumā.
Saglabājusies liecība, ka Mārcis Sārums vēlējies, lai viņa kapa krustu greznotu uzraksts: ,,Pēdējais Vidzemes lībietis”. Šī vēlēšanās tikusi izpildīta.
Pieejama arī e-grāmata.