Ceļojums garšu pasaulē – ko vērts kaut reizi nobaudīt ceļojot

Kuba

Kuba ir kā ceļojums atpakaļ laikā – šarmanta un ar spilgtu personību. Senlaicīgie auto, salsa, rums, cigāri ir kā krāšņi tās aksesuāri, bet tikpat lielas uzmanības vērta ir tās kulinārija. Kubas garšas noslēpums ir vienkāršība – nesarežģīti ēdieni, kas pārsteidz ar izteiksmīgu garšu.

Kubas virtuves galvenais tēls ir Ropa Vieja – tomātos lēni sautēta un pēc tam plucināta liellopa vai jēra gaļa, kas tiek pasniegta kopā ar rīsiem. Spāņu valodas pratēji zinās, ka ēdiena nosaukums tiek tulkots kā “vecas drēbes”, tomēr no tā nevajag nobīties, jo ēdiens būs patiesi gards!

Esot Kubā, noteikti ir vērts nobaudīt arī omāru, jo tie šeit ir krietni lētāki, kā arī saldajā panašķoties ar banāna radinieku plantānu. Viegli apcepts, karamelizēts, saldens un nedaudz lipīgs – tas būs nevainojams noslēgums ikvienai maltītei.

Ceļojumā uz Kubu iesakāms doties laikā, kad pie mums jau valda ziema, lai nepārsteidz pārlieku liels karstums.

Apvienotie Arābu Emirāti

Abū Dabī pārsteidz, izbrīna un apbur. Šeit mirdzoši debesskrāpji mīt līdzās tradicionālai arābu apkaimei, bet greznība – izsmalcinātam arābu tirgum. Abū Dabī ir kā krāšņa grāmata, kurā savu vietu ieņem arī stāsts par tās virtuvi.

Viens no senākajiem ēdieniem, bez kura nav iedomājama ne arābu ikdiena, ne svētku galds, ir Al Harees. Tas nelepojas ar izsmalcinātu izskatu, bet tā garša ir lieliska. Ēdienu gatavo aptuveni diennakti, kopā sautējot gaļu, kviešus un virkni garšvielu. Ilgais gatavošanas process garantē neaprakstāmu garšu.

Emirātu virtuve nav iedomājama arī bez jūras veltēm. Viens no gardākajiem ēdieniem ir Madrooba – rīsi ar zivi (var būt arī ar vistu), kas bagātināti ar virkni garšvielu, piešķirot tam neaprakstāmu garšu.

Ceļojumā uz Emirātiem iesakāms doties laikā, kad pie mums jau valda ziema, lai nepārsteidz pārlieku liels karstums.

Vjetnama

Ceļojums uz Vjetnamu būs arī ceļojums garšu pasaulē. Tik daudzveidīgu un gardu piedāvājumu citviet ir grūti atrast. Šeit esot, sevī noteikti ir jāmodina bērnības ziņkāri, lai būtu drosme mēģināt, garšot un baudīt visu krāšņo un gardo kulinārijas eksotiku.

Garšas stāsts ir jāsāk ar vjetnamiešu tradicionālo zupu Pho – sāļš buljons, svaigas rīsu nūdeles, vista vai liellops un atsvaidzinoši garšaugi. Šīs zupas recepte jau ir apceļojusi visu pasauli, bet to, noteikti, ir vērts nobaudīt arī tās mājvietā.

Vietējo iedzīvotāju viena no iecienītākajām ātrām pusdienu maltītēm ir Bun Cha. Pusdienlaikā īpaši lielpilsētas pārņem grilētas maltās gaļas aromāts. Pēcāk šī gaļa tiek pasniegta kopā ar rīsu nūdelēm un zaļumiem, kā arī īpašu sīrupveidīgu mērci.

Ceļojumā uz Vjetnamu iesakāms doties laikā, kad pie mums jau valda ziema, lai nepārsteidz pārlieku liels karstums.

Itālija

Itālija vienmēr ir bijis sinonīms gardam ēdienam, kuru papildina nesteidzīga atmosfēra un prieks.

Ciemojoties šajā krāšņajā valstī, papildu picai un virknei pastas ēdienu, ir vērts nobaudīt arī citus gardus ēdienus. Itālijas reģions Apūlija glabā vairākus īpaši gardus noslēpumus.

Šeit tiek darināts svaigais siers Burrata. Runā, ka tas, kurš reiz to būs nobaudījis, uz visu laiku to iemīlēs. Krēmīgs, maigs siera “maisiņš” šeit tiek pasniegts kā uzkoda, lai to baudītu kopā ar kādu vieglu aperitīvu.

Apūlijas reģions ir dāsni apveltīts ar dažādām jūras veltēm, bet, atšķirībā no citviet ierastā, tās šeit mēdz baudīt svaigas, t.i. termiski neapstrādātas. Garneles, mazie astoņkājīši un citas ūdens gardās bagātības vislabāk baudīt zvejnieku tirdziņā, kur paši rūdītie jūras vilki pastāstīs, kā vislabāk katra baudāma un viesmīlīgi tās pasniegs vienkāršos traukos.

Ceļojumā uz Itāliju iesakāms doties no pavasara līdz pat rudenim.

Grieķija

Grieķijas burvība ir apdziedāta jau senos eposos un leģendās. Tā tiek dēvēta arī par rietumu civilizācijas šūpuli. Senās saknes vijas arī tās gastronomija, un ne velti grieķu ēdiens tiek virknēts pasaules labāko ēdienu sarakstā.

Grieķija ir vīna zeme. Tomēr vīnogu audzēšana sniedz vēl kādu gardu ēdienu, ne tikai pašu dzērienu. Vīnogu lapas tiek izmantotas Dolmadas gatavošanai – lapās tiek tīts gaļas un rīsu sajaukums, kas pēc tam tiek kopā sautēts. Tomēr katrai saimniecei, katram reģionam ir savas viltības un knifiņi šī ēdiena pagatavošanai, tāpēc to receptes var atšķirties.

Kulta ēdiens Grieķijā, noteikti ir arī Moussaka. Arī šī ēdiena recepte var atšķities, jo tās senā vēsture ir nesusi virkni improvizāciju, taču pamatā vienmēr būs sautētu baklažānu, maltās gaļas, tomātu un sīpolu kārtojums un baltā mērce.

Ceļojumā uz Grieķiju iesakāms doties no pavasara līdz pat rudenim.

Spānija

Eiropas karstasinīgā, bet tomēr vienmēr laipnā un viesmīlīgā dāma Spānija nav tikai flamenko, dižas mākslas un nepiespiestas atmosfēras mājvieta, bet tā ir arī mājvieta virknei gardu un izteiksmīgu ēdienu.

Spānijas virtuve ir bagāta ar dažādām jūras veltēm un viens no ēdieniem, kas tās ietver un r noteikti jānobauda, ir Paella ­– rīsu ēdiens ar dažādām jūras veltēm, kas ierasti tiek pasniegts nelielās panniņās. Šim ēdienam ir arī citas variācijas – ar gaļu vai miksētā, tomēr visas no tām ir gardas un lieliskas.

Citādāka variācija par ierasto biešu auksto zupu, ir Spānijā dzimusī Gazpacho. Šī zupa ir viens no labākajiem atsvaidzinājumiem karstā dienā. Tajā vienmēr būs tomāti, gurķis, sīpoli, ķiploki, olīveļļa, vīna etiķis, tomēr katram pavāram būs savs tās pagatavošanas veids un noslēpums.

Ceļojumā uz Spāniju iesakāms doties no pavasara līdz pat rudenim.

Par „Novatours”

„Novatours” ir vadošais tūroperators Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kas nodrošina šodien iegādāto pakalpojumu stabilitāti arī nākotnē. Tūroperators organizē brīvdienu un ekskursiju braucienus ar čarterlidojumiem. „Novatours” garantē kvalitatīvus, uzticamus un drošus ceļojumu risinājumus pat uz vistālākajiem galamērķiem.

Grieķija uz lielajiem ekrāniem

No klasiķiem vispirms jāmin “grieķu Tarkovskis” Teo Angelopulus, Kannu kinofestivāla “Zelta palmas zara” un “Grand Prix” balvas ieguvējs un viens no Grieķijas kino pamatlicējiem. Viņam ir spilgti sekotāji – Angelopula pēdās seko jaunais un talantīgais Jorgoss Lantimoss ar tādām filmām kā “Dogtooth” un “The Lobster”. Viņa jaunākais veikums “The Killing of a Sacred Deer” ar superzvaigznēm Kolinu Farelu un Nikolu Kidmenu startē šī gada Kannu kinofestivāla konkursā.

1. daļa: Grieķijas ceļš uz Lielo ekrānu

Lai cik tas neliktos savādi, Holivuda (un tātad – visa pasaule) Grieķiju atklāja tikai 1957. gadā, kad iznāca Džīna Negulesko (Merilinas Monro “Kā apprecēt miljonāru” un citu klasisku komēdiju autors) filma “Boy on a Dolphin” ar itāļu superzvaigzni Sofiju Lorēnu galvenajā – grieķietes – lomā. Uzņemta Hidras, Rodas, Delosas un Milosas salā (kā arī mazliet Atēnās), tā bija pirmā lielbudžeta Holivudas filma, kura pilnībā uzņemta Grieķijā. Šajā piedzīvojumu stāstā Grieķija un tās salas tika pasniegtas kā Olimpa dievu mājvietas un ne tikai atvēra durvis uz Holivudu Lorēnai, bet arī nodrošināja bagātu amerikāņu tūristu pieplūdumu iepriekš vēl neredzētām, bet uz lielā ekrāna tik vilinošām vietām.

Tomēr jau 1964. gadā kino skatītāji atklāja sev pavisam citu Grieķiju – sirsnīgu, patiesu un ārkārtīgi cilvēcīgu. Pēc grieķu rakstnieka Nika Kazandzaka romāna motīviem uzņemtajā filmā “Zorba the Greek” leģendārais aktieris Entonijs Kvinns dzīvoja, mīlēja un atklāja pasaulei sirtaki (filmēšanas laikā Kvinns bija savainojis celi, tādēļ viņa izpildītā sirtaki izceļas ar īpašu unikalitāti). Uzņemta Krētas pilsētā Hanijā, Apokoronas un Akrotiri ciematos, kuri joprojām izskatās tieši tāpat kā filmā, tā ne tikai iepazīstināja pasauli ar sirtaki, bet arī tika nominēta septiņām “Oscar” balvām, iegūstot trīs no tām!

Entonijs Kvinns Grieķiju iemīlēja pāris gadus iepriekš, filmējoties 1961. gada kara filmā “The Guns of Navarone”. Šajā klasiskajā kara drāmā, kas balstīta uz Alistera Maklīna romāna, Kvinna, Gregorija Peka un Endrjū Nīvena sabiedroto karaspēka specvienība infiltrējas vācu karaspēka okupētajā grieķu piekrastes cietoksnī. Spraigais kara trilleris tika uzņemts Rodas salā (kura kopā ar Maroku un Dakāru filmā iemiesoja fiktīvo Navarino salu), un Kvinnam vide tik ļoti iepatikusies, ka viņš pēc filmēšanas beigām iegādājies sev gleznainu īpašumu, kuru šobrīd tā arī dēvē – “Anthony Quinn Bay”.

Pirms došanās kosmosa tālēs piektā elementa meklējumos franču režisors Luks Besons sapņoja par citām dzīlēm – zemūdens. Bērnības traumas dēļ tā arī nekļuvis par nirēju, viņš 1988. gadā īstenoja savu sapni, uzņemot filmu “The Big Blue”, un Grieķijai tajā bija svarīga loma. Šis spriedzes un sāncensības pilnais stāsts par diviem nirējiem gandrīz pilnībā tika uzņemts Grieķijas salās Alonisosā, Amorgosā, Iosā un Mikonā (kurās joprojām var atrast filmā izmantotos rekvizītus), piešķirot filmai unikālu un ne ar ko nesalīdzināmu garšu, kā arī iedvesmojot neskaitāmus simtus (vai pat tūkstošus) pievērsties niršanai. Un vai tas nav kino galvenais mērķis – iedvesmot uz ko dižu?

Bet daudz reālistiskāku un tuvāku ainu uzbūra britu režisora Luī Gilberta 1989. gada filma “Shirley Valentine”. Bridžitas Džounsas priekšgājēja no Liverpūlas, Šērlija ir šķietami garlaicīga mājsaimniece ar lieliem sapņiem, kuras dzīve mainās par 180 grādiem, kad viņas labākā draudzene laimē pilnībā apmaksātu ceļojumu uz… Pareizi, uz Grieķiju! Un ir pilnīgi saprotami, ka Grieķijā galvenās varones dzīve mainās līdz nepazīšanai, ļaujot viņai gan piepildīt sapņus, gan arī uzzināt daudz jauna par sevi. Uzņemta Mikonas salā, filma saviem veidotājiem sagādāja divas “Oscar” nominācijas, “Zelta globusu”, BAFTA balvu un, kas svarīgāk, skatītāju mīlestību!

2. daļa: Spiegi, superaģenti un ABBA

Mūsdienu kino skatītājam Grieķija mazāk saistās ar grieķi Zorbu vai grieķu dieviem, bet gan vairāk ar Holivudas filmām, kuru autoriem tādā vai citādā veidā izdevās pārcelt tur filmas darbību un arī uzņemšanu.

Visu laiku veiksmīgākā Holivudas filma, kas uzņemta Grieķijā, ir mūzikla “Mamma Mia!” pilnmetrāžas versija. Grupas ABBA dziesmas uz Skopelosas un Skiatosas salas fona Pīrsa Brosnana, Merilas Strīpas, Amandas Seifrīdas un citu aktieru izpildījumā saviem veidotājiem nopelnīja vairāk nekā 600 miljonus ASV dolāru, bet minētās Grieķijas salas (un īpaši Kastani pludmale Skopelosas salā) joprojām izbauda mūzikla fanu pieplūdumu, kurš ar katru gadu tikai aug.

Šobrīd visa pasaule kopā ar Danielu Kreigu spēlē spēli “Kurš būs jaunais Džeimss Bonds?”, bet jau 1981. gadā ar īpašu uzdevumu Grieķiju apciemoja arī viņas majestātes slepenā dienesta slavenākais spiegs ar koda numuru 007 – filmā “For Your Eyes Only” Džeimss Bonds veic elpu aizraujošus trikus uz Meteora klostera fona (ainas uzņemtas “Agia Triada” klosterī un Korfu salā), un tās pelnīti skaitās vienas no iespaidīgākajām ainām visā 007 filmu ciklā.

Džeimsam Bondam pa pēdām seko cits superspiegs, kura vārds arī sākas ar burtu “B” – Borns, Džeisons Borns. Cikla pirmajā filmā “The Bourne Identity” Meta Deimona atveidotais aģents slēpjas no vajātājiem idilliskajā Mikonas salā, bet, protams, tikai uz īsu brīdi. Vērīgākie kino skatītāji iebildīs, ka sāgas ceturtajā daļā “Jason Bourne” (kura iznāca 2016. gadā) ir redzama vērienīga pakaļdzīšanās pa demonstrācijas pārņemtajām Atēnu ielām, bet neļaujiet Holivudas maģijai sevi apmuļķot, jo šīs ainas tika uzņemtas… Tenerifes galvaspilsētā Santakrusā de Tenerifē.

Papildinot par Atēnām, spiegiem un Metu Deimonu – rakstnieces Patrīsijas Heismitas populārākā romāna “Talantīgais misters Riplijs” ekranizācijā tieši Mets Deimons tēloja galveno lomu. Savukārt Heismitas romāna “Two Faces of January” darbība gandrīz pilnībā notiek Grieķijā, bet tā 2014. gada ekranizācija, kurā galvenās lomas atveido Vigo Mortensens, Oskars Aizeks un Kirstena Dansta, uzņemta Atēnās, Čalepā, Heraklionā un citviet Krētas salā.

Pirms ļauties B-klases kino apskāvieniem, Nikolass Keidžs bija superzvaigzne, lielisks aktieris un “Oscar” balvas laureāts, kā arī piedalījās vienā no skaistākajām filmām, kas uzņemta Grieķijā – režisora Džona Madena 2001. gada romantiskajā drāmā “Kapteiņa Korelli mandolīna”. Uz Otrā pasaules kara un, kas daudz svarīgāk, grieķu salas Kefalonijas elpu aizraujošo ainavu fona Nikolass Keidžs un Penelope Krūza izspēlēja sirdi plosošu liktenīgās mīlas stāstu, kurš pozitīvi ietekmēja salas tūrisma industriju, bet gandrīz pilnībā neietekmēja aktiera turpmāko kino karjeru.

Visbeidzot – savu artavu Grieķijas popularizēšanā uz lielā ekrāna deva arī viena no pazīstamākajām grieķietēm Holivudā, diloģijas “Manas lielās grieķu kāzas” veidotāja Nija Vardalosa, kura starp savām pazīstamākajām filmām 2009. gadā uzņēma mazāku, sirsnīgāku (tas ir, vēl sirsnīgāki) un daudz personiskāku stāstu “My life in Ruins”. Filma stāsta par kādu dzīvē vīlušos amerikāņu skolotāju ar grieķu saknēm, kura pieņem izaicinājumu kļūt par tūrisma gidi Atēnās. Protams, ka tas gan ļauj uz ekrāna demonstrēt visu Atēnu un Grieķijas burvību (šī ir pirmā filma kopš “The Boy on a Dolphin”, kurai tika dota atļauja filmēt Akropolē), gan arī liek galvenajai varonei pa īstam iemīlēt savu vēsturisko dzimteni!

3. daļa: Santorini kapeņu izlaupītāja

Atēnu un citu pilsētu arhitektūra, tūkstošiem gadu sena vēsture un pārējais var piesaistīt mācību grāmatām, bet kino ir jāpārsteidz un jāvilina, tādēļ īpašu kino veidotāju uzmanību izpelnījusies Adrijas jūras pērle – Santorini sala ar savām spoži baltajām pludmalēm un žilbinoši zilo jūru.

Apburošā kapeņu izlaupītāja Lara Krofta aktrises Andželīnas Džolijas izpildījumā zem Santorini atklāja nogrimušu Aleksandra Lielā templi un tā apslēptos artefaktus filmā “Lara Croft: The Cradle of Life”, bet nav skaidrs, kas aktrisi piesaistījis vairāk – filmas spraigais un noslēpumu pilnais sižets vai iespēja pagozēties Santorini saulē un nirt ar akvalangu kristāldzidrajā ūdenī (skaidrs, ka otrais).

Līdzīgu nostāju ieņēma arī jauniešu filmas “Sisterhood of the Traveling Pants” autori. Balstītas uz tāda paša nosaukuma grāmatu sēriju, filmas autori jau laicīgi iekļāva scenārijā ainas, kuras norisinātos Santorini – kuras, protams, nedrīkstēja filmēt nekur citur. Santorini visiem tik ļoti patika, ka varoņi (un veidotāji) tur atgriezās arī filmas turpinājumā!

Bet nepelnīti aizmirstajā (noteikti sameklējiet!) 1989. gada romantiskajā komēdijā “High Season” Žaklīna Bisē atveido britu aristokrāti, kura kopā ar meitu baudpilni dzīvo Rodas salā. Svarīgs statujas projekts atved uz salu arhitektu, kurš izrādās… viņas bijušais vīrs, bet uz salas viņai jau ir jauns pielūdzējs. Neveiklas, bet komiskas situācijas, mīlestība, spiegi (!), kā arī īsts britu džentlmenis Kenets Brana un grieķu kino leģenda Irena Papas – tas viss atrodams šajā sirsnīgajā un saulainajā filmā!

Kā jau nopratāt pēc stāsta, visas filmu zvaigznes vieno tas, ka filmēšana Grieķijā atstāj neizdzēšamas pēdas un ilgas – vieni meklē iespējas atgriezties tur vēl un vēl, bet citi uzreiz lūko iegādāties sev īpašumu, jo saprot, ka Grieķija ir mīlestība no pirmā acu skatiena. Vai, kā tas ir mūsu gadījumā – no pirmā kadra!

Septiņi iemesli šovasar apmeklēt kaimiņu galvaspilsētu Viļņu

Perkusiju improvizācija, kurā var piedalīties ikviens

19. maijā tradicionālajā Ielu mūzikas dienā Viļņas vecpilsētas ielas un parkus pieskandinās talantīgi, pieredzējuši mūziķi un jauni censoņi no Lietuvas, Latvijas un citām valstīm. Vecpilsētu piepildīs roka, džeza, folka un citu stilu mūzika un priekšnesumi, kas solās būt ne tikai muzikāli baudāmi, bet arī gana atraktīvi. Arī šogad Ielu mūzikas diena noslēgsies ar “Drum2gether” perkusiju parādi un brīvu improvizāciju, kurā aicināts piedalīties ikviens apmeklētājs. Ielu mūzikas diena kļuvusi par vienu no lielākajiem notikumiem, kas vienlaikus norisinās vairākās Lietuvas pilsētās, ik gadu pulcējot aptuveni 5000 dalībnieku.

Paradīze laikmetīgās mākslas cienītājiem

No 7. līdz 10. jūnijam Lietuvas izstāžu un kongresu centrā Litexpo jau devīto reizi norisināsies laikmetīgās starptautiskā mākslas mese jeb gadatirgus ArtVilnius’18. Šogad mese veltīta Lietuvas simtgadei un lielākais uzsvars būs tieši uz Baltijas mākslas scēnu, taču tajā iesaistīties arī vairāk nekā 50 galerijas no dažādām pasaules pilsētām, tostarp Ņujorkas, Parīzes un Maskavas. Pērn šajā pasākumā pārsniegti vairāki rekordi – lielākais apmeklētāju skaits (22,5 tūkst. cilvēku) un visvairāk pārdotu mākslas darbu (vairāk nekā 200), turklāt šogad paredzēts tos pārspēt. Apmeklētājus priecēs ievērojams skaits skulptūru, instalāciju un performanču, kā arī radošās darbnīcas un lekcijas, kurās aicināts piedalīties ikviens apmeklētājs, neatkarīgi no vecuma.

Iespēja baudīt kultūru tumsā

15. jūnijā ar vienas nakts festivālu jeb Kultūras nakti Viļņa centīsies parādīt, ka tumsā kultūru iespējams baudīt citā līmenī. Ne velti kinoteātrī pirms seansa nodziest gaismas, arī teātrī vai koncertā pirms uzveduma iestājas krēsla. Tumsa ļauj pilnībā ieslīgt kultūrā, dot vaļu iztēlei un ļauties mirkļa burvībai. Šogad festivālā būs baudāmas vairāk nekā 200 dažādas mūzikas, dejas, teātra, kino, fotogrāfiju, mākslas instalācijas, kā arī notiks dažādi pasākumi, kas nakts laikā atdzīvinās pilsētu.

Novērtēt, kā dziesmu svētkus svin kaimiņi

Ne tikai Latvijā mīt saviļņojošā dziesmu un deju svētku tradīcija, arī Lietuvā tā pulcē iedzīvotāju tūkstošus, vienojoties kopīgā kultūras baudījumā. Lietuvas simtgades Dziesmu svētki “TĀS VĀRDĀ…” notiks no 1. līdz 6. jūlijam. Šogad unikālā svētku programmā piedalīsies 40 tūkstoši dalībnieku no visas Lietuvas, pulcējoties Viļņā, lai dalītos ar novadu dziesmām, dejām un tradīcijām. Lietuvas Dziesmu svētki iedalīti vairākās nozīmīgās daļās – Folkloras diena, Ansambļu vakars un Deju diena, kuras papildinās Tautas mākslas izstāde, Kankļu pēcpusdiena un citas tematiskas aktivitātes. Atliek vien izvēlēties, kuras no tām apmeklēt.

Īpašas performances ekskluzīvā vietā

No 16. – 27. jūlijam, pašā vasaras pilnbriedā Viļņa aicina uz Vasaras mūzikas un teātra festivālu. Tā ietvaros pašā pilsētas sirdī – Viļņas Valdnieku pils pagalmā, rokas stiepiena attālumā no Ģedimina kalna, tiek piedāvātas 10 performances, ienesot svaigu kultūras elpu. Festivāls apvieno sākot no klasikas līdz populārajai kultūrai, no skaistākajām operas ārijām zem zvaigžņotām debesīm līdz džeza partijām, piepildot skatuvi ar orķestra spēku. Šogad tā ietvaros varēs redzēt Šekspīra Hamletu, kā arī dzirdēt lietuviešu roka leģendu Andriusu Mamontovu un zviedru elektroniskās mūzikas pārstāvjus Little Dragon.

Gardēžiem iespējas jaunām baudām

Apmeklējot Viļņu, noteikti pamanīsiet vietējo iedzīvotāju iecienīto ēdienu – burgerus. Tāpēc likumsakarīgi, ka 26. jūlijā notiek Viļņas Burgeru festivāls. Tajā iespējams nogaršot visdažādākās burgeru variācijas, tajā skaitā arī tādas, kas tapušas tikai īpaši festivālm. Savukārt gardēžiem, kas raugās citu ēdienu virzienā, būs interesanta Open Kitchen (Atvērtā virtuve) – vieta, kas jau vairākus gadus Viļņas Vecpilsētā visu vasaru gaida apmeklētājus piektdienu un sestdienu vakaros. Tas ir kaut kas starp pārtikas tirdziņu un restorānu zonu, kur iespējams nogaršot visdažādākos ēdienus, satikties un vienkārši labi pavadīt laiku.

Grandiozi Viļņas pilsētas svētki – multimākslas festivāls

Vasaras noslēgumā no 31. augusta līdz 2. septembrim noris lielākais un iespaidīgākais pasākums – Viļņas pilsētas svētki, kas pulcē ievērojamus māksliniekus, augsta līmeņa mūziķus, izstādes un uzstāšanās veltītas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, turklāt bez maksas. Svētku epicentrs būs lielākās brīvdabas vietas pilsētā – Katedrāles laukums, Ģedimina avēnija, Vingis parks un Kalnu parks. Festivāls ik gadu pulcē vairāk nekā 300 000 apmeklētāju. Iepriekšējos gados tajā uzstājušies tādi mākslinieki kā Sers Eltons Džons, Björk, Gus Gus, Prāta Vētra un daudzi citi, bet šī gada programma drīzumā tiks izziņota.

Plašāka informācija par Lietuvas valsts atjaunošanas simtgades pasākumiem Viļņā šeit.

Plašāka informācija par Viļņu šeit.

Arī ziemā Lūznavas muiža piedāvās daudzveidīgu koncertu programmu

30. novembris 19.00 Literāri muzikāls pasākums “Andrejdiena”

Andrejdiena ir tradicionālais literāri muzikālais pasākums, kurā katru gadu Rēzeknē tiekas Latgales literāti un mūziķi, radot dzejas, stāstu un mūzikas svētkus, kuru neatņemama sastāvdaļa ir Andrejdienas Āksta cepures literārā izcīņa. Šogad, kad pasākums notiks jau astoņpadsmito gadu, tā norise pirmo reizi būs Lūznavas muižā. Ieeja bez maksas.

4. decembris 15.00 Dziedātājs IGO un ģitārists Aivars Hermanis

Dziedātāja Igo un ģitāras meistara Aivara Hermaņa īpašā Ziemassvētku koncertprogramma, kurā iekļautas Igo un Aivara Hermaņa kopīgi radītās kompozīcijas, kā arī pasaules mūzikas klasika A. Hermaņa ģitāras aranžējumā. Īpaši šai programmai Igo ir ieskaņojis dziesmu “Mēnessnakts” ar Aivara Hermaņa mūziku un Aspazijas dzeju. Izpārdots!

zma_koncerta-foto

11. decembris 15.00 Labdarības koncerts “Katram savu sauju laimes”

Ziemassvētku muzikālā apvienība aicina uz labdarības koncertu “Katram savu sauju laimes”. Koncerta programmā izskanēs Latgales komponistu, Solvitas Ivanovas, Toma Lipska, Guntras Kuzminas, Līvas Blūmas, jaunradē ietērpi latviešu dzejas un prozas klasikas fragmenti un tos papildinās Lolitas Ritmanes un Madaras Pētersones skaņdarbi. Ziemassvētku apvienības sastāvā visi dalībnieki ir gan Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas, gan Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas esošie un bijušie studenti – Ilze Grēvele (vokāls), Laura Reksne (vokāls), Iluta Igaune (flauta), Jānis Igaunis (klarnete), Jana Kuzmenkova (klavieres), Mārcis Lipskis (basģitāra), Juris Laizāns (sitaminstrumenti). Šogad ar koncerta klausītāju līdzdalību un atbalstu tiks palīdzēts 2007. gadā dzimušajai Agnesei, kurai uzstādīta retās ģenētiskās saslimšanas, Angelmana sindroma, diagnoze.

Ieeja par ziedojumiem.

18. decembris 13.00 Latvian Sound Quartet. Koncertprogramma “Dienvidu stāsti”

“Latvian Sound Quartet” ir četras jaunas, mērķtiecīgas, talantīgas un enerģiskas mūziķes, kuras kopā muzicē jau trīs gadus. Šajā koncertprogrammā skanēs saulaina mūzika no dažādām dienvidu zemēm. Līdz ar labi zināmu komponistu skaņdarbiem te izgaismosies arī pārsteigumi, tostarp Annas Veismanes īpaši šim kvartetam rakstītais jaundarbs un dzīvesprieka piesātinātas brazīliešu komponista Liduino Pitombeiras mūzikas lappuses.

Biļetes 6,00–8,00 €.

1231_kesselberg-ensemble

31. decembris 19.00 “Kesselberg Ensemble” un draugi. Svētku programma ar Johana Sebastiāna Baha “Kafijas kantāte”

Gada noslēguma koncerts un saviesīgs vakars kopā ar “Kesselberg Ensemble” un Baha “Kafijas kantāti”. Kantāte rakstīta laikā, kad kafija tika atvesta no Amerikas kontinenta uz Eiropu. Brīnumzāles tika augsti vērtētas un izrakstītas visādām kaitēm, gan fiziskām, gan emocionālām. Tā gadījies arī Līzes jaunkundzei, kura ilgojas pēc sava mīļotā, savukārt jaunkundzes tēvs meitai iesaka labāk iedzert kafiju, jo tas viņai dotu vairāk labuma… Koncertā piedalās: Kristīne Jaunalksne – soprāns, Raitis Grigalis – baritons, Ligita Spūle – traversflauta, Sanita Zariņa – baroka vijole, Raimonds Melderis – baroka vijole, Ilze Grudule – baroka čells, Jānis Stafeckis – kontrabass, Ieva Saliete – klavesīns un draugu koris.

Biļetes 15,00–20,00 €.

0108_osokins-gupalo

8. janvāris 15.00 Koncertprogramma “100 gadi ar Piafu”. Pianists Andrejs Osokins un pianiste, dziedātāja Katrīna Gupalo

Dziedātājas un pianistes Katrīnas Gupalo un pianista Andreja Osokina veltījums leģendārās franču dziedātājas Edītes Piafas simtgadei. Unikālā programma apvienos Piafas leģendārākos hītus un īpaši ekspresīvās pēdējo gadu dziesmas, kuras daudziem būs atklājums, ar klasisko mūziku, kas skanējusi Piafas dzīves laikā, iedvesmojusi viņu un radījusi atmosfēru 20. gadsimta Parīzē. Neordinārā programmas koncepcija nojauks robežas ne tikai starp dažādiem skatuves mākslu veidiem – teātri un izpildītājmākslu, bet arī paplašinās klasiskā koncerta iespējas un ļaus līdzpastāvēt pavisam atšķirīgiem mūzikas žanriem – klasiskajai un populārajai mūzikai.

Biļetes 15,00–20,00 €.

12. februāris 15.00 Koncertprogramma “Stepa un džeza ritmos”

Džeza mūzikas un stepa dejas koncerts, kurā uzstāsies “Soul Tap” dejotājas Annija Ķesele un Guna Kaše, ģitārists Svens Vilsons, basists Staņislavs Judins un bundzinieks Jānis Jaunalksnis, izpildot Latvijā unikālu koncertprogrammu, kurā stepa dejas ritmi savīsies ar populāriem džeza skaņdarbiem un kurā deja būs baudāma gan vizuāli, gan kā mūziku papildinošs ritma izteiksmes veids. Programmā – džeza standarti ar improvizācijas elementiem: “Softly as in a Morning Sunrise”, “Moanin'”, “On the Sunny Side of the Street”, “Lady is a Tramp”, “Unsquare Dance”, “Nature Boy”, “Caravan”, “The Chicken” u.c.

Biļetes 5,00–7,00 €.

5. marts 15.00 Andrē Mākera (Igaunija) ģitārmūzikas koncertprogramma “Andalusian Illusion”

Igaunijas jaunās paaudzes spožākā ģitārista – Andrē Mākera (Andre Maaker) solo koncerts. Andrē ir mīlētākais ģitārists starp džeza un populārās mūzikas ģitāristiem Igaunijā, praktiski visi Igaunijā slaveni dziedātāji ir aicinājuši viņu piedalīties savos albumos vai uzstāties koncertos. 2014. gadā iznācis pirmais ģitārista solo albums “Minu laulu pidu” – Igaunijas Dziesmu svētku koru repertuāra dziesmas akustiskās ģitāras aranžējumā, bet 2016. gada pavasarī iznāca otrais ģitārista albums “Andalusian Illusion”, kura iedvesma gūta flamenko izdzīvošanā, studējot un klausoties, Andalūzijā. Flamenko iedvesmotā programma martā izskanēs arī Lūznavas muižā.

Biļetes 5,00–7,00 €.

Līdzās koncertiem Lūznavas muižā līdz gada beigām skatāmas vairākas izstādes – mākslinieces Violas Annas Bīriņas reducētās keramikas un kanvu izstāde, Daugavpils 1. Starptautiskā fotogrāfijas simpozija darbi no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas, fotogrāfes Ievas Epneres izstāde “Esparū pils” un Latgales podnieku dienu 2016 darbi.

Plašāk par muižā notiekošajiem pasākumiem var uzzināt Lūznavas muižas mājaslapā .

Biļetes uz muižas maksas koncertiem iepriekšpārdošanā sarūpējamas “Biļešu Paradīze” kasēs vai internetā.

Viļņa aicina ciemos: no valsts simtgades zīmēm līdz vēsturei pilsētas ielās

“1918. gada 16. februārī Viļņā, parakstot Lietuvas Neatkarības aktu, tika likti pamati tādai Lietuvai, kādu to pazīstam šodien: demokrātiskai un brīvai valstij,” stāsta Viļņas mērs Remiģijs Šimašus (Remigijus Šimašius).

„Lietuva tika atjaunota šeit, Viļņā – pilsētā, kas valsts simtgadi sagaidīs kā moderna un atvērta Eiropas galvaspilsēta. Līdz ar to 2018. gads mums ir īpašs – vēlamies svinēt paši un svētku virpulī iekļaut pilsētas viesus, tādēļ aicinām apmeklēt un atklāt šo UNESCO mantojuma sarakstā iekļauto pilsētu,“ saka R. Šimašus.

Ceļojums laikā Viļņas ielās

Gada sākumā Viļņā norisināsies vēstures notikumu iedvesmoti kultūras pasākumi, kuros īpaša uzmanība tiks pievērsta 1918. gada 16. februārī Viļņā parakstītajam Lietuvas Neatkarības aktam. Visa gada garumā galvaspilsētā tiks organizētas izstādes, koncerti un bezmaksas ekskursijas pilsētas ielās, kuras iedzīvinātas 1918. gada noskaņās, savukārt vasarā Viļņu pieskandinās simtgades Dziesmu svētki.

Viens no unikālākajiem projektiem, kuru jau pavisam drīz varēs izmēģināt un novērtēt tūristi – ceļojums laikā uz XX gadsimta sākuma Viļņu. No 9. līdz 18. februārim Viļņas vecpilsētas ielas, viesnīcas un bāri tiks pārveidoti, lai tie atspoguļotu unikālo XX gadsimta sākuma pilsētas ainu, piemēram, tiks izveidotas tāfelītes ar senajiem ielu nosaukumiem, un restorāni piedāvās gadsimtam raksturīgus ēdienus.

Tūristiem būs pieejams speciāli Lietuvas valsts atjaunošanas simtgades pasākumam izdots vēsturisko maršrutu apraksts – tas sniegs iespēju patstāvīgi apmeklēt vietas, kas saistītas ar svarīgākajiem XX gadsimta sākuma notikumiem un Lietuvas valsts atjaunošanu. Viļņas viesi, kuri vēlēsies plašāk iepazīt tā laika vēsturi, aicināti piedalīties ekskursijās profesionālu gidu vadībā.

Atrasts pazudušais Neatkarības akta oriģināls

Svinot Lietuvas atjaunošanas simto gadskārtu, Viļņā tiks eksponēts simts gadu par pazudušu uzskatītais un pērn Vācijas Ārlietu ministrijas arhīvā Berlīnē atrastais lēmums par neatkarīgas Lietuvas valsts atjaunošanu – svarīgākais XX gadsimta dokuments, kas simbolizē lietuviešu tautas vēlmi atgūt brīvību un neatkarīgu valsti.

Lietuvas Neatkarības akts tiks eksponēts Parakstītāju namā (Signatarų namai), tajā pašā telpā, kurā 1918. gada 16. februārī to apstiprināja Lietuvas Padomes locekļi. Turpat būs apskatāma valsts simtgadei par godu izveidota ekspozīcija „Ceļā uz neatkarīgas Lietuvas valsti: 1863.–1918. gads“.

Pilsētu izgaismos 100 ugunskuri

Katedras laukumā „Dainuoju Lietuvai“ („Dziedu Lietuvai“) 16. februārī, Lietuvas simtgades svinībās, norisināsies īpašs svētku koncerts, bet vakarpusē viena no galvenajām Viļņas ielām – Ģedimina prospekts – zaigos ugunskuru gaismā – no Saeimas līdz Katedras laukumam tiks iedegti 100 svētku ugunskuri, simbolizējot simts atjaunotas Lietuvas pastāvēšanas gadus.

Dziesmu svētki pulcēs tūkstošus

Vasarā, no 1. līdz 6. jūlijam, norisināsies viens no gada gaidītākajiem pasākumiem – Dziesmu svētki. Šogad unikālā svētku programmā piedalīsies 40 tūkstoši dalībnieku no visas Lietuvas, pulcējoties Viļņā, lai dalītos ar novadu dziesmām, dejām un tradīcijām. Šis pasākums iekļauts UNESCO Pasaules mutiskā un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Lietuvas galvaspilsēta, svinot valsts atjaunošanas simtgadi, visa gada garumā aicina tūristus apmeklēt Viļņu un svinēt šo skaisto gadskārtu kopā.

Plašāka informācija par Lietuvas valsts atjaunošanas simtgades pasākumiem Viļņā šeit.

Plašāka informācija par Viļņu šeit. 

Melnkalne – kalnu ieskauts dabas un vēstures dārgums

Kotora un Kotoras līcis

Pie Adrijas jūras un Kotoras līča esošā Melnkalnes pilsēta ir zināma jau kopš Romas impērijas laikiem un piesaista ar pārsteidzošo ainavu un burvīgo vecpilsētu. Šķietami laikā sastingušo Kotoras pilsētu ielenc venēciešu būvētais aizsargmūris, bet vecpilsētu caurvij šauras ieliņas. Pilsētā ir daudz omulīgu kafejnīcu, veikaliņu, ceptuvju, antikvariātu, muzeju. Kotoras unikalitāti vislabāk sajutīsiet svaigo produktu tirgū un mazajos vietējos veikaliņos. Iespaidīgs skats uz pilsētu paveras gan no Sv. Ivana cietokšņa, kas slejas augstu kalnā un līdz kuram var nokļūt, pieveicot 1350 pakāpienus, gan arī skatoties augšup, sēžot laivā brauciena laikā pa Kotoras līci.

Perasta

Šķiet, ka Venēcija noslīdējusi Adrijas jūrā un apstājās Kotoras līcī, tikai dažus kilometrus uz ziemeļrietumiem no Kotoras. Romantiskā Perasta atrodas Sv. Eliasa (873 m) kalna pakājē, zemesragā, sadalot līci divās daļās. Šī pilsētiņa ir viena no visgreznākajām Melnkalnē un piesaista pasaules slavenākos cilvēkus. Perastā ir tikai viena galvenā iela, bet apskatīt to un pabūt tajā tūristiem liek ainava un īsta vēstures dārgumu krātuve: saglabājušās 16 baznīcas, 17 baroka stila pilis, 9 aizsardzības torņi. No pilsētiņas paveras brīnumains skats uz kalnu ieskauto līci un divām salām, kas atrodas Perastas krastos.

Sveti Stefana

Kotoras līcī starp Budvas un Petrovacas kūrortiem esošā Sveti Stefana sala ir kļuvusi par greznu un modernu kūrortu. Šeit cieši viena pie otras uzceltas villas, kotedžas, viesnīcas ar terakotas jumtiem senajā stilā. Salu ar kontinentu savieno smilšu mols, kas piekrasti sadala divās apbrīnojamās smilšu pludmalēs. Šādas, šķietami pie kontinenta piesietas salas sauc par „tombolo” un ir ļoti retas. Krastā lejup pa nogāzi uz līča pusi uzcelts tāda paša nosaukuma zvejnieku ciemats, ko omulīgi caurvij šauras ieliņas, ko izdaiļo laukumi ar baznīcām un mājām, un Vidusjūras stila villām.

Lipas ala

Aptuveni 5 km attālumā no senās pilsētas Cetiņe atrodas pirmā tūristiem atvērtā ala, kur apmeklētājiem tiek piedāvāta ekskluzīva iespēja redzēt maģisko pazemi. Dabas veidotas pazemes zāļu un koridoru garums šeit sasniedz aptuveni 2,5 km. Šeit plešas ezeriņi, čalojošie strauti un avoti kopā ar stalagmīta ornamentiem un mākslīgo apgaismojumu piešķir alai krāsu, spilgtumu un spožumu. Šobrīd tā ir vienīgā šāda veida ala valstī, kur tiek organizētas ekskursijas.

Skadaras ezera nacionālais parks

Vairāk nekā divas trešdaļas no lielākā ezera Balkānos – Skadaras, atrodas Melnkalnē, bet otra daļa – Albānijas teritorijā. Ezers ir kļuvis par lielāko purva putnu mājvietu, jo tur mīt vairāk nekā 250 putnu sugu, tā ūdeņos mīt 50 zivju sugas, bet ezera apkārtnē sastopami dažādi dzīvnieki – lapsas, vilki, zebiekstes, ūdri un citi zīdītāji. Šī ir lieliska vieta pārgājienu mīļotājiem. Šeit ir ierīkotas aptuveni 10 pārgājienu takas, pa kurām var nonākt līdz vēsturiskajiem ciematiem, alām, ūdenskritumiem, dabīgiem baseiniem, viensētām un medus saimniecībām. Ierīkoti ir arī velosipēdistu celiņi un trases kalnu velosipēdiem.

Dabas krāsu terapija tumšajā Latvijas ziemā

Viens no tuvākajiem, siltākajiem un krāsainākajiem ceļojumu galamērķiem, kur mūsu ziemā rast vasaras sauli, ir visvecākā no Kanāriju salām Fuerteventura. Fuerteventura lepojas ne tikai ar varavīksnes cienīgu krāsu gammu, bet arī ar tās smilšu pludmalēm, kas stiepjas vairāk nekā 150 kilometru garumā.

“Fuerteventura ir patiesi lieliska. Ne tikai salas pludmales ir īpašas cienības vērtas. Noteikti ir jāizbauda arī tās īpašais vīns un siers. Pirms neilga laikā viesojāmies Fuerteventurā un kā ekskursija tika piedāvāta viesošanās kazu fermā. Nolēmām doties un, esot fermā, vēlējāmies nobildēties uz kaziņu fona. Kad to darījām, notika neticamais – tieši tajā brīdī vienai no kaziņām dzima kazlēns! Visiem par pārsteigumu un neaprakstāmu prieku, fermas īpašnieks piedāvāja nosaukt kazlēnu mūsu valsts vārdā. Tā nu tagad Fuerteventura dzīvo kazlēns vārdā Latvija,” stāsta „Novatours” rezervāciju menedžere Kristīne Rosmane.

Zilā krāsa – miers, drošība un pārliecība

Zilā krāsa simbolizē mieru, iekšējo drošību un pārliecību. Tās klātesamība palīdz mazināt stresu un satraukumu, kas bieži vien piezogas ikdienas straujajā ritmā, it sevišķi ziemas laikā, kad esam iegrimuši darbos un pienākumos. Kanāriju salu grupas sala Fuerteventura par zilās krāsas klātesamību sūdzēties nevar, jo to no visām pusēm apskalo dzidrie un zilganzaļie Atlantijas okeāna ūdeņi, kas kopā ar pašu salu ir iekļauti UNESCO Pasaules biosfēras rezervātu tīklā. Fuerteventura aicina zilo krāsu ielaist dvēseles dziļumos, ļaujoties kādai no ūdens izpriecām – niršana, sērfošana, makšķerēšana, laivošana, slīdēšana ar SUP dēli vai gaisa un ūdens spēku ķeršana ar pūķi – it viss šeit ir iespējams un emocijas ir paliekoši dziļas.

Brūni bēša krāsa – labklājība un kvalitāte

Brūnā krāsa ir psiholoģiska komforta krāsa un tā tiek saistīta ar dzīves stabilitāti, kvalitāti un izaugsmi. Tās klātesamība ikdienā palīdz apslāpēt negatīvās emocijas, dodot vietu mieram un rāmumam. No Āfrikas krastiem netālu esošā Kanāriju sala Fuerteventura aicina uzņemt šīs, tik nozīmīgās, sajūtas, lai tās palīdzētu veidot labāku ikdienu, savās gaiši brūno toņu pasakainajās smilšu pludmalēs vai tumšo toņu vulkāniskajos plašumos. Tomēr ikviens patiess Fuerteventuras iedzīvotājs lepojas un noteikti ieteiks ļauties mieram salas lielākajā lepnumā – smilšu pludmalēs, kas kopumā stiepjas vairāk nekā 150 kilometru garumā, kas Kanāriju salu grupai nav ļoti raksturīgi, jo visas no šīm salām veidojušās vulkānisku izvirdumu rezultātā un tāpēc lielākoties pārsteidz ar vulkāniskiem klajumiem, kas atgādina pastaigu pa Mēnesi.

Dzeltena krāsa – prieks un jautrība

Dzeltenā krāsa ir pacilājoša, iedvesmojoša un radoša krāsa, kas tiek asociēta ar jautrību, nepiespiestību un prieku. Ja dzeltenā krāsa ietērpj un papildina ikdienas gaitas, tā iedvesmo, palīdz radīt jaunas idejas un projektus. Dabas dzeltenā krāsa slēpjas aiz saules stariem, kas palīdz cilvēkiem arī uzņemt D vitamīnu. Saule patiesi lutina Kanāriju salas un to skaitā arī Fuerteventuru, kur ir vidēji 3000 saulainu dienu gadā. Saulainās debesis, maigā gaisa temperatūra (no +22 līdz +25  С°) un siltais ūdens rada nevainojamus apstākļus, lai baudītu un ļautos dzeltenās, brūnās un zilās krāsas terapijai visā to bagātībā.

Sarkana krāsa – pārliecinātība un mīlestība

Sarkanā krāsa ir darbības krāsa, kas iedvesmo rīkoties, darboties un palīdz uzlādēties ar neredzamu enerģijas lādiņu, rotot pārliecinātību par ieplānoto. Vienlaicīgi tā ir arī emociju krāsa un saistās ar romantiskām jūtām, iemīlēšanos un mīlestību. Fuerteventuras sarkanā krāsa slēpjas tās īpašajā vīnā. Šeit tiek ražots Malvāzijas vīns, kurā iekapsulēta Kanāriju salu neatkārtojamā garša un šarms, ko veidojusi saules, okeāna un vulkāniskās augsnes mijiedarbība. Vīna samtainā garša un niansētā bagātība nemanāmi ievīs savos valgos, liekot labsajūtā aizmirst ikdienas rūpes, atbrīvojot vietu jauniem plāniem un idejām.

Baltā krāsa – pilnība un nevainojamība

Baltā krāsa emociju pasaulē tiek saistīta ar tīrību, skaidrību, nevainojamību, pilnību, kā arī jaunu sākumu. Ja baltā krāsa piepilda ikdienu, tā palīdz veicināt atklātību, izaugsmi un radošumu. Fuerteventuras baltās krāsas nēsātājas ir kaziņas, pateicoties kurām arī top gardais kazas piena siers Majorero. Cilindriskās formas baltais gardums nevainojami papildina gan brokastu galdu, gan vieglu uzkodu plati un ir baudāms gan viens pats, gan kopā ar ievārījumu vai sāļiem papildinājumiem, sniedzot pilnības, nevainojamības un jaunu sākumu iedvesmu.

Zaļa krāsa – jaunas idejas un harmonija

Zaļā krāsa simbolizē mieru un harmoniju, bet krāsu psiholoģijā tā tiek saistīta ar skaistām emocijām un labsajūtu, tiek norādīts, ka tās klātesamība ikdienas solī palīdz kopt, attīstīt un pilnveidot mīlestības jūtas. Lai arī Fuerteventura nevar lepoties ar grandioziem zaļojošiem mežu plašumiem, jo tā ir vulkāniska sala, tā var lepoties ar alveju, no kuras tiek gatavoti un plaši eksportēti kosmētiskie līdzekļi, kaktusiem un palmām, kuru zaļojošais spēks virmo visā salā. Latvijas ziemā šīs zaļošana noteikti dāvās nepieciešamo jūtu un emociju harmoniju, palīdzot uzkrāt skaistās un labās sajūtas.