Kategorijas: Darbnīcas

Šodien kādu jau iepriekš notikušu norišu vai pagātnē radītu lietu pārradīšana ir kļuvusi par izplatītu parādību, teju industriju. To plaši izmanto gan populārajā kultūrā, piemēram, veidojot filmu klasikas rimeikus, gan vizuālajā mākslā, kur par izvērstu fenomenu kļuvušas mākslinieciskās stratēģijas, kuru apzīmējumi sākas ar “re-“– rekonstruēšana, replicēšana, reciklēšana, reproducēšana, arī – pārradīšana, atkārtošana, pārtrādāšana, kopēšana, dublicēšana utt.
Nesenākie populārākie piemēri ir performanču mākslinieces Marinas Abramovičas izstādes, kurās viņa atkārtoja un hrestomatizēja 70. un 80. gadu performances, vai agrīnāki modernisma mākslas darbi un pat veselas izstādes, kas līdz mūsdienām nav sagabājušās un tikušas pārradītas no jauna. Arī Latvijā Hardija Lediņa gada kontekstā tādu norišu kā diskotēku vai performanču atkārtojumi aktualizē jautājumus – kāpēc noteikti mākslas darbi tiek “atgriezti dzīvē”. Vai caur to rekosntruēšanu ir iespējams “atdzīvināt” to sākotnējo nozīmi un auru? Vai šīs rekontrukcijas primāri attiecas uz pagātni pašas pagātnes dēļ, vai tieši otrādi – pagātnē notikušā nozīmību “šeit un tagad” stāvoklī?

Lasīšanas darbnīcas teksti:

• Dieter Roelstraete, “Make it Re-. The Eternally Returning Object” // When Attitudes Become Form: Bern 1969/Venice 2013. Ed. GermanoCelant. Milan: Fondazione Prada, 2013, pp. 423–428.
• InkeArns,“History Will Repeat Itself”// History Will Repeat Itself. Strategies of Reactment in Contemporary (Media) Art and Performance. Eds. InkeArns, Gabriele Horn. HartwareMedienKunstVerein, KW Institute of Contemporary Art, 2007, pp. 39–63.

Interesenti tekstus var saņemt, rakstot uz: santa.micule@lcca.lv

„LLMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi. Otrajā sezonā „LLMC vakarskolas” cikls ietver desmit lasīšanas darbnīcas, dokumentālo filmu seansus, kā arī vietējo un starptautisku profesionāļu vieslekcijas, kas norisināsies līdz 2015. gada pavasarim.
Katra lasīšanas darbnīca būs veltīta noteiktam tēmu un jautājumu lokam – aktīvismam un mākslas sociālpolitiskai atbildībai, centra un perifērijas pozīcijām, atmiņas un arhīvu kontekstam, globālās mākslas apritei, kuratoru praksēm un pieejām, izstāžu politikai, mākslas izglītībai. Ikviena no tēmām izvērsta, lasot un diskutējot par tekstiem no mākslas teorijas, filozofijas, antropoloģijas un citām nozarēm, to vidū tādu nozīmīgu autoru kā Borisa Groisa, Granta Kestera,Italo Kalvino, Rema Kūlhāsa,Frederika Džeimsona, Jensa Hofmana,Ūtes Metas Baueres esejām.

Dalība „LLMC vakarskolā” ir bez maksas, un tajā aicināti apmeklēt esošie un topošie mākslinieki, kritiķi, kuratori, kultūras menedžeri, mākslas un humanitāro zinātņu studenti. Pirms katras lasīšanas darbnīcas dalībnieki aicināti patstāvīgi iepazīties ar konkrētajiem tekstiem, klātienes diskusiju balstot uz šo tekstu lasīšanas pieredzi.

Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Par Laikmetīgās mākslas centru:
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (lLMC) ir starptautiski aktīva nevalstiska kultūras organizācija, kas caur mākslas prizmu piedāvā neatkarīgu skatpunktu uz aktuālajiem un nesenās vēstures notikumiem. LLMC Ofisa galerija un informācijas centrs ir atvērts katru darba dienu no plkst. 12:00 līdz 18:00.

Vairāk informācijas: www.lcca.lv

Hardijs Lediņs bija viens no pirmajiem, kurš 1970. gadu vidū aizsāka vadīt no Rietumiem pārņemtu mūzikas baudīšanas formu – diskotēku. Piemērojoties padomju perioda izglītošanas nosacījumam, tās transformējās par diskotēkām–lektorijiem, kurās mūzikas klausīšanos papildināja priekšlasījumi par dažādām tēmām. Pasākumu vadītājiem jeb diskžokejiem plānotās notikumu programmas bija jāsaskaņo gan ar norises vietas, gan komjaunatnes atbildīgajām pārvaldes struktūrām. Neskatoties uz to, diskotēkas bija plaši apmeklētas, notika diskžokeju sacensības un konkursi, pasākumu organizēšanā un scenogrāfiskajā noformēšanā tika iesaistīti dažādu radošo jomu pārstāvji. Sarunu darbnīcas nr. 2 laikā kopā ar Aināru Mielavu, Leonardu Laganovski un Uldi Rudaku runāsim par diskotēku–lektoriju darbību, atklājot Hardija diskotēku atšķirības no mūsdienu līdziniecēm.
Diskusija ievadīs diskotēku-lektoriju „Kosmoss vol. 2”, kurā kādreizējais Hardija Lediņa diskotēku mākslinieks Leonards Laganovskis, video māksliniece Linda Konone un dīdžejs Uldis Rudaks rekonstruēs 1980. gadu diskotēku-lektoriju tradīciju. Pasākums notiks piektdien, 13. martā pulksten 19:00 , kādreizējā Celtnieku Kultūras nama „Oktobris” telpās (Bruņinieku iela 2a, Pestīšanas Armijas zāle).
Diskusiju cikls „Sarunu darbnīcas” veltīts multimediju mākslinieka Hardija Lediņa personībai un radošajam mantojumam, papildinot LMC producētā Hardija Lediņa gada pasākumu programmu. Cikla ietvaros reizi mēnesī notiks tikšanās ar dažādu jomu pārstāvjiem, katrā darbnīcā pievēršoties kādam citam Lediņa darbības laukam. Tajās piedalīsies gan Hardija Lediņa laikabiedri, kas piedalījās viņa radošajās aktivitātēs, gan nākamo paaudžu mākslinieki, cenšoties kopīgi iezīmēt Lediņa mantojuma aktualitāti un ietekmi uz laikmetīgo kultūru.

Hardija Lediņa gadu producē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, programmas kuratores – Solvita Krese un Diāna Popova.
Kultūras programma „Hardija Lediņa gads” tiek finansēta ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, ABLV Charitable Foundation un Eiropas Komisijas atbalstu.

Sekojiet līdzi informācijai par Hardija Lediņa gada pasākumiem:
https://www.facebook.com/HardijaLedinaGads

Vairāk informācijas:
www.lcca.lv
facebook.com/LMC.LV
twitter.com/lcca_lv

Ceturtās Purvīša balvas pasniegšanas ceremonijas tuvošanās ir iemesls palūkoties uz kritērijiem, pēc kuriem iespējams salīdzināt un novērtēt mākslinieka darbību.
Mākslas kritiķis un teorētiķis Boriss Groiss (Boris Groys) raksta, ka visi mākslas darbi ir uzskatāmi par estētiski vienlīdzīgiem, tomēr tas, viņaprāt, nenozīmē, ka nav iespējams izšķirt labu un sliktu mākslu: “Labs mākslas darbs ir tieši tāds darbs, kas apliecina visu attēlu formālo vienlīdzību to faktiskās nevienlīdzības apstākļos.” Pretēji izplatītajam priekšstatam par muzejiem, kā novecojušu, konservatīvu institūciju, Groiss uzskata, ka tiem ir īpaša loma visapkārt esošās attēlu pārbagātības izvērtēšanā, ļaujot pretoties “mūsdienu gaumes diktatūrai”.
Tomēr ievērojama daļa laikmetīgās mākslas nenodarbojas ar viegli salīdzināmu priekšmetu radīšanu. Rakstot no šādām, projektos balstītas prakses pozīcijām, māksliniece Andrea Freizere (Andrea Fraser) mākslas sistēmas funkcionēšanu skata krietni kritiskākā un praktiskākā griezumā. Viņasprāt, saņemt mākslas institūciju un mākslas tirgus novērtējumu mākslinieks var vienīgi ierobežojot savu autonomiju un kalpojot kāda cita interesēm, turklāt viņa/s spējas ietekmēt sava darba apstākļus, izmantojumu un atlīdzību bieži vien nav pietiekošas.

Lasīšanas darbnīcas teksti:

• Boriss Groiss. Vienlīdzīgu estētisko tiesību loģika (no eseju krājuma “Art Power”, 2008)
• Andrea Fraser. How to Provide an Artistic Service: An Introduction (1994)

Interesenti tekstus var saņemt, rakstot uz: santa.micule@lcca.lv

„LMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi. Otrajā sezonā „LMC vakarskolas” cikls ietver desmit lasīšanas darbnīcas, dokumentālo filmu seansus, kā arī vietējo un starptautisku profesionāļu vieslekcijas, kas norisināsies līdz 2015. gada pavasarim.
Katra lasīšanas darbnīca būs veltīta noteiktam tēmu un jautājumu lokam – aktīvismam un mākslas sociālpolitiskai atbildībai, centra un perifērijas pozīcijām, atmiņas un arhīvu kontekstam, globālās mākslas apritei, kuratoru praksēm un pieejām, izstāžu politikai, mākslas izglītībai. Ikviena no tēmām izvērsta, lasot un diskutējot par tekstiem no mākslas teorijas, filozofijas, antropoloģijas un citām nozarēm, to vidū tādu nozīmīgu autoru kā Borisa Groisa, Granta Kestera, Italo Kalvino, Rema Kūlhāsa, Frederika Džeimsona, Jensa Hofmana, Ūtes Metas Baueres esejām.

Dalība „LMC vakarskolā” ir bez maksas, un tajā aicināti apmeklēt esošie un topošie mākslinieki, kritiķi, kuratori, kultūras menedžeri, mākslas un humanitāro zinātņu studenti. Pirms katras lasīšanas darbnīcas dalībnieki aicināti patstāvīgi iepazīties ar konkrētajiem tekstiem, klātienes diskusiju balstot uz šo tekstu lasīšanas pieredzi. Tekstu un kritikas cikla kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska.
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Par Laikmetīgās mākslas centru:
Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) ir starptautiski aktīva nevalstiska kultūras organizācija, kas caur mākslas prizmu piedāvā neatkarīgu skatpunktu uz aktuālajiem un nesenās vēstures notikumiem. LMC Ofisa galerija un informācijas centrs ir atvērts katru darba dienu no plkst. 12:00 līdz 18:00.

Vairāk informācijas: www.lcca.lv

““Vēl nē vai vairs nē”: tāds ir mākslas kritikas laiks mūsdienās. Vēlā kritika nepieder ne pagātnei, ne nākotnei. Tās neiederība savā laikmetā norāda, ka šodien kritika ir – tiešā nozīmē – nelaikā.” (Džordžs Beikers, žurnāla October redaktors)

Domājot par mākslas kritiku šodien, nākas atzīt, ka tā nespēlē būtisku lomu, tās vieta ir kļuvusi margināla gan institucionālajā, gan akadēmiskajā mākslas vidē, arī kritiskas diskusijas publiskajā uztverē īpaši neietekmē kopējo mākslas procesu. Ietekmīgais amerikāņu mākslas vēsturnieks Hels Fosters to nosauc par „post-kritikas” situāciju un reflektē par to kā par kritiskās domāšanas nozīmes mazināšanos mākslā. Viņaprāt, tas ir stāvoklis, kas šķietami atbrīvo mākslas pasauli no jebkādiem vēsturiskiem, teorētiskiem vai politiskiem ierāmējumiem, taču tas vienlaikus virza uz arvien lielāku relatīvismu mākslā.

Savukārt Hela Fostera kolēģis, žurnāla October redaktors Džordžs Beikers uzskata, ka situācijā, kad mākslas tirgus lieliski funkcionē bez kritikas starpniecības, bet laikmetīgās mākslas prakses pārņēmušas daudzas kritikas funkcijas, iespējams runāt par kritikas “vēlo periodu”. Lai gan mākslas kritikas vēsture un kanons vēl nav institucionalizēts, daļa kritiķu jau tīksminās par tās norietu, bet citi ieslīgst rezignētā neizpratnē par sava laika mākslu. Tomēr tieši šo faktoru dēļ kritika ir nonākusi iepriekš nepieredzētā autonomijā, kura paver telpu šīs disciplīnas iespēju apzināšanai un pašrefleksijai.

Lasīšanas darbnīcas teksti:

• Hal Foster, “Post-critical” // October 139, Winter 2012,
• George Baker, “Late Criticism” // Canvases and Careers Today. Criticism and Its Markets. Sternberg Press, 2008.

Interesenti tekstus var saņemt, rakstot uz: ieva.ast@gmail.com .

„LMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi. Otrajā sezonā „LMC vakarskolas” cikls ietver desmit lasīšanas darbnīcas, dokumentālo filmu seansus, kā arī vietējo un starptautisku profesionāļu vieslekcijas, kas norisināsies līdz 2015. gada pavasarim.

Katra lasīšanas darbnīca būs veltīta noteiktam tēmu un jautājumu lokam – aktīvismam un mākslas sociālpolitiskai atbildībai, centra un perifērijas pozīcijām, atmiņas un arhīvu kontekstam, globālās mākslas apritei, kuratoru praksēm un pieejām, izstāžu politikai, mākslas izglītībai. Ikviena no tēmām izvērsta, lasot un diskutējot par tekstiem no mākslas teorijas, filozofijas, antropoloģijas un citām nozarēm, to vidū tādu nozīmīgu autoru kā Borisa Groisa, Granta Kestera,Italo Kalvino, Rema Kūlhāsa,Frederika Džeimsona, Jensa Hofmana,Ūtes Metas Baueres esejām.
Dalība „LMC vakarskolā” ir bez maksas, un tajā aicināti apmeklēt esošie un topošie mākslinieki, kritiķi, kuratori, kultūras menedžeri, mākslas un humanitāro zinātņu studenti. Pirms katras lasīšanas darbnīcas dalībnieki aicināti patstāvīgi iepazīties ar konkrētajiem tekstiem, klātienes diskusiju balstot uz šo tekstu lasīšanas pieredzi. Tekstu un kritikas cikla kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska.
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Par Laikmetīgās mākslas centru:
Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) ir starptautiski aktīva nevalstiska kultūras organizācija, kas caur mākslas prizmu piedāvā neatkarīgu skatpunktu uz aktuālajiem un nesenās vēstures notikumiem. LMC Ofisa galerija un informācijas centrs ir atvērts katru darba dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00.

Vairāk informācijas: www.lcca.lv

“[Šodien vajadzētu rast] plašāku skatījumu, savienību starp mākslu un dzīvi, jaunu materiālismu un zinātniskiem pētījumiem, lai būtu iespējams apvienot mākslas formas un dzīvības formas, dalīties arhitektūras un radošajās zināšanās ar bitēm un taureņiem, un bebriem, ar baktērijām un mikrobiem, ar eikariotu šūnām un datorprogrammām. Savīt alkas, jutīgumu un spējas saskaņā ar mikrokosmisko pasauli mūsu ķermeņos un makrokosmisko “sfēru mūziku” daudzsugu dimensijā, ietverot vārdā “mēs” visas justspējīgās būtnes.”(Karolīna Kristova-Bakardžijeva, dOCUMENTA 13 kuratore)

Laikmetīgās mākslas kontekstā mākslinieki un teorētiķi tiecas problematizēt nošķīrumu starp dabisko un mākslīgo, gan sapludinot mākslu un dzīvi, gan arī paplašinot mākslas lauku ar citām zināšanu ieguves un interpretācijas jomām. Tās parādās ne tikai tematiskā, praktiskā un metodoloģiskā – t.s., starpdisciplinārā – sadarbībā, bet arī veidā, kā domāt par mākslas “ekosistēmu”, par tajā iekļaujamajām praksēm un priekšmetiem un to izstādīšanas veidiem. Vai mūsdienu mākslā iespējams runāt par savveida “atgriešanos pie dabas”, par jaunu ekoloģisku apziņu? Pēc kādiem kritērijiem izvērtēt dažādu disciplīnu mijiedarbībā eksistējošas mākslas norises?

Lasīšanas darbnīcas teksti:

• Carolyn Christov-Bakargiev “Worldly Worlding: The Imaginal Fields of Science/Art and Making Patterns Together” (2014);
• T. J. Demos “The Politics of Sustainability: Art and Ecology” (2009)

Interesenti tekstus var saņemt, rakstot uz: ieva.ast@gmail.com .

„LMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi. Otrajā sezonā „LMC vakarskolas” cikls ietver desmit lasīšanas darbnīcas, dokumentālo filmu seansus, kā arī vietējo un starptautisku profesionāļu vieslekcijas, kas norisināsies līdz 2015. gada pavasarim.

Katra lasīšanas darbnīca būs veltīta noteiktam tēmu un jautājumu lokam – aktīvismam un mākslas sociālpolitiskai atbildībai, centra un perifērijas pozīcijām, atmiņas un arhīvu kontekstam, globālās mākslas apritei, kuratoru praksēm un pieejām, izstāžu politikai, mākslas izglītībai. Ikviena no tēmām izvērsta, lasot un diskutējot par tekstiem no mākslas teorijas, filozofijas, antropoloģijas un citām nozarēm, to vidū tādu nozīmīgu autoru kā Borisa Groisa, Granta Kestera,Italo Kalvino, Rema Kūlhāsa,Frederika Džeimsona, Jensa Hofmana,Ūtes Metas Baueres esejām.

Dalība „LMC vakarskolā” ir bez maksas, un tajā aicināti apmeklēt esošie un topošie mākslinieki, kritiķi, kuratori, kultūras menedžeri, mākslas un humanitāro zinātņu studenti. Pirms katras lasīšanas darbnīcas dalībnieki aicināti patstāvīgi iepazīties ar konkrētajiem tekstiem, klātienes diskusiju balstot uz šo tekstu lasīšanas pieredzi. Tekstu un kritikas cikla kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska.
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Par Laikmetīgās mākslas centru:
Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) ir starptautiski aktīva nevalstiska kultūras organizācija, kas caur mākslas prizmu piedāvā neatkarīgu skatpunktu uz aktuālajiem un nesenās vēstures notikumiem. LMC Ofisa galerija un informācijas centrs ir atvērts katru darba dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00.

Vairāk informācijas: www.lcca.lv

Vēsturiski ir iezīmējušies divi modeļi, kā atbildēt uz mākslas izglītības pamatjautājumiem – vai mākslu iespējams iemācīt, kas ir jāmāca un kādos apstākļos. Akadēmiskajā tradīcijā tiek uzskatīts, ka mākslas izglītībai jānodarbojas ar “dabas dotu” talantu atlasi, disciplinēšanu un noslīpēšanu par amata meistariem. Savukārt modernisma tradīcijā radošums ir ikkatram piemītoša spēja, kuras attīstīšanai jārada brīva, uz eksperimentiem un oriģinalitāti orientēta vide. Mūsdienu situācijā, kur domātprasme it bieži tiek novērtēta augstāk par tehniskajām iemaņām, mākslinieka “patiesumu” izkonkurē simulācija un kritiska attieksme, bet ekonomiskais un politiskais konteksts neļauj runāt par mākslas autonomiju, abi modeļi ir tikuši plaši kritizēti. Vai mākslas izglītībai būtu jāvairās no skaitļos izmērāmas saplūšanas ar “radošajām industrijām”? Vai Burjo “attiecību estētika” ir piemērojama studiju mērķiem un formai? Vai un kā apmācīt mākslas kritiķus, teorētiķus, kuratorus?

Lasīšanas darbnīcas teksti:

• Boris Groys, “Education by Infection” (2009)
•  Steven Henry Madoff, “States of Exception” (2009)

Interesenti tekstus var saņemt, rakstot uz santa.micule@lcca.lv

„LMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi. Otrajā sezonā „LMC vakarskolas” cikls ietvers desmit lasīšanas darbnīcas, mākslas seminārus, kā arī vietējo un starptautisku profesionāļu vieslekcijas, kas norisināsies līdz 2015. gada pavasarim.

Dalība „LMC vakarskolā” ir bez maksas, un to aicināti apmeklēt esošie un topošie mākslinieki, kritiķi, kuratori, kultūras menedžeri, mākslas un humanitāro zinātņu studenti. Pirms katras lasīšanas darbnīcas dalībniekiem patstāvīgi jāiepazīstas ar konkrētajiem tekstiem, klātienes diskusiju balstot uz šo tekstu lasīšanas pieredzi. Tekstu un kritikas cikla kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska.

Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Par Laikmetīgās mākslas centru:
Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) ir starptautiski aktīva nevalstiska kultūras organizācija, kas caur mākslas prizmu piedāvā neatkarīgu skatpunktu uz aktuālajiem un nesenās vēstures notikumiem. LMC Ofisa galerija un informācijas centrs ir atvērts katru darba dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00.

Vairāk informācijas: www.lcca.lv