Rēzeknē atklāta Jurim Soikanam veltītā izstāde “Maģiskais reālisms“

Izstāde, kas Latgales vēstniecības GORS divos stāvos skatāma līdz 19. aprīlim, ietver Jura Soikana glezniecības darbus no viņa darbu sērijas “Maģiskais reālisms”, kā arī ļauj iepazīt mākslinieka arhīvu, izgaismojot Soikana biogrāfijas atsevišķas lappuses un viņa plašo interešu loku. Mākslinieks Juris Soikans ir dzimis un audzis Ludzā, mācījies Rēzeknē un Rīgā, bet Otrā pasaules kara notikumu iespaidā nonāca trimdā, pēc kara uzsākot dzīvi Dortmundē, Vācijā, kur arī aizritēja lielākā daļa viņa radošās biogrāfijas. 1990. gadā viņš atgriezās Latvijā. Savā radošajā praksē viņš pievērsās glezniecībai, grafikai, grāmatu ilustrēšanai, rakstījis dzeju, kā arī muzicējis, izteiksmes formām kulminējot neordināros radošos meklējumos un atradumos. Būtiska viņa radošā mantojuma daļa ir sarakstītās esejas, mākslas kritikas un teorētiskie pārspriedumi. Bez tā izstrādāta arī kibernētiskās estētikas teorija kā modernās mākslas pedagoģijas metode, ko Soikans pielietoja arī savā pedagoga praksē. Sākot ar 1972. gadu, Soikans glezniecībā attīsta ideju par “Maģisko reālismu”, konceptualizējot to formas, krāsas un dinamikas aspektu ietvarā.

Latgales vēstniecībā GORS skatāmajā izstādē “Juris Soikans. Maģiskais reālisms” ir sakopoti mākslas darbi un arhīva liecības no LU Akadēmiskā bibliotēkas, J. Soikāna Ludzas mākslas skolas, kā arī viņa meitas privātkolekcijas. J. Soikanam veltītā izstāde no 23. februāra līdz 19. aprīlim aplūkojama koncertzāles divos stāvos no otrdienas līdz svētdienai no 12.00 līdz 22.00, bet pirmdienās no 12.00 līdz 18.00, izstādes apmeklējums ikvienam interesentam ir bezmaksas.

Izstāde “Juris Soikans. Maģiskais reālisms” tiek veidota sadarbībā ar mākslas vēsturnieci un kuratori Andru Silapēteri un biedrību “AB2E”. Izstādes grafisko noformējumu un arhitektūru veidojuši Asnate Bočkis un Rogier Arents. Izstādes norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes pilsētas dome, J. Soikāna Ludzas mākslas skola un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola.

Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godinās tēlnieku Induli Folkmani

Lai arī tēlnieka Induļa Folkmaņa (1939) dzimtā puse ir Zemgale, Bārbele, taču visu aktīvo un radošo darba mūžu, dzīvojot un strādājot Daugavpilī, mākslinieks ieguldījis Latgalē. Indulim Folkmanim savulaik bijusi nozīmīga loma Daugavpils mākslas dzīvē, bet viņa darbi iezīmē ne tikai šī brīža Latgales, bet arī citu Latvijas vietu kultūrainavas, no kurām daudzas kļuvušas par pilsētu simboliem.

Indulis Folkmanis mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam studējis Latvijas Mākslas akadēmijā pie viena no latviešu tēlniecības pamatlicējiem, profesora Emīla Meldera, studiju laikā lielu ietekmi uz Folkmaņa radošo ceļu atstājusi arī iepazīšanās ar ievērojamo latviešu tēlnieku Kārli Jansonu. No 1965. līdz 2009. gadam Folkmanis dzīvoja un strādāja Daugavpilī, pirmos trīs gadus bijis vienīgais profesionālais mākslinieks pilsētā. Folkmaņa ierašanās esot bijusi kā sava veida lūzuma punkts pilsētas kultūras dzīvē, bet jau 20. gs. 70. gados Daugavpilī izveidojās mākslinieku grupa, kuras kodolā bija arī Folkmanis. Tajā laikā mākslinieki rosinājuši blakus tēlnieka darbnīcai Daugavpilī veidot arī keramiķu darbnīcas, kas ir tautas lietišķās studijas „Latgale” un šī brīža Daugavpils Māla mākslas centra, kura izstāžu zāle nu iekārtota bijušajā Folkmaņa darbnīcā, aizsākums. Induļa Folkmaņa pirmais darbs Daugavpilī bija Raiņa krūšutēls pie Daugavpils Universitātes, turpmākos gados tēlnieks veidojis pieminekļus un piedalījies to atjaunošanā visā Latvijā – turpat Daugavpilī, Balvos, Bauskā, Bebrenē, Eglainē, Ilūkstē, Jelgavā, Krāslavā, Salienā un arī Rēzeknē. Ievērojamākie no veidotajiem darbiem – piemineklis „Daugavpils atbrīvotājiem 1919. g.”, kopā ar Andreju Jansonu (Kārļa Jansona dēlu) atjaunotie pieminekļi „Vienoti Latvijai” Rēzeknē (1988–1992) un „Latgales partizānu pulkam” Balvos (1992–1994), kā arī kopā ar dēlu Ivo Folkmani veidotais piemineklis „Latgale māte raud” Krāslavā (2002–2003). 1999. gadā tēlnieks tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Vecumdienas Indulis Folkmanis aizvada dzimtajā Bārbelē, taču mākslas ceļu Daugavpilī aktīvi turpina viņa dēla Ivo Folkmaņa ģimene.

Līdz šim Latgaliešu kultūras gada balvā „Boņuks“ par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināti grāmatizdevējs Jānis Elksnis, dzejnieks un literatūrzinātnieks Osvalds Kravalis, sabiedriskais darbinieks, Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītājs Pēteris Locis, dzejnieks, folklorists un sabiedriskais darbinieks Antons Slišāns, radio raidījuma „Latgolys vuords“ veidotājs Broņislavs Spridzāns, etnogrāfiskā ansambļa „Rikova“ ilggadējā vadītāja Janīna Mičule, Atašienes etnogrāfiskā ansambļa „Vīraksne“ vadītāja Valentīna Mičule, kordiriģente Terēze Broka, žurnāliste, žurnāla „Katōļu Dzeive“ redaktore Maruta Latkovska, katoļu prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, kordiriģenti un pedagogi Antoņina un Vitolds Milaševiči, skolotājs, publicits un literāts Alberts Spoģis, valodniece Lidija Leikuma un mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks.

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 23. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Uz ceremoniju mīļi gaidīti nominanti, vērtēšanas komisija, mediju pārstāvji un ikviens latgaliešu kultūras interesents. Ceremonijā uzstāsies postfolkloras grupa „Rikši”, grupa „Bez PVN”, Rēzeknes pūšamo instrumentu orķestra grupa un vīru koris „Graidi” ar fragmentiem no uzveduma „Dzeivis graidi”, folkloras kopa „Upīte” un Rēzeknes novada un Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas orķestris, hip-hop apvienības „MKH41“ pārstāvis Bruolāns, mūziķe Dana Vasiļjeva, folkloras kopa „Ilža”, hip-hop māksliniece Ūga, kā arī, ļaujot pakavēties filmas „Piļsāta pi upis“ skanējumā, dziedātājs Jānis Kurševs. Balvu tiešraidē arī šogad varēs vērot lietotnē „LMT straume“ .

Pirms „Boņuks 2019” ceremonijas plkst. 14.00 Latgales vēstniecība GORS aicina uz Latgalē (Ludzā) dzimušajam, bet ilgus gadus trimdā dzīvojušajam gleznotājam, grafiķim un mākslas zinātniekam Jurim Soikanam (1920–1995) veltītās izstādes atklāšanu, kura ierosme ir Soikana 100. jubileja, kas māksliniekam apritētu šī gada 12. aprīlī. Mākslinieka darbu motīvi caurvīs arī balvas pasniegšanas ceremonijas scenogrāfiju.

Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. Balvas norisi atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S „Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Balvu novada, Kārsavas novada, Līvānu novada, Ludzas novada, Preiļu novada, Rēzeknes novada, Riebiņu novada, Viļakas novada un Viļānu novada pašvaldības, biedrība „Partitūra“, A/S „Latvijas Mobilais telefons“, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv, Latvijas Radio Latgales studija, muzejs „Andrupenes lauku sēta“, biedrība „Latgolys Studentu centrs“, žurnāls „A12“, „KUUP Coffee“, zemnieku saimniecība „Liepkalns“, „Latgolys šmakovka“, „Jersikas čipsi“ un kafejnīca „ZĪDS“. Plašāk par balvu: šeit un šeit.

Būs skatāma māksliniekam, teorētiķim un mākslas kritiķim Jurim Soikanam veltīta izstāde

Jura Soikana daiļrade un tās attīstības trajektorijas ir ievērojami plašas, kā arī iezīmē būtiskas 20. gs. otrās puses Latvijas kultūras un mākslas vēstures lappuses, kas saistītas ar trimdu, migrāciju un kultūru mijiedarbību gan lokālā, gan globālā kontekstā. 1984. gadā Juris Soikans rakstīja: “(..) esmu kļuvis par trīs kultūru cilvēku – latviešu, krievu un vācu. Nedomāju, ka man tas būtu nācis par sliktu. Gluži otrādi – uzskatu to par sava veida garīgu bagātinājumu, jo man ir nevis viens vai divi, bet nu jau trīs kultūras dālderi! Un es neesmu vienīgais, kas jau Latvijā piedzimis un uzaudzis divu kultūru garīgā pasaulē.“

Juris Soikans ir dzimis un audzis Ludzā, mācījies Rēzeknē un Rīgā, bet Otrā pasaules kara notikumu iespaidā nonāca trimdā, pēc kara uzsākot dzīvi Dortmundē, Vācijā, kur arī aizritēja lielākā daļa viņa radošās biogrāfijas. 1990. gadā viņš atgriezās Latvijā. Savā radošajā praksē viņš pievērsās glezniecībai, grafikai, grāmatu ilustrēšanai, rakstījis dzeju, kā arī muzicējis, izteiksmes formām kulminējot neordināros radošos meklējumos un atradumos. Būtiska viņa radošā mantojuma daļa ir sarakstītās esejas, mākslas kritikas un teorētiskie pārspriedumi. Bez tā izstrādāta arī kibernētiskās estētikas teorija kā modernās mākslas pedagoģijas metode, ko Soikans pielietoja arī savā pedagoga praksē. Sākot ar 1972. gadu, Soikans glezniecībā attīsta ideju par “Maģisko reālismu”, konceptualizējot to formas, krāsas un dinamikas aspektu ietvarā.

Latgales vēstniecībā GORS skatāmajā izstādē “Juris Soikans. Maģiskais reālisms” būs sakopoti mākslas darbi un arhīva liecības no LU Akadēmiskā bibliotēkas, J. Soikāna Ludzas mākslas skolas, kā arī viņa meitas privātkolekcijas. Svinīgā izstādes atklāšana notiks 23. februārī plkst. 14.00, īsi pirms Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2019“ ceremonijas, kuras scenogrāfiju caurvīs tieši mākslinieka darbi. J. Soikanam veltītā izstāde no 23. februāra līdz 23. martam būs aplūkojama koncertzāles divos stāvos no otrdienas līdz svētdienai no 12.00 līdz 22.00, bet pirmdienās no 12.00 līdz 18.00, izstādes apmeklējums ikvienam interesentam ir bezmaksas.

Izstāde “Juris Soikans. Maģiskais reālisms” tiek veidota sadarbībā ar mākslas vēsturnieci un kuratori Andru Silapēteri un biedrību “AB2E”. Izstādes grafisko noformējumu un arhitektūru veidojuši Asnate Bočkis un Rogier Arents. Izstādes norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rēzeknes pilsētas dome, J. Soikāna Ludzas mākslas skola un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola.

Raksta attēlā: Juris Soikans. Maģiskais reālisms – 30. 1974. Audekls, eļļa. Privātkolekcija

Noskaidroti Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019“ nominanti

Par spīti gada sākumā izskanējušām bažām par balvas nākotni, šī gada Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks“ ceremonija notiks un, cik iespējas ļaus, balvas rīkošana vismaz pagaidām neapstāsies. Latgales vēstniecības GORS, kas ir balvas rīkotājs, vadītāja Diāna Zirniņa saka: „Lai arī iepriekšējā gada nobeigums un šī gada sākums mums ir bijis pārdomu un izvērtēšanas laiks, taču priecājamies par visu sabiedrības atbalstu un interesi, ko „Boņuks“ ir saņēmis. Valsts kultūrkapitāla fonda ekspertu lēmums lika vēl vairāk mobilizēties pašiem, iesaistīties citiem un domāt par Latgaliešu kultūras gada balvu „Boņuks“ kā tiešām ļoti nozīmīgu latgaliskās kultūras daļu. Esam ļoti pateicīgi Latvijas Republikas Kultūras ministrijai, kura aktīvi iestājas par lokālo kultūrtelpu attīstību, rodot iespēju balvai „Boņuks 2019“ atrast savus varoņus. Balva šogad tiks pasniegta jau 12. reizi, un mūsu vēlme un mērķis tāpat kā līdz šim ir celt tās kvalitāti, stiprinot arī latgalisko pašapziņu, rosinot darīt arvien jaunas lietas, veidot pasākumus un aktivitātes latgaliski. „Boņuks 2019“ nominantu spektrs ir ļoti plašs gan satura, gan ģeogrāfijas ziņā, kas vēl vairāk pierāda to, ka tā nav tikai reģiona balva, tā ir latgaliskās kultūras visā pasaulē balva.“

Latgaliešu kultūras gada balvas mērķis ir apkopot labāko, spilgtāko un svarīgāko padarīto un notikumus pērnajā gadā latgaliskajā kultūrā, godināt aktīvākos latgaliešu kultūras pārstāvjus, popularizētājus, kā arī veicināt un rosināt jaunrades un kultūras daudzveidības attīstību nākotnē. „Boņuks 2019“ godinās par sniegumu un padarīto 2019. gadā. Balvas pretendentu iesniegšanas un nominantu noskaidrošanas process šogad turpināja pērn iesākto virzienu, neizdalot atsevišķas nominācijas, bet vērtējot visa gada veikumu kopā. Balvai tika saņemtas gandrīz 100 pieteikuma anketas kategorijās „Valoda. Literatūra. Publicistika“, „Audio. Video“ un „Aktivitātes. Notikumi. Personības“, kopējais balvas pretendentu skaits sasniedza 80 dažādus notikumus, personības, darbus, projektus un citas aktiviātes. Kā pretendentu vērtēšanas kritēriji tika izvirzīti gan pretendenta snieguma kvalitāte, aktivitāte visa gada laikā, reģionā, valstī vai plašākā mērogā raisītā rezonanse, latgaliskums un/vai Latgales kultūras vērtību nešana, pretendenta ilgtspēja – ietekme uz latgaliskās kultūras procesiem nākotnē.

Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks 2019” nominanti ir (alfabēta secībā):
Apvienība „Latgalīšu Reps“
Baltijas džeza festivāls „Škiuņa džezs“ (Lūznavas muiža)
Ciblas folkloras kopa „Ilža“. Albums un pētījums „Ludzas igauņu dziesmas“
Dokumentāls stāsts par kordiriģentes Terēzes Brokas mūžu „Aiz azara bolti bārzi…“ (Anna Rancāne un Daugavpils pilsētas dome)
Dokumentālā filma „Latgalīši Sibirī“ (biedrība „Latgolys Producentu Grupa“)
Dokumentālā filma „Valkātājs“ (bīdreiba „Dokumentālists“)
Dokumentālā filma „Prīsters“ (Latvijas Televīzija, filmu programma „Latvijas kods“)
Dzejas videoklipi „Dūmoj ar komatim“ (biedrības „Latgolys Producentu Grupa“ un “Kukuži”)
Egita Kancāne. Stāstu krājums „Syltuo mola“
Etnogrāfisko tērpu darinātāja un skolotāja Iveta Seimanova
Evalda Vasilevska piemiņas izstāde un grāmata „Evalds Vasilevskis“ (Evija Vasilevska un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs)
Grupas „Bez PVN“ dziesmas, video un koncerts „Rūbeži“
Ilmāra Znotiņa fotoprojekts un izstāde „Latgolys ļauds“
Ineta Atpile-Jugane. Dzejoļo krājums bērniem „Lobuo i nalobuo“Ingrida Tārauda. Dzejoļu krājums „Pajautys“
Inta Viļuma un izdevums „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota“
Izdevums „Nu sakneitis lozda zīd. Annys Vagalis folklorys i etnografiskūs materialu vuokums Kruoslovys apleicīnē“ (Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs)
KUUP COFFEE. Saimieki Oskars un Jolanta Maculeviči
Latgaliešu filantrops Pīters Aloizs Ragaušs
Latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lvLatgales diena Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Latgales Reģionālās televīzijas latgaliskie sižeti un raidījumi visa gada garumā
Latvijas Radio 1 raidījums „Kolnasāta“
Latvijas Radio 5 raidījums jauniešiem „Pīci Breinumi“
Ligija Purinaša. Dzejas krājums „Sīvīte“
Mākslinieču apvienība V.I.V.A. Aktivitātes visa gada garumā un izstāde „Laimes formula Latgalē. V.I.V.A.“
Muzykys festivals saimem i draugim „LNSO vasarnīca“ (Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Latgales vēstniecība GORS)
Repere Ūga
TV raidījumu ciklss „Latgales pilsētu stāsti“ (LRT+)
Žurnāliste Ausma Sprukte

Balvas „Boņuks 2019” žūrijas komisijā vērtējumus par pretendentiem šogad sniedza rekordliels žūrijas komisijas locekļu skaits – 52 latgaliskās kultūras pārzinātāji, iepriekšējo gadu balvu saņēmēji, mediju pārstāvji, balvas rīkotāju pārstāvji, latgaliskās kultūras sabiedriskie aktīvīsti un attiecīgo sfēru pieaicinātie eksperti. Kategoriju „Valoda. Literatūra. Publicistika“ vērtēja 17 eksperti, „Audio. Video“ – 22 eksperti un „Aktivitātes. Notikumi. Personības“ – 29 eksperti (vairākiem ekspertiem bija jāizvērtē vairāk nekā viena kategorija). Žūrija iesniegtos nominantus izvērtē divās kārtās – pirmā ir neklātienes kārta, kurā tiek izvērtēti visi iesniegtie pretendenti, bet otrā ir klātienes kārta, kurā žūrijas locekļi diskutē un izvērtē jau 30 nominantus uz vietas Rēzeknē. Ar „Boņuks“ māla statuetēm tiek godināti tie 10 pretendenti, kuri saņēmuši lielāko punktu skaitu kopā abās kārtās (50 % vērtējuma nosakot neklātienes balsojumam, otrus 50 % – klātienes lēmumam).

Žūrijas komisijā, izvērtējot pretendentus „Boņuks 2019” darbojās: Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, latgaliešu tradicionālās kultūras eksperte Ruta Cibule, dzejniece un žurnāliste Anna Rancāne, mūziķis un latgalisko projektu vadītājs Guntis Rasims, komponiste, balvas pārstāve Ilona Rupaine, literatūrzinātniece, Latvijas Republikas Izglītības ministre Ilga Šuplinska, valodniece Lidija Leikuma, radio Pieci.lv personība un dīdžejs Toms Grēviņš, Latgales vēstniecības GORS vadītāja Diāna Zirniņa, dzejnieks un literatūrzinātnieks Kārlis Vērdiņš, žurnālists un melomāns Kaspars Zaviļeiskis, portāla lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne, Latvijas Radio Latgales studijas vadītāja Renāte Lazdiņa, Latvijas Radio 2 personība Roberts Buivids, žurnāliste un mediju eksperte Anna Platpīre, Latvijas Radio personība Justīne Savitska, dzejnieks un žurnālists Toms Treibergs, latgaliešu kultūrvides aktīvists Juris Viļums, mūzikas izdevējs un dziesmu autors Guntars Račs, Latgales plānošanas reģiona pārstāvis Oskars Zuģickis, mūziķis un uzņēmējs Juris Vucāns, balvas rīkotāju pārstāve, latgalisko projektu vadītāja Edīte Husare, literāts un mūziķis Oskars Orlovs, tekstilmāksliniece Annele Slišāne, Latgales reģionālās televīzijas pārstāve Ausma Sprukte, Latgales žurnāla „A12“ redaktore Ināra Groce, žurnāliste un valodniece Maruta Latkovska, Latvijas Republikas kultūras ministra biroja vadītāja Marika Zeimule, portāla „Delfi.lv“ sociālo tīklu satura redaktore Andra Čudare, režisors un Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētājs Dāvis Sīmanis, literāts un literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševičs, dziesminieks un TV raidījumu vadītājs Kārlis Kazāks, žurnāliste un valodniece Sandra Ūdre, literāte un literatūrzinātniece Ilze Sperga, latgaliešu kultūrvides aktīvists Voldemārs Ivdris, latgaliešu grāmatu tirdzniecības veicinātājs Artis Logins, rakstnieks, mākslinieks un radio raidījumu vadītājs Svens Kuzmins, māksliniece un Valsts kultūrkapitāla fonda eksperte Agra Ritiņa, vijolniece Aija Īzāka, apvienības „Latgalīšu Reps“ mūziķis Ivo Grigalis, mūziķis un dokumentālo filmu veidotājs Arnis Slobožaņins, folkloras kopas „Vīteri“ vadītāja Sandra Stare, mūziķe Ieva Saliete, mūzikas kritiķis un portāla „TVNET“ sadaļas „Kultūra+“ redaktors Jānis Žilde, mūziķis un radio raidījumu vadītājs Ēriks Zeps, nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, horeogrāfs un Dziesmu un Deju svētku virsvadītājs Ilmārs Dreļs, portāla „Travelnews.lv“ vadītājs un tūrisma eksperts Aivars Mackevičs, jaunatnes lietu speciālists un TV šovu dalībnieks Oskars Bērziņš, A/S „Latvijas valsts meži“ pārstāvis Tomass Kotovičs un mākslinieks un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pārstāvis Māris Čačka.

Svinīgā balvas pasniegšanas ceremonija notiks šī gada 23. februārī 16.00 Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē. Uz ceremoniju mīļi gaidīti nominanti, vērtēšanas komisija, mediju pārstāvji un ikviens latgaliešu kultūras interesents. „Boņuks 2019“ balvu pasniegšana šogad uzticēta jauniem vadītājiem – Laurim Zalānam („Ghetto Games” personībai jeb vienkāršajam latgalietim) un Armandam Buļam (ārstam un jaunajam hip-hop māksliniekam Būrs). Ceremonijā uzstāsies postfolkloras grupa „Rikši”, grupa „Bez PVN”, Rēzeknes pūšamo instrumentu orķestris un vīru koris „Graidi” ar fragmentiem no uzveduma „Dzeivis graidi”, folkloras kopa „Upīte”, mūziķe Dana Vasiļjeva, folkloras kopa „Ilža”, hip-hop māksliniece Ūga, kā arī, ļaujot pakavēties filmas „Piļsāta pi upis“ skanējumā, dziedātājs Jānis Kurševs. Balvu tiešraidē arī šogad varēs vērot lietotnē „LMT straume“.

Balvas „Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā“ ieguvējs tiks publiski paziņots februāra vidū. Tāpat, sadarbojoties ar latgaliešu kultūras ziņu portālu lakuga.lv, arī šogad tiks noskaidrots portāla lasītāju simpātijas – „Žyka“ balvas saņēmējs. Nobalsot par savu simpātiju ikviens interesents var te.

Pirms Boņuks 2019” ceremonijas plkst. 14.00 Latgales vēstniecība GORS aicina uz Latgalē (Ludzā) dzimušajam, bet ilgus gadus trimdā dzīvojušajam gleznotājam, grafiķim un mākslas zinātniekam Jurim Soikanam (1920–1995) veltītās izstādes atklāšanu, kura ierosme ir Soikana 100. jubileja, kas māksliniekam apritētu šī gada 12. aprīlī. Mākslinieka darbu motīvi caurvīs arī balvas pasniegšanas ceremonijas scenogrāfiju.

Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. Balvas norisi atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S „Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Balvu novada, Kārsavas novada, Līvānu novada, Ludzas novada, Preiļu novada, Rēzeknes novada, Riebiņu novada, Viļakas novada un Viļānu novada pašvaldības, biedrība „Partitūra“, A/S „Latvijas Mobilais telefons“, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv un Latvijas Radio Latgales studija. Plašāk par balvu: šeit un šeit.

Februāra kultūras notikumi Latgales vēstniecībā GORS

Alvīnes Bautras gleznu izstāde “Nejaušā eksistence“
Līdz 16. februārim, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS

Māksliniece Alvīne Bautra portretē cilvēkus, kuru apveidi šķietami izšķīst tukšā telpā. Izstādē “Nejauša eksistence“ māksliniece uzdod jautājumu sev un skatītājiem – kā cilvēka prāts uztver savu esību, sevis paša eksistenci šajā pasaulē, un  – vai mūsu eksistence patiešām ir nejauša?

Aleksandra Gaļina komēdija “Sirēna un Viktorija“
Sestdiena, 1. februāris 18.00, Mazā zāle 10,00–15,00 €

Krievu dramaturga Aleksandra Gaļina lugā “Sirēna un Viktorija” divas sievietes ir kā pretpoli, kas nemanot ļaujas piedzīvojumiem ar noslēpumainu vīrieti. Viena ir vientuļa skolotāja ar angļu gramatikas zināšanām somā, bet otra, izbijusi biznesmene ar skotu viskiju uz galda. Abas dāmas pietiekoši atšķirīgas, bet tajā pašā laikā līdzīgi vientuļas, risinājumu meklē pie vīrieša, kas dāmām dzīvi sagriež kājām gaisā. Noslēpumainais svešinieks sola piepildīt dāmām visslēptākās vēlēšanās. Rodas jautājums, vai daudzsološais vīrietis ir tas, par ko uzdodas? Režisors – Felikss Deičs. Lomās: Aīda Ozoliņa, Jakovs Rafalsons, Gunta Virkava.

Latvijas Leļļu teātra viesizrāde “Mazā raganiņa“
Otrdiena, 11. februāris 18.00, Lielā zāle 5,00–10,00 €, GORS

Mazā raganiņa vēl ir ļoti jauna, viņai ir tikai 127 gadi. Kādu dienu viņa nonāk izvēles priekšā – ir jāsaprot, kas tad īsti ir labas un kas ir nelabas lietas. Vai labās lietas tiešām ir labas, vai tomēr ne? Kad rodas šis jautājums, pat burvestības īsti nepalīdz atrast pareizo atbildi, tādēļ labi, ka blakus vienmēr ir gudrais draugs krauklis Abrakss, kurš zina visu… gandrīz visu. Izrādes režisore – Laila Kirmuška.

Štrausa festivāla orķestris (Vīne)
Svētdiena, 16. februāris 16.00, Lielā zāle 20,00–40,00 €, GORS

Orķestra programma ietver gan populāros klasiskos skaņdarbus, gan arī mazāk zināmas melodijas; pārsteigumu pilnus muzikālus jokus un muzikālus operetes fragmentus. Uzticība stilam, tīra un skaista skaņa, Vīnes šarms un muzikālās daiļrades prieks ir šī orķestra raksturīgākās iezīmes. Šis ir patiesi “dzīvs” kolektīvs, kas viegli iesaistās komunikācijā ar skatītājiem, uzdejojot vai ejot skatītāju rindās. Būdams uzticīgs Štrausa laikā pastāvējušajai tradīcijai, Pīters Guts diriģēs ar vijoli rokās.

Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra viesizrāde “Mēdeja“
Otrdiena, 18. februāris 18.00, Lielā zāle 7,00–15,00 €, GORS

Varenā burve Mēdeja, ķēniņa Kolhida meita un Saules dieva Heliosa mazmeita, palīdzēja Jāsonam iegūt zelta aunādu. Iemīlējusies argonautu vadonī, viņa aizbēga viņam līdz un kļuva par viņa sievu. Taču pagāja neliels laiks un Jāsons jau lūkojas pēc citas: viņš vēlas precēties ar ķēniņa Kreonta meitu, tajā pašā laikā Mēdejai ar abiem dēliem draud izraidīšana…

Režisors: Vladislavs Nastavševs. Lomās: Guna Zariņa, Andris Keišs, Igors Čerņavskis u. c.

Fado dīva Maria Emilia
Piektdiena, 21. februāris 19.00, Lielā zāle 15,00–30,00 €

Fado ir tradicionāla, melanholiska folkmūzika, kas ir populāra Portugālē. Maria Emilia savu muzikālo izjūtu mantojusi no tēva, kurš bijis ģitārists fado mūzikas restorānos un krogos Brazīlijā un Portugālē. Dziedātāja fado izpilda ar apbrīnojamu vieglumu, it kā mūzika būtu viņas elpa. Maria Emilia stāsta par mīlestību, greizsirdību un fado viņa mēdz salīdzināt ar karnevālu.

Izstādes atklāšana “Juris Soikans. Maģiskais reālisms“
Svētdiena, 23. februāris 14.00, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS

Izstāde veltīta ekstraordinārai personībai – māksliniekam, teorētiķim, mākslas kritiķim un pedagogam Jurim Soikanam (1920-1995). Izstādes ierosme ir mākslinieka simts gadu jubileja, kas šogad apritētu 12. aprīlī. Jura Soikana daiļrade un tās attīstības trajektorijas ir ievērojami plašas kā arī iezīmē būtiskas 20. gs. otrās puses Latvijas kultūras un mākslas vēstures lappuses, kas saistītas ar trimdu, migrāciju un kultūru mijiedarbību globālā un lokālā kontekstā. Izstāde ietvers Jura Soikana glezniecības darbus, kas atspoguļo viņa teoriju par “Maģisko reālismu“, eksponēti tik arī arhīvu materiāli, kas izgaismos atsevišķas viņa biogrāfijas lappuses un plašo interešu loku.

Latgaliešu kultūras gada balva “BOŅUKS 2019“
Svētdiena, 23. februāris 16.00, Lielā zāle 10,00 €, GORS

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā pagājušā gada griezumā. Ik gadu Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija ir ne tikai atskatīšanās uz pērnajā gadā padarīto, kā arī latgaliešu kultūrā aktīvo ļaužu, interesentu un atbalstītāju satikšanās, bet arī šī brīža latgaliskās kultūras tendenču parādītāja. “Boņuks 2019” vadīšana šajā reizē būs ”Ghetto Games” personības jeb vienkāršā latgalieša Laura Zalāna un ārsta un jaunā hip-hop mākslinieka Būrs (Armanda Buļa) rokās. Ceremonijā uzstāsies postfolkloras grupa “Rikši”, grupa “Bez PVN”, Rēzeknes pūšamo instrumentu orķestris un vīru koris “Graidi” ar fragmentiem no uzveduma “Dzeivis graidi”, folkloras kopa “Upīte”, mūziķe Dana Vasiļjeva, folkloras kopa “Ilža” un citi mākslinieki.

Lielkoncerts “Vienā elpā…”
Sestdiena, 29. februāris 18.00, Lielā zāle 12,00–25,00 €

Krāšņā lielkoncertā “Vienā elpā” piedalīsies dziedātāji Aija Andrejeva, Ieva Kerēvica, Agnese Rakovska, Ingus Pētersons, Igo un Atis Ieviņš, Vidzemes kamerorķestris (diriģents Andris Veismanis) un instrumentālā grupa Jāņa Strazda vadībā, koncertos tiks svinēta dziedātāja Ingus Pētersona 60 gadu jubileja. Šajā koncertprogrammā piedalās ļoti kolorīti un daudzpusīgi dziedātāji, un arī viņu dziedātās dziesmas un repertuārs ir īpašs. Lelākā daļa no šīm dziesmām ir publikai ļoti labi zināmas un tādas, ko cilvēki vienmēr koncertos no šiem dziedātājiem grib dzirdēt.

Krāslavā pirmizrādīta Viestura Kairiša spēlfilma “Piļsāta pi upis / Pilsēta pie upes”

Uz filmas Latgales pirmizrādi bija ieradušies gan filmas veidotāji, gan galveno lomu aktieri: Dāvis Suharevskis, Agnese Cīrule un Gundars Āboliņš. Savas lomas uz ekrāna Krāslavā pirmo reizi novērtēja arī vietējie mazāku un lielāku lomu tēlotāji, kuri filmējās Krāslavā, Ludzā, Piedrujā, Rēzeknē un Varakļānos. Kopumā masu skatos filmā iesaistījās gandrīz tūkstotis Latgales iedzīvotāju. Filmas aktieru atlases vadītāja Māra Liniņa ar pateicību atceras, ka daudzi no masu skatu dalībniekiem bijuši tik entuziastiski, ka pirms filmēšanās nemaz neesot uzdevuši parastos jautājumus par to, cik ilgi jāfilmējas, vai dos ēst un kas par to vispār būs.

Pēc Krāslavas pirmizrādes vairāki skatītāji dalījās pirmajos iespaidos par redzēto. Dzejniece Anna Rancāne novērtē, ka filma ir lakoniska un režisoram ir izdevies “izstāstīt Latgales-Latvijas-pasaules vēstures stāstu bez tādām lielām pārspīlētām emocijām un patosa. Filmā nav tādas sataisītas etnogrāfijas, un latgaliešu valoda tur ir ļoti organiski”. Māris Susējs, Bites lomas atveidotājs, pēc filmas noskatīšanās teica: “Kairišs par vēsturi runā ar pieskārieniem, kuri cilvēkiem liks domāt.” Un vēl — filma atgādina, ka mums jābūt pateicīgiem, ka vairs nedzīvojam tādā laikā un “īstenībā mums nav tiesību daudz čakarēties”. Valodniece un kultūrvēsturniece Lidija Leikuma par režisora darbu saka: “Viņš ir malacis. Dabūt tik īsā sižetā visu to blīvumu, lai nebūtu nomācošs iespaids, tā ir liela veiksme. Liela veiksme!”

Savas sajūtas pēc filmas nodošanas Latvijas skatītājiem raksturoja arī režisors Viesturs Kairišs: “Bija satraucoši un ārkārtīgi emocionāli filmu parādīt Krāslavā. Un vispār palaist to cilvēkos. Jā, pāri visam tas ir satraucošs mirklis, to var saprast tikai tie, kas to piedzīvojuši — izlaist no sevis veselu savas dzīves posmu, sakoncentrētu nepilnu divu stundu mirklī. Lai filmai brīnišķīgs mūžs, kas iesākts gleznainajā Latgales pilsētā pie upes. Upe ietecēja pati sava avota gultnē.”

Vēsturisko attiecību drāmu par notikumiem Latvijā 20. gadsimta 30. un 40. gados režisors Viesturs Kairišs veidojis kopā ar saviem ilggadējiem radošajiem partneriem – mākslinieci Ievu Jurjāni un operatoru Gintu Bērziņu. Studijā Ego Media producēto filmu finansē Nacionālais kino centrs, arī Lietuvas un Čehijas kino institūcijas; atbalsta Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes un citu Latgales pilsētu pašvaldības, Latvijas Finieris, Circle K, Merrild, Salmo, Tvaikonis un citi.

Filmas izplatītājs Latvijā ir ACME Film, kas arī piedalās filmas finansēšanā.

Pauž bažas par latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks“ pastāvēšanu

Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” mērķis allaž ir bijis veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību. Tajā līdzās pērnā gada spilgtāko un nozīmīgāko latgaliskās kultūras notikumu, personību, aktivitāšu apkopošanai un godināšanai svarīga ir arī latgaliešu kultūras tendenču parādīšana. Latgaliešu kultūras gada balva neaptver tikai reģionu, bet parāda latgalisko arī citviet Latvijā un pasaulē, ko katru gadu apliecina gan balvas nominantu, gan saņēmēju aktivitāšu plašums. Tādēļ Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums neatbalstīt balvas norisi valstiski nozīmīgo pasākumu vidū Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” rīkotājiem radījis neizpratni, turklāt atbalstīto norišu vidū arī nav neviena cita notikuma, kas kādā veidā atsauktos uz latgalisko kultūru. Protams, atbalsta nozīmīgums ir arī līdzfinansējumā, kas bija viens no galvenajiem faktoriem kvalitatīvā balvas norisē. Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi notika 2009. gadā, Latgales vēstniecība GORS balvu rīko kopš 2013. gada un pēdējos gados, pateicoties atbalstam valstiski nozīmīgo notikumu programmā, ļoti pieaugusi gan balvas kvalitāte, gan rezonanse. Tagad, nesaņemot atbalstu, balvas rīkotāji ir pārdomās par balvas turpmāko pastāvēšanu, jo saglabāt jau sasniegto līmeni šobrīd pašu spēkiem diemžēl nebūs iespējams. Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” vajadzība kā vienas no lielākajām latgaliskās kultūras gada norisēm nav apšaubāma, taču šī brīža situācija liek apdomāt, ko darīt nākotnē un kādus risinājumus neprognozējamajam finansiālajam atbalstam un kopējās izpratnes veicināšanai meklēt nākamajiem gadiem. Balvas rīkotāji ir pateicīgi par atbalstu balvas norisei Latgales kultūras programmai, kuras iespējas diemžēl gan ir ļoti ierobežotas programmas norises termiņu dēļ, kā arī tām Latgales reģiona pašvaldībām, kas katru gadu sniedz finansiāli nelielu, taču morāli ļoti nozīmīgu atbalstu “Boņuks” pastāvēšanā. Ja kādam individuālajam atbalstītājam vai uzņēmējam ir iespējas un interese atbalstīt šī gada “Boņuks 2019” norisi, balvas rīkotāji aicina sazināties bonuks@rezekne.lv vai zvanot 26144533.

Balvas “Boņuks 2019” ceremonija paredzēta 2020. gada 23. februārī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS. Līdz 6. janvārim GORS aicina pieteikt balvas pretendentus par padarīto pērnajā gadā. Māla “Boņuka” statuetes arī šogad saņems 11 latgaliskās kultūras aktivitātes, notikumi, procesi un personības. Pretendentus balvai var iesniegt kategorijās “Valoda. Literatūra. Publicistika”, “Aktivitātes. Notikumi. Personības” un “Audio. Video”, no kurām balvas žūrija, izvērtējot pretendentus neklātienes un klātienes kārtās, izvirzīs 30 nominantus un no tiem 10 balvas saņēmējus – aktivitātes, personības, notikumus, darbus, bez kuriem visvairāk nebūtu iedomāja latgaliskā kultūra 2019. gadā. Viena balva nemainīgi tiks piešķirta par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. Savu lasītāju simpātiju balvu pasniegs arī “Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv”. Aizpildītas pieteikuma anketas balvai “Boņuks 2019” elektroniskā formātā, pa pastu vai tiešsaistes pieteikuma veidā Latgales vēstniecība GORS gaidīs līdz 2020. gada 6. janvārim. Iesniegtos pieteikumus izvērtēs latgalisko kultūrvidi vai attiecīgo balvas nozari pārzinoša žūrija vismaz 25 cilvēku sastāvā. Balvas pretendenta pieteikuma anketu internetā var atrast: šeit un šeit.

Ik gadu Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” pasniegšanas ceremonija ir ne tikai atskatīšanās uz pērnajā gadā padarīto, kā arī latgaliešu kultūrā aktīvo ļaužu, interesentu un atbalstītāju satikšanās, bet arī šī brīža latgaliskās kultūras tendenču parādītāja. “Boņuks 2019” pasniegšanas ceremonija notiks 2020. gada 23. februārī plkst. 16.00. Pirms “Boņuks 2019” ceremonijas ikviens interesents ir aicināts uz Latgalē (Ludzā) dzimušā, bet ilgus gadus trimdā dzīvojušā gleznotāja, grafiķa un mākslas zinātnieka Jura Soikana (1920–1995) simtgadei veltītās izstādes atklāšanu. Mākslinieka darbu motīvi caurvīs arī balvas pasniegšanas ceremoniju.

Šī gada sākumā Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2018” saņēma desmit aktīvākie, spilgtākie un plašāko rezonansi guvušie latgaliskās kultūras notikumi, personības, projekti 2018. gadā. Balvas saņēma dzejniece Anna Rancāne par krājumu “Prīca i klusiešona”, dokumentālā filma “Latgalīši Pīterpilī”, Aija Īzāka un “Teksasys latgalīši” par albumu “Dvieselis steigys”, grupa “Bez PVN”, apvienība “Latgalīšu Reps”, tekstilmākslinieces Anneles Slišānes projekts #100dečiLatvijai, raidījums “Dzirdi balsis ar Kārli Kazāku” par Ludzas izloksni, dzejnieka un sabiedriskā darbinieka Ontona Slišāna 70 gadu svinības Ziemeļlatgalē, dziesmu grāmata un CD bērniem “Zalta puče”, kā arī komiķa Jāņa Skuteļa un “Benji Knewman” iedzīvinātais koncepts “Nameiz”. Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tika godināts mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks.

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda, sadarbojoties ar biedrību “Partitūra”. “Boņuks 2019” norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S “Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Rēzeknes novada, Ludzas novada, Preiļu novada un Viļānu novada pašvaldības. Balvu pasniegšanas ceremoniju klātienē 23. februārī Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē var vērot ikviens interesents. Biļetes sarūpējamas Latgales vēstniecības GORS un “Biļešu Paradīze” biļešu sistēmās.