Publicēts

Pērles uz zvaigznes. Latvijas Nacionālā opera un balets turpina tiešsaistes programmu ar spožiem koncertuzvedumiem

Koncertuzvedumu vienreizīgā daba ļauj piepildīt pārdrošākos sapņus. Tā ir iespēja uz Latvijas Nacionālās operas skatuves atskaņot reti iestudētus meistardarbus, dodot iespēju Latvijas publikai baudīt izcilu pašmāju un ārvalstu diriģentu un solistu interpretācijas.

Vinčenco Bellīni “Norma”, kas tapusi 1831. gadā, ir viena no skaistākajām belkanto operām, izcils sava žanra paraugs, īpaši pazīstama ir Normas pirmā cēliena kavatīne “Casta Diva”. 2017. gada 14. aprīlī šīs Vinčenco Bellīni operas koncertizpildījumā titullomu pirmo reizi Latvijā dziedāja operzvaigzne Marina Rebeka. Polliona lomā – slavenākais latviešu tenors Aleksandrs Antoņenko, Oroveza lomā – pasaulslavenais igauņu bass Ains Angers (Ain Anger), bet Adalžiza lomā – vācu mecosoprāns Džamilja Kaizere (Dshamilja Kaiser). Klotildes lomu interpretē Laura Grecka, Flāviju – Mihails Čuļpajevs. Koncertuzveduma muzikālais vadītājs ir itāļu maestro Gaetāno Despinoza (Gaetano D’Espinosa). Videoieraksta režisors – Edmunds Mickus.

“Dramatiski piesātinātais belkanto operas lasījums orķestra un kora sniegumā komplektā ar solistu individuālo meistarību šķiet iezīmējam vienu no spilgtākajiem muzikālajiem notikumiem sezonā. Īpaši tas sakāms par Marinas Rebekas un Džamiljas Kaizeres dueta apskaužamo harmoniju. “Normas” populārākais hits “Casta Diva” izskan neierasti lēnā tempā, vienlaikus apliecinot Marinas Rebekas augsto vokālo meistarību,” koncertuzvedumu vērtēja Lauma Mellēna-Bartkeviča (Kroders.lv, 19.04.2017.)

Operai “Ernani” Džuzepe Verdi iedvesmu smēlies Viktora Igo lugā – intriģējošā stāstā par trim vīriešiem, kas mīl vienu sievieti. “Ernani” ir reti iestudēta opera savas vokālās sarežģītības dēļ. 2018. gada 14. janvārī Džuzepes Verdi operas “Ernani” koncertuzvedums Latvijas Nacionālajā operā pulcēja īstu zvaigžņu plejādi. Pie Latvijas Nacionālās operas orķestra pults stājās pasaulslavenais diriģents Daniels Orens (Daniel Oren) – viens no pasaulē labākajiem Verdi mūzikas interpretiem. Galvenās lomas interpretē operzvaigznes Dināra Alijeva (Dinara Aliev), Andreass Bauers Kanabass (Andreas Bauer Kanabas), Franko Vasallo (Franco Vasallo) un Liks Robērs (Luc Robert), kuru balsis skan pasaules vadošajos opernamos. Starptautisko zvaigžņu sastāvu papildina lieliskie Latvijas Nacionālās operas solisti Ilona Bagele, Raimonds Bramanis un Rihards Mačanovskis, kā arī Latvijas Nacionālās operas koris. Koncertuzveduma režisore ir Dace Volfarte, scenogrāfs – Andris Freibergs, videoieraksta režisors – Edmunds Mickus.

“Slavenais izraēliešu diriģents Daniels Orens, viens no plašāk atzītajiem Verdi mūzikas interpretiem pasaulē, kopā ar zvaigžņu solistu komandu vērta šo iestudējumu tik spilgtā, profesionāli spožā un emocionāli piepildītā mākslas notikumā, kam grūti atrast līdzīgu,” recenzijā par “Ernani” koncertuzvedumu rakstīja Inese Lūsiņa (Kultūras Diena, 19.01.2018.).

Džakomo Pučīni opera “Bezdelīga” ar Džuzepes Adami libretu ir saldi rūgts stāsts par parīziešu kurtizānes Magdas, metaforiskas bezdelīgas, mirklīgu ielaišanos patiesas mīlestības un romantikas pasaulē, lai vēlāk tomēr atgrieztos vecajā “ligzdiņā” kā turīga baņķiera mīļākā. Opera pabeigta 1916. gadā pēc Vīnes Carltheater pasūtījuma, bet tās pirmizrāde notika Montekarlo gadu vēlāk. Latvijas Nacionālās operas koncertuzvedumā 2018. gada 7. decembrī Magdas vokālo partiju, kas ir nopietns izaicinājums soprāna balsij, interpretē Dināra Alijeva. Magdas iemīļoto Rudžero atveido izcilais jaunās paaudzes amerikāņu tenors Džons Ērvins (John Irvin). Dzejnieka Prunjē lomā – baltkrievu tenors, Grācas operas solists Pāvels Petrovs (Pavel Petrov). Citās lomās – Latvijas Nacionālās operas solisti Inga Šļubovska-Kancēviča, Krišjānis Norvelis, Marlēna Keine, Jūlija Vasiļjeva, Laura Grecka un citi. Pie Latvijas Nacionālās operas orķestra diriģenta pults stājās Jānis Liepiņš, koncertiestudējuma režisore ir Dace Volfarte, scenogrāfs – Andris Freibergs, bet videoieraksta režisors – Juris Sējāns.

“Operetiskais raksturs instrumentācijā šo Pučīni opusu no citiem atšķir stilistiski, un, lai arī noskaņa ir bezrūpīgāka nekā dramatiskajās Pučīni operās, tas tomēr neatceļ augstās prasības pret solistiem, kuri ar saviem uzdevumiem tika galā lieliski,” recenzijā vērtē Lauma Mellēna-Bartkeviča (Kroders.lv, 29.12.2018.).

Biļetes pieejamas vietnē www.bilesuparadize.lv: https://ej.uz/PerlesZvaigznes Cena uz vienu pasākumu – EUR 7, uz visiem trim – EUR 17. Katru ierakstu lietotāja profilā noteiktajā laikposmā visā pasaulē varēs skatīties neierobežotu reižu skaitu.

Vēl līdz 28. februārim skatāma tematiska Latvijas Nacionālās operas un baleta izrāžu ierakstu izlase – Džakomo Pučīni opera “Manona Lesko”, Pētera Čaikovska balets “Apburtā princese” un Žorža Bizē opera “Karmena”.

Publicēts

Latvijas Nacionālā opera un balets februāri veltīs mīlestības tēmai

Latvijas Nacionālās operas un baleta tiešsaistes programma sākās decembrī ar opereti “Sikspārnis”, baletu “Riekstkodis” un Gadumijas koncertu Operā. Tā raisīja lielu publikas interesi – iestudējumi skatīti gandrīz desmit tūkstošus reižu.

Biļetes pieejamas vietnē. Cena uz vienu pasākumu – EUR 7, uz visiem trim – EUR 17. Katru ierakstu lietotāja profilā noteiktajā laikposmā visā pasaulē varēs skatīties neierobežotu reižu skaitu.

Publicēts

Noteikti Valmieras teātra aizvadītās sezonas labākie mākslinieki un izrāde

2019./2020. gada sezonas simpātiju balva “Skatītāju balss”

Šogad skatītāji savu balsi varēja atdot tikai elektroniski. Skatītāji noteica labākās aktrises un labākos aktierus, nenodalot pirmā un otrā plāna lomas. Šogad skatītāju balsojums pilnībā sakritis ar teātra kolēģu iekšējo vērtējumu. Skatītāju simpātiju balvu saņēma aktrise Māra Mennika un trešo gadu pēc kārtas par savu favorīti teātra apmeklētāji atzinuši Elīnu Vāni. Kungu konkurencē skatītāju atzinību guvis aktieris Rihards Jakovels un otro gadu pēc kārtas arī Mārtiņš Meiers. Šogad gan skatītājiem, gan kolēģiem pirmo reizi bija iespēja balsot kategorijā “Gada debija”. Skatītāji par labāko atzinuši Sandi Rungi.

“Gada izrādes” titulu izpelnījusies monoizrāde “Visas labās lietas” Inese Mičules režijā ar Mārtiņu Meieru galvenajā lomā.

2019./2020. gada sezonas labākie mākslinieki teātra iekšējā balsojumā

Valmieras teātra iekšējā balsojumā, nenodalot pirmā un otrā plāna lomas, par pagājušās sezonas labākajām aktrisēm atzītas Māra Mennika un Elīna Vāne, bet labāko aktieru balvu saņēma Rihards Jakovels un atkārtoti Mārtiņš Meiers. Iekšējā vērtējumā par labākajiem kategorijā “Gada debija” atzīti Diāna Krista Stafecka un Sandis Runge, kas šajā sezonā uzsāka savas gaitas kā Valmieras teātra štata aktieri.

Gada tehniskā darbinieka balva šogad piešķirta uzvedumu daļas direktora palīgam Ričardam Pūgulim. Iekšējā balsojuma laureātu apbalvošanu atbalstīja Valmieras pilsētas pašvaldība.

“Valmieriešiem ir jāatbalsta valmierieši, tieši tāpēc mūsu draudzība ar Valmieras teātri ilgst jau daudzus gadus. Un šķiet, ka tieši šogad tai ir vēl lielāka nozīme, jo pandēmija starp kultūras nozari un tās baudītājiem ir radījusi pagaidu sienu. Un, lai arī aktieriem šogad neizdevās tik bieži kā gribētos sastapt savus mīļos skatītājus klātienē, mēs ceram, ka veselīgie “Valmieras” gardumi viņiem sniegs enerģijas devu un iedvesmu, lai gatavotos nākamajiem iestudējumiem,” saka zīmola “Valmiera” vadītāja Ilona Jaroša (Food Union).

Pērn skatītāju balsojumā balvas saņēma aktrises Ieva Puķe un Elīna Vāne, bet par labākajiem aktieriem tika atzīti Mārtiņš Meiers un Imants Strads.

“Gada izrādes” titulu saņēma izrāde “Hamlets” Indras Rogas režijā.

Valmieras teātris saka lielu paldies visiem skatītājiem un teātra draugiem par mīlestību un atbalstu šajā neparastajā laikā.

Priecīgus Ziemassvētkus, veselību un sirds mieru Jaunajā, 2021. gadā!

Publicēts

Dailes teātra simtgadei veltīta izstāde

Dailes teātra vēsture ir cieši saistīta ar Raini un Aspaziju. Rainis piedalījies teātra dibināšanā, pirmsākumos bijis tā direktors. Dailes teātris audzis uz Raiņa un Aspazijas dramaturģijas bāzes, un Eduards Smiļģis kļuvis par dziļāko šo darbu atklājēju un interpretu.

Izstāde aktualizē Raiņa un Aspazijas klātbūtni Latvijas teātru kopainā, ļauj paskatīties uz dzejnieku darbiem dažādās interpretācijās. Tā retrospektīvi iezīmē dzejnieku darbu iestudējumus gadsimta laikā un paver iespēju vērot, kā pa desmitgadēm mainās iestudējumu vizuālais tēls.

Izstādē eksponēti tērpi, rekvizīti un fotogrāfijas no Dailes teātra iestudējumiem.  Izstādes apmeklētājus sagaida Harija Liepiņa Tots; par leģendāro 1947. gada “Uguns un nakts” iestudējumu atgādina Artura Filipsona tēlotā Lāčplēša zobens un vairogs un Lilitas Bērziņas atainotās Spīdolas rotas. Zeltā atmirdz Asnates tērps.

Foto: Linda Grīnberga

Visa teātra gadsimta garumā Aspazijas un Raiņa dramaturģija ieņēmusi nozīmīgu vietu teātra repertuārā. Viņu radītās lugas iestudētas vairāk nekā trīsdesmit reižu, turklāt ievērojamākās Raiņa lugas pat piedzīvojušas vairākas režijas.  Dailes teātra iestudējumu stils vienmēr spējis atklāt Raiņa darbu gara lidojumu un simbolisko būtību. Raiņa un Aspazijas lugu iestudējumos slavenākie Dailes teātra aktieri ir radījuši neaizmirstamus tēlus.

Izstāde gaidīs apmeklētājus līdz 2021. gada aprīļa beigām.

Tuvāka informācija: Astrīda Cīrule, +371 67764295; +371 29239472; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

Publicēts

Latvijas Nacionālajā operā un baletā tapuši baleta “Riekstkodis” un Gadumijas koncerta ieraksti

Latvijas Nacionālajā operā un baletā notikuši Pētera Čaikovska baleta “Riekstkodis” un Gadumijas koncerta Operā ieraksti. Līdz ar Johana Štrausa opereti “Sikspārnis” tie iepriecinās skatītājus, katrās mājās ļaujot izbaudīt svētku tradīcijas operā.

Balets “Riekstkodis”. Foto: Monta Tīģere

Gadumijas koncerts Operā. Foto: Jānis Ķeris

Desmit dienu laikā biļetes uz Latvijas Nacionālās operas un baleta svētku piedāvājumu ir iegādājušies teju 2000 skatītāji. Novērtējot atzinību un interesi, visus trīs ierakstus – opereti “Sikspārnis”, baletu “Riekstkodis” un Gadumijas koncertu Operā – varēs skatīties ilgāk, līdz pat 10. janvārim.

Gan “Riekstkoža”, gan Gadumijas koncerta ieraksts, kas abi notika aizvadītajā nedēļā, visiem dalībniekiem kļuva par ļoti emocionālu un skaistu notikumu. Šajā laikā, kad skatītāju sniegto enerģiju un aplausus mākslinieki var tikai iztēloties, tikšanās digitālajā vidē kļūst īpaši nozīmīga.

No 20. decembra svētku sajūtu uzburs bērnu iemīļotais Pētera Čaikovska balets “Riekstkodis”, kura apmeklējums ir daudzu ģimeņu ikgadēja Ziemassvētku tradīcija. Skatītājiem piedāvāsim jaunu, decembrī radītu ierakstu ar Jūliju Braueri un Kārli Cīruli galvenajās lomās. Iestudējuma horeogrāfs ir Aivars Leimanis, pie diriģenta pults – Mārtiņš Ozoliņš. Ieraksta tapšanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

No 27. decembra skatītājus aicinās dzirkstošais Gadumijas koncerts Operā.  Ņemot vērā šī gada īpašo situāciju, par koncerta spēles laukumu ir kļuvusi visa Latvijas Nacionālās operas un baleta zāle. Svētku atmosfēru koncertā uzbur solisti – Inga Šļubovska-Kancēviča, Jūlija Vasiļjeva, Raimonds Bramanis, Mihails Čuļpajevs un Egils Siliņš – un orķestris Mārtiņa Ozoliņa vadībā, piedāvājot opermūzikas pērles un krāšņākās operešu melodijas. Koncertā skan Džoakīno Rosīni, Gaetāno Doniceti, Luidži Arditi, Stanislao Gastaldona, Rudžero Leonkavallo, Ferenca Lehāra, Johana Štrausa un Karla Millekera mūzika. Koncerta režisore ir Dace Volfarte.

Jau no 13. decembra skatāms Johana Štrausa operetes “Sikspārnis” pirmizrādes ieraksts ar titriem latviešu valodā. Uzvedumu veidojuši diriģents Jānis Liepiņš un režisors Edmunds Freibergs. Galvenajās lomās – Margarita Vilsone, Jānis Apeinis, Inga Šļubovska-Kancēviča un Raimonds Bramanis.

Biļetes pieejamas “Biļešu Paradīzes” interneta vietnē. Cena uz vienu pasākumu – EUR 7, uz visiem trim – EUR 15. Katru ierakstu lietotāja profilā noteiktajā laikposmā varēs skatīties neierobežotu reižu skaitu.

Publicēts

Valmieras teātra aktrisei LIGITAI DĒVICAI 80

Gita ir izdzīvojusi septiņdesmit divas lomas – visdažādāko raksturu drāmu un traģēdiju varones. Valmieras teātrī viņa uzplauka 70. un 80. gados, kaut arī aktrise spēlējusi pie daudziem režisoriem, nozīmīgākie režisori viņas karjerā bijuši tikai trīs – Oļģerts Kroders, Māra Ķimele un Valentīns Maculēvičs, kuri ļāvuši viņai pilnībā sasniegt augstu skatuves patiesības līmeni un aktrises cilvēciskais un mākslinieciskais iespēju mērogs bijis ļoti plašs. Režisori, dodot viņai lomas, vienmēr prognozē vārdos grūti izskaidrojamo aktrises pievienoto vērtību – inteliģenci, aristokrātiskumu un sievišķīgo pievilcību. Dīva no matu galiņiem līdz papēžiem.

Vairāk nekā sešdesmit darba gados Ligita Dēvica ir spēlējusi sarežģītas, pretrunu plosītas stiprās sievietes – Lēdija Miltforde F. Šillera “Mīla un viltus” (1967), Ģertrūdi V. Šekspīra “Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi” (1972), Mašuežisora iecerei, A. Čehova „Trīs māsās”, (1974), Raņevsku „Ķiršu dārzā”, (1986). Viņas veiksmīgākās lomas ir arī dziļi latviskas varones, kuru galvenā īpašība ir nesalaužamais spēks, kas reizēm kļūst arī par vājumu, tāda ir viņas Maija Raiņa „Mīla stiprāka par nāvi” (1983) un Orta „Pūt, vējiņi” (1985), Roplainiete R. Blaumaņa „Pazudušais dēls” (1990) un Mazbērzu māte „Trīnes grēki” (1997). Viņa spoži atsegusi modernā laikmeta sievietes pretrunīgo, daudzšķautņaino būtību, bet īpaši dziļi atklāta nelaimīgās medmāsas Rečidas personība D. Vosermana „Kur dzeguze ligzdu vij” (1984).

Nozīmīgs posms Ligitas radošajā dzīvē ir arī brīdis, kad 2002. gadā Valmieras teātrī atgriežas Oļģerts Kroders. ”Pie Krodera es garīgi izaugu. Ja nebūtu Krodera, ja viņš nebūtu no tās Rīgas atnācis atpakaļ uz Valmieru, es sen vairs neko nedarītu teātrī, un manu sirdi pārņēma tāda pateicība – dziļa. Līdz asarām. ” par savu mūža režisoru saka Gita. Un tapa dzīves gudras un par savas dzimtas likteni atbildīgas sievietes – visvairāk Niskavuori saimniecē H. Vuolijoki „Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes” (2006), tad arī Voiņickā A. Čehova “Tēvocis Vaņa” (2003), Elvīrā E. Sniedzes “Tie paši oši” (2003), Juliānā Tesmanes jaunkundzē H. Ibsena “Heda Gablere” (2005), Ņinā Aleksandrovnā Ivolginā F. Dostojevska „Idiots” (2006), Hannā Kenedijā F. Šillera “Marija Stjuarte” (2010) un arī Dārtā E. Sniedzes „Mākoņains, iespējams skaidrosies”(2010). Viena no nozīmīgākajām šī posma lomām ir Nārbuļu saimniece Katrīna Latvijas televīzijas daudzsēriju filmā „Likteņa līdumnieki” (2003 – 2006), kas iekaroja skatītāju neviltotu mīlestību Latvijas mērogā.

Ligitas Dēvicas talants novērtēts, viņai piešķirot Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu (1986), aktrise vairākkārt izpelnījusies nominācijas Latvijas Teātra darbinieku Savienības ikgadējā teātru skatē, bet 2006. gadā viņa saņēmusi Latvijas teātra gada balvu kategorijā „Labākā aktrise radio teātrī” par Annas lomu Sandras Vensko lugā „Melnais mežastrazds”. Māksliniece saņēmusi arī Valmieras teātra balvu par Mūža ieguldījumu (2010) un valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni (2011).

Daudz laimes, Gita!

Publicēts

Svētku tradīcijas Operā arī šogad!

“Šis gads ir bijis pārsteigumiem un izaicinājumiem bagāts. Reizēm plāni ir bijuši lielāki par iespējām, taču svētku tradīcijas operā cienām un turpinām arī īpašos apstākļos! Šogad ilgi gaidītos un iemīļotos svētku iestudējumus – opereti “Sikspārnis”, baletu “Riekstkodis” un “Gadumijas koncertu Operā” – piedāvāsim jums tiešsaistē lapā www.opera.lv. Biļetes uz tiem būs jauka dāvana gan jums pašiem, gan arī jūsu draugiem, radiem un kolēģiem,” saka Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš.

Svētku programma sāksies ar Johana Štrausa opereti “Sikspārnis”, ko varēs noskatīties no 13. līdz 27. decembrim. Tas ir stāsts par greznu un reibinošu pasauli, kurā valda spožums un jautrība, flirts, intrigas un pārpratumi. Grāfa Orlovska rīkotajā ballē turīgais Gabriels fon Eizenšteins aizraujas ar apburošu svešinieci, pat nenojaušot, ka maska slēpj paša sievu Rozalindi. Skatītājiem tiks piedāvāts “Sikspārņa” pirmizrādes ieraksts ar titriem latviešu valodā. Uzvedumu veidojuši diriģents Jānis Liepiņš un režisors Edmunds Freibergs. Galvenajās lomās – Margarita Vilsone, Jānis Apeinis, Inga Šļubovska-Kancēviča un Raimonds Bramanis.

No 20. decembra līdz 3. janvārim svētku sajūtu uzburs bērnu īpaši iemīļotais Pētera Čaikovska balets “Riekstkodis”, kura apmeklējums ir daudzu ģimeņu ikgadēja Ziemassvētku tradīcija. Skatītājiem piedāvāsim jaunu, decembrī radītu ierakstu ar Jūliju Braueri un Kārli Cīruli galvenajās lomās. Šo pasaku baletu komponists sacerēja 19. gadsimta nogalē, iedvesmu rodot Ernsta Teodora Amadeja Hofmaņa pasakā “Riekstkodis un peļu ķēniņš”.  Latvijas Nacionālā baleta iestudējuma darbība notiek Rīgā 19. gadsimta beigās. Ziemassvētku vakarā mazā Marija saņem dāvanā lelli – Riekstkodi. Rotaļlietas zem eglītes atdzīvojas, un sākas brīnumaini piedzīvojumi – istabā iebrūk peļu armija, Riekstkodis pārvēršas par princi, atbrīvo Mariju un aizved viņu uz pasaku zemi. Iestudējuma horeogrāfs ir Aivars Leimanis, pie diriģenta pults – Mārtiņš Ozoliņš.

No 27. decembra līdz 10. janvārim skatītājus aicinās dzirkstošais Gadumijas koncerts Operā.  Ņemot vērā šī gada īpašo situāciju, par koncerta spēles laukumu kļūs visa Latvijas Nacionālās operas un baleta zāle – mākslinieki atradīsies skatītāju vietās! Svētku atmosfēru uzburs Latvijas Nacionālās operas solisti – Inga Šļubovska-Kancēviča, Jūlija Vasiļjeva, Raimonds Bramanis, Mihails Čuļpajevs un Egils Siliņš – un orķestris Mārtiņa Ozoliņa vadībā, piedāvājot opermūzikas pērles un krāšņākās operešu melodijas. Koncertā skanēs Džoakīno Rosīni, Gaetāno Doniceti, Luidži Arditi, Stanislao Gastaldona, Rudžero Leonkavallo, Ferenca Lehāra, Johana Štrausa un Karla Millekera mūzika.

Biļetes no 6. decembra būs pieejamas vietnē www.bilesupradize.lv. Cena uz vienu pasākumu – EUR 7, uz visiem trim – EUR 15. Katru ierakstu lietotāja profilā noteiktajā laikposmā varēs skatīties neierobežotu reižu skaitu. Uzņēmumus, kas svētkos vēlas iepriecināt savus darbiniekus un sadarbības partnerus, aicinām sazināties ar LNOB biļešu administratorēm.