Publicēts

Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2021 un Latvijas Mākslas akadēmija izsludina pieteikšanos konkursam “Jaunais kurators!”

Ar konkursa “Jaunais kurators!” palīdzību kuratoriem tiek dota iespēja mainīt ierasto izstāžu veidošanas politiku lokālā mērogā. Ar šīs platformas palīdzību lokālais kļūst par globālo, piedāvājot starptautiskai mākslas videi projektus, kas būs nozīmīgi jaunpienācēji aktuālo naratīvu stāstījumā. Tāpat ar konkursa starpniecību tiek aktualizēta diskusija – cik liela nozīme mūsdienu mākslas un kultūras procesos ir kuratoram kā radošai personībai un mediatoram, lai veidotu veiksmīgāku dialoga mehānismu ar sabiedrību.

2018. gada septembrī Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas apakšnozarē tika atvērta jauna specializācija – Kuratoru studijas. Šādas specializācijas izveidi noteica mākslas vides procesu attīstība gan lokālā, gan starptautiskā mērogā, jo kuratoram ir nozīmīga loma mākslas ekosistēmā ne tikai kā procesu vadītājam, bet arī to izveidotājam un no jauna radītājam. Tā pat nepieciešamību noteica studentu vēlme apgūt mākslas vēsturi un procesu attīstību ne tikai no ierastā vēsturiskās, monogrāfiskās pētniecības puses, bet arī paplašinot mākslas procesu interpretācijas dimensijas un to sasaisti ar citām radošajām vidēm, sociālajiem un politiskajiem notikumiem. Jo veidojot studiju saturu, ir svarīgi skatīt kuratora lomu kā mediatoru starp māksliniekiem, mākslas darbiem, skatītāju un sabiedrību, kā arī būt aktīviem sociāli politisko notikumu tulkotājiem.

Sadarbības platforma starp Rīgas Fotogrāfijas biennāli un Latvijas Mākslas akadēmiju rada jaunu sadarbības modeli, kas turpina skatīt mediju attīstību laikmetīgās mākslas kontekstā un rada jaunu lokālās mākslas ekosistēmas platformu, kurā jaunie kuratori aicināti izaicināt sevi, piedāvājot savu skatījumu uz šodien aktuālo attēla kultūrā.

Moderno tehnoloģiju straujās attīstības rezultātā nākas pārvērtēt attēlu nozīmi un to sniegto vēstījumu. Šodien fotogrāfija ir visur. Klasiskajam fotogrāfijas kā estētiska un dokumentējoša attēla uzstādījumam pievienojusies virkne citu priekšstatu, kas rada jauna satura apzināšanās nepieciešamību. Kā laika telpā ir mainījusies izpratne par fotogrāfiju un tās klātbūtni mākslas darba ietvaros?

Konkursu izvērtēs  žūrija: kurators, mākslinieks, kritiķis un PUBLICS mākslinieciskais vadītājs Pols O’Nīls (Paul O’Neill, IE), kurators un kritiķis Andris Brinkmanis (LV/IT), mākslas zinātniece Antra Priede (LV), kuratore un mākslas zinātniece Maija Rudovska (LV) un Rīgas Fotogrāfijas biennāles programmas vadītāja Inga Brūvere (LV).

Konkursa uzvarētājam būs iespēja realizēt savu projektu 2021. gada aprīlī Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu zālē ‘’Pilot’’  (Vāgnera ielā 3, Rīga) Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 programmas ietvaros.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfija biennāles nosaukumā tiek izmantota kā apvienojošs jēdziens ļoti dažādām attēla veidošanas mākslinieciskajām praksēm, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. Jau ierasti RFB starpgados tiek rīkot festivāl NEXT, kura programmas uzmanība tiek pievērsta Baltijas, Ziemeļvalstu un citu Eiropas valstu jaunajiem māksliniekiem un kuratoriem, kas vēl ir savas radošās karjeras sākumā. Iepazīstinot ar jauniem, perspektīviem autoriem, NEXT programma nodrošina redzamību un platformu, lai mākslinieki varētu pieteikt sevi plašākā kontekstā. 2021. gada pavasarī notiks trešais NEXT festivāls.

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) dibināta 1919. gadā, laikā, kad veidojās Latvijas Republika, un ir vadošā mākslas augstskola Latvijā jau 101 gadu. Iemiesojot radošuma un brīvības garu, LMA spējusi pastāvēt par savu neatkarību un mērķtiecīgi attīstīties – tā kļuvusi par reģionālā un Eiropas mērogā nozīmīgu mākslas institūciju, kuras mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un konkurētspējīgu augstāko izglītību un vispusīgi attīstīt mākslu, dizainu un zinātni, tādējādi nodrošinot jaunrades un zinātniskās pētniecības vienotību un studiju nepārtrauktību.

Informācija par pieteikšanos konkursam pieejama šeit.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome un citi.

Publicēts

Konkurss “Krišjāņa Barona piemiņas lietas”

Krišjāņa Barona muzejs jubilejas gada ietvaros organizē virkni pasākumu, un viens no tiem ir konkurss bērniem un jauniešiem ar mērķi aktualizēt interesi par latvju dainu krājuma izveidotāju.

Bērni un jaunieši vecumā no 6 līdz 25 gadiem aicināti atveidot stiklā kādu no 14 Krišjāņa Barona piemiņas lietām, kas izstādītas muzejā, – brilles, tējas krūzi metāla tureklī, gultu, pulksteni, lampu, dainu skapi, termometru, pastmarku svarus, lineālu, tintnīcu, spalvaskāta turekli, dvieli ar iniciāļiem, krēslu vai šūpuļkrēslu. Darbi jāiesniedz konkursa komisijai līdz šā gada 20. oktobrim, kad tos vērtēs žūrija. Labākie darbi tiks izstādīti konkursa noslēguma izstādē K. Barona muzejā, K. Barona ielā 3, Rīgā, kur tos varēs aplūkot līdz gada beigām.

Konkursa darbus vērtēs žūrija, kurā būs pazīstami mākslinieki, piemēram, stikla mākslinieces Eila Vikmane, juvelieris Oļegs Auzers u.c. Tiks vērtēta darbu atbilstība tēmai; mākslinieciskums; izpildījuma tehnika un kvalitāte. Darbi tiks vērtēti 4 grupās: sākumskolas, pamatskolas; vidusskolas vecuma grupa (10.–12. klase un jaunieši līdz 25 gadiem) un speciālo izglītības iestāžu audzēkņu grupa. Labākie darbi tiks apbalvoti.

Galvenā balva – iespēja piedalīties 2021. gada vasarā stikla mākslas jaunrades nometnē, taču citi labāko darbu autori saņems balvas no “Skaisto skatu aģentūras”, Latvijas Nacionālās operas un baleta, Dailes teātra, grāmatu apgādiem, kancelejas preču uzņēmumiem u.c.

Kā norāda Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa, jubilejas atceres ietvaros muzejs šoruden rīko virkni pasākumu, un šis konkurss organiski iekļaujas šajā svētku gadā. „Dainu tēva piemiņas lietu izpēte ir laba tā laika vēstures, kultūras un ikdienas paradumu apzināšanas iespēja. Savukārt šo piemiņas lietu iemūžināšana stiklā ļaus jauniešiem vairāk iepazīt, apjaust un padomāt par Dainu tēva ikdienu, viņa paradumiem un dzīves veidu, kas bija salīdzinoši pieticīgs, ieturēts latvisko tradīciju un etnogrāfijas garā,” saka Rūta Kārkliņa.

Stiklā izgatavojamo priekšmetu fotogrāfijas varēs aplūkot Krišjāņa Barona muzeja mājaslapā un tās būs pievienotas arī mākslas skolām un jaunrades centriem izsūtītajā konkursa nolikumā. Katrs var brīvi izvēlēties kādu no priekšmetiem atveidošanai, un ja ir vēlēšanās, var apmeklēt muzeju un aplūkot šos priekšmetus detalizētāk arī klātienē muzeja darba laikā.

Krišjāņa Barona piemiņas lietas ir izgatavojamas stiklā jebkurā tehnikā – apgleznošanā, mozaīkā, punktēšanā, gravēšanā, pūšanā, kausēšanā, vitrāžā u.tml.

Labāko konkursa darbu izstāde tiks atklāta Krišjāņa Barona dzimšanas dienā 31. oktobrī plkst. 13.00. Krišjāņa Barona muzejā, Krišjāņa Barona ielā 3, Rīgā.

Sīkāka informācija un priekšmetu attēli šeit.

Publicēts

Nacionālais Kino centrs paziņo seriālu konkursa rezultātus

Konkursā, kurā ekspertu komisijas vērtēšanai tika iesniegti 16 seriālu pieteikumi (katrs vismaz 7 sēriju apjomā, sērijas garums ne mazāk kā 45 min), pieejamais finansējums ir 1 000 000 EUR, konkursa nolikums paredzēja atbalstīt ne mazāk kā divus projektus, kam pabeigšana un publiska izrādīšana Latvijā plānota 2021. gadā. Konkurencē par augstvērtīga seriāla veidošanu piedalījās gandrīz visas spēcīgākās Latvijas filmu studijas un aktīvi strādājoši režisori, pieteikumu kvalitāte liecina par to, ka Latvijas filmu nozare ir gatava jauniem izaicinājumiem un spētu veidot arī vairāk nekā divus mākslinieciski un kinematogrāfiski augstvērtīgus seriālus vienlaikus.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis preses konferences ievadā akcentēja: “Kultūras nozares uzdevums, izejot no Covid-19 radītās krīzes, ir kļūt stiprākiem, uz izaugsmi vērstiem. Finansējums, kuru valdība piešķīra nozares finanšu stabilitātei, ar dažādiem atbalsta mehānismiem tiek virzīts uz mērķi radīt jaunas kultūras vērtības. Esmu gandarīts, ka daudzsēriju filmu konkursa rezultātus skatītājiem būs iespēja redzēt jau nākamgad.”

Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma, pasludinot konkursa rezultātus, izteica cerību, ka pirmais konkurss daudzsēriju filmu veidošanai nepaliks pēdējais un tuvākajā nākotnē būs iespējams atrast finansējumu, lai realizētu arī citas vērtīgas idejas, kas startēja šī konkursa negaidīti spēcīgajā konkurencē. Konkursā atbalstu saņem divu daudzsēriju  filmu projekti, katrs no tiem plānots septiņu sēriju garumā.

Studija Mistrus Media savu projektu pieteikumā dēvē par “nacionālo seriālu” un tā nosaukums ir Emīlija. Latvijas preses karaliene, seriāla kopējais budžets ir EUR 1 045 000 un darba uzsākšanai konkursā tiek piešķirti EUR 529 942. Fokusējoties uz zīmīgiem Emīlijas Benjamiņas dzīves fragmentiem, seriāls rādīs starpkaru Latvijas sabiedrību visā tās krāsainībā, ar daudzu vēsturisku personāžu klātbūtni. Seriāla veidošanai pieaicināti trīs pieredzējuši režisori – Kristīne Želve, Dāvis Sīmanis un Andis Mizišs -, scenāriju raksta tikpat spoža komanda – Ivo Briedis, Baņuta Rubesa, Māra Zālīte un Aiva Birbele. Aktieri galvenajām lomām jau arī izvēlēti – Emīlijas Benjamiņas lomā iecerēta Guna Zariņa, kas spēlēs tandēmā ar Baibu Broku – Emīlijas kalponi un bērnības draudzeni Bertu, bagātās uzņēmējas alter ego. Citās lomās iecerēti Juris Bartkevičs (Antons Benjamiņš), Inga Tropa (Emīlijas māsa, aktrise Annija), Raimonds Celms (Antona dēls Jānis Benjamiņš), Artūrs Skrastiņš (pareģis Eižens Finks) un citi. Seriāla operators būs Andrejs Rudzāts, mākslinieks – Aivars Žukovskis, producenti – Gints Grūbe un Inese Boka-Grūbe.

Otrs konkursā atbalstītais projekts ir seriāls Meklējiet sievieti, kura kopējais budžets ir EUR 802 041 un darba uzsākšanai konkursā tiek piešķirti EUR 470 058. Projekta pieteikumā uzsvērts, ka te spēkus apvieno divas studijas, katra ar savu nozīmīgu iepriekšējo pieredzi – studijā Red Dot Media tika veidots Simtgades seriāls Sarkanais mežs (2019), bet studijā Kultfilma uzņemta spēlfilma Dvēseļu putenis (2019) – “skarbi stāsti, kas veicina skatītāju piederību Latvijai, izskaidro vēsturi un vairo patriotismu. Ar šādu kopīgu mērķi – godīgi izrunāt 90. gadu notikumus, kas veidojuši mūsu valsts šodienu –“, abas studijas ir apvienojušās seriāla Meklējiet sievieti! veidošanai, un tam būs divi režisori, abi arī scenārija līdzautori – televīzijas specifikā pieredzējušais Armands Zvirbulis (arī seriāla Sarkanais mežs līdzrežisors) un Dzintars Dreibergs (spēlfilmas Dvēseļu putenis režisors). Seriāla pamatā likts Latvijas kriminālžanra klasiķa Andra Kolberga romāns Meklējiet sievieti (1996), kas aptver plašu sabiedrības spektru un plašu laikmetu ainu, jo darbība notiek dinamiskajā un dramatiskajā “lielo iespēju laikā” – 90. gadu Latvijā –, bet notikumu saknes iesniedzas padomju laikos un Atmodas procesos. Seriāla producente ir šajā žanrā ļoti pieredzējusī TV profesionāle Arta Ģiga (arī seriāla Sarkanais mežs producente), seriālu filmēs viens no Latvijā labākajiem operatormākslas meistariem Gints Bērziņš (viņa jaunākie darbi ir Viestura Kairiša spēlfilma Pilsēta pie upes un Lailas Pakalniņas Spogulī).

Abi konkursā atbalstītie seriāli taps sadarbībā ar izplatīšanas un izrādīšanas kompānijām un pie skatītājiem nonāks 2021. gadā.

Šajā konkursā projektu pieteikumus vērtēja īpaši veidota žūrija, kurā tika pieaicināti pieredzējuši mediju eksperti Baiba Zūzena (līdz 2019. gada rudenim TV3 Latvia, LNT (MTG Group) un All Media Baltics vadītāja Latvijā) un Ģirts Līcis (mediju satura eksperts, Londonā bāzēta mediju konsultāciju uzņēmuma K7 Media stratēģiskais vadītājs), žūrijā strādāja arī NKC spēlfilmu ekspertu komisijas pārstāvis, režisors Edmunds Jansons, NKC dokumentālo filmu ekspertu komisijas pārstāve, režisore Maira Dobele un NKC filmu ražošanas daļas vadītāja Inga Blese.

Preses konferencē Ģirts Lūsis, novērtējot atbalstīto projektu starptautisko potenciālu, uzsvēra, ka tie iekļaujas pasaulē ļoti aktuālās tendencēs – gan ar to, ka uz vēstures notikumiem skatās “ar sievietes acīm”,  gan ar to, ka ir “hiperlokāli” (cieši saistīti ar Latvijas vēstures notikumiem), jo šobrīd starptautiskie izplatītāji meklē “to, ko nevar atrast citur”. Baiba Zūzena novēlēja, lai atbalstītie projekti prastu un spētu izmantot “visu Latvijas mediju ekosistēmu”, t.i., tiktu demonstrēti pēc iespējas daudzās un dažādās platformās, lai veicinātu maksimālu pieejamību un sniegtu iespējami vairāk skatītāju. Edmunds Jansons uzsvēra, ka seriālu konkursa jaudīgo konkurenci veidoja “filmu nozares labākie spēki”, piedāvājot ļoti plašu ideju un tēmu loku, un šādu profesionāli spēcīgu daudzveidību veicinājis mērķtiecīgs Nacionālā Kino centra darbs vairāku gadu garumā. Savukārt Nacionālā Kino centra ražošanas daļas vadītāja Inga Blese izmantoja iespēju pateikties visiem konkursa dalībniekiem par projektu sagatavošanā ieguldīto milzu darbu un izteica cerību, ka šis ieguldījums būs attīstāms vistuvākajā nākotnē citos konkursos.

Informācija kontekstam –

Atbalstot kultūras nozari, kurai nopietnu apdraudējumu radīja Covid-19 pandēmija un pavasarī izsludinātā ārkārtas situācija, 2020. gada 16. jūnijā Ministru kabinets pēc Kultūras ministrijas (KM) izstrādāta rīcības plāna lēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2020. gadā piešķirt 9,7 miljonus eiro kultūras nozarei, tai skaitā 2 miljonus – Latvijas filmu nozarei. 2020. gada 9. jūlijā šis valdības lēmums tika apstiprināts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un Nacionālais Kino centrs varēja izsludināt trīs projektu konkursus, kuros plānots sadalīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirto finansējumu. Šie trīs konkursi ir –

1) seriālu (kvalitatīvu, mākslinieciski augstvērtīgu daudzsēriju filmu) attīstīšanas un veidošanas konkurss ar finansējumu EUR 1 000 000 (projekti tika pieņemti līdz 7.08., rezultāti 9.09.)

2) mazbudžeta spēlfilmu attīstīšanas (un veidošanas) projektu konkurss ar finansējumu EUR 800 000 (rezultāti pēc 11.09.)

3) Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta konkurss divās daļās – ražošanas sadārdzinājumu kompensēšanai filmām, kas top ar valsts finansējumu, un neatkarīgiem projektiem (rezultāti pēc 17.09.).

Publicēts

Latvijas Radio 2 arī šogad klausītāju dzejoli pārvērtīs dziesmā

Latvijas Radio 2 aicina klausītājus iesūtīt savu sarakstīto dzeju un apsola no tās radīt dziesmu. Procesā piedalīsies dziesmu autors un producents Gints Stankevičs, kurš projektā iesaistījās arī pirms gada un ir producējis vairāk nekā simt Latvijas Radio 2 fonotēkā reģistrētus popmūzikas albumus – ir līdzdarbojies Aijas Andrejevas, Borowa MC, Dāmu pops, Olgas, Putnu Balles, Laura Reinika, Tumsas, Laimas Vaikules un daudzu citu mūziķu albumu tapšanā. Iesūtītos tekstus vērtēs radiostacijas kolektīvs.

„Uzskatu, ka šāda akcija ir nozīmīga ar to, ka vienlaikus parāda mūsdienu dzejas dzīvīgumu un aktualitāti, kā arī dod iespēju gan pašam autoram, gan klausītājiem to iepazīt jaunā formā. Joprojām priecājos par lielo atsaucību pērn un esmu pārliecināts, ka šogad to mēs pārspēsim.” saka Latvijas Radio 2 satura galvenais redaktors un akcijas idejas autos Kaspars Mauriņš.

Pērn no klausītāju iesūtītajiem aptuveni 200 dzejoļiem tika izvēlēts Elīnas Kubuliņas-Vilnes teksts, radot dziesmu „Saplīst skumjas”. To iedziedāja mūziķis un Latvijas Radio 2 ētera personība Kaspars Markševics. Radio un klausītāju koprades dziesma guva lielu atsaucību, iekļūstot pat Latvijas Televīzijas šlāgeraptaujā “Latvijas sirdsdziesma”.

„Tas bija interesants piedzīvojums pats par sevi – izdzīvot līdzi skaistajam radīšanas procesam, kā vispār top dziesma, jo līdz šim šādā pasākumā piedalījusies nebiju. Liels paldies Latvijas Radio 2 par šādu iespēju! Domāju, ka šāda veida akciju noteikti būtu jāturpina, tas ir liels atbalsts jaunajiem un mazāk pazīstamajiem dzejniekiem!” ar savu pieredzi dalās pagājušā gada laureāte Elīna Kubuliņa-Vilne, kurai maijā izdevniecībā „Ezerrozes grāmatas” iznāca dzejoļu krājums „Vēstules tējas glāzē”.

Radošais process 2019. gada Dzejas dienās ir skatāms šeit.
Un šeit iespējams iepazīties ar gala rezultātu.

Tāpat kā iepriekš, Latvijas Radio 2 ēterā svētdien, 13. septembrī, plkst. 15.00–16.00 klausītāji varēs sekot kā top dziesma, jo tas viss notiks LR2 ēterā. Mēneša beigās dziesmu profesionāli ierakstīs Factory Sounds Studio un tā tiks atskaņota Latvijas Radio 2 ēterā.

Atgādinām, ka pirmā Dzejas diena tika rīkota 1965. gada 11. septembrī. Pēc tās Latvijas Rakstnieku savienība nolēma dzejas dienas rīkot katru gadu, tā iedibinot jaunu tradīciju. Dzejas dienu pasākumi notiek ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Parasti pasākumi ilgst apmēram trīs nedēļas, notiek gan dzejas lasījumi, gan tikšanās ar dzejniekiem. Kopš 1996. gada par gada labāko dzejas grāmatu tiek pasniegta Dzejas dienu balva.

Savu dzejoli klausītāji var iesūtīt e-pastā dzeja@lr2.lv līdz piektdienai, 11. septembrim, plkst. 12.00!

Latvijas Radio 2 ir populārākā radiostacija Latvijā ar 19,7% tirgus daļu un 469 tūkstošiem klausītāju (Kantar TNS 2020. gada ziema-pavasaris, AQH Share, Reach).

Fotogrāfijās redzams ieraksta process Ginta Stankeviča studijā Factory Sounds Studio

Publicēts

Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2021 un ISSP Galerija izsludina pieteikšanos balvai “Meklējam jauno fotogrāfijā!”

Balvas mērķis ir atklāt un novērtēt jaunos māksliniekus, kuri savos darbos demonstrē attēla spēku, piedāvā oriģinālu, laikmetam atbilstošu skatījumu un konceptuālu dziļumu. Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT meklē tādu autoru darbus, kuri rosina diskusijām un piedāvā daudzveidīgas idejas. Vienlaicīgi vēlamies nodrošināt publisku platformu jaunajiem māksliniekiem, kuri uzsāk radošos meklējumus fotogrāfijā vai ar to saistītā medijā, piesakot sevi plašākai auditorijai.

Konkursā tiek aicināti iesniegt darbus Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mākslinieki un fotogrāfi, kuri ir savas karjeras sākuma posmā un kuru balvai pieteiktie darbi ir tapuši pēdējo 3 gadu laikā.

Annija Muižule. No sērijas “Priecīgi uzņēmēji mētājas ar dokumentiem un izklaidējas birojā”. 2016-2018

Balvas ieguvēju noteiks starptautiska žūrija. To pārstāvēs Laikmetīgās mākslas muzeja KIASMA kuratore Sāra Haklina (Saara Hacklin, FI), kurators, rakstnieks un 14. Baltijas triennāles kurators Valentīns Klimašausks (Valentinas Klimašauskas, LT), mākslas kritiķis, vēsturnieks un kurators Adams Mazurs (Adam Mazur, PL), kuratore un žurnāla YET redaktore Elēna Vanineti (Elena Vaninetti, IT), Photo Basel mākslinieciskā vadītāja Odrija Oaro (Audrey Hoareau, SZ), Igaunijas Laikmetīgā mākslas muzeja kuratore un projektu vadītāja Laura Totsa (Laura Toots, EE) un kuratore, māksliniece, žurnāliste, ISSP Galerijas pārstāve Evita Goze (LV).

Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2019 balvas “Meklējam jauno fotogrāfijā!” uzvarētājas Annijas Muižules personālizstāde “Priecīgi uzņēmēji izklaidējas birojā” ISSP Galerijā. Foto: Ansis Starks

Balvas ieguvējam būs iespēju veidot personālizstādi 2021. gada aprīlī ISSP Galerijā (Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga) Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 programmas ietvaros. Balvas žūrija nominēs arī 5 finālistus (ieskaitot uzvarētāju), kuri prezentēs savus darbus izstādes atklāšanas ietvaros un 10 finālistus, kuriem tiks piešķirta iespēja bez maksas piedalīties NEXT 2021 programmas portfolio skatē. Vienu no balvām piešķirs NoRoutine Books dibinātāji Vilma Samuļonīte un Gītis Skudžinsks (Vilma Samulionyte un Gytis Skudžinskas, Lietuva) – tās ieguvējam būs iespēja izdot savu foto grāmatu.

Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2019 balvas “Meklējam jauno fotogrāfijā!” NoRoutine Books balvas ieguvēja Reiņa Lismaņa izdotā grāmata. Foto: Gytis Skudžinskas

Rīgas Fotogrāfijas biennāles balvas 2016 ieguvēji – Vika Eksta (LV), Andrejs Strokins (LV) un Alisa Nirgi (Alissa Nirgi, EE). 2018 – Diāna Tamane (LV), Tāvi Suisalu (RR) un Kristīne Madjare (LV). 2019 – Annija Muižule (LV). NoRoutine Books (LT) balvu saņēma Ieva Balode (2016, LV), Madara Gritāne (2018, LV) un Reinis Lismanis (2019, LV).

Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfija biennāles nosaukumā tiek izmantota kā apvienojošs jēdziens ļoti dažādām attēla veidošanas mākslinieciskajām praksēm, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. Jau ierasti RFB starpgados jeb NEXT programmā uzmanība tiek pievērsta Baltijas, Ziemeļvalstu un citu Eiropas valstu jaunajiem māksliniekiem, kas vēl ir savas radošās karjeras sākumā. Iepazīstinot ar jauniem, perspektīviem autoriem, NEXT programma nodrošina redzamību un platformu, lai mākslinieki varētu pieteikt sevi plašākā kontekstā. 2021. gada pavasarī notiks trešais NEXT festivāls.

Biedrība ISSP jau 14 gadus darbojas laikmetīgās fotogrāfijas jomā, veidojot aktīvu fotogrāfijas vidi Latvijā, izglītojot jauno Latvijas fotogrāfijas autoru paaudzi un veicinot starptautisku apmaiņu. Līdz ar galerijas atklāšanu Berga Bazārā ISSP sevi pieteikusi kā nozīmīgu pieturas punktu Rīgas kultūras kartē – vienīgo laikmetīgajai fotogrāfijai veltīto telpu Latvijā.

Informācija par pieteikšanos balvai pieejama šeit.

Atbalsta: Rīgas dome, ISSP Galerija, Hibnerstudio un citi.

Publicēts

Latvijas Fotogrāfijas muzejs izsludina konkursu

Fotogrāfi, mākslinieki un kuratori ir aicināti iesniegt pieteikumus elektroniski latviešu valodā, sūtot materiālus uz e-pastu info@fotomuzejs.lv līdz šī gada 9. augustam, vai pa pastu (pasta zīmogs 2. augusts).

KONKURSA NOLIKUMS

  1. Konkursā var piedalīties fotogrāfi, mākslinieki un kuratori, kuri ir Latvijas pilsoņi.
  2. Konkursa pieteikumi, kuri iesniegti pēc konkursa beigām, netiks izskatīti.
  3. Visiem konkursā pieteiktajiem fotoattēliem jābūt oriģināldarbiem, kurus radījis pieteikuma iesniedzējs. Pieteikuma iesniedzējs uzņemas atbildību par attēlos redzamo un garantē, ka fotogrāfijas nesatur materiālu, kas ir pretrunā ar kādas personas vai iestādes autortiesībām, morālajām, intelektuālajām vai privātuma tiesībām.
    Ja pieteikumu iesniedz kurators, pieteikto darbu izmantošana ir saskaņota ar darbu autoriem un uz tiem attiecas nolikuma 3. punkts.
  4. Latvijas Fotogrāfijas muzejs (LFM) nodrošina telpas izstādes norisei, taču darbi eksponēšanai jāsagatavo pašam autoram (fotogrāfiju izdruka, rāmēšana, transportēšana).
    LFM nodrošina arī izstādes publicitāti muzeja sociālajos tīklos, mājaslapā un informējot medijus.
    LFM var sniegt palīdzību fotogrāfiem, māksliniekiem vai kuratoriem projektu rakstīšanā un iesniegšanā VKKF, RD vai citos projektu konkursos. Galējā finansējuma nodrošināšanu uzņemas pieteikuma iesniedzējs.
  5. Pieteikums jāiesniedz elektroniski latviešu valodā, sūtot materiālus uz e-pastu info@fotomuzejs.lv vai pa pastu uz Mārstaļu ielau 8, Rīga, LV-1050.
  6. Pieteikums ir sagatavots datorrakstā. Pieteikumā jāietver:
    Izstādes koncepcijas izklāsts (apjoms: 1500-3000 zīmes);
    Autora līdzšinējās pieredzes un radošās darbības apraksts;
    Ziņas par darbiem, ko paredzēts ietvert izstādē (to skaits, izmērs, noformējums, datējums);
    Visu darbu attēli (JPG vai PDF formātā), norādot, vai veiktā atlase ir galēja.
  7. Viens konkursa dalībnieks drīkst iesniegt vairākus projektus izskatīšanai konkursā.
  8. Pieteikumi tiks izvērtēti pēc konkursa beigām. Tos vērtēs speciāli uzaicināta žūrija, kura sastāvēs no 8 cilvēkiem. Darbu vērtēšana notiks anonīmi.
  9. Piesakoties konkursā, pieteikuma iesniedzējs apstiprina, ka ir iepazinies ar konkursa nolikumu un piekrīt konkursa noteikumiem.

Iesniegtie materiāli būs pieejami tikai žūrijas dalībniekiem un Latvijas Fotogrāfijas muzeja darbiniekiem. Latvijas Fotogrāfijas muzejs garantē, ka pieteikumi un iesniegtās fotogrāfijas netiks izpaustas trešajām personām.

Publicēts

Pieteikšanās Starptautiskajai keramikas konkursa izstādei

Dalībai starptautiskajā konkursa izstādē MARTINSONA BALVA tiek aicināti individuāli mākslinieki, kā arī mākslinieku grupas neatkarīgi no vecuma un nacionalitātes.

Lai pieteiktos dalībai starptautiskajā keramikas konkursa izstādē, māksliniekiem līdz 2020. gada 1. aprīlim jāaizpilda TIEŠSAISTES PIETEIKUMA VEIDLAPA. Atlasot izstādes darbus, pieteikumus vērtēs starptautiska kompetentu profesionāļu žūrija. Iesūtīto pieteikumu vērtēšana notiks divās kārtās. Pirmajā kārtā tiks atlasīti darbi, kas tiks izstādīti MARTINSONA BALVAS konkursa izstādē Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, savukārt vērtēšanas otrajā kārtā žūrija klātienē vēros mākslinieku iesūtītos darbus un piešķirs māksliniekiem 6 apbalvojumus – 3 nacionālajā kategorijā un 3 starptautiskajā kategorijā. Apbalvotie mākslas darbi nonāks organizatoru laikmetīgās keramikas kolekcijā un turpinās priecēt skatītājus gan Latvijā, gan arī ārpus tās robežām.