“Rīts ar literatūrzinātnieku” novembrī būs veltīts Leonam Briedim un žurnālam “Kentaurs XXI”

Leona Brieža radošajā dzīvē  ne mazāk nozīmīga  par viņa dzeju, atdzejojumiem, esejistiku un prozu ir viņa  apgādā “Minerva” (gandrīz 70 grāmatas) no 1992. gada aprīļa līdz 2010. gada aprīlim izdotajam  līdz šim Latvijā vienīgajam (!) kulturoloģiskajam žurnālam “Kentaurs XXI”.   Šajā žurnālā (kopā 51 numurs)  L. Briedis rosinājis   latviešu humanitāro publiku reflektēt par tādām modernajā pasaulē aktuālām pētnieciskām tēmām kā “Kultūra un civilizācija”, “Intelektuālisms”, “Dzīves māksla”, “Laiks”, “Ironjia”, “Apziņa, domāšana, valoda”, “Cilvēka esība”, “Atmiņa kultūrā”, “Dvēsele kultūrā”, “Smiekli kultūrā”, “Pilsēta kultūrā”, “Erotisms”, “Ētika”, “Brīvība” u.t.t., šeit minot tikai nelielu daļu no žurnālā aktualizētajām tēmām. Žurnāla publikāciju tapšanā L. Briedis iesaistījis erudītākos latviešu filozofus, sociologus, literatūrpētniekus, lingvistus, ētikas un estētikas  speciālistus, rakstniekus un dzejniekus, tulkotājus. Ar daudzreiz pirmoreiz latviski tulkotu  ievērojamu pasaules humanitāro zinātnieku – A. Bergsona,, M. Heidegera, E. Levina, L. Vitgenšteina, Dž. Kempbela, K. Jaspersa, Ž. Maritēna, I. Berlina, M. Eliades, Ž. Delēza, M. Fuko, H. Ārentes u.c. – darbu fragmentu tulkojumiem L. Briedis  iepazīstināja latviešus visplašākajā spektrā. “Kentaurs XXI” publicēja arī ar pagātnes domātāju F. Šlēgeļa, A ugustīna, Boēcija, A. Šopenhauera u.c. latviskojumiem, daudzos numuros publicējot arī ievērojamu pasaules rakstnieku un dzejnieku literāros darbus, kā arī latviešu literātu darbus. G. Berelis “Kentauru XXI” (un pirms tam L. Brieža vadīto žurnālu “Grāmata”) nodēvējis par unikālām parādībām mūsu kultūrā, “kas ilgus gadus spēja uzturēt pie dzīvības knapi dvesošo kulturoloģisko domu”. J. Kursīte abus žurnālus nosaukusi par neaizmirstamiem. “Kentaura XXI” 18 gadu izdošana pieder pie Latvijas humanitārās kultūras visnozīmīgākajiem veikumiem visā mūsu kultūras vēsturē, un tā izdevējs un veidotājs L. Briedis  uzskatāms par mūsu jaunlaiku kultūras visaptverošāko un intelektuāli mūsdienīgāko bagātinātāju, intensīvi rosinot apgūt un izzināt modernās pasaules intelektuālās un mākslinieciskās vērtības plašā laikmetu skatījumā.
Lekcijā iespēju robežās raksturo “Kentaura XXI” darbības, ideju un tēmu prioritātes, nozīmīgākās latviešu un galvenokārt cittautu autoru publikācijas šajā žurnālā.

Publicitātes attēlā izmantoto Leona Brieža foto autori: Māris Salējs un S. M. Grudule.

Viesturs Vecgrāvis, filoloģijas doktors, emeritēts profesors. Monogrāfiju “Mani sveicina zvaigznes…” (apceres par romantisko tradīciju latviešu dzejā), “Pie augstā loga” (apceres un esejas par J. Poruku) autors, kā arī latviešu un cittautu romantiskās dzejas antoloģijas “Zilā puķe” sastādītājs un komentētājs. Vairāk nekā 300 publikācijas par latviešu dzejniekiem un prozistiem un viņu grāmatām.
Kā grāmatizdevējs darbojies apgādos “Artava”, “Daugava” un “Jaunā Daugava”.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”, kā arī Leona Brieža jubilejas gadā pievēršas žurnālam “Kentaurs XXI” un tā ietekmei uz kulturoloģisko domu vairāku gadu garumā. Lekciju cikls noslēgsies 30. novembrī ar diskusiju, kuru vadīs literatūrzinātniece, filoloģijas doktore, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un direktore Eva Eglāja-Kristsone.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties Siguldas Devons Facebook lapā un Youtube kanālā.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

Ieeja bez maksas.

 

“Rīts ar literatūrzinātnieku” oktobrī iepazīstinās ar zaļvārniešiem un trauksminiekiem

Starpkaru Latvijas Republikas literārās dzīves rosība guva izpausmi dažādu biedrību, organizāciju un literātu grupu darbībā, gan oficiāli dibinātu, gan pašiniciatīvas radītu. Starp tām bija arī mākslinieku un literātu veidotā “Zaļā vārna” (1925–1939) un jauno dzejnieku lolojums “Trauksme” (pagājušā gadsimta 20. gadu beigas un 30. gadu sākums). Kas mudināja dzejniekus, rakstnieku un māksliniekus apvienoties? Kur viņi smēlās iedvesmu? Kāds bija viņu darbības mērķis? Kādas izpausmes ieguva viņu radošā enerģija un, nenoliegsim, arī ambīcijas? Uz šiem un vēl citiem jautājumiem mēģināsim rast atbildes “Rītā ar literatūrzinātnieku”.

Dr. philol. Ievas E. Kalniņas zinātniskās intereses saistītas ar latviešu dzejas vēsturi starpkaru periodā, atsevišķu dzejnieku dzīves un daiļrades izzināšanu, dzejas tekstu analīzi, tekstoloģiju. Vairāku rakstu krājumu sastādītāja (“Latviešu rakstnieku portreti”, “Poētika tuvplānā: Viena dzejoļa analīzes antoloģija”, “Mūsdienu literatūras teorijas”, kopā ar Kārli Vērdiņu). Sastādījusi Ārijas Elksnes un Veronikas Strēlertes Rakstus.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2024. gadā pēta literāros strāvojumus Latvijā un trimdā, piedāvājot iespēju vairāk uzzināt par Preiļu konceptuālistiem, jaungaitniekiem, Elles ķēķi, 20. gs. 80. gadu “jauno, dusmīgo meiteņu” paaudzes rakstniecēm, baroka literatūru baroka laikmetā ar skatu uz 17. gadsimta latviešu tekstiem, Fin de siecle franču-beļģu simbolistu sekotājiem, zaļvārniešiem un trauksminiekiem, pirmo Eiropas līmeņa literāro un kultūras žurnālu “Mājas Viesa Mēnešraksts”. Lekciju cikls, kā ierasts, noslēgsies ar diskusiju.

Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!

Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties Siguldas Devons Facebook lapā un Youtube kanālā.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

Ieeja bez maksas.

 

Vidzemes Prozas lasījumi izziņo nominantu garo sarakstu

Vidzemes Prozas lasījumu konkurss tika izziņots vasaras sākumā. Visu vecumu autori, kuri raksta prozu un ir piederīgi Vidzemes vēsturiskajai zemei, savus darbus konkursam varēja iesūtīt līdz 31. augustam. Konkursa žūrija saņēma vērtēšanai autoru darbus no Valmieras, Cēsu, Madonas, Siguldas, Saulkrastu, Ogres un Ādažu novadiem.

Konkursam iesūtītos darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes vērtēja profesionāla Vidzemes literātu žūrija:

Vidzemes Prozas lasījumu žūrijas priekšsēdētājs Arno Jundze – Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs, rakstnieks (dzīvo Ogrē un Ziemeļvidzemē)

Dace Rukšāne – rakstniece (dzīvo uz trīs Vidzemes novadu robežas)

Guntis Berelis – rakstnieks, literatūrkritiķis (dzīvo Cēsīs)

Agnese Rutkēviča – rakstniece, dzejniece, aktrise (dzīvo Valmierā)

Luīze Pastore, rakstniece (dzīvo Siguldas novadā)

Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, bibliotekāre (dzīvo Ogrē).

 

VIDZEMES PROZAS LASĪJUMU NOMINANTU GARAIS SARAKSTS (alfabētiskā secībā):

Aukstums

Elīna Sokolova-Luca

Evita Hofmane

Indra Skudra

Lea Vinks

Linda Šmite

Ramona Indriksone

Rūta Lūsīte

Ulrika Ūpe

Vineta Zēģele

 

Konkursa mērķis ir veicināt literāro procesu Vidzemē, iepazīstināt lasītājus ar Vidzemē dzīvojošo autoru prozas darbiem un dot iespēju autoriem sasniegt plašāku auditoriju.

Konkurss norit divās kārtās. Pieci nominanti, kuri tiks uzaicināti piedalīties ar savu prozas darbu lasījumiem Vidzemes Prozas lasījumu noslēguma pasākumā, kas notiks 1. novembrī Siguldas Jaunajā pilī, tiks izziņoti 21. oktobrī. Divi laureāti pārstāvēs Vidzemi festivālā “Prozas lasījumi 2024” Rīgā.

Konkursa otrās kārtas rezultāti tiks publiski izziņoti mājas lapās Sigulda.lv, rakstnieciba.lv un mumspatik.lv, kā arī kultūras centra “Siguldas Devons”, Siguldas novada bibliotēkas, Latvijas Rakstnieku savienības, “Mums patīk” Facebook lapās un grupā “Tepat Rīgā un Latvijā”.

Konkursa norisi finansiāli atbalsta VKKF mērķprogramma “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Vidzemes plānošanas reģions.

 

Kultūras centrs Siguldas DEVONS novada skolām organizē literatūras dienu

Uz Lēdurgas pamatskolu dosies dzejnieks Kārlis Vērdiņš, kuram aizvadītā gada nogalē iznāca dzejoļu krājums bērniem “Jandāliņš” un nodarbībā “Šodien skolā jandāliņš!” tiksies ar 2. klasi, bet dzejnieks Marts Pujāts kopā ar 4. klases skolēniem atcerēsies savas skolas gaitas Rīgas Doma kora skolā, kas dzejas tekstos lasāmas krājumā “Zenīts”, kā arī citus piedzīvojumus, kas pārtapuši dzejoļos.

Inčukalna pamatskolā ar 3. klases skolēniem tiksies rakstniece Kristīne Ulberga, kuras grāmata  “Kas mammai somā?” godalgota kā labākais bērnu literatūras darbs 2023. gadā, un kopā ar skolēniem mēģinās noskaidrot – kas atrodams viņu mammu somās. Savukārt, ar 9. klases skolēniem par nebūt ne vieglo pieaugšanas tēmu un bīstamiem vilinājumiem pusaudžu dzīvē sarunāsies rakstniece Andra Manfelde, izmantojot savas grāmatas “Adata” un “Vilcēni”.

Grāmatas “Mammū-ū, gribu sunīti!” autore Ilze Meistere Allažu pamatskolā tiksies ar 5. klases skolēniem, lai runātu par atbildību un pienākumiem pret dzīvniekiem, bet autore Anna Vaivare novadīs meistardarbnīcu par grāmatu “Ineses māja” 4. klases skolēniem.

Pazīstamā autore un Siguldas novadniece Luīze Pastore viesosies Mores pamatskolā pie 4. klases un vadīs literāru tikšanos un spēli “Mākslas detektīvi”, bet ar 8. un 9. klasi tiksies radošajā darbnīcā “Šis ir mans protesta plakāts”.

Krimuldas vidusskolā 3. klasēm divas nodarbības “Cilvēki runā putnu valodā” ar uzdevumu pildīšanu un aktīvu darbošanos vadīs iemīļotā bērnu rakstniece Inese Zandere, izmantojot savu grāmata “Putni mūs redz”.

Mālpils vidusskolā viesosies un divas nodarbības 2. klasēm novadīs dzejniece un bērnu žurnāla “Pūcīte” redaktore Ērika Bērziņa un kopā ar skolēniem noskaidros – kā bērnu grāmata atšķiras no žurnāla, kā top dzejolis, kas dzejoli padara interesantu, kā varam izveidot paši savu žurnālu?

Komiksa “Sunāns breiveibā” autore Laura Melne un ilustratore Vivianna Marija Staņislavska ar sarunu par latviešu valodas daudzveidību un iepazīstināšanu ar komiksu žanru viesosies pie Siguldas 1. pamatskolas 3. klasēm un novadīs divas nodarbības, bet dzejniece un rakstniece Inga Gaile 7. klasēm vadīs meistardarnīcu “Kā runāt dzejā par to, kas mūs satrauc, biedē un sāpina”.

Bērnu grāmatas “Kosmoss ir virs bēniņiem” autore Linda Mence novadīs divas nodarbības Laurenču sākumskolas 2. klasēm un runās par bailēm un miegu, kas ir autores topošās grāmatas galvenā tēma, bet rakstniece, dzejniece un Literārās akadēmijas prozas meistardarbnīcu ilggadēja vadītāja Ieva Melgalve, caur Pelles tēlu grāmatā “Bulta, Zvaigzne un Laī” 6. klašu skolēnus rosinās uz sarunu par mentālo veselību.

Pie Siguldas pilsētas vidusskolas radošajām klasēm Baltajā Flīģelī viesosies Latvijā un pasaulē atzinību guvusi māksliniece Elīna Brasliņa un novadīs divas nodarbības 1. un 2. klasei. Nodarbības laikā ar Kitijas Krauzeres grāmatas “Es gribu sunīti, vienalga kādu” palīdzību grāmatas tulkotāja aplūkos izstumšanas tēmu skolā un radošā ceļā – runājot, rakstot, zīmējot – kopā ar bērniem meklēs risinājumus šīm nepatīkamajām situācijām.

Visus Siguldas novada 8. – 12. klašu skolēnus un jebkuru literatūras un mākslas interesentu aicinām apmeklēt kultūras centru “Siguldas DEVONS” un piedzīvot satikšanos ar literatūru netradicionālā formā. Plkst. 16.00 zālē “Silva” notiks tikšanās ar dzejnieci un mākslinieci Madaru Gruntmani-Dujanu video darba izstādē “AIZMĪLESTĪBA”, bet plkst. 17.00 zālē “Digiti” notiks Latvijas Rakstnieku savienības Literārās akadēmijas Dzejas meistardarbnīcas performance “Intensīvā teksta terapija”.

Ciklā “[Ie]nāc literatūrā” Guntars Godiņš uz sarunu aicina igauņu dzejnieku Jānu Malinu

Jāna Malina dzejoļi ir iekļauti Guntara Godiņa sastādītajā un atdzejotajā antoloģijā “Sirreālisms igauņu dzejā”, kas iznāca 2023. gadā un ieguva Literatūras gada balvu kā labākais dzejas tulkojums.

Jāns Malins ir pētījis igauņu sirreālista Ilmara Lābana (Ilmar Laaban) daiļradi, sastādījis viņa dzejas, tulkojumu un palindromu izlases. Piedalījies vairāku rakstnieku un dzejnieku bibliogrāfijas veidošanā.

Jānam Malinam ir iznākuši desmit dzejoļu krājumi un asementiskajā valodā uzrakstītais romāns “Zeme un pasaule”. Viņš ir publicējis apceres, uzstājies gan Igaunijas, gan dažādu Eiropas pilsētu Slam sacensībās. 2009. gadā Berlīnē rīkotajā European Poetry Slam Days (Eiropas Dzejas Slama dienas) Jāns Malins ieguva trešo vietu. 2011. gadā viņš ir uzņemts starptautiskajā dadaistiskās dzejas grupā DAstrugistenDA.

Jāns Malins ir nodibinājis un ilgus gadus rīkojis starptautisku dzejas festivālu Hullunud Tartu (Trakā Tartu). Tajā piedalās gan igauņu, gan citu valstu dzejnieki un mūziķi.

Vakarā dzirdēsit sarunu par igauņu sirreālismu literatūrā un mākslā, par Slam un Skaņu dzeju, kā arī Jāna Malina spilgto uzstāšanos.

______

Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru, Inesi Zanderi, Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi u.c.; ar rakstnieku Jāni Joņevu; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku un sinoloģi Ievu Lapiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu un Kristapu Grasi; ar literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni un folkloristi Janīnu Kursīti; ar starptautiskā mobilā dzejas festivāla Poetry ride dzejniekiem Susinuki (Somija) un Svetu Grigorjevu (Igaunija). “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta” veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikusi saruna ar aktrisi Gunu Zariņu.