Noskaidroti Siguldas radošās rezidences trešā konkursa uzvarētāji

Rezidences laikā autore un ilustratore iecerējušas strādāt pie kopīgi veidota attēlstāsta “Sunāns breiveibā” turpinājuma. Attēlstāsts jeb komikss “Sunāns breiveibā” ieguva lielu lasītāju un profesionāļu atzinību – Laura saņēma Jāņa Baltvilka balvu “Jaunaudze”, un abas ar mākslinieci saņēma latgaliešu kultūras gada balvu “Boņuks 2023”. Ar komiksa palīdzību bērniem tiek popularizēta latgaliešu valoda, autores regulāri tiekas ar bērniem un jauniešiem bibliotēkās un skolās. Šobrīd tiek gatavota “Skolas somas” programma, kurā ar Sunāna palīdzību tiks stāstīts par latgaliešu valodu un komiksu žanru kā mākslas veidu.

Rezidendē autore un ilustratores izstrādās otrās daļas scenāriju un vizuālo pamatu, pēc kura tiks realizēts attēlstāsta turpinājums drukātas grāmatas veidā. Grāmatu izdos latgaliešu kultūras kustība “Volūda”. Ilustratore Vivianna cer iedvesmoties no Siguldas dabas – doties skicēt mežus, dabu, meklēt jauno tēlu prototipus, un iegūto integrēt komiksa zīmējumos.

Rezidentiem būs iespēja 12 dienas dzīvot un radoši strādāt Siguldā, kā arī saņemt radošo stipendiju 250 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam.

Šī gada konkursa ekspertu komisijā piedalījās: Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte, Siguldas novada Kultūras centra Literatūras projektu vadītāja Sandra Marta Grudule un rakstniece Luīze Pastore.

Siguldas rezidenču programmas uzmanības centrā ir darbs radošajās komandās. Sadarbībā ar platformu “Latvian Literature” reizi gadā rezidence uzņem tekstu autorus un tulkotājus, savukārt atklātais konkurss pieteikties aicina – tekstu autorus un ilustratorus. Kopš 2021. gada rezidencē viesojušies apvienība “Orbīta”, dzejnieks Krišjānis Zeļģis, rakstnieks Andris Kalnozols, bērnu grāmatu autore Evija Gulbe, ilustratore Linda Lošina, tulkotāji Raiens van Vinkls (Ryan van Winkle) un Emīlija Jarnutovska (Emilia Jarnutowska), rakstniece Ieva Melgalve un mākslinieks Andrejs Brīvulis.

Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā viena no novada prioritātēm.

Rezidenču programmu finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība.

Lauras Melnes foto autore Amanda Anusāne.

Viviannas Marijas Staņislavskas foto autori Krista Saberova & Edgars Tabaks.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” setembrī iepazīstinās ar pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu Latvijā

Straujo latviešu sabiedrības un kultūras attīstību 19. un 20. gadsimta mijā veicināja arī literārās periodikas uzplaukums. Apvienojoties domubiedriem, šajos izdevumos tika publicēti gan oriģināldarbi, gan augstvērtīgi tulkojumi, diskutēts par tādiem aktuāliem tālaika jautājumiem kā nacionālās pašapziņas nostiprināšanās, sievietes emancipācija, elitārās kultūras nozīme un citiem. Izcila loma šo un citu tēmu aktualizācijā bija žurnālam “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Tā vadītāji, Pēteris Zālītis un Hermīne Zālīte, piesaistīja šim izdevumam nozīmīgākos latviešu rakstniekus, tostarp Aspaziju, Rūdolfu Blaumani, Augustu Deglavu, Jāni Poruku, Raini un citus, kuri žurnālā līdzdarbojās gan kā autori, gan zināmos posmos arī kā redakcijas darbinieki. Daļa no viņiem tieši šeit publicēja savus nozīmīgākos darbus. Žurnāla “Mājas Viesa Mēnešraksts” vēsturi veido arī polemikas ar citiem tālaika izdevumiem un bezgala krāsaina redakcijas dzīve. Tas ir stāsts par latviešu kultūras jaunību, no kuras strāvo nerimtīga enerģija un vitalitāte.

Benedikts Kalnačs ir literatūrzinātnieks, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Pētnieciskās intereses ir saistītas ar 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma latviešu literatūru salīdzināmās literatūrpētniecības aspektā, Baltijas drāmas izpēti un Rūdolfa Blaumaņa daiļradi. Pētījumu rezultāti apkopoti monogrāfijā “Pavērsiens. Rūdolfs Blaumanis latviešu un Eiropas literatūrā” (2022, Latvijas Literatūras gada balva literatūrzinātnē), kolektīvajās monogrāfijās “A New History of Latvian Literature: The Long Nineteenth Century” (2022, zin. red. kopā ar Paulu Daiju), “Fin-de-siècle literārā kultūra Latvijā: apceres par literatūras sociālo vēsturi” (2017, kopā ar Paulu Daiju, Eva Eglāju-Kristsoni, Kārli Vērdiņu), “Rūdolfs Blaumanis (1863–1908), Lettische Moderne und deutschsprachige Literatur” (2017, zin. red., kopā ar Rolfu Fīlmani u.c.) un citās, kā arī zinātniskos un populārzinātniskos rakstos.

Benedikta Kalnača foto autors: Didzis Grodzs

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties Siguldas Devons Facebook lapā un Youtube kanālā.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

Ieeja bez maksas.

Latvijas un Īrijas autoru atdzejas darbnīca noslēgsies ar lasījumiem

No 23. līdz 29. septembrim Siguldā norisināsies “Latvian Literature” atdzejas darbnīca, kurā šogad darbosies dzejnieki no Latvijas un Īrijas, lai meklētu kopīgu dzejas valodu un uzstātos ar darbnīcā radīto tekstu lasījumiem.

Atdzejas darbnīcas noslēguma lasījumos uzstājies Latvijas dzejnieki Arvis Viguls, Linda Mence, Ligija Purinaša, Ivars Šteinbergs un Īrijas dzejnieki Gormfhlaith Ní Shíocháin Ní Bheoláin, Diarmuid Johnson un Ceaití Ní Bheildiúin.

Pasākumu vadīs Arvis Viguls.

Rīko: Kultūras centrs “Siguldas DEVONS” un “Latvian Literature”. Atbalsta Siguldas novada pašvaldība un Īrijas vēstniecība.

Ar “Dzejas braucienu” turpinās Siguldas Dzejas dienas

Kopš 2006. gada mobilais festivāls “Dzejas brauciens”(Poetry Ride) dodas tūrē uz dažādām Igaunijas, Latvijas, Somijas, kā arī Zviedrijas un Norvēģijas pilsētām ar mērķi iepazīstināt ar citu valstu dzeju un veicināt dzejas tulkošanu dažādās valodās.

Šogad radošais direktors Guntars Godiņš un producente Jenni Kallionsivu satiksies Latvijā cikla “Ienāc literatūrā” ikmēneša sarunā un dalīsies atmiņās par “Dzejas brauciena” norisi vairāku gadu garumā, kā arī demonstrēs filmu par festivālu.

Festivāla viesis būs igauņu dzejnieks un tulkotājs Contra, kurš uzstāsies ar dzejas lasījumiem.

Šādu starptautisku mobilo dzejas festivālu 2006. gadā izveidoja toreizējais Latvijas vēstniecības Igaunijā kultūras atašejs, dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš un Somijas Institūta Tallinā vadītāja Jāna Vasama (Jaana Vasama). Uz to regulāri tiek aicināti dzejnieki no Latvijas, Igaunijas, Somijas, reizumis arī no Zviedrijas un Norvēģijas.

Ar festivālu varat iepazīties Poetry Ride mājas lapā: www.poetryride.com

“Rīts ar literatūrzinātnieku” augustā iepazīstinās ar franču-beļģu simbolistu sekotājiem Latvijā

Gadsimta beigas – fin de siècle – Francijā tika pasludinātas jau krietni pirms hronoloģiskajām 19. gadsimta beigām. Galīguma jausmas sabiedrībā, literatūrā un mākslā rosināja politiskās jomas dekadence: Impērijas krišana, zaudējums Franču–prūšu karā un Parīzes komūna 1871. gadā. Francijas un frankofonās Beļģijas kultūrtelpā literatūras iracionālie strāvojumi ieguva dekandentisma un simbolisma vaibstus, kuri proponēja individuālismu. Simbolisms bija realitātes slēptās nozīmes, redzamās un neredzamās pasaules saistību meklējumi. Vārdi nevis reālistiski aprakstīja lietas, bet tēloja literāta uztvertos iespaidus. Malarmē, Rembo, Verlēns Francijā un Māterlinks, Rodenbahs, van Lerbergs Beļģijā bija šī 19. gadsimta nogalē aktuālā virziena pazīstamākie pārstāvji. Jaunā latviešu literatūra un literatūrkritika, apgūstot šo visā Eiropā izplatījušos literāro aktualitāti, tai piešķīra savu savdabību un līdztekus informēja, interpretēja un vērtēja. Tādējādi sekotāju lokā tiks iekļauti ne vien šo literāro tendenču pazīstamākie pārmantotāji Latvijā – Viktors Eglītis, Edvards Virza un Haralds Eldgasts, bet arī to atspoguļotāji, vērtētāji un tulkotāji.

Dr. philol. Simona Sofija Valke ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un franču filoloģe. Viņas pētniecisko interešu lokā ir franču un beļģu literatūras recepcija Latvijā, kā arī sabiedrisko un literāro norišu mijiedarbība.

Attēlā: beļģu simbolista Žana Delvila (Jean Delville, 1867-1953) glezna “Mirušais Orfejs” (Orphée mort,1893).

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties Siguldas Devons Facebook lapā un Youtube kanālā.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

Ieeja bez maksas.

DZEJAS NAKTS PĀRGĀJIENS

31. augustā plkst. 19.30 no Siguldas Stacijas laukuma dzejnieki no dažādiem literāriem strāvojumiem, grupējumiem un darbnīcām – Siguldas novada dzejnieki, Jauno literātu apvienība “Sāls”, “Tekstūra”, “13. kurss”, “Dzejnieki liftā”, “Postmistiķi”, “Raksturs”, Literārās akadēmijas Dzejas meistardarbnīca, “Aicinājums”, “Sintakses stupors”, “Vienpatņi” – un līdzgājēji dosies Dzejas nakts pārgājienā uz kultūrtelpu “Dabā” Nurmižos, kur viņus sagaidīs ugunskurs, zupa un dzejas lasījumi līdz rīta gaismai.

Pa ceļam viņi satiks:

literatūrzinātnieku Viesturu Vecgrāvi, kurš pie Siguldas Valsts ģimnāzijas stāstīs par Leona Brieža skolas gaitām un saistību ar Siguldas novadu;

dzejnieku Edvīnu Raupu, kurš pie Gaujas senlejas gremdēsies atmiņās par bērnības trakulībām gravā un pļavā, kas tagad nosaukta par Svētku laukumu;

dzejnieku Guntaru Godiņu, kurš pirms dažiem gadiem kļuvis par siguldieti un kaislīgu makšķernieku, pie Gaujas makšķerējot zivis;

dzejnieku Arti Ostupu, kuru daži dzīves gadi sasējuši ar Siguldu un šī laika liecības ir atrodamas viņa dzejas krājumos, Rakstnieku pils (Jaunās pils) terasē;

dzejnieku Kristapu Vecgrāvi, kurš, atceroties kopā ar vecmammu Siguldā pavadītās bērnības dienas, savas saknes meklēs Siguldas kapsētā;

rakstnieci un dzejnieci Ingu Ābeli, kura mācās sarunāties ar Siguldas apkaimes kokiem un uztic tiem savus buramvārdus un noslēpumus, Sateseles pilskalnā starp avotu, kanjonu un Kraukļu aizu.

No Stacijas laukuma līdz Sateseles pilskalnam līdzi var doties jebkurš interesents, bet tālāk uz Nurmižiem – tikai ar personīgo auto.

Starptautisko dzejas festivālu “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis” un Dzejas nakts pārgājienu organizē Kultūras centrs “Siguldas DEVONS”. Atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Siguldas novada pašvaldība.

Vasaras lasījumi: Ingmāra Balode un Marts Pujāts

Ingmāra Balode ir dzejniece, atdzejotāja, tulkotāja. Pamatā strādā ar poļu mūsdienu literatūru, ieskaitot vēl līdz galam pie mums neaptverto 20. gadsimtu. Atdzejojusi ne tikai, bet arī Ādama Zagajevska, Česlava Miloša, Romana Honeta darbus, tulkojusi Dorotas Maslovskas, Hannas Krālas, Jaroslava Ivaškeviča un pavisam nesen – Nobela prēmijas laureātes Olgas Tokarčukas prozu. Labprāt tulko arī bērnu literatūru, kāri skatās vecas (un reizēm jaunas) poļu filmas. Mācījusies lietišķo mākslu un dizainu, absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, kur mēdz pasniegt studentiem radošo rakstīšanu un citus ar tekstu saistītus kursus.

Trīs dzejas krājumu autore; tapšanā – nesteidzoties – ceturtais.

Marts Pujāts sarakstījis četrus dzejoļu krājumus un divus bērnu dzejas krājumus. Ieguvis Klāva Elsberga prēmiju, divas LALIGABA balvas dzejā, vienu bērnu dzejā, kā arī Jāņa Baltvilka balvu. Apbalvoto darbu vidū arī Marta pēdējais krājums “Dāma baltos džinsos”. Līdztekus raksta dziesmu tekstus dažādiem Latvijas mūziķiem.

Šovasar ceturtdienu vakaros Siguldas restorānu un kafejnīcu āra terasēs un vasaras dārzos notika nesteidzīgi dzejas un prozas lasījumi, kurus pavadīja muzikāli priekšnesumi. Ciklā “Vasaras lasījumi” siguldiešiem un pilsētas viesiem bija iespēja satikt dzejnieku Kārli Vērdiņu un mūziķi Aldi Kolosovu; dzejniekus Ronaldu Briedi un Māri Salēju un mūziķi Zani Dauguli; dzejnieku Edvīnu Raupu un tulkotāju, atdzejotāju Gitu Grīnbergu; dzejnieku Jāni Rokpelni un mūziķi Mareku Sarnovski; rakstniekus Māri Bērziņu un Gunti Bereli; dzejnieku Guntaru Godiņu un mūziķi Aigaru Godiņu.

“Vasaras lasījumus” organizē Kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas viesmīlības uzņēmumiem.

Pasākumu norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.