Montas Kromas nakts

Atzīmējot savu piekto dzimšanas dienu, literatūras un filozofijas interneta žurnāls “Punctum” ikgadējo literatūras festivālu veltījis dzejnieces Montas Kromas simtgadei.

Neliels ieskats festivāla centrālajā notikumā – pastaigā ar pieturvietām “Montas nakts”, kas aizsākās ar sarunu “Kā Monta kļuva moderna?” viesnīcā “Europa Royal Riga” (bijušajā Rakstnieku savienības mājā), nostaigāja garām Montas Kromas darba vietām pa ceļam uz RA māju, kur notika grāmatas “Monta Kroma. Re:” atvēršana un dzejas lasījumi, un noslēdzās Rīgas cirkā ar režisores Māras Ķimeles veidotu dzejkoncertu ar Montas Kromas tekstiem.

 

Festivāla WINDSTREAM atklāšana

Pavasara festivālu “Windstream” jubilejas gadā atklāja diriģenta Andra Pogas atkalsatikšanās ar Orķestri “Rīga”. Zīmīgi, ka šobrīd pasaules mūzikas tirgū tik aktuālais diriģents savu diriģēšanas karjeru sācis kā Orķestra “Rīga” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents un viņš arī viens no festivāla “Windstream”  idejas autoriem. Atklāšanas koncerts notika 20. martā Lielajā ģildē, piedāvājot klausītājiem spožu oriģinālmūzikas programmu ar solistu – Oskara Petrauska (saksofons) un Guntara Freiberga (sitaminstrumenti) – izcilo spēli.

Kā allaž Pavasara festivāla WINDSTREAM uzmanības centrā ir pūšaminstrumenti un pūtēju orķestris visdažādākajos mūzikas žanros, stilos un izpausmēs. Tā arī koncerta programmā diriģents Andris Poga iecerējis atskaņot oriģinālmūziku, kas rakstīta tieši pūšaminstrumentiem. Koncertu atklāja amerikāņu komponista Kristofera Staničara (Christopher Stanichar) skaņdarbs pūtēju koncertorķestrim – “Windstream”, kas ir pavasari vēstošs un ieskandinošs sveiciens, atklājot orķestra maigo un silto skanējumu, kā arī sasaucoties ar WINDSTREAM festivāla ideju un konceptu, kas svin pavasari, tā atnākšanu un izceļ pūtēju orķestra spēli.

Kontrastaini atšķirīgi skanēja britu izcelsmes komponista Naidžela Klarka (Nigel Clarke) skaņdarbs “Samurajs”, kas sacerēts 1995. gadā un kļuvis par mūsdienu klasiku, raksturojot Klarka kompozīcijas stilu – pārpilni krāšņi, eksplozīvi brīži, kas mijas un kontrastē ar pārpasaulīga skaistuma vēsmām. Lai gan darbs ir viendaļīgs, pats autors to strukturē trīskārši – “Signāli un karogi” – samuraju signalizēšanas metodes kaujas laukā, “Aizbraukšanas ceremonija” – daimyo jeb aristokrātiskā līdera un kaujinieku pirms cīņas process, kā arī budistu mūku lūgšanās, un “Uzbrukums” – atgriešanās pie samuraju kara bungošanas. Šie tēli atklāsies pārsteidzošā, ļoti virtuozā un domas rosinošā mūzikā orķestra izpildījumā.

Līdzās skaņdarbiem, kas veltīti pūtēju koncertorķestra skanējumam, A. Poga iecerējis izcelt atsevišķu instrumentu tembrus, aicinot solistu pulkā saksofonistu Oskaru Petrauski, kurš atskaņoja Džona Mekī (John Mackey) “Koncerts soprāna saksofonam un pūtēju ansamblim”. Petrauskis ir Orķestra “Rīga” saksofonu grupas koncertmeistars un šo darbu vēlējies atskaņot jau senāk. Dž. Mekī skaņdarbs tapis 2007. gadā un līdz šim ir viens no vērienīgākajiem soprāna saksofona skaņas potenciāla un iespēju pētījumiem.

Uz vēl kādu dialogu starp solistu un orķestri aicināts perkusionists Guntars Freibergs, kurš  nominēts 2018. gada Lielajai Mūzikas balvai, nominācijā – par izcilu darbu ansamblī. Solists piedalījās Dženiferas Higdonas (Jennifer Higdon) “Perkusiju koncerta” atskaņošanā. Skaņdarba autore ir ievērojama personība mūsdienu klasiskajā mūzikā un par “Perkusiju koncertu” saņēmusi Grammy balvu. Mūzikas kritiķis Gregorijs Salivans Īzaks slavējis šo koncertu kā fascinējošu un uzsvēris, ka perkusiju instrumenti brīnumaini atklāj savu plašo iespēju un skaņas spektru.

Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” pasniegšanas ceremonija

Latgales vēstniecībā GORS svinīgā Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks” pasniegšanas ceremonijā balvas saņēma desmit aktīvākie, spilgtākie un plašāko rezonansi guvušie latgaliskās kultūras notikumi, personības, projekti 2018. gadā. Balvas saņēma Anna Rancāne, grupa „Bez PVN”, apvienība „Latgalīšu Reps”, Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai, raidījums „Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku”, Ontona Slišāna jubilejas gads Ziemeļlatgalē un citi. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks.

Foto: Latgales vēstniecība GORS (Aleksandrs Tolopilo un Andrejs Vasjukevičs)

Kā tika pasniegtas Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“

Ieskats Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“ pasniegšanas ceremonijā, kas notika Latgales vēstniecībā „Gors“, desmito reizi godinot īpašākos pērnā gada notikumus, aktivitātes un darītājus latgaliskajā kultūrā.

Plašāk par balvas lareātiem lasiet šeit.

Foto: Aleksandrs Tolopilo/Latgales vēstniecība GORS un Andrejs Vasjukevičs/Latgales vēstniecība GORS