Publicēts

Iznācis žurnāla “Teātra Vēstnesis” ceturtais numurs

 

Žurnāla Procesa sadaļā recenzētas izrādes Svešinieki vilcienā un Perfektā teikuma nāve Latvijas Nacionālajā teātrī, Esiet sveicinātas, skumjas Dailē, Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra iestudējumi Par spīti un Čaks. Rīga. Sieviete, Klāvas tantes skūpsts JRT, Liepājas teātra jauno aktieru «parādes portrets» – uzvedums Upe, jauno režisoru darbi Dirty Deal teatro – Konklāvs un Saule riet Austrumos, un turpat uzvestie Piederības vingrinājumi, kā arī teātra trupas Kvadrifrons radītā Ciešamā kārta. Par šīm izrādēm raksta Edīte Tišheizere, Undīne Adamaite, Ieva Struka, Lauma Mellēna-Bartkeviča, Jevgeņija Šermeņeva, Dita Jonīte, Gundega Saulīte, Andra Rutkēviča un Juta Ance Ķirķis.

Neparasti apjomīga ir numura Tēma – Teātris un domubiedri, ko kūrējusi žurnāla un portāla teatravestnesis.lv redaktore Juta Ance Ķirķis. Tā no dažādiem skatpunktiem analizē tā saukto neatkarīgo teātru situāciju Latvijā un ārvalstīs. Izvēle strādāt ārpus valsts teātru struktūras un šādas izvēles sekas atklājas dramaturģes un aktrises Ances Muižnieces, horeogrāfes Janas Jacukas, aktiera Matīsa Budovska, producentes Annas Ulbertes un režisora, aktiera, dramaturga Klāva Meļļa rakstītajās dienasgrāmatās. Par savu misiju, darba apstākļiem, mērķauditorijas un līdzekļu meklēšanu, kā arī neskaitāmām citām problēmām vairākās diskusijās Ģertrūdes ielas teātra vadītājas Maijas Pavlovas un režisores Lienas Šmukstes vadībā sarunājas Latvijas un ārvalstu neatkarīgo teātru vadītāji. Producente Jevgeņija Šermeņeva uzrakstījusi vēsturisku pārskatu par nevalstisko teātru kustību Krievijā. Tēmas materiāli sanākuši tik apjomīgi, ka pilnībā publicēti portāla teatravestnesis.lv brīvpieejā.

Sadaļā Intervijas Ieva Struka sarunājas ar Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Eviju Krūzi par «siltā» un «vēsā» tipa aktieriem, Maija Svarinska iztaujā Lolitu Cauku par aiziešanu no teātra, Undīne Adamaite uzrunājusi Tomu Treini par viņa nodomiem, uzsākot štata režisora darbu Valmieras teātrī laikā, kad tajā ienācis arī nule Kultūras akadēmiju absolvējušais Indras Rogas un Mihaila Gruzdova aktierkurss.

Leģendas statusā šoreiz iecelts režisors Varis Brasla, ar kuru sarunājas jaunās paaudzes aktrise Agnese Budovska – tā ir saruna no LTDS un producentes Madaras Melnes-Tomsone kūrētā projekta Teātru Atlanti cauri laikiem.

Rubrika Jaunie teātrī šoreiz sapludināta kopā ar Baltijas dimensiju – tajā šoruden Kultūras akadēmijā uzņemtie Māras Ķimeles režijas kursa studenti apspriež Elmāra Seņkova izrādi Dzinēji Klaipēdas drāmas teātrī un reizē mēģina formulēt sava ideālā teātra aprises.

Ārzemju teātra sadaļā Margarita Zieda analizē Berlīnes teātru dzīvi, maldus un uzdrīkstēšanos kovida radītājos sarežģījumos.

Žurnāla un portāla redakcija no sirds pateicas uzticamajiem lasītājiem par kopīgu ceļojumu gada garumā, sekojot Latvijas un pasaules teātra notikumiem pandēmijas viļņos. Arī nākamajā gadā centīsimies runāt par teātra dzīvei, nevis tikai izdzīvošanai, svarīgo, mēģināsim kopā ar praktiķiem rast risinājumus un varbūt arī prognozēt jaunus ceļus un iespējas.

Nāciet ar mums! To visvienkāršāk izdarīt, abonējot žurnālu  abone.lv vai teatravestnesis@ltds.lv jeb tā digitālo versiju teatravestnesis.lv.  Žurnālu iespējams iegādāties Narvesen kioskos, Jāņa Rozes grāmatnīcās un janisroze.lv ar piegādi visā pasaulē, bet digitāli teatravestnesis.lv. Žurnāls tiek izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Publicēts

Noteikti Valmieras teātra aizvadītās sezonas labākie mākslinieki un izrāde

2019./2020. gada sezonas simpātiju balva “Skatītāju balss”

Šogad skatītāji savu balsi varēja atdot tikai elektroniski. Skatītāji noteica labākās aktrises un labākos aktierus, nenodalot pirmā un otrā plāna lomas. Šogad skatītāju balsojums pilnībā sakritis ar teātra kolēģu iekšējo vērtējumu. Skatītāju simpātiju balvu saņēma aktrise Māra Mennika un trešo gadu pēc kārtas par savu favorīti teātra apmeklētāji atzinuši Elīnu Vāni. Kungu konkurencē skatītāju atzinību guvis aktieris Rihards Jakovels un otro gadu pēc kārtas arī Mārtiņš Meiers. Šogad gan skatītājiem, gan kolēģiem pirmo reizi bija iespēja balsot kategorijā “Gada debija”. Skatītāji par labāko atzinuši Sandi Rungi.

“Gada izrādes” titulu izpelnījusies monoizrāde “Visas labās lietas” Inese Mičules režijā ar Mārtiņu Meieru galvenajā lomā.

2019./2020. gada sezonas labākie mākslinieki teātra iekšējā balsojumā

Valmieras teātra iekšējā balsojumā, nenodalot pirmā un otrā plāna lomas, par pagājušās sezonas labākajām aktrisēm atzītas Māra Mennika un Elīna Vāne, bet labāko aktieru balvu saņēma Rihards Jakovels un atkārtoti Mārtiņš Meiers. Iekšējā vērtējumā par labākajiem kategorijā “Gada debija” atzīti Diāna Krista Stafecka un Sandis Runge, kas šajā sezonā uzsāka savas gaitas kā Valmieras teātra štata aktieri.

Gada tehniskā darbinieka balva šogad piešķirta uzvedumu daļas direktora palīgam Ričardam Pūgulim. Iekšējā balsojuma laureātu apbalvošanu atbalstīja Valmieras pilsētas pašvaldība.

“Valmieriešiem ir jāatbalsta valmierieši, tieši tāpēc mūsu draudzība ar Valmieras teātri ilgst jau daudzus gadus. Un šķiet, ka tieši šogad tai ir vēl lielāka nozīme, jo pandēmija starp kultūras nozari un tās baudītājiem ir radījusi pagaidu sienu. Un, lai arī aktieriem šogad neizdevās tik bieži kā gribētos sastapt savus mīļos skatītājus klātienē, mēs ceram, ka veselīgie “Valmieras” gardumi viņiem sniegs enerģijas devu un iedvesmu, lai gatavotos nākamajiem iestudējumiem,” saka zīmola “Valmiera” vadītāja Ilona Jaroša (Food Union).

Pērn skatītāju balsojumā balvas saņēma aktrises Ieva Puķe un Elīna Vāne, bet par labākajiem aktieriem tika atzīti Mārtiņš Meiers un Imants Strads.

“Gada izrādes” titulu saņēma izrāde “Hamlets” Indras Rogas režijā.

Valmieras teātris saka lielu paldies visiem skatītājiem un teātra draugiem par mīlestību un atbalstu šajā neparastajā laikā.

Priecīgus Ziemassvētkus, veselību un sirds mieru Jaunajā, 2021. gadā!

Publicēts

Dailes teātris vinila formātā izdod Raimonda Paula teātra melodijas

Jau vairāk nekā pusgadsimtu turpinās Maestro sadarbība ar Dailes teātri, kura iesākās 1966. gadā, radot mūziku izrādei “Filma top…”. Albumā skan melodijas no tādām leģendārām izrādēm kā “Īsa pamācība mīlēšanā”, “Brands”, “Šerloks Holmss”, “Elizabete, Anglijas karaliene”, “Meža gulbji”, “Kaligula” un citiem Dailes teātra repertuāra lepnumiem. Atzīmējot veiksmīgo sadarbību un sagaidot Maestro 85 gadu jubileju, “Dailes pieskāriens” izdots gan CD, gan vinila plates formātā.

“Šis Maestro ieraksts ir gājiens vienatnē. Bez grima, kolēģu atbalsta un aktieru zobgalībām, tomēr ar skatuves smaržu, kā nedaudz aizplīvurots pieskāriens Dailes laikam, kas zaudējis robežas. Tas nepaģērē salīdzinājumu un jaunu virsotņu iekarošanu. Paula smaile tā pat ir nesasniedzama,” albuma ievadvārdos raksta muzikoloģe, Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode.

Ieraksts vinila plates formātā izdots ierobežotā skaitā – 500 eksemplāros, no kuriem pirmos 50 parakstījis Maestro Raimonds Pauls.

Ieraksts ir tapis Latvijas Radio 1. studijā 2020. gada aprīlī. Skaņu ierakstu un apstrādi ir veicis Gustavs Ērenpreiss, skaņas pēcapstrādi koriģējis Mikkel Gemzøe “Varibeat Audio” studijā Dānijā. Ieraksta producents ir Juris Vaivods, bet vizuālo noformējumu veidojis mākslinieks Miķelis Fišers.

Albums “Dailes pieskāriens” iekļauts Latvijas valsts simtgades programmā un izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Vinila plates pieejamas Dailes teātra kasē.

Publicēts

Valmieras teātra aktrisei LIGITAI DĒVICAI 80

Gita ir izdzīvojusi septiņdesmit divas lomas – visdažādāko raksturu drāmu un traģēdiju varones. Valmieras teātrī viņa uzplauka 70. un 80. gados, kaut arī aktrise spēlējusi pie daudziem režisoriem, nozīmīgākie režisori viņas karjerā bijuši tikai trīs – Oļģerts Kroders, Māra Ķimele un Valentīns Maculēvičs, kuri ļāvuši viņai pilnībā sasniegt augstu skatuves patiesības līmeni un aktrises cilvēciskais un mākslinieciskais iespēju mērogs bijis ļoti plašs. Režisori, dodot viņai lomas, vienmēr prognozē vārdos grūti izskaidrojamo aktrises pievienoto vērtību – inteliģenci, aristokrātiskumu un sievišķīgo pievilcību. Dīva no matu galiņiem līdz papēžiem.

Vairāk nekā sešdesmit darba gados Ligita Dēvica ir spēlējusi sarežģītas, pretrunu plosītas stiprās sievietes – Lēdija Miltforde F. Šillera “Mīla un viltus” (1967), Ģertrūdi V. Šekspīra “Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi” (1972), Mašuežisora iecerei, A. Čehova „Trīs māsās”, (1974), Raņevsku „Ķiršu dārzā”, (1986). Viņas veiksmīgākās lomas ir arī dziļi latviskas varones, kuru galvenā īpašība ir nesalaužamais spēks, kas reizēm kļūst arī par vājumu, tāda ir viņas Maija Raiņa „Mīla stiprāka par nāvi” (1983) un Orta „Pūt, vējiņi” (1985), Roplainiete R. Blaumaņa „Pazudušais dēls” (1990) un Mazbērzu māte „Trīnes grēki” (1997). Viņa spoži atsegusi modernā laikmeta sievietes pretrunīgo, daudzšķautņaino būtību, bet īpaši dziļi atklāta nelaimīgās medmāsas Rečidas personība D. Vosermana „Kur dzeguze ligzdu vij” (1984).

Nozīmīgs posms Ligitas radošajā dzīvē ir arī brīdis, kad 2002. gadā Valmieras teātrī atgriežas Oļģerts Kroders. ”Pie Krodera es garīgi izaugu. Ja nebūtu Krodera, ja viņš nebūtu no tās Rīgas atnācis atpakaļ uz Valmieru, es sen vairs neko nedarītu teātrī, un manu sirdi pārņēma tāda pateicība – dziļa. Līdz asarām. ” par savu mūža režisoru saka Gita. Un tapa dzīves gudras un par savas dzimtas likteni atbildīgas sievietes – visvairāk Niskavuori saimniecē H. Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes” (2006), tad arī Voiņickā A. Čehova “Tēvocis Vaņa” (2003), Elvīrā E. Sniedzes “Tie paši oši” (2003), Juliānā Tesmanes jaunkundzē H. Ibsena “Heda Gablere” (2005), Ņinā Aleksandrovnā Ivolginā F. Dostojevska „Idiots” (2006), Hannā Kenedijā F. Šillera “Marija Stjuarte” (2010) un arī Dārtā E. Sniedzes „Mākoņains, iespējams skaidrosies”(2010). Viena no nozīmīgākajām šī posma lomām ir Nārbuļu saimniece Katrīna Latvijas televīzijas daudzsēriju filmā „Likteņa līdumnieki” (2003 – 2006), kas iekaroja skatītāju neviltotu mīlestību Latvijas mērogā.

Ligitas Dēvicas talants novērtēts, viņai piešķirot Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu (1986), aktrise vairākkārt izpelnījusies nominācijas Latvijas Teātra darbinieku Savienības ikgadējā teātru skatē, bet 2006. gadā viņa saņēmusi Latvijas teātra gada balvu kategorijā „Labākā aktrise radio teātrī” par Annas lomu Sandras Vensko lugā „Melnais mežastrazds”. Māksliniece saņēmusi arī Valmieras teātra balvu par Mūža ieguldījumu (2010) un valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni (2011).

Daudz laimes, Gita!

Publicēts

“Neputns” un LNMM izdod katalogu izstādei “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”

Izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” pirmo reizi tika atklāta 2018. gadā Orsē mākslas muzejā Parīzē. Kuratora Rodolfo Rapeti (Rodolphe Rapetti) vadībā tā aicināja iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem. Izstāde kļuva par vienu no lielākajiem Latvijas reprezentācijas notikumiem Baltijas valstu simtgadē un nu tā skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM).

LNMM izstādes katalogs turpina kopīgo ieceri ar nosaukumu “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”. Kataloga ievadā vairāku autoru raksti par Baltijas vēsturisko kontekstu, nacionālajām mākslas skolām, kā arī par šī vērienīgā projekta vēsturi. Ievadtekstu autori ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Pauls Daija, M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja direktors (līdz 2019) Osvaldas Daugelis (1955–2020), LNMM Latvijas vizuālās mākslas departamenta vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, LNMM izstāžu kuratore Dace Lamberga, Kumu mākslas muzeja izstāžu kuratore (līdz 2018) Liis Pählapuu, Kompjeņas un Blerankūras pilis un nacionālie muzeji kurators, direktors Rodolphe Rapetti.

Savukārt kataloga apjomīgākajā – attēlu daļā iekļauti visi mākslas darbi, kuri tika eksponēti izstādē Orsē muzejā Parīzē. Tāpat kā izstādē, katalogā tie kārtoti trīs tematiskās daļās – “Mīti un leģendas”, “Dvēsele” un “Daba”. Par katru mākslas darbu sniegta izsmeļoša informācija, ko sagatavojuši triju Baltijas valstu mākslas zinātnieki. Jāpiemin, ka izstāde un katalogs ir Latvijas iedzīvotājiem nebijusi iespēja iepazīties ar Igaunijas un Lietuvas vizuālās mākslas mantojumu, salīdzināt un novērtēt to.

Kataloga noslēgumā – mākslinieku biogrāfijas, hronoloģija, bibliogrāfija un personu rādītājs.

LNMM izstāde skatāma līdz 2021. gada 21. februārim.

 

Apjoms: 464 lpp.

Cena “Neputna” galerijā un www.neputns.lv: 35 €

Publicēts

Izdevniecība “Neputns” laiž klajā Dailes teātra simtgadei veltītu grāmatu

Dailes teātra simtgadei veltīto grāmatu veido četras daļas – teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere raksta par teātra režijas grandiem, teātra zinātniece un kritiķe Līvija Dūmiņa par Dailes aktieru karalisti, mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis par mūziku izrādēs un arhitekts Jānis Lejnieks par abām Dailes teātra ēkām.

Autoru rakstus papildina vairāk nekā 400 attēlu, kas aptver laiku no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.

 “Šī ir grāmata par izciliem māksliniekiem un spilgtām izrādēm, par idejām, kas spēj izsist caurumu garīgajā apvārsnī. Tas ir liecinājums par sasniegumiem, kas dzīvo īsu brīdi, taču pēc tam saglabājas kā leģenda, kā ideja, kā Tota dziesma Raiņa lugā “Spēlēju, dancoju” – kura pati bijusi atbalss “tai, kas aiz laiku”, un kurai skanēs “atbalss cita, kas aiz laiku”.” (Edīte Tišheizere)

Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv un labākajās Latvijas grāmatnīcās.

 

Apjoms: 424 lpp.

“Neputna” cena: 28 €

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, LMT, Dina un Jānis Zuzāni

Publicēts

Valmieras teātrī iestudēta Tenesija Viljamsa luga “Ilgu tramvajs” Edmunda Freiberga režijā

Trauslā un aizlauztā sapņotāja, netveramā Blānša, dzīvē zaudējusi visu, vēl cer atrast  patvērumu pie savas māsas Stellas kā pie pēdējā glābiņa. Tenesijs Viljamss lugas rakstīšanas laikā, attiecinot to uz sevi un arī uz Blānšu, ir teicis: “Šķiet, ka nejauši paziņas vai svešinieki parasti bijuši pret mani laipnāki nekā draugi. Mani pazīt nenozīmē mani mīlēt.”

Blānša, iespējams, ir aktrises lielākā dāvana. Valmieras teātra iestudējumā Blānšas loma ir režisora Edmunda Freiberga veltījums vienai no savas paaudzes labākajām aktrisēm – Ievai Puķei, kura par sev uzticēto galveno lomu saka: “Viņa ir noausta no sāpēm un nelaimīgas mīlestības. Viņas balsī skan ilgas un spīts. Viņu plosa meli un kaislība. Sekss un vardarbība. Neizskaidrojamais citādais. Dubļi un asinis. No tā visa viņa ir noausta. Un tomēr – tīra. Viena no visskaistākajām lomām, kas jelkad uzrakstīta.”

Par amerikāņu dramaturga un rakstnieka Tenesija Viljamsa 1947. gadā sarakstīto lugu “Ilgu tramvajs” fakti runā paši par sevi – pēc pirmizrādes ASV, Ņūheivenā, tajā pašā gadā tā kļuva par hitu, iekarojot skatītāju atzinību visos Amerikas teātros, kur vien tā tika iestudēta, 1948. gadā saņemot prestižo Pulicera prēmiju, bet pasaules slavu tai atnes Elijas Kazana 1951. gada filma ar Vivienu Lī un Marlonu Brando tās centrā.

Izrādes radošajā komandā arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

Lomās: Ieva Puķe, Inese Pudža, Tom J. Benedict, Rihards Jakovels, Kārlis Freimanis, Ģirts Rāviņš, Aigars Vilims, Uldis Sniķers, Māra Vīgante.

 

Informācija par Valmieras teātra darbību no 9. novembra līdz 6. decembrim

Ņemot vērā atkārtoti izziņoto ārkārtējo stāvokli valstī no 9. novembra līdz 6. decembrim, Valmieras teātris pārtrauc izrāžu rādīšanu.
Novembra izrādes iespēju robežās tiks pārceltas uz citu norises laiku. Precīzāka informācija sekos, kad tiks atcelti aizliegumi klātienē apmeklēt kultūras pasākumus. Aicinām skatītājus saglabāt iegādātās biļetes.

Tālākais decembra izrāžu plāns šobrīd paliek nemainīgs.

Sekojiet līdzi informācijai Valmieras teātra mājaslapā – www.vdt.lv.