Foto: Mums Patīk

Aprīļa īsās ziņas

Papildinām aprīļa īsās ziņas.

Īpašie seansi kopā ar pilnmetrāžas spēlfilmas „Bille” radošo komandu visā Latvijā un jauns video par filmas tapšanu

Foto: Jānis Deinats

No 20. aprīļa kinoteātros visā Latvijā skatāma režisores Ināres Kolmanes pilnmetrāžas spēlfilma „Bille”.  No šodienas, 23. aprīļa, filmas radošo komandu būs iespējams satikt vairākās Latvijas pilsētās.

Scenāristu Evitas Sniedzes un Arvja Kolmaņa kopīgi veidotais stāsts par kāda cilvēkbērna pieaugšanu Latvijā pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu nogalē tapis pēc rakstnieces un dzejnieces Vizmas Belševicas daļēji autobiogrāfiskā romāna „Bille”. Kaut arī mazā meitene Bille nesaņem vecāku mīlestību un atbalstu, viņa spēj atrast savu ceļu plašajā pasaulē, nezaudējot cilvēcību un sirds siltumu.

Šodien, 23. aprīlī, „Billes” pārstāvji viesosies Valmieras kinoteātrī „Gaisma/3D Cinema”. Būs iespējams satikt gan filmas režisori Ināru Kolmani, gan aktrisi Elīnu Vāni un Vectēva lomas atveidotāju Agri Māsēnu. Savu stāstu par „Billes” tapšanu pastāstīs arī producents Jānis Juhņēvičs un scenārija autors Arvis Kolmanis.

Nākošie seansi ar „Billes” radošo grupu gaidāmi:

24. aprīlī plkst. 18.00 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors”;
25, aprīlī plkst. 12:30 Cēsīs, koncertzālē „Cēsis”;
26. aprīlī ap plkst. 15:00 Siguldā „Kino Lora”.

Savukārt nākošās nedēļas laikā plānotas tikšanās ar Liepājas, Ventspils un Kuldīgas skatītājiem.

Titullomas atveidotāja Rūta Kronberga atklāj, ka filmēšana ir nopietns darbs, turklāt „nav viegli attēlot meiteni, kas tu patiesībā neesi, kura ir daudz savādāka”, taču filmas režisore Ināra Kolmane atceras, ka jau pēc pirmās tikšanās reizes Rūta palika atmiņā, jo spēja iejusties Billes tēlā un izdzīvot to.

Billes mammas lomā filmā iejutusies aktrise Elīna Vāne, savukārt tēvu spēlē Artūrs Skrastiņš. Vecmāmiņas lomu atveido Lolita Cauka. Filmā piedalās arī citi pazīstami latviešu aktieri – Lilita Ozoliņa, Gundars Āboliņš, Guna Zariņa, Pēteris Liepiņš, Vilis Daudziņš, Maija Doveika, Ilze Vazdika, Dace Makovska, Dace Bonāte, Agris Māsēns, Leons Krivāns un citi.

Kamēr gaidām tikšanos, šeit jauns video  par filmas tapšanu.

Filma tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Kino centru, Lietuvas Kino centru, Čehijas Kino centru un Latvijas, Lietuvas un Čehijas kino profesionāļiem. Pamata finansējums saņemts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei. Filmas izplatītājs Latvijā ir kompānija UzKino.

Informēja Evita Bērziņa, producenta asistente

_________________________________________________________

Kinoteātrī “Splendid Palace” n0 23. līdz 29. aprīlim 

24. aprīlī 19.00 kinoteātrī “Splendid Palace” notiks Dāvja Sīmaņa jaunākās dokumentālās filmas “Mūris” PIRMIZRĀDE. Filma tapusi laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam un ir režisora subjektīvi emocionāls un vizuāli tēlains skatījums uz Latvijas un Krievijas pierobežas reģionu, kas reizē ir arī visas Eiropas robeža ar Krieviju.

25. aprīlī plkst. 13.00 aicinām uz filmas “Bille” skolu seanss ar producentes Martas Romanovas-Jēkabsones ievadvārdiem par filmas veidošanas aizkulisēm! Un plkst. 18.00 aicinām apmeklēt īpašo filmas “Bille” seansu ar radošās grupas piedalīšanos!

Kinoteātrī būs skatāma režisora Kornēla Mundruco filma “Jupitera mēness” (Jupiter holdja). 2017. gada Kannu kinofestivāla konkursa skates filma.

Romantiskā un pārdrošā komēdija “Pie visa vainīga mīlestība“ vēsta par spēcīgu mīlestību, kurai pakļaujas katrs, lai kādas būtu viņa fiziskās iespējas, lai kādi būtu apstākļi. Noskatieties kinoteātrī “Splendid Palace” jau šajā pavasarī.

Četros ekskluzīvos seansos tiks izrādīta Latvijas Televīzijas jaunā dokumentāla filma “Nora” par leģendāro estrādes dziedātāju Noru Bumbieri.

24. aprīlī (otrdien) plkst.13.00 notiks senioru seanss ar filmu “Prieka trakumā” demonstrēšanu. Ieeja senioriem – 3.50 EUR!

Kinoteātris “Splendid Palace” sadarbībā ar jaunatnes organizāciju Jest; jau trešo gadu pēc kārtas piedāvā skolēnu un jauniešu kinolektoriju ciklu “Latvijas filmas skolu jaunatnei”. 26. aprīlī plkst. 13.00 ar visiem pazīstamā Vizmas Belševicas romāna “Bille” ekranizāciju, ko piedāvās režisore Ināra Kolmane.

26. aprīlī plkst. 19.00 kinoteātra “Splendid Palace” Vācu kino klubs ar filmu “Putnu padome”. Režija: Timms Krēgers, krāsaina, 80 min., 2013/14. Ieejas maksa: 4,00 EUR (3.00 EUR skolēniem, studentiem un pensionāriem).

Plūkusi laurus vairākos A klases kinofestivālos pasaulē un kļuvusi par vienu no skatītākajām dokumentālajām filmām Lietuvā, lietuviešu režisora Arūna Mateļa (Arūnas Matelis) dokumentālā filma “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule / Wonderful Losers: A Different World”, kura tapusi sadarbībā ar Latvijas studiju “VFS Films”, 27. maijā plkst. 19.00 piedzīvos Latvijas pirmizrādi kinoteātrī “Splendid Palace” un pēc tam tiks izrādīta visā Latvijā.

No 27. aprīļa kinoteātrī būs skatāma Linnas Remzijas jaunā filma par niknu atriebību Ņujorkas pagrīdē – “Tevis te nebija” (You Were Never Really Here). Filma Kannu kinofestivālā saņēmusi balvu par labāko scenāriju, Hoakins Fīnikss atzīts par labāko aktieri. Skaņu celiņu veidojis talantīgais komponists Džonijs Grīnvuds no Radiohead.

Starptautiskā tūrisma filmu festivāla “Tourfilm Riga” labāko tūrisma īsfilmu parāde kinoteātrī notiks 27. aprīlī plkst. 17.00. Ieeja seansā bez maksas.

Kinoteātris “Splendid Palace” turpina demonstrēt sekojošas filmas: režisora A.Germana filma “Dovlatovs”; režisora Paolo Virci  komēdiju “Prieka trakumā” (Like Crazy); režisora Samuēla Maoza dramēdiju “Fokstrots”; režisora Kārļa Lesiņa dokumentālo detektīvu “Apgāztā mēness zīmē”; režisora Ivara Selecka dokumentālo filmu “Turpinājums”; režisores Madaras Dišleres filmu visai ģimenei “Paradīze 89”. Pēdējā iespēja noskatīties režisores Grētas Gervigas dramēdiju “Lady Bird; režisora Pola Tomasa Andersona psiholoģisko drāmu “Neredzamais pavediens” un latviešu kriminālkomēdiju “Kriminālās ekselences fonds.

Informēja Irina Pavļuka, kinoteātra “Splendid Palace” pārstāve

__________________________________________________

Strauji pieaugusi kinoskatītāju interese par Latvijas filmām

Latvijas kinoizplatītāji apkopojuši 2018. gada pirmo trīs mēnešu statistiku par filmu apmeklējumu kinoteātros, un rezultāti ir iespaidīgi – no piecām visvairāk apmeklētajām filmām trīs ir Latvijas autoru darbi, un nacionālā kino īpatsvars skatītāju uzmanības fokusā ir četrkāršojies, salīdzinot ar vidējiem skaitļiem iepriekšējos gados.

“Tas ir īpašs notikums Latvijas kino izrādīšanas vēsturē – šāgada pirmā ceturkšņa skatītāko filmu topā ir iekļuvušas trīs pašmāju filmas, Nameja gredzens, Kriminālās ekselences fonds un Paradīze ‘89. Kopumā, pieskaitot arī Simtgades dokumentālo filmu Turpinājums,  vietējo filmu apmeklējums šobrīd ir 28% no visa tirgus,” atzīst Ilze Roķe, Forum Cinemas Filmu izplatīšanas nodaļas vadītāja.

Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra Latvijas kinoteātros visvairāk skatītāju jau apmeklējuši režisora Aigara Graubas un producenta Andreja Ēķa spēlfilmu Nameja gredzens (pirmizrāde 17. janvārī, 79 216 skatītāji), topa otrajā vietā ir režisora Oskara Rupenheita spēlfilma Kriminālās ekselences fonds (pirmizrāde 2. februārī, 66 341 skatītāji), ceturtajā vietā – Madaras Dišleres spēlfilma Paradīze ’89 no Nacionālā Kino centra programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei (pirmizrāde 22. februārī, 49 444 skatītāji).

Piecu šogad apmeklētāko filmu topā trešo vietu ieņem kompānijas Universal Pictures romantiskā drāma Brīvība piecdesmit nokrāsās / Fifty Shades Freed (kinoteātros no 7. februāra, 56 997 skatītāji), bet piekto – piedzīvojumu komēdija Džumandži: Laipni lūgti džungļos / Jumanji: Welcome to the Jungle (kinoteātros no 2017. gada 22. decembra, 43 000 skatītāji)

Kinoteātru apmeklējuma statistikā svarīgs rādītājs ir tā sauktā “tirgus daļa”, kādu ieņem nacionālais kino katrā valstī, – t.i., cik procenti skatītāju no kopējā kinoteātru apmeklētāju skaita skatījušies tieši pašmāju filmas. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā tirgus daļas rādītājs nav pārsniedzis 7,84%  – tas ir līdz šim augstākais rezultāts no 2017. gada, kad skatītāju interesi par nacionālo kino jau pamazām sāka sildīt pirmās Simtgades filmas. Tātad šābrīža 28% ir ievērojams kāpums, un var prognozēt, ka nākamās Simtgades filmas neļaus atslābt skatītāju interesei par Latvijas kino.

Jāatgādina, ka jau 2017. gada kinoteātru statistikas apkopojumā pirmoreiz pēdējo gadu laikā Latvijas filma bija iekarojusi otro vietu visvairāk apmeklēto filmu topā – tā bija režisora Vara Braslas spēlfilma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, pirmā filma Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei.

Jau tuvākajā laikā kinoteātru repertuārā nonāks vēl vairākas Latvijas filmas, un to skatītāju skaitam ir visas iespējas pārspēt vēl kādus rekordus. Programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei tuvākās pirmizrādes plānotas Ināras Kolmanes spēlfilmai Bille (20. aprīlī), Kristīnes Želves dokumentālajai spēlfilmai Mērijas ceļojums (2. maijā) un brāļu Ābeļu populārzinātniskajai filmai Baltu ciltis (16. maijā); vēl aprīlī pirmizrādi piedzīvo arī Dāvja Sīmaņa dokumentālā filma Mūris, Lindas Oltes dokumentālā filma Nora, Vides Filmu studijas kopražojums Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule, arī 4. maija Latvijas filmu maratona programmā plānotas vairākas pirmizrādes.

Informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra vecākā referente nozares informācijas jautājumos

___________________________________________________________

Ar “Kulturys škiuņs” atklāšanu Lūznavas muiža svinēs atdzimšanas trešo gadadienu

Sestdien, 21. aprīlī, Lūznavas muižai būs īsta svētku un atDZIMŠANAS diena – tiks svinēta muižas trešā dzimšanas diena kopš muižas atklāšanas pēc vērienīgajiem atjaunošanas darbiem, atklāta jauna notikumu vieta muižas kompleksā “Kulturys škiuņs”, kā arī, simboliski sūtīti svētku sveicieni kaimiņvalstij Lietuvai, ar kuru saistīta arī muižas vēsture, tās 100. dzimšanas dienā.

Rēzeknes novadā esošā romantiskajā jūgendstilā celtā Lūznavas muiža (celta no 1905. līdz 1911. gadam, piederējusi poļu izcelsmes lietuviešu muižnieku Kerbedzu dzimtai) 2015. gada 25. aprīlī atkal atklāta apmeklētājiem pēc vērienīgajiem atjaunošanas darbiem, kļūstot par spilgtāko un aktīvāko kultūras, mākslas un uzņēmējdarbības norišu veicinātāju Rēzeknes novadā. Trīs gadu darbības laikā te notikuši vairāk nekā 300 dažāda veida pasākumi – koncerti, izstādes, semināri, radošās darbnīcas, kāzu norises un citi, kuru vidū arī vērienīgais “Dabas koncertzāle” pasākumus, jaundibinātā Mākslas piknika tradīcija, Latgales podnieku dienu pasākumi un daudzi citi. Lūznavas muiža, kura ieguvusi iedvesmotājas Mūzas vārdu, 21. aprīlī aicina gan uz trešo atjaunošanas gadadienu, gan uz vēl vienas muižas kompleksa ēkas atdzimšanu.

21. aprīļa notikumu programma:

14.00 lietuviešu keramiķes Daivas Ložītes darbu izstādes un Mikalojus Konstantina Čurļoņa gleznu reprodukciju izstādes atklāšana, bezmaksas.

15.00 Koncertstāstā “Tas viņš. Čurļonis!” izcilo lietuviešu komponistu un mākslinieku laikabiedru atmiņās muzikāli izstāstīs Čurļoņa mazmazdēls, pianists Roks Zubovs un viņa sieva, pianiste Sonata Zuboviene. Lietuviešu mākslinieku un komponistu Mikaloju Konstantinu Čurļoni (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, 1875–1911) vēsturiski ar Lūznavas muižu saista muižnieku Kerbedzu dzimta – tās īpašumos slavenais lietuvietis savulaik radis iedvesmu un atpūtu, bet simbolisko draudzības ceļu mūsdienās ļauj turpināt Čurļoņa mazmazdēls Roks Zubovs, ar kura gādību nu jau trešo gadu aprīlī Lūznavā notiks Čurļonim veltīts pasākums, kurš šajā reizē būs arī sveiciens Lietuvai 100. dzimšanas dienā. Biļešu cenas 6,00–10,00 €.

17.00 Atklāšanu pēc pārbūves piedzīvos vēl viena kultūras notikumu telpa Lūznavas muižas kompleksā – Kulturys škiuņs, bezmaksas. Atjaunotais šķūnis būs jauna vieta sabiedrisko pakalpojumu un kultūras notikumu īstenošanai – ēku būs iespējams izmantot kā vasaras kino zāli, piknika, radošo meistardarbnīcu, izstāžu, izglītojošu aktivitāšu, koncertu un citu notikumu norises vietu. Šķūņa atjaunošana būs netradicionāls, bet saturiski papildinošs muižas kompleksa teritorijas attīstības dažādotājs un veicinātājs, ļaujot izmantot ne tikai kompleksa kungu māju, bet arī citas ēkas.

19.00 Muižas trešās atdzimšanas gadadienas un “Kulturys škiuņa” atklāšanas dienas īpašie viesi – Austrālijas grupa “Kaurna Cronin Band”, kuru no 17.30 iesildīs latviešu ģitārists Matīss Čudars. Kaurna Cronin ir viens no Austrālijas šī brīža izklaidējošākajiem jaunajiem izpildītājiem, kā arī starptautiski novērtēts dziesmu autors un emocionāls un jautrs stāstnieks. Šobrīd mūziķis aktīvi koncertē visā pasaulē, aprīlī viesojoties arī Baltijas valstīs, bet ģitārists Matīss Čudars droši dēvējams par vienu no daudzpusīgākajiem un koncertdzīvē aktīvākajiem latviešu ģitāristiem, kurš tikko bija nominēts Lielajai mūzikas balvai kā “Gada mūziķis”. No 17.00 Kulturys škiunī darbosies mirkļrestorāns (pop-up) “Putni”. Ieejas maksa koncertā 5,00 €.

Biļetes uz koncertstāstu “Tas viņš. Čurļonis!” un “Kaurna Cronin Band” koncertu sarūpējamas “Biļešu Paradīze” kasēs visā Latvijā un internetā. Plašāk par Lūznavas muižu un te notiekošajām aktivitātēm mājaslapā.

Informēja Iveta Balčūne, Lūznavas muižas pārvaldniece

_________________________________________________________

Dailes teātra Zinību stundā par spēli ar dzimumu uz skatuves

Turpinot Dailes teātra ciklu “Zinību stundas”, 23. aprīlī plkst. 18.30 – “Aktieri, kuri uz skatuves pārtop par sievietēm. Aktrises, kuras uz skatuves pārtop par vīriešiem”.

Aktieri, kuri uz skatuves pārtop par sievietēm, aktrises, kuras uz skatuves pārtop par vīriešiem – vai to sauc par pārtapšanas mistēriju vai spēles  maģiju? Vai tās ir tikai maskas, vai arī personības transformācijas?  Par šiem teātra mūžsenajiem jautājumiem, kas aktuāli visos laikos kopš antīkā grieķu/romiešu teātra pirmsākumiem, diskutēs aktieri un aktrises (saglabājot intrigu un  neatklājot aktrišu/aktieru  personības!), kuri ir un ir bijuši  šādu   “mistēriju”   dalībniekiSarunu vadīs teātra zinātniece Ingrīda Vilkārse.

Zinību stunda notiks Dailes teātra Kamerzālē. Bezmaksas ielūgumus uz to varēs saņemt no 16.aprīļa plkst. 10.00 visās “Biļešu Paradīzes” kasēs. Vietu skaits ierobežots, tāpēc viens interesents var saņemt divus ielūgumus. Pasākuma aptuvenais ilgums būs 1,5 h.

Dailes teātra Zinību stundas tiek īstenotas sadarbībā ar Teātra attīstības apvienību “Daile”, un bezmaksas ieeju tajās nodrošina AS „Olainfarm” finansiālais atbalsts. Dailes teātra radošo projektu vadītāja ir Indra Vilipsone.

Informēja Laura Leimane, Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja

___________________________________________________

Saruna izstādē „Forštates stāsti”

Ceturtdien, 19. aprīlī plkst. 18.30 Kultūras centra GrataJJ galerijā MuseumLV tradicionālās interneta tiešraides ietvaros uzstāsies Lilita Eglīte un Inga Jurova sarunā par Maskavas forštati.

Kultūras centra Grata JJ galerijā MuseumLV viesosies žurnāliste un skatītāju iecienītā raidījuma «Ielas garumā» vadītāja Lilita Eglīte, lai kopīgi ar mākslinieci Ingu Jurovu, kuras izstāde «Forštates stāsti» pašlaik ir aplūkojama galerijā, dalītos savās pārdomās par Maskavas forštati.

Lilita Eglīte jau 15 gadus, filmējot raidījumu «Ielas garumā», viesojas dažādos Rīgas rajonos un ielās, dažkārt  atgriežoties jau filmētās vietās, atklāj tās aizvien no jauna. Lilitai ir daudz interesanta, ko pastāstīt gan par Rīgu, gan par raidījuma filmēšanas procesu.

Savukārt, 21. aprīlī LTV1 skatāmais raidījums «Ielas garumā» būs veltīts pārmaiņām Maskavas forštatē un tās arhitektūras atainojumam Ingas Jurovas gleznās.

Kopš galerijas atklāšanas 2017. gada maija beigās katru nedēļu galerijā MuseumLV kāds no māksliniekiem pieņem izaicinājumu apmēram divas stundas  radīt mākslas darbu vai uzstāties interneta tiešraides laikā. Tiešraidi varēs vērot MuseumLV un Grata JJ Facebook  lapā.

Ieeja bez maksas. Klausītājus lūdzam pieteikties pa tālr. +371 67016602

Informēja MuseumLV

___________________________________________________

Tiks atklāta Lūznavas muižas sarunu cikla par rakstīšanu pavasara sezona

Svētdien, 15. aprīlī, Lūznavas muiža aicina uz sarunu cikla par literatūru un rakstīšanu pavasara sezonas atklāšanu, kurā būs iespēja izzināt Ludzas igauņu stāstus – tos vēstīs igauņu izcelsmes pētnieks, žurnālists un tulkotājs Hanness Korjuss. Maija sākumā sarunu ciklā paredzēta tikšanās ar literāti un scenāristi Inetu Atpili-Jugani, bet maija vidū – izdevniecības “Santa” dibinātāju, žurnālisti un redaktori Santu Dansbergu-Anču.

Pērnā gada beigās Lūznavas muiža iesāka jaunu notikumu sēriju – sarunu un stāstu ciklu par literatūru un rakstīšanu. Decembrī interesenti tika aicināti uztikšanos ar latviešu literatūras jaunākā bestsellera “Saplēstās mežģīnes” autori Karīnu Račko, janvārī ar saviem stāstiem par rakstīšanu dalījās dzejniece Anna Rancāne, bet pavasara sezonā gaidāmas trīs satikšanās.

Pavasara sezonas pirmajā sarunu un stāstu reizē jau šajā svētdienā, 15. aprīlī, plkst. 15.00 būs iespēja iepazīties ar igauņu izcelsmes pētnieku, žurnālistu un tulkotāju, latviešu kultūras popularizētāju Igaunijā Hannesu Korjusu, kurš 2017. gadā izdeva grāmatu par Ludzas igauņiem 19.–20. gadsimtā. Grāmatā vēstīts par Ludzas novada igauņiem. Ludzas igauņi (igauņu valodā – lutsi maarahvas), bija Vitebskas guberņas Ludzas apriņķī dzīvojoša katoļticīgo Latvijas igauņu etniskā grupa, liecības par kuru saglabājušās vietvārdos, teikās un pasakās. Korjuss no latviešu valodas uz igauņu valodu tulkojis Māras Zālītes romānu “Pieci pirksti”, Kristīnes Želves stāstu “Meitene, kas nogrieza man matus” un citas.

Otrajā pavasara sezonas sarunu cikla pēcpusdienā 1. maijā plkst. 15.00 Lūznavas muižas viesus gaida tikšanās ar literāti Inetu Atpili-Jugani. I. Atpile-Juganes iesaistīšanās Latgales (un latgaliskās) kultūrtelpas bagātināšanā ir patiesi daudzveidīga – autore ir paspējusi izdot trīs dzejoļu krājumus spēcīgai, kaislīgai sievietei, kopā ar meitu mudinājusi lasītāju uz sarunām ar bērniem par dzeju un visu apkārt notiekošo (krājums “Otkon giunu sapynus”), ar domubiedriem no grupas “Biļdis” raksta scenārijus, filmē videoklipus, īsfilmas un spēlfilmas. I. Atpiles-Juganes teksti ir saistījuši daudzus mūziķus. Dziesmas ar viņas vārdiem skan gan jauniešu ballītēs, gan iekļautas bērnu repertuārā. Latgaliski spilgta sadarbība ir izveidojusies ar mūziķi Guntru Kuzminu-Juknu, kura I. Atpiles-Juganes tekstus izmanto savai un studijas “Skonai” darbībai. Savukārt 13. maijā plkst. 13.00 saruna par nedaudz citādu rakstīšanu – tikšanās ar izdevniecības “Santa” dibinātāju, žurnālisti un ilggadējo žurnāla “Santa” redaktori Santu Dansbergu-Anču, kura nu “pildspalvu” nolikusi nedaudz malā un ļāvusies vēl citiem dzīves izaicinājumiem, kas saistīti ar pavisam citu darbības sfēru. Saruna ar Santu būs par uzdrīkstēšanos veidot, mainīties un iedvesmot.

Sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” mērķis ir gan atklāt, cik daudzveidīga ir jaunākā literatūra un kā tā stiprina Latgales kultūrtelpu un ļauj apjaust latvisko latgaliskumu, gan ļaut muižai meklēt pašai savu sarunu klausītāju un jautātāju, piedāvājot žanriski atšķirīgus stāstus un auditorijas, kurām adresēti sarunu ciklam uzrunāto rakstītāju darbi. Iecerēts, ka sarunu cikla rudens sezonā Lūznavas muiža aicinās uz sarunām ar latviešu literatūras izcilo romānu “Klūgu mūks”, “Duna” un citu autori Ingu Ābeli un bērnu grāmatu un mākslas detektīvu autori Luīzi Pastori. Sarunu cikla norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Ieejas maksa sarunu cikla katrā satikšanās reizē ir 3,00 €, biļetes sarūpējamas “Biļešu Paradīze” kasēs visā Latvijā un internetā, kā arī uz vietas Lūznavas muižā. Tikšanās ar rakstītājiem notiks neformālā gaisotnē Lūznavas muižas kamīnzālē, tādēļ vietu skaits ierobežots. Plašāka informācija mājaslapā.

Informēja Iveta Balčūne, Lūznavas muižas pārvaldniece

_____________________________________________________

Kinoteātrī “Splendid Palace” no 13. aprīļa līdz 19.aprīlim  

No 13. aprīļa kinoteātris “Splendid palace” sāks demonstrēt dzīvespriecīgu itāļu komēdiju “Prieka trakumā” (Like Crazy). Beatriče, šarmanta dāma labākajos gados, ir pļāpīga fantazētāja un pašpasludināta grāfiene miljardiere, kam patīk ticēt, ka viņa ir uz “tu” ar visiem šīs pasaules varenajiem. Donatella ir tetovējumiem klāta, noslēgta un trausla jauna sieviete, kas glabā noslēpumu.

19. aprīlī plkst. 19.00 Kinoteātrī “Splendid Palace” notiks filmas “Nora” pirmizrāde.

No 17.aprīļa Kinoteātrī “Splendid Palace” būs skatāma režisora A.Germana filma “Dovlatovs”.

13., 17. un 18. aprīlī plkst. 18.00 kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies īpašie filmas “Turpinājums” seansi ar diskusiju.

Kinoteātris “Splendid Palace” turpina demonstrēt sekojošas filmas: režisora Samuēla Maoza dramēdiju “Fokstrots”; režisora Kārļa Lesiņa dokumentālo detektīvu “Apgāztā mēness zīmē”; režisores Grētas Gervigas dramēdiju “Lady Bird”, šķetina dumpinieciskās tīnes Kristīnes un viņas mammas attiecības; režisora Ivara Selecka dokumentālo filmu “Turpinājums”; režisora Pola Tomasa Andersona psiholoģisko drāmu “Neredzamais pavediens” (Phantom Thread); režisores Madaras Dišleres filmu visai ģimenei “Paradīze 89”; latviešu kriminālkomēdiju “Kriminālās ekselences fonds”, kuras autors, producents un režisors ir Oskars Rupenheits, operatori – Juris Pīlēns un Kaspars Cirsis. Pēdējā iespēja noskatīties Režisora Šona Beikera filmu “Floridas projekts”  (The Florida Project).

Informēja Irina Pavļuka, kinoteātra “Splendid Palace” pārstāve

_______________________________________________________

Prieka trakumā

Piedalījusies virknē festivālu – izrādīta arī Kannās – un saņēmusi daudz balvu, kinoteātros startē aizrautīgā itāliešu komēdija/drāma „Prieka trakumā”. Tās abas galvenās varones satiekas psihiatriskajā klīnikā.

Beatriče ir kā Annas Manjāni mūsdienīgota kopija. Šarmanta, formīga dāma vislabākajos gados, kurai ir, ko atcerēties, uz ko pukoties, kam vēlēt labu un kam – ne tik ļoti. Viņas sirds bijusi lauzta ne reizi vien, taču tāpēc vien Beatriče nezaudēs spēju mīlēt. Patiesībā mīlestība ir vienīgais iemesls, kā dēļ griežas viņas pasaule, un dara to iespaidīgā ātrumā, kā komēta līdzi paķerot visus apkārtējos. Beatriče ir kā tipiska itāliete, un viņas pašpasludinātais statuss sabiedrībā un runas plūdi pielīdzināmi Minhauzena pasaciņām, taču ne mirkli nemazina sievietes pievilcību. Savukārt Donatella ir pilnīgs pretstats šai aristokrātiskajai būtnei, ko varētu apzīmēt arī ar vārdiem „piens un asinis”. Vizuāli trauslā sieviete ir noslēgta, introverta un piesardzīga, Donatellas ķermeni klāj tetovējumi, bet telefona adrešu grāmatiņā ir tikai viens ieraksts – tēvs. Viņa slēpj kādu šaušalīgu noslēpumu, un tieši to Beatriče ir nolēmusi noskaidrot, jo abas sievietes sastopas nekur citur kā psihiatriskajā klīnikā. Kaut arī progresīva, tā tomēr ir norobežota no ārējās pasaules, bet kādas nejaušības rezultātā abas sievietes nonāk vārtiem šajā pusē, un abu kopīgais ceļš kļūst par sākumu patiesai draudzībai un pamatīgai emociju revīzijai, josievietes saprot, ka tālāk savus skeletus, kas slēpjas skapī, neaizvilks.

Paolo Virci komēdija/drāma „Prieka trakumā” tapusi kā Itālijas un Francijas kopražojuma filma, un tās garais, panākumiem bagātais festivālu ceļš rezultējies daudzās balvās. Filma saņēmusi gan piecus itāļu kino Oskarus jeb Dāvidus, bija nominēta Eiropas kino balvai, par scenāriju „Prieka trakumā” saņēma Itālijas Zelta globusu… Šo sarakstu varētu turpināt vēl ilgi, jo, neskatoties uz sarežģīto, pat riskanto tēmu, režisoram Paolo Virci izdevies ne tikai noturēties labas gaumes robežās, bet apspēlēt plašu emociju gammu, turklāt kā pēctoni atstājot gaišumu un cerību nākotnei. Viņa labākās palīdzes un arī šīs filmas veiksmes ir galveno lomu atveidotājas – kolorītā Valērija Bruni Tadeski, kura nenoliedzami ir viena no savas paaudzes labākajām aktrisēm, turklāt ar režisoru jau sadarbojusies drāmā „Cilvēka vērtība” (2013), kas arī izrādīta Latvijā, un Mikaēla Ramacoti, kura arī ne pirmo reizi filmējusies pie Virci un ir viņa sieva un divu bērnu māte.

Īpašu lomu Virci iedalījis Toskānai, jo īpaši – laika zobam savu godību atdevušo villu iemūžināšanai, un vienā no tādām norisinās Beatričes un Donatellas satikšanās. Skarbas, sāpīgas un uz pārdomām rosinošas ir abu iepriekšējās pieredzes, taču vitalitāte, ar ko liktenis apdāvinājis Beatriči, ir lipīga. Un Virci to izspēlē ar skaļiem smiekliem, spilgtām krāsām un šampanieti.

Prieka trakumā / La pazza gioia / Like Crazy
Itālija, Francija, 2016
Režisors: Paolo Virci
Galvenajās lomās – Valērija Bruni Tadeski, Mikaēla Ramacoti
No 13. aprīļa Kino Citadele, Splendid Palace, Cinamon un Cēsīs

Informēja Zane Dzene

____________________________________________________________

Ciklā “Nepārejošā Latvija. Personības” – Uldis Brauns

Otrajā kinovakarā no cikla “Nepārejošā Latvija. Personības” Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) un Nacionālais Kino centrs (NKC) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) piedāvā bez maksas noskatīties digitalizētu un atjaunotu kinodokumentu programmu, kuras centrā ir dokumentālists Uldis Brauns (1932-2017)  – 12. aprīlī pulksten 18:00 LNB Ziedoņa zālē Brauna kā operatora filmēti kinožurnāli (1962-1970) un leģendārā “Brauna triloģija”, viens no Rīgas poētiskā stila pamatakmeņiem.

Kā jau ziņots, cikls Nepārejošā Latvija. Personības ir pirmā iespēja noskatīties ERAF projekta Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta) ietvaros uzsāktā Latvijas filmu un kinožurnālu digitalizācijas un atjaunošanas darba rezultātu, iepazīstot četras lielas personības un viņu laikmetu – ALOIZS BRENČS (1929-1998, seanss 5. aprīlī), ULDIS BRAUNS (1932-2017, seanss 12. aprīlī), HERCS FRANKS (1926-2013, seanss 9. maijā), AIVARS FREIMANIS (1936-2018, seanss 23. maijā). Katra seansa sākumā – īsi ievadvārdi, kuros Latvijas kino pētniece Kristīne Matīsa iepazīstinās skatītājus ar katru no izcilajiem dokumentālistiem un laikmetu, kurā viņi darbojušies.

Ceturtdien, 12. aprīlī, kinovakara centrā ir kinooperators un režisors Uldis Brauns, kurš Latvijas dokumentālajā kino ienāca kā operators un arī fotogrāfs. Seanss piedāvā retu iespēju redzēt, kā Uldis Brauns kļuva par režisoru – noskatīties kopā visas trīs viņa pirmās īsfilmas Sākums (1961), Celtne (1962) un Strādnieks (1963), kas kļuva par svarīgu pavērsienu Latvijas dokumentālā kino attīstībā, attīstot industriālo poētiku un attēla kultūru. Lai gan filmu uzņemšanas vietas ir šķietami neatraktīvi būvlaukumi – Pļaviņu HES celtniecība (Sākums), Daugavpils sintētiskās šķiedras rūpnīca (Celtne) –, režisors un operators Uldis Brauns kopā ar scenārija autoru Armīnu Lejiņu (1938-2015) tos izmanto jaunas kinovalodas izmēģinājumiem, meklējot materiālā personisko un glezniecisko.

Kinoseansa ievadā tiks demonstrēti vairāki kinožurnāli, kuros Uldis Brauns strādājis kā viens no operatoriem – režisoru Mihaila Poseļska, Aloiza Brenča un Laimoņa Gaigala žurnāli Padomju Latvija (19/1962, 13/1963 un 20/1970), Aivara Freimaņa žurnāls Māksla (1/1970) un Arņa Akmeņlauka žurnāls Karavīrs (4/1970), detalizēta programma pielikumā.

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs ir viens no lielākajiem Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma glabātājiem, kura krājumā ir vairāk nekā 90 000 kinolenšu ruļļi. ERAF projekta ietvaros pirmo reizi tik lielam arhīva kinodokumentu apjomam veidos kvalitatīvas, mūsu laikam un prasībām atbilstošas digitālās kopijas – 38 420 minūtes kinodokumentu, kas filmēti 20. gadsimtā, atdzims 21. gadsimta formātā. Restaurācijai eksperti izvēlējuši 9 spēlfilmas un sešas Latvijas kinovēsturei nozīmīgas dokumentālās filmas, kuru autori atstājuši būtiskas pēdas Latvijas kino procesos.

Ciklā Nepārejošā Latvija. Personības paredzēti četri seansi LNB Ziedoņa zālē – 5. aprīlī,
12. aprīlī, 9. maijā un 23. maijā, detalizēta programma pielikumā. Seansu sākums pulksten 18:00, ieeja visiem interesentiem BEZ MAKSAS.

Informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra vecākā referente nozares informācijas jautājumos

___________________________________________________________

Dokumentālās filmas “Meklējot Tisē” seanss VEF Kultūras pilī

10. aprīlī pulksten 19:00 VEF Kultūras pils Kamerzālē bezmaksas seansā būs skatāma režisores Dzintras Gekas dokumentālā filma “Meklējot Tisē”.

Filmas galvenais varonis – Latvijā dzimušais kinooperatos Eduards Tisē – un viņa uzņemtās filmas kļuvušas par pasaules kino klasiku. Studenti augstskolās apgūst viņa radošo pieredzi, iedziļinoties Tisē lietotajos mākslinieciskajos paņēmienos. Strādājot plecu pie pleca ar leģendāro režisoru Sergeju Eizenšteinu, radīta joprojām pasaules labāko filmu simtniekā esošā filma “Bruņukuģis Potjomkins”. Vairāk kā 90 gadus neviens nav apšaubījis Eizenšteina nozīmi šīs filmas tapšanā, taču pirmo reizi publiskotā intervija ar Eduarda Tisē atraitni Bianku liek palūkoties uz Eizenšteina un Tisē devumu šai filmai jaunā gaismā. Tisē atraitne Bianka filmā Eizenšteinam saka: “Vai jūs zināt, kā es jūs saucu – par Jūdu. Jūs esat Jūda!” Vai iespējams, kā dažviet minēts filmā, ka Tisē vārds būtu rakstāms ne tikai cieši līdzās Eizenšteinam, bet dažbrīd pat soli priekšā?

Filma tapusi studijā “Sibīrijas Bērni” ar Nacionālā Kino centra atbalstu. Filmas režisore un producente Dzintra Geka ir dokumentālā filmu cikla “Sibīrijas bērni” autore, gan Latvijas, gan ārvalstu kino festivālu balvu laureāte. Scenārija autors ir Agris Redovičs, operators inscinētājs – Viktors Grībermans, operators – Aivars Lubānietis, montāžu veidojuši Sergejs Usanovs, Armands Zvirbulis un Valdis Zeļonka, savukārt mūzikas autors ir komponists Pēteris Vasks.

Filmas treileris skatāms šeit.

Tiem, kuri nepaspēs, nākošā iespēja noskatīties filmu būs Iļģuciema kultūras centrā 20. aprīlī plkst. 18:30!

Informēja Evita Bērziņa, režisora asistente

__________________________________________________________________

Jaunā režisora Riekstiņa filma atlasīta Kannu tirgus skatei

Jaunā režisora Kristiana Riekstiņa eksperimentālā spēlfilma ”Eva”, kas top studijā “Mistrus Media” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, iegūst balvu Viļņas kinofestivāla industrijas programmā “Meeting Point” – ceļazīmi uz Kannu festivāla tirgus skates speciālseansu.

Marta beigās vairāk  nekā simt kinoprofesionāļu no visas Eiropas satikās Viļņas starptautiskā  kinofestivāla  Kino Pavasaris industrijas programmā Meeting Point un tika iepazīstināti ar 23 filmu projektiem no Eiropas, kas atlasīti debijas filmu programmā Coming Soon New Talents. Topošo filmu prezentācijas vērtēja  starptautiska žūrija,  un galveno balvu – demonstrēšanas iespējas 2018. gada maijā Kannu kinofestivāla ietvaros notiekošajā tirgus skatē Marché du Film – saņēma trīs projekti,  starp tiem arī filmu studijā Mistrus Media veidotā jaunā latviešu režisora Kristiāna Riekstiņa debijas spēlfilma Eva. Starptautiskā žūrijā projektus vērtēja kinokritiķe un žurnāliste no Čīles Pamela Bienzobas Saffien, filmu izplatītājs Jean-Baptiste Baillu Matre no Francijas un Viļņas filmu klāstera direktors Romanas Matelis, kuri īpaši novērtēja filmas Eva vizuālo kvalitāti ierobežota budžeta apstākļos (filma finansiāli atbalstīta Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā Mikrobudžeta filmu ražošana).

Filmu tirgus Marché du Film ietvaros 14. maijā Kannās notiks speciālais seanss Vilnius IFF Goes to Cannes, kam starptautiskā žūrija izvēlējās Kristiana Riekstiņa spēlfilmu Eva, dokumentālo filmu Russia Today  (režisore Annegret Sachse) un jauno lietuviešu spēlfilmu Isaac (režisors Jurģis Matulevičius).

Spēlfilma Eva ir psiholoģisks trilleris ar mistikas elementiem, tā ir jaunā režisora Kristiāna Riekstiņa debijas filma pēc Latvijas Kultūras akadēmijas kinorežijas apakšnodaļas absolvēšanas.

Filma vēsta par to, kā pēc  ugunsnelaimes un gāzes eksplozijas dzīvoklī jauna sieviete  Eva pārceļas uz nomaļu brīvdienu māju kopā ar eksplozijā cietušo kopjamo vīru Robertu, lai atgūtos un ārstētos no negadījumā gūtajām traumām. Drīzumā mājā sāk notikt dīvainas lietas – pazūd Evas mantas, uzrodas noslēpumainas draudu zīmes, Eva nonāk konfliktā ar vīramāti Helēnu, medmāsu Ingu un citiem retajiem mājas apmeklētājiem. Pakāpeniski Eva gūst pārliecību, ka aiz notiekošā stāv viņas vīrs Roberts.

Filmā lomas atveido aktieri Ieva Segliņa, Lilita Ozoliņa, Marija Bērziņa, Toms Liepājnieks.  Filmas operators ir Mārtiņš Jurevics, montāžas režisors – Toms Krauklis, izpildproducente Annija Korpa, filmas producents Gints Grūbe. Filma Eva veidota filmu studijā Mistrus Media kā eksperimentāls spēlfilmas projekts ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas atbalstu.

Latvijā filmu  plānots demonstrēt 2018. gada rudenī.

Informēja Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra vecākā referente nozares informācijas jautājumos

__________________________________________________________

Valmieras teātris ar izrādi “Rudenīgais blūzs” aprīlī dosies viesizrādēs pa Latviju

Valmieras drāmas teātris ar traģikomēdiju “Rudenīgais blūzs” no 11. līdz 15. aprīlim viesosies vairākās Latvijas pilsētās: 11. aprīlī – kultūras namā “Lielvārde”, 12. aprīlī – Krustpils kultūras namā, 13. aprīlī – Līvānu kultūras centrā, 14. aprīlī – Daugavpils teātrī un 15. aprīlī – Aizkraukles kultūras namā. Izrāde, pateicoties skatītāju atsaucībai un lieliskajām atsauksmēm, ir nospēlēta jau vairāk kā 50 reižu un to noskatījušies vairāk kā 8000 skatītāju.

Biļetes uz izrādi var iegādāties kultūras namos, “Biļešu paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv.

Luga vēsta par trīs cienījamām atraitnēm, kuras izveido tādu kā klubiņu savu aizgājušo vīru piemiņai, taču ierasto kārtību stipri sagroza kāds vīrietis, arī atraitnis…

Iestudējumā spēlē Vizma Kalme, Regīna Devīte, Baiba Valante, Ilze Lieckalniņa un Rihards Rudāks.

“Jauki, ja cilvēkam ir humors un pašironija saulainā laikā. Daudz grūtāk to ir nepazaudēt arī tumšajās dienās un drūmajos brīžos, tam vajag dūšu,” saka režisors Varis Brasla. “Lai arī lugas autoram piemīt Vudija Alena rakstības vieglums un holivudiskums, pats darbs skar ikviena cilvēka slēptāko – kā sadzīvot ar vientulību, nekļūstot nīgram un noliedzošam. Izrāde meklēs arī atbildes uz jautājumiem, kā vitāli nodzīvot dzīvi, neupurējot sevi bijušajam un nenododot pagātni un jaunību, kas ir skaista. Bet vai skaistumam ir gadu cenzs?”

Iestudējuma radošajā komandā arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmus veido Liene Rolšteina. Izrādē skan mūzika no Jāņa Šipkēvica (seniora) personīgās fonotēkas.

Informēja Zane Ceriņa, Valmieras teātra sabiedrisko attiecību un reklāmas vadītāja

_______________________________________________________

Dailes teātra viesizrādes aprīlī

Aprīlī Dailes teātris iepriecinās savus skatītājus Latvijas reģionos, dodoties viesizrādēs uz Siguldu un Liepāju.

8. aprīlī viesizrāde “Iespējamā tikšanās” tiks piedāvāta skatītājiem Siguldas pagasta Kultūras namā.

Johans Sebastians Bahs apskauda Georgu Frīdrihu Hendeli par viņa plašo slavu un pasaulē vislabāk apmaksātā mūziķa statusu. Hendelis apskauda Bahu par viņa milzīgo apdāvinātību. Bahs vairākkārt mēģināja satikties ar savu nesalīdzināmi slavenāko kolēģi. Hendelis šo tikšanos nevēlējās. Šī beidzot būs īsta zvaigžņu stunda – vakariņas, kurās satiksies divi sava laika izcilākie mūzikas ģēniji.

Mūzikas dižgaru lomas izrādē atveidos Olga Dreģe (Georgs Frīdrihs Hendelis) un Lidija Pupure (Johans Sebastians Bahs). Abas aktrises par lomām šajā izrādē 2015./2016.gada sezonā tika nominētas Spēlmaņu nakts balvai kategorijā “Gada aktrise”.  Hendeļa palīga Johana Kristofa Šmita tēlā iejutīsies Reinis Tomiņš. Izrādes režisors – Dmitrijs Petrenko.

Mēneša noslēgumā, 29. aprīlī, Dailes teātris viesosies Liepājas teātrī ar iestudējumu “Harolds un Moda”.

Haroldam ir 18 gadi un aiz muguras jau 15 pašnāvību inscenējumi. Viņam patīk apmeklēt bēres. Tur arī viņš satiek Modu. Viņiem iet jautri – viņi zog roņus, kokus un automašīnas. Harolds grib Modu precēt, bet viņa māte ir kategoriski pret! Daudzi skatītāji, iespējams, būs mātes pusē, jo Modai ir 80 gadi! Kā tas viss beigsies?

Komēdijā ar pašnāvībām Modas lomu spēlēs Lilita Ozoliņa, bet Harolds būs Mārtiņš Upenieks. Citās lomās – Indra Briķe, Pēteris Liepiņš, Sarmīte Rubule, Ērika Eglija, Juris Bartkevičs un Edijs Zalaks. Izrādi veidojis režisors Pauls Timrots.

Biļetes uz abām Dailes teātra viesizrādēm pieejamas “Biļešu Paradīze” kasēs un internetā. Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem biļetēm uz izrādi “Iespējamā tikšanās” – 20% atlaide.

Informēja Laura Leimane, Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja

_____________________________________________________

Aprīļa kultūras notikumi Latgales vēstniecībā GORS

Latgales vēstniecībā GORS aprīli sagaidīsim ar gaidīto Jaunā Rīgas teātra viesizrādi “Peldošie – ceļojošie” un izcilās vokālistes Ineses Galantes koncertprogrammu “Ar mīlestību no Ineses Galantes”. Aprīlī izskanēs koncertcikla “Latvijas gredzens” trešais koncertuzvedums “Vidzemes gredzens”, būs skatāma mākslinieces Magones Boleiko gleznu sērija “Paralēlās pasaules”, tāpat Rēzekni priecēs grupas “Musiqq” labāko dziesmu programma. Mēnesi noslēgsim ar folkloras draugu kopas un kapelas “Vīteri” jubilejas koncertu “Zalta puče” un lielkoncertu “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei”. Savukārt maijā ar jubilejas koncertu sērijas programmu “GORS piecgades simfonija” svinēsim Latgales vēstniecības GORS nu jau piekto darbības dzimšanas dienu.

Jaunā Rīgas teātra viesizrāde “Peldošie – ceļojošie“
Piektdiena, 6. aprīlis 18.00, Lielā zāle 12,00–21,00 €, GORS
Latgales vēstniecībā GORS būs skatāma pēc Mihaila Kuzmina romāna motīviem iestudētās teātra izrādes “Peldošie – ceļojošie“ 1. daļa. Izrāde atspoguļo Krievijas impērijas galvaspilsētas avangardiskākās kultūras bohēmas dzīvi starp divām 20. gs. sākuma revolūcijām – mīlas trīsstūri, četrstūri un piecstūri. Režisors Vladislavs Nastavševs. Izrādē piedalās vadošie Jaunā Rīgas teātra aktieri.

Inese Galante. Koncertprogramma “Ar mīlestību no Inese Galantes!“
Piektdiena, 13. aprīlis 18.00, Lielā zāle 10,00–15,00 €, GORS
Inese Galante kā izcila vokāliste un jauno talantu patronese dāvina Latvijai 100 gadu jubilejā jaunu koncertprogrammu “Ar mīlestību no Ineses Galantes!”. Koncertā skanēs skaistāko operu mīlas ārijas un mūzikas skaņdarbi. Kopā ar Inesi Galanti un visu iemīļoto talantīgo pianistu Aivaru Kalēju šajā koncertā piedalīsies arī Ineses Galantes talantu konkursa laureāti – vokālisti un mūziķi. Koncerta programmu kuplinās Rēzeknes kamerorķestris diriģenta Jāņa Stafecka vadībā.

Sporta deju sacensības “Rēzeknes Domes Kauss 2018”
Sestdiena, 14. aprīlis 9.30, Lielā zāle 7,00 €
Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē norisināsies starptautiskas sporta deju sacensības – Rēzeknes Domes Kauss 2018. Šo sacensību laikā LSDF piešķīra tiesības SDK Viva organizēt 10 deju reitinga sacensības, Latvijas Kausu, kas pulcēs labākos Latvijas pārus no visām Latvijas pilsētām. Sacensības apmeklētājiem ļaus izbaudīt krāšņus svētkus – lielisku koncertu, kura laikā iespējams apbrīnot ne tikai labāko dejotāju kustību prasmi, bet arī izbaudīt patiesi profesionālu sniegumu, sacensību garu un gaidītās uzvaras prieku.

“Krivoje zerkalo“. Humoristu šovs “Jautri dzīvojam!“
Ceturtdiena, 19. aprīlis 19.00, Lielā zāle 15,00–20,00 €, GORS
Uz Latgales vēstniecības GORS Lielās skatuves uzstāsies plaši pazīstamā humora šova “Greizais spogulis” (“Кривое зеркало”) autori un izpildītāji. Jautras častuškas izpildīs Nikolajs Bandurins, kura tēla neatņēmamā sastāvdaļa noteikti ir koncertīna, un viņa jaunais skatuves kolēģis – pianists Oļegs Mihailovs. Ar tēlu dažādību un spilgtumu monologos variēs Natālija Korosteļova un Jurijs Hvostovs.

“Musiqq“. Labāko dziesmu programma
Piektdiena, 20. aprīlis 19.00, Lielā zāle 15,00–19,00 €, GORS
Uz Latgales vēstniecības GORS Lielās skatuves ar labāko dziesmu programmu uzstāsies grupa “Musiqq”. Grupas pamatsastāvā darbojas divi liepājnieki – Marats Ogļezņevs un Emīls Balceris, kuri raksta, sacer, producē un aranžē savas dziesmas paši. “Musiqq“ ir izdevuši trīs ierakstu albumus: “Šī ir tikai mūzika”, “Vēl viena mūzika” un “Silta Sirds”.

Muzikāla izstāde. Koncertcikla “Latvijas gredzens” koncertuzvedums “Vidzemes gredzens”
Sestdiena, 21. aprīlis 18.00, Lielā zāle 4,00–13,00 €, GORS
Vidzeme – Latvijas nacionālās kultūras sakņu un simbolu dzimšanas vieta. Valsts karoga un Himnas šūpulis, gara gaismas – izglītības aizsākšanās un Dziesmu svētku pirmsākums. Latviešu pašapziņas un patriotisma mošanās vieta. Piedalās: Latvijas Radio koris, solisti. Muzikālais vadītājs un diriģents: Sigvards Kļava. Izstādes veidotāji: Guna Kalnača, Jānis Mitrēvics, “Dd studio”.Magones Boleiko gleznu sērija “Paralēlās pasaules”

Katru dienu no 11.00, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS
No 23. aprīļa līdz 17. jūnijam Latgales vēstniecībā GORS būs skatāma mākslinieces Magones Boleiko gleznu sērija “Paralēlās pasaules”, kuras kompozīcijās apvienotas divas ikdienišķas realitātes.  Divas nosacītas bezgalības: debesu un digitālā. “Paralēlās pasaules” ir fantāzijas rotaļa ar eļļu uz audekla, kurā apvienoti digitālās vides simboli ar debesu parādībām.

Folkloras draugu kopas un kapelas “Vīteri“ 15 gadu jubilejas koncerts “Zalta puče“
Piektdiena, 27. aprīlis 18.00, Mazā zāle 8,00–10,00 €, GORS
Folkloras draugu kopa un kapela “Vīteri” ir Rēzeknē, Latgalē un visā Latvijā zināms kolektīvs, kas jau 15 gadus kopj un attīsta latgalisko dziesmu, deju, rotaļu un dzīvesziņas tradīcijas. Jubilejas reizē folkloras kopas “Vīteri” izveidotāja Sandra Stare un kapelas vadītājs Einārs Lipskis aicinās satikt dažādu paaudžu “Vīteru” bērnus un jauniešus, kā arī iepazīstinās ar kolektīva jaunāko veikumu – latgaliešu dziesmu grāmatu un CD bērniem un vecākiem ”Zalta puče”. Jubilejas koncerta dienā notiks grāmatas “Zalta puče” atvēršanas un ieskandināšanas svētki.

Lielkoncerts “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei“
Sestdiena, 28. aprīlis 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €, GORS
Programmā izskanēs vairāk nekā 60 latviešu komponistu radītie a cappella skaņdarbi jauktajam korim, kas tapuši Māra Sirmā rosinātā projektā “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei”. Piedalās: VAK “Latvija”, Latvijas Radio koris, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, kā arī citi Rīgas un Latvijas kori.

Grupa “Melo-M”. Latvijas Simtgades koncerttūre
Svētdiena, 29. aprīlis 17.00, Lielā zāle 10,00–18,00 €
Liekot savu artavu Latvijas simtgades svētku noskaņu veicināšanā, čellu trio “Melo-M” 2018. gada pavasarī dosies koncertturnejā pa Latviju, repertuārā atskaņojot daudzu populāru latviešu komponistu dziesmu versijas īpašos aranžējumos. Koncertprogrammas repertuārā būs gan latviešu tautasdziesmu apdares, gan Emīla Dārziņa, Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Raimonda Tigula dziesmu versijas. Līdztekus koncertos skanēs arī grupu “Līvi”, “Prāta Vētra” un citu pazīstamu Latvijas mūzikas kolektīvu populārākās dziesmas.

Plašāka informācija šeit.

Informēja Elza Jurāne, Latgales vēstniecība GORS mārketinga speciāliste

__________________________________________________________

Rotko centrā akcijas cenas!

Šogad Pirmajās Lieldienās – 1. aprīlī Daugavpils Marka Rotko mākslas centru iespēja skatīt par īpašām akcijas cenām. Akcijas cenu laikā visas mainīgās izstādes skatāmas par EUR 1,50. Pastāvīgā Rotko mākslas centra ekspozīcija „Marks Rotko. Dzīve un māksla” ar Marka Rotko oriģināldarbiem par EUR 3,00. Visa Rotko centra apmeklējums EUR 4.50.

Savukārt Daugavpils Marka Rotko mākslas centra 5 gadu jubilejas svinībās – 20. aprīlī ikvienam iespēja baudīt septiņas jaunas izstādes un vakarā 4D multimediju strūklaku šovu bez ieejas maksas.

Mainīgās izstādes Rotko centrā:

līdz 08.04.
Jons Arne Mogstads (Norvēģija) IESPĒJAS SKAISTUMS;
Haralds Jegodzienskis MANU JAUTĀJUMU CEĻŠ;
Arnis Balčus, Ieva Balode, Ieva Epnere, Romāns Korovins, Līga Spunde, Alnis Stakle SKATOTIES ĀRPUS, SKATOTIES IEKŠPUS;
Lija Rage KRĀSAS;
Jolanta Ābele RAPSODIJA SIEVIŠĶĪBAI;
Inese Siliņa, Irēna Lūse, Helēna Heinrihsone, Irīda Lazdiņa, Ieva Spalviņa, Anita Meldere, Jānis Spalviņš, Baiba Priedīte, Dainis Gudovskis LATVIJAS LAIKMETĪGAIS AKVARELIS;
Elīna Titāne, Sanita Ābelīte PILNMĒNESS; VALENTĪNDIENA.

no 20.04.
SAULES PUSĒ Ulda Brieža laika liecības;
Latgales reģiona mākslinieku darbu konkursa izstāde VĒL VIENS PAVASARIS – PLŪDI;
Rusudana Kizanišvili (Gruzija)PĀRVEIDES IEKĀRTA;
Madara Gulbis NEREDZAMĀS PASAULES;
Petra Langsdorfa, Zigfrīds Lēmans, Svens Hofmans (Vācija) KAS IR ATTĒLS? DZĪVE UN UZTVERES MĀKSLA;
Ieva Jurjāne DABA KLUSĒ;
STARPTAUTISKĀ FOTOGRĀFIJAS SIMPOZIJA IZSTĀDE.

Akcijas laikā 1. aprīlī Rotko centrs atvērts apmeklētājiem no plkst. 11.00 līdz 17.00, savukārt 20. aprīlī – no plkst. 12.00 līdz 20.00. 24. aprīlī – Rotko centra dzimšanas dienā, akcijas cenas netiks piemērotas

Plašāka informācija par Marka Rotko mākslas centra izstādēm šeit.

Informēja Inita Paegle, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra mārketinga speciāliste

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!