“Skatlogs ir logs, kurā veroties ieraugām ko jaunu, spogulis, kurā redzam savu atspulgu, un noteikti – ietvars radošām izpausmēm. Esmu patiesi aizkustināta un priecīga, ka mūsu darbs ir novērtēts ar visaugstāko atzīmi,” atzīst ilggadējā t/c “Galerija Centrs” skatlogu māksliniece Inese Zvirgzda.
Publicitātes foto
T/c “Galerija Centrs” kopš pirmsākumiem ir izcēlies ar mākslinieciski veidotiem skatlogu iekārtojumiem. Visos laikos to noformējumu veidojuši sava amata profesionāļi – skatlogu dekoratori. Kopš 2013. gada par Vaļņu ielas skatlogu iekārtojumu rūpējas skatlogu dizainere Inese Zvirgzda ar savu komandu.
T/c “Galerija Centrs” vadītāja Zita Siliņa uzsver, ka patiesi lepojas ar Ineses Zvirgzdas un Lauras Blumbergas sasniegumiem un vēl radošus panākumus arī turpmāk, veidojot skaistāku Rīgas pilsētas tēlu. “Skatlogi ir mūsu tirdzniecības centra seja, kas veido garāmgājēja izpratni par aktuālo modē un dzīvesveida tendencēm. Tas ir sava veida medijs, no kura garāmgājējs uzzina par jaunāko. Skatlogs ir veikala vizītkarte, stāsta virsraksts, kam turpinājums meklējams veikalā,” stāsta Z. Siliņa.
Publicitātes foto
Vaļņu ielas skatlogi tiek veidoti saskaņā ar “Galerija Centrs” aktivitātēm un māksliniecisko uzstādījumu. Skatlogu noformējums ir dizaineru radoša izpausme un ir unikāls mākslas darbs. T/c “Galerija Centrs” lepojas ar senām skatlogu noformēšanas tradīcijām un, līdzīgi kā par tiem jūsmoja un no tiem iedvesmojās padomju gados, arī tagad tie kalpo kā paraugs citiem.
Publicitātes foto
Konkurss “Ziemassvētki 2016” Rīgā tiek rīkots ik gadu ar mērķi atbalstīt radošas un oriģinālas izpausmes pilsētvidē un veicināt Ziemassvētku laikam atbilstoša noformējuma radīšanu.
Nils Čudi (Nils Chudy) un Jasmīna Grase (Vācija / Latvija). Zīmols “Chudy & Grase”. Grozs. No mēbeļu kolekcijas “Meet the Wicker”. 2014. Tērauds, baltas klūgas. Publicitātes foto
Katra Baltijas jūras reģiona valsts ir pārsteidzoši atšķirīga, bet reizē visur iespējams saskatīt kādas līdzības un paralēles. Mūs vieno krasta līnija. Tuvākie kaimiņi, tikai otrpus jūrai, un tāpēc visai attāli. Pazīstami svešinieki. Vēsture māca, ka daudz kas mūs šķir, bet daudz kas arī vieno. Esam bijuši gan kopā, gan vērsušies viens pret otru. Kari, šķelšanās, tautu pārceļošana, laulības, tirdzniecība. Jūras tuvums nosaka noteiktu profesiju esamību. Piejūras veģetācija ir līdzīga. Ļaudis stājas pretī tiem pašiem postošajiem dabas spēkiem. Mums bijusi līdzīga mitoloģija, māņticība un aizspriedumi, jo visu mūsu senču iztēli rosinājušas vienas un tās pašas norises. Tomēr vislielākā nozīme ir dabas skatiem.
Chmara Rosinke (Polija). Vāzes + spogulis. 2014.
Anna Bera (Anna Bera, Polija). Zeme. Akmens. Mežs. 2016. Ķiršu koks. Foto: Emilia Oksentowicz
Izstāde “Roundabout Baltic” ir stāsts, kas personīgu pārdomu rezultātā veidojās poļu kuratores Agnieszka Jacobson-Cielecka iztēlē: “Viss sākās ar ceļojumu iespaidiem. Vai drīzāk ar kaut ko pat vēl netveramāku. Ar sajūtu. Ceļojot biju ievērojusi, ka ir tādas vietas, kur es jūtos kā mājās. Vietas, kas man nav jāapgūst, jo tās ir saprotamas, kaut arī iepriekš nekad neesmu tur bijusi. Zināmas ainavas, pazīstami formu un krāsu salikumi. Ar laiku aptvēru, ka šī sajūta rodas vietās, kas saistītas ar jūru. Ar Baltijas jūru. Lai gan ne vienmēr un ne tikai šādās vietās, bet tomēr tas šķita tik taustāmi, ka es sāku meklēt sakarības.
Jonas Edvard (Dānija). Lampa “Konkret”. 2012. Finiera pelni, āda. Publicitātes foto
Artūrs Analts, Rūdolfs Strēlis (Latvija). Zīmols “VARIANT Studio”. Krēsls. No sērijas “Tilts”. 2014. Bērzkoks. Foto: “VARIANT Studio” un Vents Āboltiņš
Sebastian Jansson (Somija). Kompilētas lampas. 2012. Stikls, porcelāns, rotangs, tērauda stieple. Foto: Jussi Särkilahti
Sebastian Jansson (Somija). Kompilētas lampas. 2012. Stikls, porcelāns, rotangs, tērauda stieple. Foto: Jussi Särkilahti
Sebastian Jansson (Somija). Kompilētas lampas. 2012. Stikls, porcelāns, rotangs, tērauda stieple. Foto: Jussi Särkilahti
Sebastian Jansson (Somija). Kompilētas lampas. 2012. Stikls, porcelāns, rotangs, tērauda stieple. Foto: Jussi Särkilahti
Strādājot pie izstādes “Roundabout Baltic”, es uz brīdi centos izvairīties no savu zināšanu un pieredzes sloga, kaut arī zināju, ka tas tāpat vienmēr liek sevi manīt. Ieklausoties sajūtās, es meklēju lietas, kuras “izskatās pazīstamas”. Man nebija svarīga autoru atpazīstamība, tādēļ esmu apvienojusi atzītus meistarus ar jaunpienācējiem, māksliniekus un amatniekus ar dizaineriem, unikālus darbus un prototipus – ar komerciāla rakstura produktiem.
Rezultātā tapusi daļēji mākslas un daļēji personīga kolekcija, kurā iekļautie priekšmeti vienlaikus ir stāsta mērķis un tā izteiksmes līdzekļi. Darbi izstādē nav apvienoti pēc izcelsmes valsts, pielietojuma, izmantotajiem materiāliem vai radīšanas veida. To atlasi sākotnēji rosinājusi formāla un vizuāla radniecība, tāpēc arī izstādē eksponāti apkopoti, simboliski atainojot secīgas ainaviskas situācijas.
Izstādes “Roundabout Baltic” publicitātes attēli. Foto: Jakub Certowicz
Izstādes “Roundabout Baltic” publicitātes attēli. Foto: Jakub Certowicz
Jūrai mēs tuvojamies no zemienes, caur mežiem un pļavām, lēzeniem pauguriem, garām koka arhitektūrai un neauglīgiem laukiem, kas apstrādāti ar vienkāršiem darbarīkiem. Savā ceļā mēs pārvaram kāpas un klinšainos krastus, kuros skrajie, bet sīkstie piejūras augi ieķērušies tik stipri, cik spējušas pielāgoties cilvēku roku celtās būves piekrastē. Pret debesu fonu to silueti atgādina smalkus zīmējumus. Mēs nesam savas mantas grozos, pledos un pītās somās, mēs tveramies no vēja, mēs tīklos ķeram zivis. Pastaigā gar krastu mēs vērojam ūdens veidotās formas: noapaļotos akmeņus, nevainojami gludus oļus, kas cēlušies no cietākajiem iežiem, izskalotus krasta ielokus. Dabas, ūdens, klinšu, smilšu, vēja un saules nepakļāvība, spēks un pacietība ir apbrīnojama. Mēs mēdzam krāt un glabāt kā dārgumus jebkādus jūras dāvātus niekus: gliemežvākus, koka gabaliņus, krāsainus stikliņus, dzintaru. Tie iegulst mūsu saujās, šķiet tik vērtīgi, tie mirdz. Tomēr atnesti mājās, tie izbalo un sanīkst, zaudē savu vērtību un liek mums atgriezties pie jūras, lai atkal un atkal vērotu pelēkās un bēšās toņkārtas, ūdeni, kas reizēm ir zaļš, bet reizēm zils. Un pa retam arī lai izbaudītu dienas un nakts mijas mistēriju, kas piesātināta ar tādu krāsu bagātību un intensitāti, ko nav iespējams iztēloties ikdienas mainīgajā, bet klusinātajā paletē.”
Izstādes “Roundabout Baltic” publicitātes attēli. Foto: Jakub Certowicz
Izstādes “Roundabout Baltic” publicitātes attēli. Foto: Jakub Certowicz
“Roundabout Baltic” ir tēlaina izstāde. Tā neatspoguļo situāciju dizainā Baltijas jūras reģiona valstīs. Tā nav akadēmiski analītiska. Tā neko nepierāda. Tā ir izstāde par dizainu ar skatu uz jūru. Par zemapziņā kodētiem tipiem, par vērīgu novērojumu, par pārdzīvojumu. Tā ir izstāde par domāšanas veidu vai pasaules redzējumu, kas vieno Baltijas reģiona dizainerus no tik atšķirīgajām valstīm, kuras atdala jūra, dizainerus ar visdažādākajiem iedvesmas avotiem un mērķiem savos meklējumos dizainā, mākslā vai amatniecībā.
Izstādes “Roundabout Baltic” publicitātes attēli. Foto: Jakub Certowicz
Izstādes “Roundabout Baltic” publicitātes attēli. Foto: Jakub Certowicz
Latviju izstādē pārstāv Māra Skujeniece, Liene Jākobsone (“Sampling”), Artūrs Analts un Rūdolfs Strēlis (“VARIANT Studio”).
Izstādes atklāšana 2017. gada 24. janvārī plkst. 17:00
IZSTĀDES ORGANIZATORS: Muzeum Regionalne w Stalowej Woli / The Regional Museum in Stalowa Wola
SADARBĪBAS PARTNERI: Gdynia Design Centre, Museum of Gdynia, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs,
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
IZSTĀDES ATBALSTĪTĀJI: Polish Ministry of Culture and Heritage, Polska institutet Stockholm, Polijas Republikas vēstniecība Latvijā
IZSTĀDES KURATORE: Agnieszka Jacobson-Cielecka, izstāžu kuratore Muzeum Regionalne w Stalowej Woli / The Regional Museum in Stalowa Wola
IZSTĀDES KOORDINATORE LATVIJĀ: Ieva Zvejniece, LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja
Dizaina un dekoratīvā koka mākslas kolekcijas glabātāja
T: (+371) 67 830914, E: Ieva.Zvejniece@lnmm.lv
Lai apzinātu apkaimi un izveidotu tās portretējumu, nedēļas sākumā tika veikts apkaimes monitorings ar mērķi identificēt nepieciešamības kvalitatīvai un funkcionālai publiskajai ārtelpai, kā arī uzzināt Zunda kanāla lomu vietējo iedzīvotāju telpas apziņā.
Projekta ietvaros 400 metrus garais posms no Zunda dārza (Durbes iela 2) līdz gājēju tiltam pār kanālu tiks labiekārtots, izveidojot teritorijas karti, sakārtojot atpūtas vietas, izpļaujot taciņas, kā arī sadarbībā ar netālu esošajiem Crossfit 4Life pārstāvjiem, ierīkoti brīvdabas treniņu punktu ar vingrojumu instrukcijām un pievilkšanās stieņiem. Darbnīcas organizators Jāzeps Bikše norāda „Visas īstenotās aktivitātes ir jauniešu iniciatīvas. Mūsu mērķis ir parādīt, ka īsā laikā ar minimāliem līdzekļiem, bet pārdomātiem un pamatotiem risinājumiem, iespējams kvalitatīvi uzlabot mūsu apkārtējo vidi”.
Darbnīca tika īstenota sadarbībā ar RTU mācībspēku, arhitektu Egonu Bērziņu, kura iniciatīva ir Zunda kanālā uzstādīt piestātni. Ūdens telpas lietošanas funkciju dažādošana un aktualizēšana ir viens no projekta mērķiem, tādēļ arhitekts aicina apzināt tā potenciālu, iedzīvotāju nepieciešamības, ņemot piemēru no citām ūdeņu pilsētām – Amsterdamas, Frankfurtes, Berlīnes, kur kanāli un upes ir svarīga publiskās telpas dzīsla. Ar projekta dalībniekiem pieredzē un padomos apkārtnes izzināšanā un veidošanā dalījās arī Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Alija Turlaja un ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.
Foto: Luīze Elizabete Rukšāne
Foto: Luīze Elizabete Rukšāne
Darbnīcu organizē bezpeļņas organizācija Free Riga, kas meklē un piedāvā risinājumus, kā atdzīvināt Rīgas tukšās ēkas un ārtelpas, atverot tās jaunām kultūras, mākslas un sabiedriskajām norisēm. Viens no Free Riga attīstītajiem punktiem ir Zunda dārzs un angārs, kur notiek intensīva koncertu, pasākumu, izglītojošu notikumu programma. Projekts tiek rīkots ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu.
Plašāka informācija: Jāzeps Bikše, Free Riga projektu vadītājs, T. +371 26142995