Pētījums (sk. http://www.worldcreative.org/) pirmoreiz piedāvā pārskatu par šo nozīmīgo jomu sazobē ar pasaules ekonomiku. Analizēti 11 kultūras un radošās industrijas (KRI) sektori: reklāma, arhitektūra, grāmatniecība, spēles, filmas, mūzika, periodika, izpildītājmāksla, radio, televīzija un vizuālā māksla. Visaugstākā nodarbinātība konstatēta vizuālajā mākslā (6,73 miljoni darbavietu), grāmatniecībā (3,67) un mūzikā (3,98).
2014. gadā autoratlīdzībās pasaulē iekasēti 2,250 miljardi ASV dolāru, t.i. 3% pasaules IKP; un KRI jomā nodarbināti 29,5 miljoni cilvēku, kas ir 1% visu pasaules darbspējīgo iedzīvotāju un vairāk nekā to, kas strādājuši autorūpniecībā Eiropā Japānā un ASV (kopā – 25 miljoni).
Pētījums rāda, cik būtisks ir KRI pienesums digitālajā ekonomikā – tās produkti veicina digitālo ierīču ražošanu un noietu, nodrošina programmatūru un saturu, baro tiešsaistes un straumēšanas pakalpojumu jomu. Pirmoreiz mūzikas industrijas vēsturē atlīdzība par digitalizētu (piemēram, lejupielādētu vai straumētu) mūziku pielīdzinājusies atlīdzībai par mūzikas ierakstiem materiālos nesējos, piemēram, CD un vinila platēs. Augusi interese par mūziku dzīvā izpildījumā – salīdzinot ar 2013.gadu, iekasētā atlīdzība bijusi par 1,9% lielāka.
Starptautiskā autoru un komponistu biedrību konfederācija (CISAC), kas apvieno 230 autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas visā pasaulē, pārstāv vairāk nekā 5 miljonus pasaules autoru. Eiropas autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas pērn iekasējušas 4,868 miljardus eiro, un te ir arī Latvijas pienesums: 2014. gadā AKKA/LAA autoriem un blakustiesību īpašniekiem kopā savāca vairāk nekā 5,4 miljonus eiro.
Mūziķis Žans Mišels Žārs (Jean-Michel Jarre), CISAC prezidents un UNESCO labas gribas vēstnieks, atgādina, ka autoriem ir nepieciešama vide, kas sargā viņu morālās un ekonomiskās tiesības, – tikai tā iespējams ražīgs radošais darbs. „Mēs ceram, ka šis pētījums politiķiem visā pasaulē liks saprast – sargāt autorus nozīmē sildīt ekonomiku. Mūsu radošās industrijas palīdz būvēt ilgtspējīgu ekonomiku, piedāvā darbavietas, gūst ienākumus, maksā nodokļus un miljoniem cilvēku, starp kuriem ir daudz jauniešu, ļauj nodrošināt iztiku, liekot lietā radošu talantu,” viņš secina.
