Birka: Opera un balets

Koncertuzvedumu vienreizīgā daba ļauj piepildīt pārdrošākos sapņus. Tā ir iespēja uz Latvijas Nacionālās operas skatuves atskaņot reti iestudētus meistardarbus, dodot iespēju Latvijas publikai baudīt izcilu pašmāju un ārvalstu diriģentu un solistu interpretācijas.

Vinčenco Bellīni “Norma”, kas tapusi 1831. gadā, ir viena no skaistākajām belkanto operām, izcils sava žanra paraugs, īpaši pazīstama ir Normas pirmā cēliena kavatīne “Casta Diva”. 2017. gada 14. aprīlī šīs Vinčenco Bellīni operas koncertizpildījumā titullomu pirmo reizi Latvijā dziedāja operzvaigzne Marina Rebeka. Polliona lomā – slavenākais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, Oroveza lomā – pasaulslavenais igauņu bass Ains Angers (Ain Anger), bet Adalžiza lomā – vācu mecosoprāns Džamilja Kaizere (Dshamilja Kaiser). Klotildes lomu interpretē Laura Grecka, Flāviju – Mihails Čuļpajevs. Koncertuzveduma muzikālais vadītājs ir itāļu maestro Gaetāno Despinoza (Gaetano D’Espinosa). Videoieraksta režisors – Edmunds Mickus.

“Dramatiski piesātinātais belkanto operas lasījums orķestra un kora sniegumā komplektā ar solistu individuālo meistarību šķiet iezīmējam vienu no spilgtākajiem muzikālajiem notikumiem sezonā. Īpaši tas sakāms par Marinas Rebekas un Džamiljas Kaizeres dueta apskaužamo harmoniju. “Normas” populārākais hits “Casta Diva” izskan neierasti lēnā tempā, vienlaikus apliecinot Marinas Rebekas augsto vokālo meistarību,” koncertuzvedumu vērtēja Lauma Mellēna-Bartkeviča (Kroders.lv, 19.04.2017.)

Operai “Ernani” Džuzepe Verdi iedvesmu smēlies Viktora Igo lugā – intriģējošā stāstā par trim vīriešiem, kas mīl vienu sievieti. “Ernani” ir reti iestudēta opera savas vokālās sarežģītības dēļ. 2018. gada 14. janvārī Džuzepes Verdi operas “Ernani” koncertuzvedums Latvijas Nacionālajā operā pulcēja īstu zvaigžņu plejādi. Pie Latvijas Nacionālās operas orķestra pults stājās pasaulslavenais diriģents Daniels Orens (Daniel Oren) – viens no pasaulē labākajiem Verdi mūzikas interpretiem. Galvenās lomas interpretē operzvaigznes Dināra Alijeva (Dinara Aliev), Andreass Bauers Kanabass (Andreas Bauer Kanabas), Franko Vasallo (Franco Vasallo) un Liks Robērs (Luc Robert), kuru balsis skan pasaules vadošajos opernamos. Starptautisko zvaigžņu sastāvu papildina lieliskie Latvijas Nacionālās operas solisti Ilona Bagele, Raimonds Bramanis un Rihards Mačanovskis, kā arī Latvijas Nacionālās operas koris. Koncertuzveduma režisore ir Dace Volfarte, scenogrāfs – Andris Freibergs, videoieraksta režisors – Edmunds Mickus.

“Slavenais izraēliešu diriģents Daniels Orens, viens no plašāk atzītajiem Verdi mūzikas interpretiem pasaulē, kopā ar zvaigžņu solistu komandu vērta šo iestudējumu tik spilgtā, profesionāli spožā un emocionāli piepildītā mākslas notikumā, kam grūti atrast līdzīgu,” recenzijā par “Ernani” koncertuzvedumu rakstīja Inese Lūsiņa (Kultūras Diena, 19.01.2018.).

Džakomo Pučīni opera “Bezdelīga” ar Džuzepes Adami libretu ir saldi rūgts stāsts par parīziešu kurtizānes Magdas, metaforiskas bezdelīgas, mirklīgu ielaišanos patiesas mīlestības un romantikas pasaulē, lai vēlāk tomēr atgrieztos vecajā “ligzdiņā” kā turīga baņķiera mīļākā. Opera pabeigta 1916. gadā pēc Vīnes Carltheater pasūtījuma, bet tās pirmizrāde notika Montekarlo gadu vēlāk. Latvijas Nacionālās operas koncertuzvedumā 2018. gada 7. decembrī Magdas vokālo partiju, kas ir nopietns izaicinājums soprāna balsij, interpretē Dināra Alijeva. Magdas iemīļoto Rudžero atveido izcilais jaunās paaudzes amerikāņu tenors Džons Ērvins (John Irvin). Dzejnieka Prunjē lomā – baltkrievu tenors, Grācas operas solists Pāvels Petrovs (Pavel Petrov). Citās lomās – Latvijas Nacionālās operas solisti Inga Šļubovska-Kancēviča, Krišjānis Norvelis, Marlēna Keine, Jūlija Vasiļjeva, Laura Grecka un citi. Pie Latvijas Nacionālās operas orķestra diriģenta pults stājās Jānis Liepiņš, koncertiestudējuma režisore ir Dace Volfarte, scenogrāfs – Andris Freibergs, bet videoieraksta režisors – Juris Sējāns.

“Operetiskais raksturs instrumentācijā šo Pučīni opusu no citiem atšķir stilistiski, un, lai arī noskaņa ir bezrūpīgāka nekā dramatiskajās Pučīni operās, tas tomēr neatceļ augstās prasības pret solistiem, kuri ar saviem uzdevumiem tika galā lieliski,” recenzijā vērtē Lauma Mellēna-Bartkeviča (Kroders.lv, 29.12.2018.).

Biļetes pieejamas vietnē www.bilesuparadize.lv: https://ej.uz/PerlesZvaigznes Cena uz vienu pasākumu – EUR 7, uz visiem trim – EUR 17. Katru ierakstu lietotāja profilā noteiktajā laikposmā visā pasaulē varēs skatīties neierobežotu reižu skaitu.

Vēl līdz 28. februārim skatāma tematiska Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāžu ierakstu izlase – Džakomo Pučīni opera “Manona Lesko”, Pētera Čaikovska balets “Apburtā princese” un Žorža Bizē opera “Karmena”.

Latvijas Nacionālās operas un baleta tiešsaistes programma sākās decembrī ar opereti “Sikspārnis”, baletu “Riekstkodis” un Gadumijas koncertu Operā. Tā raisīja lielu publikas interesi – iestudējumi skatīti gandrīz desmit tūkstošus reižu.

Biļetes pieejamas vietnē. Cena uz vienu pasākumu – EUR 7, uz visiem trim – EUR 17. Katru ierakstu lietotāja profilā noteiktajā laikposmā visā pasaulē varēs skatīties neierobežotu reižu skaitu.

“Šis gads ir bijis pārsteigumiem un izaicinājumiem bagāts. Reizēm plāni ir bijuši lielāki par iespējām, taču svētku tradīcijas operā cienām un turpinām arī īpašos apstākļos! Šogad ilgi gaidītos un iemīļotos svētku iestudējumus – opereti “Sikspārnis”, baletu “Riekstkodis” un “Gadumijas koncertu Operā” – piedāvāsim jums tiešsaistē lapā www.opera.lv. Biļetes uz tiem būs jauka dāvana gan jums pašiem, gan arī jūsu draugiem, radiem un kolēģiem,” saka Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš.

Svētku programma sāksies ar Johana Štrausa opereti “Sikspārnis”, ko varēs noskatīties no 13. līdz 27. decembrim. Tas ir stāsts par greznu un reibinošu pasauli, kurā valda spožums un jautrība, flirts, intrigas un pārpratumi. Grāfa Orlovska rīkotajā ballē turīgais Gabriels fon Eizenšteins aizraujas ar apburošu svešinieci, pat nenojaušot, ka maska slēpj paša sievu Rozalindi. Skatītājiem tiks piedāvāts “Sikspārņa” pirmizrādes ieraksts ar titriem latviešu valodā. Uzvedumu veidojuši diriģents Jānis Liepiņš un režisors Edmunds Freibergs. Galvenajās lomās – Margarita Vilsone, Jānis Apeinis, Inga Šļubovska-Kancēviča un Raimonds Bramanis.

No 20. decembra līdz 3. janvārim svētku sajūtu uzburs bērnu īpaši iemīļotais Pētera Čaikovska balets “Riekstkodis”, kura apmeklējums ir daudzu ģimeņu ikgadēja Ziemassvētku tradīcija. Skatītājiem piedāvāsim jaunu, decembrī radītu ierakstu ar Jūliju Braueri un Kārli Cīruli galvenajās lomās. Šo pasaku baletu komponists sacerēja 19. gadsimta nogalē, iedvesmu rodot Ernsta Teodora Amadeja Hofmaņa pasakā “Riekstkodis un peļu ķēniņš”.  Latvijas Nacionālā baleta iestudējuma darbība notiek Rīgā 19. gadsimta beigās. Ziemassvētku vakarā mazā Marija saņem dāvanā lelli – Riekstkodi. Rotaļlietas zem eglītes atdzīvojas, un sākas brīnumaini piedzīvojumi – istabā iebrūk peļu armija, Riekstkodis pārvēršas par princi, atbrīvo Mariju un aizved viņu uz pasaku zemi. Iestudējuma horeogrāfs ir Aivars Leimanis, pie diriģenta pults – Mārtiņš Ozoliņš.

No 27. decembra līdz 10. janvārim skatītājus aicinās dzirkstošais Gadumijas koncerts Operā.  Ņemot vērā šī gada īpašo situāciju, par koncerta spēles laukumu kļūs visa Latvijas Nacionālās operas un baleta zāle – mākslinieki atradīsies skatītāju vietās! Svētku atmosfēru uzburs Latvijas Nacionālās operas solisti – Inga Šļubovska-Kancēviča, Jūlija Vasiļjeva, Raimonds Bramanis, Mihails Čuļpajevs un Egils Siliņš – un orķestris Mārtiņa Ozoliņa vadībā, piedāvājot opermūzikas pērles un krāšņākās operešu melodijas. Koncertā skanēs Džoakīno Rosīni, Gaetāno Doniceti, Luidži Arditi, Stanislao Gastaldona, Rudžero Leonkavallo, Ferenca Lehāra, Johana Štrausa un Karla Millekera mūzika.

Biļetes no 6. decembra būs pieejamas vietnē www.bilesupradize.lv. Cena uz vienu pasākumu – EUR 7, uz visiem trim – EUR 15. Katru ierakstu lietotāja profilā noteiktajā laikposmā varēs skatīties neierobežotu reižu skaitu. Uzņēmumus, kas svētkos vēlas iepriecināt savus darbiniekus un sadarbības partnerus, aicinām sazināties ar LNOB biļešu administratorēm.

Baleta iestudējums “Divi metri” ir horeogrāfu Elzas Leimanes, Antona Freimana un Aivara Leimaņa vienlaikus gan nopietna, gan humora pilna reakcija uz baleta mākslinieka iekšējiem pārdzīvojumiem pandēmijas laikā.

Elzas Leimanes veidotā ieilgusī etīde “Līdzcilvēks” vēsta par cilvēku, kurš nespēj atrast izeju no teātra un vienlaikus arī no sevis. Tas ir dejotāja mēģinājums risināt vissarežģītāko – attiecības ar sevi. Antons Freimans radījis teatrālu uzvedumu par emocionālajiem un fiziskajiem aspektiem māksliniekam, atsākot dejot pēc ilgāka piespiedu pārtraukuma. Savukārt Aivara Leimaņa veidotā etīde eksperimentēs ar obligātajiem noteikumiem, minot, kā izskatītos balets, ja māksliniekiem būtu jāievēro divu metru distance. Iestudējumu apvienojošais elements šoreiz būs baleta mākslinieku runātais vārds.

Jauniestudējumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Biļetes var iegādāties LNO un “Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī internetā.

Kārlis Zariņš (1930 -2015) bija viens no visu laiku izcilākajiem latviešu operdziedātājiem. Viņš bija Latvijas Nacionālās operas vadošais solists no 1960. līdz 2006. gadam. Mākslinieks daudz dziedājis  bijušajā PSRS un ārpus tās: Bulgārijā, Rumānijā, Čehijā, Slovākijā, Spānijā, Vācijā, Itālijā, Holandē, Beļģijā, Zviedrijā, koncertējis arī Francijā, Austrijā, Grieķijā, ASV, Kanādā un citviet pasaulē. Desmit gadi (1970–1980) pavadīti ārštata solista statusā Krievijas Valsts Akadēmiskajā Lielajā teātrī Maskavā. Kārļa Zariņa vokālais un aktieriskais sniegums bijis neaizmirstams daudzos desmitos lomu – Hosē operā “Karmena”, titullomas operās “Tanheizers”, “Otello”, “Dons Karloss”, “Pīters Graimss”, Rūdolfs operā “Bohēma”, Kavaradosi operā “Toska”, Tosts operā “Spēlēju, dancoju”, Radamess operā “Aīda” un daudzās citās. Starp izcilā tenora spožākajām lomām neapšaubāmi var minēt arī Hermani Pētera Čaikovska operā “Pīķa dāma”.

Pētera Čaikovska operas “Pīķa dāma” iestudējums atjaunojuma pirmizrādi piedzīvoja šīgada februārī, godinot režisoru Andreju Žagaru.  Kopā ar viņu iestudējuma radošajā komandā strādāja scenogrāfs Aleksandrs Orlovs, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, horeogrāfe Elita Bukovska un gaismu mākslinieks Gļebs Fiļštinskis, savukārt atjaunojuma režisors ir Juris Žagars.

Ievērojamā krievu dzejnieka Aleksandra Puškina stāsts “Pīķa dāma” uzreiz pēc publicēšanas 1834. gadā guva milzīgus panākumus: publiku intriģēja gan saturs, gan precīzi tvertais laika gars. Hermaņa, Lizas un Grāfienes attiecību trijstūris, pateicoties Pētera Čaikovska izcilajam talantam, aizrauj ar psiholoģiskā portretējuma dziļumu šīs operas mūzikā. Andreja Žagara veidotais “Pīķa dāmas” iestudējums ir sajūsminājis operkritiķus un teātra apmeklētājus dažādās valstīs. „Pīķa dāma” ar panākumiem izrādīta viesizrādēs Bordo teātrī 2005. gadā un Luksemburgā 2009. gadā.

Vairāku konkursu laureāte Tatjana Trenogina, kas Lizas lomā debitēs 11. oktobrī, dziedājusi Maskavas Lielajā teātrī, La Monnaie Briselē un citur. Latvijas Nacionālās operas skatītāji Tatjanu Trenoginu jau iepazinuši kā Nedu operā “Pajaci” un Mimī operā “Bohēma”. Šobrīd māksliniece gatavo arī Amēlijas lomu Džuzepes Verdi operas “Simons Bokanegra” jauniestudējumā, kas pirmizrādi piedzīvos novembra nogalē.

11. oktobrī Hermaņa lomā debitēs pieredzējušais Latvijas Nacionālās operas tenors Andris Ludvigs, kuru skatītāji iepazinuši tādās lomās kā Hosē operā “Karmena”, titullomā operā “Tanheizers”, Kavaradosi operā “Toska”, Pinkertons operā “Madama Buttrefly”, Tots operā “Spēlēju, dancoju” un citās. 13. oktobrī Hermaņa lomu pirmo reizi dziedās Artjoms Safronovs, kas karjeru sācis Maskavas akadēmiskajā muzikālajā teātrī. Rīgas opernamā viņš jau dziedājis tādas lomas kā Rūdolfs “Bohēmā” un Ļenskis “Jevgeņijā Oņeginā”.

Biļetes uz operas “Pīķa dāma” izrādēm var iegādāties LNOB un “Biļešu Paradīzes” kasēs, kā arī internetā.