Inesei un Edvīnam Cibuļskiem ideja par retro stila fotosalonu radās laikā, kad viņu salons darbojās Rīgas Latviešu Biedrības namā no turpat notiekošajām “cepuru ballēm”. Kopš tā laika ir tapušas daudzas teatralizētas foto sesijas ar pārģērbšanos gan vecmeitu ballītēm, gan ģimeņu un nelielu kolektīvu svinībām. Un kur nu vēl portreti ar cepurēm vecā stilā, kuras pielaikojot dāmas ieiet azartā!
Varbūt pamēģināsim?
1980. gadu beigas Hardijam un Jurim bija aktīvs performanču laiks, kuras tika arī filmētas. Sadarbojoties ar dažādiem operatoriem, top „Transwelt/Transzeit” (1986, operators Z. Vidiņš), „Aisberga ilgas / Vulkāna sapņi” (1987, operators Z. Vidiņš), „Pavasara tecīla” (1987, operators Z. Vidiņš), „Dr. Enesera binokulāro deju kursi” (1987, operators Z.Vidiņš), akcija „Gājiens uz Bolderāju” (1987, operators D. Kļava). Veiksmīgā sadarbība ar operatoriem, kā arī performanču nepiespiestā un plūstošā struktūra, performanču video dokumentācijām piešķir autonomiem video mākslas darbu statusu. 1990. gadu sākumā Hardijs kopā ar Valdi Poikānu izveido apvienību „Krupis Baravika”, kuras ietvaros top gan jauni video darbi, gan tiek veikta iepriekš uzņemto materiālu postprodukcija. Video ir arī viens no Jura Boiko radošās darbības medijiem, par kuru viņam ir pastiprināta interese. 2001. gadā Juris kopā ar Dzintaru Zilgavi un Līgu Miezīti sarīko video mākslas festivālu „Ūdensgabali”, kuram šogad aprit 15 gadi un kas visu pastāvēšanas laiku ir stimulējis Latvijas videomākslas attīstību.
Sestajā sarunu darbnīcā Hardija un Jura performanču operatori Zigurds Vidiņš un Dainis Kļava pastāstīs par to norisi, Valdis Pokāns iepazīstinās ar apvienības „Krupis Baravika” darbību,savukārt Dzintars Zilgalvis – videomākslas festivāla „Ūdensgabali” tapšanas vēsturi un Jura Boiko lomu tajā. Sarunu darbnīcu vadīs kuratore un mākslas zinātniece Līga Lindenbauma. Galerijā „Noass” no 14. augusta līdz 6. septembrim ir apskatāma Hardija Lediņa un Jura Boiko video darbu izstāde „Mans video ir neredzams. Juris Boiko”.
Sarunu cikls “Sarunu darbnīca” veltīts multimediju māksliniekam Hardijam Lediņam un papildina Latvijas Laikmetīgās mākslas centra aktivitātes visa Hardija Lediņa gada garumā. Darbnīcas ietvaros notiek tikšanās un sarunas ar dažādu jomu pārstāvjiem, katrā pasākumā pievēršot uzmanību atesvišķai Hardija Lediņa radošās darbības jomai. Diskusijās piedalās Lediņa laikabiedri, kuri bijuši iesaistīti viņa radošajās aktivitātēs.
Sekojiet līdzi informācijai par Hardija Lediņa gada pasākumiem:
https://www.facebook.com/HardijaLedinaGads
Hardija Lediņa vārds šobrīd lielākoties saistās ar alternatīvo mūziku un vizuālo mākslu, tomēr pēc izglītības viņš ir arhitekts. 1979. gadā Lediņš pabeidza Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļu, desmit gadus strādā par Celtniecības institūta pētnieku. Iedvesmojoties no jaunākajām Rietumu arhitektūras teorijām un pielāgojot tās aktuālajai padomju situācijai, Hardijs publicē virkni arhitektūras jautājumiem veltītus tekstus dažādos preses izdevumos. Tajos kā svarīgs indivīda identitātes balsts parādās „māju sajūtas” jēdziens. Arhitektūras un vides elementu nozīme ir neiztrūkstoša citu aktivitāšu sastāvdaļa. Piemēram, 1980. gadu sākumā pēc institūta pasūtījuma Hardijs veic pētījumu par Rīgas jaunajiem mikrorajoniem un kā viena no pētījuma daļām top starpdisciplināra filma „Cilvēks dzīvojamā vidē” (1987). Tajā līdzās sociālantropoloģiskām intervijām ar daudzstāvu rajonu iedzīvotājiem vērojami poētiski apkārtnes skati un brīvas performatīvas aktivitātes.
Diskusiju cikls „Sarunu darbnīcas” veltīts multimediju mākslinieka Hardija Lediņa personībai un radošajam mantojumam, papildinot LLMC producētā Hardija Lediņa gada pasākumu programmu. Cikla ietvaros reizi mēnesī notiks tikšanās ar dažādu jomu pārstāvjiem, katrā darbnīcā pievēršoties kādam citam Lediņa darbības laukam. Tajās piedalīsies gan Hardija Lediņa laikabiedri, kas piedalījās viņa radošajās aktivitātēs, gan nākamo paaudžu mākslinieki, cenšoties kopīgi iezīmēt Lediņa mantojuma aktualitāti un ietekmi uz laikmetīgo kultūru.
Hardija Lediņa gadu producē Latvijas Laikmetīgās Mākslas centrs, programmas kuratores – Solvita Krese un Diāna Popova.
Kultūras programma „Hardija Lediņa gads” tiek finansēta ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, ABLV Charitable Foundation un Eiropas Komisijas atbalstu.
Sekojiet līdzi informācijai par Hardija Lediņa gada pasākumiem:
https://www.facebook.com/HardijaLedinaGads
Hardijs Lediņš līdztekus aktivitātēm vizuālajā mākslā un mūzikā ir radījis arī literārus tekstus. 1970. gadu beigās Hardijs kopā ar Juri Boiko sarakstīja absurda romānu “ZUN”. Tas ietver NSRD aktivitātēm līdzīgas noskaņas un tajā sastopami vairāki vēlāk tapušo dziesmu tekstu tēli. Paši autori “ZUN” raksturojuši kā kaut ko „starp dzenbudismu un Kalifornijas hi-tech filosofiju.” Absurda elementi rodami arī operā “Rolstein on the Beach” (1997), kuru Hardijs veidoja kopā ar Kasparu Rošteinu un kuru var raksturot kā spilgtu posmodernisma paraugu. Mūsdienās “ZUN” un NSRD dziesmu teksti joprojām saista jaunos autorus, inspirējot tekstu un vizuālās mākslas darbu radīšanai.
Diskusiju cikls „Sarunu darbnīcas” veltīts multimediju mākslinieka Hardija Lediņa personībai un radošajam mantojumam, papildinot LLMC producētā Hardija Lediņa gada pasākumu programmu. Cikla ietvaros reizi mēnesī notiks tikšanās ar dažādu jomu pārstāvjiem, katrā darbnīcā pievēršoties kādam citam Lediņa darbības laukam. Tajās piedalīsies gan Hardija Lediņa laikabiedri, kas piedalījās viņa radošajās aktivitātēs, gan nākamo paaudžu mākslinieki, cenšoties kopīgi iezīmēt Lediņa mantojuma aktualitāti un ietekmi uz laikmetīgo kultūru.
Hardija Lediņa gadu producē Latvijas Laikmetīgās Mākslas centrs, programmas kuratores – Solvita Krese un Diāna Popova.
Kultūras programma „Hardija Lediņa gads” tiek finansēta ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, ABLV Charitable Foundation un Eiropas Komisijas atbalstu.
Sekojiet līdzi informācijai par Hardija Lediņa gada pasākumiem:
https://www.facebook.com/HardijaLedinaGads
Hardijs Lediņs ir pamatoti uzskatāms par vienu no svarīgākajām figūrām 1980. gadu Latvijas performanču mākslā. Viena no zināmākajām akcijām ir ikgadējais “Bolderājas gājiens”, kurā bez Hardija un Jura Boiko piedalījās arī NSRD dalībnieki un citi radošo jomu pārstāvji. Spēja vienotā procesā, iesaistīt visdažādākos dalībniekus raksturīga arī “Dr. Enesera Binokulāro deju kursiem”, kuri tikuši īstenoti gan izstāžu, gan video formātos. Lediņa un viņa doumubiedru performances šobrīd šķiet gan poētiskas, gan vizionāras. Ainavas sadalīšana akcijā “Līnija Kurzemē” ietver spēcīgus, metafiziskus tēlus, bet “Atvadas no impērijas” paredz tai tūlīt sekojošo PSRS sabrukumu.
Sarunu darbnīcā nr. 3 piedalīsies NSRD videoakciju dalībniece Ērika Šmeļkova, kora “Sindi putnu dārzs” izrādes “Cartulli Carmina” skatītājs un vēlāk kora dalībnieks Jānis Vētra, Hardija 1990. gadu sākuma performatīvo aktivitāšu dokumentētājs Valts Kleins, kā arī māksliniece Gundega Evelone, kas piedalījās 2015. gada „Dr. Enesera binokulāro deju kursu” performances rekonstrukcijā.
Diskusiju cikls „Sarunu darbnīcas” veltīts multimediju mākslinieka Hardija Lediņa personībai un radošajam mantojumam, papildinot LMC producētā Hardija Lediņa gada pasākumu programmu. Cikla ietvaros reizi mēnesī notiks tikšanās ar dažādu jomu pārstāvjiem, katrā darbnīcā pievēršoties kādam citam Lediņa darbības laukam. Tajās piedalīsies gan Hardija Lediņa laikabiedri, kas piedalījās viņa radošajās aktivitātēs, gan nākamo paaudžu mākslinieki, cenšoties kopīgi iezīmēt Lediņa mantojuma aktualitāti un ietekmi uz laikmetīgo kultūru.
Hardija Lediņa gadu producē Latvijas Laikmetīgās Mākslas centrs, programmas kuratores – Solvita Krese un Diāna Popova.
Kultūras programma „Hardija Lediņa gads” tiek finansēta ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, ABLV Charitable Foundation un Eiropas Komisijas atbalstu.
Sekojiet līdzi informācijai par Hardija Lediņa gada pasākumiem:
https://www.facebook.com/HardijaLedinaGads
Jau maija sākumā skatītāju pūļus pulcēs 56. Venēcijas mākslas biennāle, kas ir senākā no šobrīd ļoti plašās globālās starptautisko izstāžu plejādes. Pirmā Venēcijas biennāle notika pirms 120 gadiem, sasaucoties ar 19. gadsimta vidus lielajām starptautiskajām industrijas un kultūras sasniegumu izstādēm. To nacionālā pārstāvniecība provocē salīdzinājumus arī ar Olimpiskajām spēlēm. Pēc Otrā pasaules kara dažādu biennāļu – lielu regulāri notiekošu starptautisku mākslas izstāžu – skaits strauji audzis, jo īpaši pēdējās desmitgadēs ļaujot tās skatīt ne tikai kā noteiktu organizatorisku formu, bet arī kā institūciju ar būtisku lomu laikmetīgās mākslas apritē. Šādas izstādes piesaista profesionāļu, tūristu un plašsaziņas līdzekļu uzmanību, tās veicina norises vietas atpazīstamību, unikalitātes auru un prestižu. Kā institūcijas tās krāj kultūras kapitālu gan sev, gan dalībniekiem, veicinot to mobilitāti gan ģeogrāfiski, gan mākslas un darba tirgū.
Šādu izstāžu kuratori bieži apņemas diagnosticēt sava laika kultūras situāciju vai reflektēt par aktuālām sabiedrības problēmām, vērienīgos naratīvos savijot mākslu, kura ir “internacionāla pēc formas un nacionāla pēc satura.” Citi savukārt apstrīd šo hegemonisko globalizētās, starptautiski saprotamās kultūras izrādi, sakot, ka pasaule joprojām sadalīta “kūrētās un kūrējošās valstīs” un ka plaisa starp centru un perifēriju, elites mākslu un vietējo kontekstu aizvien vēl ir nepārvarama un neiztulkojama. Iezīmējot vidusceļu starp šīm pozīcijām, kurators un autors Saimons Šeiks norāda, ka “lai gan biennāles ir un būs telpa kapitālam, tās vienlaikus ir arī telpa cerībai”.
Lasīšanas darbnīcas teksti:
http://www.skor.nl/_files/Files/OPEN16_P68-79.pdf
Interesenti tekstus var saņemt, rakstot uz: santa.micule@lcca.lv
„LLMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi. Otrajā sezonā „LLMC vakarskolas” cikls ietver desmit lasīšanas darbnīcas, dokumentālo filmu seansus, kā arī vietējo un starptautisku profesionāļu vieslekcijas, kas norisināsies līdz 2015. gada pavasarim.
Katra lasīšanas darbnīca būs veltīta noteiktam tēmu un jautājumu lokam – aktīvismam un mākslas sociālpolitiskai atbildībai, centra un perifērijas pozīcijām, atmiņas un arhīvu kontekstam, globālās mākslas apritei, kuratoru praksēm un pieejām, izstāžu politikai, mākslas izglītībai. Ikviena no tēmām izvērsta, lasot un diskutējot par tekstiem no mākslas teorijas, filozofijas, antropoloģijas un citām nozarēm, to vidū tādu nozīmīgu autoru kā Borisa Groisa, Granta Kestera, Italo Kalvino, Rema Kūlhāsa, Frederika Džeimsona, Jensa Hofmana, Ūtes Metas Baueres esejām.
Dalība „LLMC vakarskolā” ir bez maksas, un tajā aicināti apmeklēt esošie un topošie mākslinieki, kritiķi, kuratori, kultūras menedžeri, mākslas un humanitāro zinātņu studenti. Pirms katras lasīšanas darbnīcas dalībnieki aicināti patstāvīgi iepazīties ar konkrētajiem tekstiem, klātienes diskusiju balstot uz šo tekstu lasīšanas pieredzi.
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Par Laikmetīgās mākslas centru:
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (lLMC) ir starptautiski aktīva nevalstiska kultūras organizācija, kas caur mākslas prizmu piedāvā neatkarīgu skatpunktu uz aktuālajiem un nesenās vēstures notikumiem. LLMC Ofisa galerija un informācijas centrs ir atvērts katru darba dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00.
Vairāk informācijas: www.lcca.lv
Modernisma perioda pilsētplānotāji un arhitekti publisko telpu uztvēra kā līdzekli sabiedrības racionālai iekārtošanai. Šodienas tirgus ekonomikas apstākļos, jo īpaši postsociālisma valstīs, vērojama šīs publiskās telpas sašaurināšanās – parkus un skvērus nomaina lielveikali un slēgti ciemati, agrāk brīvi pieejama telpa kļūst par privātīpašumu. Viedokļi par publiskās telpas lomu sabiedrības funkcionēšanā ir atšķirīgi. Kamēr dažiem tā ir politiski neitrāla transporta zona, citi tajā saskata gan vietu atpūtai un diskusijām, gan eksistenciālas politiskās cīņas arēnu, turklāt, publiskā telpa attiecināma arī uz virtuālo vidi.
Nīderlandiešu arhitekts Rems Kūlhāss apskata postmodernās publiskās telpas problemātiku, ieviešot “junkspace” jēdzienu, kuru definē kā to, “kas palicis pāri, kad modernizācija ir paveikusi savu darbu, jeb, precīzāk, to, kas sacietē, kamēr noris modenizācija, tās nogulsnes.” Viņš apraksta distopisku vīziju, kurā kopīgu rīcību definē nevis intereses, bet “vienāda statistika un neizbēgama demogrāfija”, bet “junkspace” pamazām inficē arī pašu cilvēku, kurš “nespēj beigt meklēt jēgu acīmredzami bezjēdzīgajā”. Kāda ir mākslas vieta šajā telpā? Vai līdzās labiekārtošanai un dekorēšanai tā spēj definēt un darīt redzamu apkārtējās telpas raksturu? Vai tā neizbēgami apliecina pastāvošās varas attiecības, vai tomēr vēl saglabā neprognozējamības potenciālu?
Lasīšanas darbnīcas teksti:
Interesenti tekstus var saņemt, rakstot uz: santa.micule@lcca.lv
„LLMC vakarskolas” cikla pamatā ir aktuālu laikmetīgās mākslas norišu iepazīšana, lai stiprinātu kritiskās domāšanas un diskusijas attīstību Latvijas mākslas vidē. Tajā tiek apspriesti dažādi laikmetīgās mākslas jautājumi caur nozīmīgu teorētiķu tekstu lasīšanas pieredzi. Otrajā sezonā „LLMC vakarskolas” cikls ietver desmit lasīšanas darbnīcas, dokumentālo filmu seansus, kā arī vietējo un starptautisku profesionāļu vieslekcijas, kas norisināsies līdz 2015. gada pavasarim.
Katra lasīšanas darbnīca būs veltīta noteiktam tēmu un jautājumu lokam – aktīvismam un mākslas sociālpolitiskai atbildībai, centra un perifērijas pozīcijām, atmiņas un arhīvu kontekstam, globālās mākslas apritei, kuratoru praksēm un pieejām, izstāžu politikai, mākslas izglītībai. Ikviena no tēmām izvērsta, lasot un diskutējot par tekstiem no mākslas teorijas, filozofijas, antropoloģijas un citām nozarēm, to vidū tādu nozīmīgu autoru kā Borisa Groisa, Granta Kestera,Italo Kalvino, Rema Kūlhāsa,Frederika Džeimsona, Jensa Hofmana,Ūtes Metas Baueres esejām.
Dalība „LLMC vakarskolā” ir bez maksas, un tajā aicināti apmeklēt esošie un topošie mākslinieki, kritiķi, kuratori, kultūras menedžeri, mākslas un humanitāro zinātņu studenti. Pirms katras lasīšanas darbnīcas dalībnieki aicināti patstāvīgi iepazīties ar konkrētajiem tekstiem, klātienes diskusiju balstot uz šo tekstu lasīšanas pieredzi.
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Par Laikmetīgās mākslas centru:
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (lLMC) ir starptautiski aktīva nevalstiska kultūras organizācija, kas caur mākslas prizmu piedāvā neatkarīgu skatpunktu uz aktuālajiem un nesenās vēstures notikumiem. LLMC Ofisa galerija un informācijas centrs ir atvērts katru darba dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00.
Vairāk informācijas: www.lcca.lv
