Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens 2020

Aptauju jau astoņpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS).

Rīkotāji pieteikumus saņem augu gadu, un pienesums ir redzams adresē gadavards@inbox.lv. Pirmie ienāca jau 2020. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Aicinājums atcerēties, ka runa ir drīzāk par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā!

Joprojām gaidām iesūtījumus salīdzinoši nesen ieviestā kategorijā “gada savārstījums” – tas ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2020. gadā, arī amizantas kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ. Ziņās un komentāros atrasti: “Dumpis aicina sēdēt mājās, Kariņš saglabāt mieru, bet Viņķele – neaizrauties ar vīniem,” “Sačakarētā Čaka iela,” Rīgas Satiksmes aicinājums “Lūdzu, nedaudz uzgaidiet! Sagaidīsim, kad citi pasažieri iekāps, un tad – izkāpsim paši. Paldies par sapratni!” Premjera “Mani sāk uztraukt tas, ka tas plāns, kas mums ir, vismaz man nav saprotams. Un, ja man nav viņš galīgi saprotams, iespējams, ka daļai sabiedrības viņš arī nav līdz galam saprotams,” kā arī “partneritātes atbalsts,” reaģējot uz neseno Satversmes tiesas spriedumu u.c.

Lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā lasītajiem vai dzirdētajiem tekstiem, kur dzīvīga joma ir reklāma vai tas, ko izlasi sociālajos tīklos, uz produktu etiķetēm vai krekliņiem, sludinājumos u.c. Joprojām noturīga ir interese par jaunvārdu darināšanu, uz ko arī visi aicināti! Šogad ieteikts “pakariņš” – numuriņš, ko saņem, piemēram, teātrī nododot virsdrēbes, “gretīnisms” – Grētas Tūnbergas sludināts tīņu eko-populisms, “prātgrozis” – influencera vietā, “rituālie ķekši” – Latvija.lv ekrāni pilni ar neskaitāmām atzīmējamām pārbaudēm, “sejauts” – sejas masku vietā, “rādne” – fitnesa aproce vai kāds cits mazekrāns, kas sajūgts ar viedierīci vizuālu datu pārraidīšanai, “rečekisti” – publicēto ziņu patiesuma pārbaudītāji, “amatu karuselis” – rotācija valsts iestāžu darba vietās, “masku mediji” – nenogurstoši par masku valkāšanu atgādinošie plašsaziņas līdzekļi, kā arī “noslēdze” un “mājsēde” angļu valodas vārda “lockdown” latviskošanai u.c. Labākie jaunvārdu darinātāji ir bērni – gaidām arī viņu pērles!

Gada vārdam derētu būt tādam, kas 2020. gadu apzīmogo un ļauj ierakstīt vēsturē – tādam, kurš ne vien rāda, kas īpašs noticis, bet ir arī vārds, kas latviešu valodā stiprs. Pagājušajā gadā par tādu atzīta “notumse” – aptumšošanās, mijkrēslis, spuldžu izslēgšanās, kā arī daudzu citu svarīgu ierīču nedarbošanās, ko izraisījusi kāda nopietna kļūme elektroapgādes tīklā.

Gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas, kas griež ausīs ne vien kā lieks un – jāpiebilst – greizs ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā, piemēram, “atzīmēt (jubileju)” svinēšanas vietā, “melnais ledus” atkalas un apledojuma vietā, “līdziesaiste” līdzdalības vietā, “vakcīna” un “vakcinēties” potes un potēšanās vietā u.c.

Spārnots teiciens ir tāds, kas aizgājis tautās – nekad nevar paredzēt, uz cik ilgu laiku. Biežāk tāds nāk no reklāmas vai politikas laukiem. Tostarp pamanīti teicieni: “Rādām viens otram savas olas!” “Draugi, nav labi!” “Tas tiešām ir ļoti satraucoši, jo Latvijā uz nabadzības robežas dzīvo apmēram pusmiljards cilvēku,” un „Tie cilvēki, kuri ir nomiruši no kovida, tiem, protams, šie Ziemassvētki arī nebūs.” Jābūt vēl!

Pieteikumi līdz 10. janvārim jāsūta uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv vai pa parasto pastu: RLB Latviešu valodas attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050.

Aptauja noslēgsies ar preses konferenci janvāra nogalē Rīgas Latviešu biedrības namā (vai attālināti, ja būs šāda nepieciešamība) – žūrijas locekļi un RLB pārstāvji paziņos rezultātus un pastāstīs, ko, viņuprāt, aptauja liecina par mūsdienu latviešu valodu. Atgādinām, ka Latviešu valodas attīstības kopas kontiem @LVAK_valoda un @gadavards var sekot tviterī.

Iznācis rakstnieces Janas Veinbergas detektīvromāns “Mākoņaina nakts”

Romāna galvenā varone Beta no mātes mantojusi skaisto viesu namu “Pie ezera”, taču pēdējā laikā bizness nesokas, jo kāds sācis kaitēt viņas īpašumam: apraksta sienas, nogremdē laivu, nogalina suni, izplata riebīgas baumas, veic viltus zvanus… Beta nespēj iedomāties, kam viņa varētu būt ieriebusi, un problēmas neatrisina arī simpātiskā, bet noslēgtā bijušā advokāta Filipa negaidītā uzrašanās. Turklāt drīz vien ezera krastā tiek atrasts vietējā deputāta Mizra līķis.

Kad viesnīcā pēc Filipa uzaicinājuma ierodas viņa draugs Stass ar savu partneri Laumu un sāk izmeklēšanu, situācija kļūst arvien noslēpumaināka. Aizdomās tiek turēti daudzi – arī Filips un pati Beta, kura, šķiet, slēpj kādus pagātnes noslēpumus…

Meistarīgi savīts spraigs sižets, saistoši varoņi, no reālās dzīves pazīstamas situācijas, raita valoda un vēl romantiski pavedieni, kas vijas cauri romānam, – tas viss noturēs lasītāja uzmanību no pirmās lappuses līdz pēdējai, ļaujot iejusties grāmatā atainotajā vidē un varoņu pārdzīvojumos.

Jana Veinberga ir divu stāstu grāmatu un četru romantisko detektīvromānu autore, ikdienā strādā izglītības jomas valsts pārvaldes iestādē, ir ieguvusi maģistra grādu filozofijā un Liepājas Universitātes rakstniecības studijās. Kopš rakstniecības studiju laika aizrāvusies ar žanru literatūras, it īpaši sev tuvā romantiskā romāna žanra teorētisko izpēti un izmanto šīs zināšanas arī rakstniecības praksē. Jana ir jūrmalniece trešajā paaudzē un priecājas par radošajiem impulsiem, ko sniedz pastaigas kāpās un gar jūru.

Pieejama arī e-grāmata.

Iznācis Alda Bukša jaunais romāns “Brāļi”

Aldis Bukšs

BRĀĻI

un

Aldis Bukšs

BRUOLI

Neveiksmīga pokera spēle ekskluzīvā Londonas klubā latvieti Edgaru ievelk notikumu ķēdē, kuri noved viņu Helsinku cietumā. Pa šo laiku Igaunijā bez vēsts pazūd Edgara jaunākais brālis. Aizsākas Edgara pēddziņa gaitas: no Igaunijas uz Ziemeļlatgali, Latvijas—Krievijas pierobežas joslu un Londonu, pamazām izgaismojot sarežģītu starptautisku noziedzības tīklu.

Nabejs nūtykums — detektivs latgalīšu rokstu volūdā! Romāna lasīšanu pabeidzu tikai pusčetros naktī, līdz bija aizšķirta pēdējā lapaspuse. Aizraujošs, dinamisks, aptver šodien aktuālo noziedzības spektru, analizē tās sociālos iemeslus. Brīžiem mīļā Ziemeļlatgale atgādina brāļu Koenu FARGO ainavu — ar negaidītām asins peļķēm uz knapi izkritušā sniega. Un īpaša mīlestība pret Latgali un latgaliešu valodu. Kaut arī detektīvs ir starptautisks, iekļaujot Krievijas un Eiropas kriminālās pasaules vaibstus, svarīgākais vēstījums ir domāts mums pašiem:

— Kas tev traucē braukt prom no šī cauruma? 

— Kā? Te ir manas mājas…

Viesturs Kairišs

 “Dārgs, miljonāru iecienīts naktsklubs, nelegālie imigranti un starptautiskā cilvēktirdzniecība. Pa vidam vēl Otrā pasaules kara nacionālie partizāni, viņu mežos apslēptie bunkuri un Stompaku kauja. Ja reiz detektīvs, pats par sevi saprotams, ka nepieciešams arī dažs ar elegantu žestu pasniegts līķis. Kā šos elementus apvienot saistītā tekstā? Aldis Bukšs romānā “Brāļi” ir pratis visus šos daudzos sižeta pavedienus savilkt ciešā mezglā, kuru pēc tam ar vienu vēzienu pārcirst.”

Guntis Berelis

Aldis Bukšs (1985) literatūrā debitēja 2015. gadā ar romānu “Parādu piedzinēji”, jau ar pirmo darbu pierādot sevi kā talantīgu vēstītāju, kura rokrakstam raksturīgs spriedzes un intriģējošu notikumu pilns sižets. Romāns “Brāļi” vienlaikus iznāk grāmatās gan latviešu, gan latgaliešu valodā.

 

Grāmata tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis

Cieto vāku sējumi, 304 lpp. (latviešu), 312 lpp. (latgaliešu), izdotas 2020. gada 2. decembrī

“Tarakāni Tavā galvā. Stāsti par vīriešiem”

Tāpat kā pirmajā grāmatā, arī šoreiz saglabāta lasītājam interesantā forma –  stāsti, kurā centrālais varonis sastopas ar dzīves sarežģījumiem, nepareiziem uzvedības modeļiem vai dziļi iesakņojošiem stereotipiem un vēstules, kuras ar īpašu vērību un iedziļināšanos sagatavojis psihoterapeits un grāmatas līdzautors Gatis Līdums.

“Manuprāt, šie stāsti ir daudz citādāki nekā sieviešu – daudzslāņaināki, jo droši vien tieši tādus redzu vīriešus. Sarežģītus. Un tāpēc interesantus! Man bija ļoti aizraujoši sadarboties ar psihoterapeitu Gati Līdumu, kurš pie katra varoņa vēršas draudzīgā, čomiskā vīru sarunā un ar šīs grāmatas palīdzību, sievietes to likumīgā kārtā drīkst noklausīties. Tas negadās bieži! Arī vīriešiem ir problēmas un viņi tās risina, izrunā ar kādu un meklē jaunus, veselīgākus virzienus turpmākajiem dzīves soļiem,” par kopdarbu pie grāmatas atklāj grāmatas autore Zane Zusta. Grāmata jau guvusi lasītāju atsaucību – to lasījuši un  iesaka daudzi pazīstami cilvēki.

“Šī grāmata padara gaišāku ceļu uz saprašanu un nepazušanu. Vislabāk patika stāsts “Nakts ēnu režija,”” atzīst Sanda Dejus, radio un TV ētera personība. “Pašam esot vīrietim, tātad insaideram, man bija ļoti interesanti uz stāstos skarto problemātiku palūkoties it kā no malas,” saka Andrejs Ēķis, režisors un producents.

“Labākais ir tas, ka katram stāstam ir turpinājums. Lai viss nešķistu kā vienkārša vīriešu aprunāšana, grāmatā ir VIŅŠ. Psihoterapeits Gatis Līdums ar savām trāpīgajām vēstulēm katram stāsta varonim ļauj uz izlasīto paskatīties vēl no cita skatpunkta,” atzīst Agnese Drunka, radio un TV personība.

Zane Zusta ir žurnāliste un rakstniece – populāro bērnu grāmatu par pūcīti Ucipuci autore, kas izdota arī Ķīnā, Lietuvā un Maķedonijā, bet pērn tika izdots viņas psiholoģiskais romāns “Aiz durvīm”. Gatis Līdums ir psihoterapeits, sertificēts psihoterapijas speciālists un supervizors, grāmatas “Dievs spogulī” autors.

Pieejama arī e-grāmata.

Šonedēļ pie skatītājiem nonāks komēdija “Kino un mēs”

Filmizrādē “Kino un mēs” ir pirmā Latvijas pilnmetrāžas spēlfilma, kas uzņemta vienā nepārtrauktā kadrā. Tas ir garākais nepārtrauktais kadrs Latvijas kino vēsturē – 85 minūtes. Tajā režisors Matīss Kaža kopā ar Latvijā pazīstamo aktieru un filmas līdzautoru trijotni – Andri Keišu, Egonu Dombrovski un Jāni Skuteli – pievēršas iemīļotajām padomju gados uzņemtajām latviešu filmām “Ezera sonāte”, “Mērnieku laiki” un “Dubultslazds”, mēģinot saprast, kāpēc tās uzņēma tieši tā. Kas notiktu, ja “Mērnieku laiku” Ķenci spēlētu Jānis Skutelis? Ko darītu Andris Keišs, ja viņam būtu jāiemiesojas Gunāra Cilinska ādā? Vai Egonam Dombrovskim izdotos atveidot Kinostudijas leģendāro bojeviku režisoru Aloizu Brenču? Kāpēc, no mūsdienu skatu punkta raugoties, padomju laiku filmās aktieri spēlē tik savādi un pat pārspīlēti?

Aktieru trijotne, atveidojot režisorus, operatorus, scenāristus, kritiķus un aktierus, ar komiskām un izklaidējošām ainām atklāj leģendārās Rīgas Kinostudijas aizkulises. Izrādās, slavenie režisori, operatori un aktieri piedzīvojuši dažādas amizantas likstas un savstarpējus konfliktus, lai radītu mākslas darbus, kas tagad jau kļuvuši par plaši pazīstamu klasiku. Filmizrāde piedāvās kuriozus no uzņemšanas laukumiem, mākslas padomes sēdēm, ieskatu vēstures lappusēs un kino klasikas ainu inscenējumus jaunos un negaidītos veidos. Vienlaikus “Kino un mēs” stāsta arī par Rīgas Kinostudiju laikā, kad kino industrija bez tās nebija iedomājama.

Filmizrāde “Kino un mēs” Latvijas kinoteātros un straumēšanas vietnē Vimeo on Demand skatāma no 6. novembra. Savukārt no 17. novembra tā būs pieejama arī izklaides platformā Shortcut un video satura platformā Go3. Filmizrādes režisors ir Matīss Kaža, operators Aleksandrs Grebņevs, mākslinieks Rūdolfs Baltiņš, kostīmu māksliniece Līga Krāsone, skaņu režisors Jevgenijs Načiss. Izrādes dramaturģiju veidojuši tās aktieri, balstoties Rīgas Kino muzeja materiālos, kinofilmu scenārijos, kino vēstures un teorijas grāmatās, intervijās ar Rīgas Kinostudijas aktieriem un darbiniekiem, kā arī pašu fantāzijā. Filma tapusi studijās Fenixfilm un Deep Sea Studios.

Traki bagātie aziāti

Triloģijas turpinājumu latviešu valodā varēsim lasīt jau pavisam drīz – romāns “Pasakaini bagātā draudzene” iznāks novembrī, bet trešā daļa – “Bagātu ļaužu problēmas” – gaidāma 2021. gada februārī.

“Traki bagātie aziāti” ir daudzslāņains darbs – tajā ir gan vairākas romantiskās līnijas, gan bagātīgi sadzīves apraksti, kas parāda bagāto un vareno ikdienu. To brīnišķīgi papildina asredzīgi ironiskais skatījums gan uz “vecās naudas” pārstāvju piekoptajām tradīcijām, gan jaunbagātnieku pārmērībām, turklāt grāmatu var izmantot arī

kā rokasgrāmatu ikoniska stila ievērošanai: tajā minētie zīmoli, butiki un restorāni ir pavisam īsti. “The New York Times” literatūras apskatniece Dženeta Maslina raksta: “Žil-bi-no-ši! Kā grandiozs un humora pilns ceļojums pompozā, lepnu cilvēku apdzīvotā pasaulē. Kvana kungs ir radījis tādu mazu, grēcīgi baudāmu prieciņu, no kura nespēs atteikties neviens…”

Kāpēc Kevina Kvana grāmata tā ieintriģē lasītājus? Kāpēc rakstnieks iekļuvis žurnāla Times sarakstā “100 pasaules ietekmīgākie cilvēki 2018”? Kevins Kvans dzimis un audzis Singapūrā, vēlāk kopā ar vecākiem pārcēlies uz ASV. Kvanu ģimene ir sena un ietekmīga: rakstnieka vecvectēvs dibinājis senāko Singapūras banku, vectēvs bijis pirmais Rietumos izglītojies oftalmologs, kuru turklāt Anglijas karaliene Elizabete iecēlusi bruņinieku kārtā, viens no radiniekiem patentējis slaveno “Tiger balsam”… tā varētu turpināt ilgi. Kevins Kvans mazliet koķeti intervijās mēdz atzīties, ka viņam īsti neesot iztēles, tāpēc savos romānos viņš rakstot par pazīstamu vidi un cilvēkiem, vienkārši modelējot situācijas… taču rakstnieks to dara tik meistarīgi, ka lasītājs kļūst teju vai atkarīgs no asprātīgā teksta. Žilbinoši ģeniāls tenku romāns – arī tā var dēvēt Kevina Kvana daiļradi. Un vai gan ielūkošanās citu dzīvē nav aizraujoša?

Pieejama arī e-grāmata.

No angļu valodas tulkojusi Zane Rozenberga.

Pieci.lv radījis podkāstu „Kā ir būt” jauniešiem

Podkāsta epizodes tiks publicētas katru pirmdienu Pieci.lv mājaslapā un populārākajās straumēšanas platformās. Sarunās jauni cilvēki dalīsies personīgā un netipiskā pieredzē un domās par tādām tēmām kā laiks, sapņi, apskāviens, neglītums, ilgas, dzimums, bezpalīdzība un daudzām citām. Ar podkāstu saistīts saturs būs skatāms un klausāms arī sociālajos tīklos, vietnē YouTube, kā arī katru svētdienu plkst. 20.00 Latvijas Radio 5 ēterā un plkst. 21.00 Latvijas Radio 1 ēterā.

„Kā runāt par neiespējamo, kas dažu dienu laikā kļuvis ne tikai par iespējamo, bet arī par realitāti? Kā atrast pareizu apzīmējumu kaut kam neredzamam, kas izgaismojis visstingrāko un pamanāmāko struktūru neticamo trauslumu? Kā iemācīties domāt par krīzi, kas nebūs pārvarama, bet klātesoša un uz palikšanu? Kā to visu darīt kopā ar jauniešiem, kuriem nav kur atgriezties, jo viņu uzdevums ir doties uz priekšu?” par raidījuma nozīmi stāsta sarunu režisors Jānis Ķīnasts.

Podkāsta dalībnieki ir izvēlēti ar mērķi sniegt klausītājiem iespēju iepazīt līdz šim svešu pieredzi. „Kā ir būt” nesniedz pareizās atbildes, tomēr sabiedrība var uzzināt par iepriekš nezināmu pasaules daļu, tādējādi veidojot plašāku izpratni par apkārt notiekošajiem procesiem un attīstot empātiju.

Pirmajā epizodē dzirdama saruna ar Ofēliju Spektori, kurai ir šizoafektīvie traucējumi un kura savu mentālo veselību raksturo kā nekārtību. Sarunā Ofēlija dalās savā personīgajā pieredzē, ik dienu dzīvojot pasaulē, kur robeža starp iekšējo un ārējo pasauli ir izplūdusi.

„Lielākajai daļai cilvēku ar laiku var ļaut saprast par garīgās veselības problēmām, par tām stāstot, izglītojot, ka tās ir zināma invaliditāte, pat ja tu tās neredzi un tas nav saskatāmi. Vai vismaz radīt vidi, kurā, ja ne saprot, tad pieņem,” par šīs tēmas nozīmi saka pirmā podkāsta viešņa Ofēlija. Nākamās epizodes sarunas tēma būs brīvība.

“Kā ir būt” aicina uz atklātu komunikāciju par to, kā ir, tāpēc podkāsta epizodes netiek montētas. Sarunās tiek atstāts viss tāds, kāds tas ir dzīvē – ar satrauktām balsīm, smiekliem un domu pauzēm. „Kā ir būt” tapis kā turpinājums raidījumam „Cita domnīca”, kas tika veidots kopš 2015. gada.

“Kā ir būt” sarunu vadītāja ir Latvijas Radio 5 – Pieci.lv satura redaktore Elīna Baltskara, sarunu režisors – vides zinātnieks un dizainers Jānis Ķīnasts, vizuālās komunikācijas veidotājs – Valters Aišpurs.

Latvijas Radio 5 – Pieci.lv ir jauniešu multimediālā platforma, kas pieejama dažādos formātos. FM viļņos radiostacija dzirdama gandrīz trešdaļā Latvijas teritorijas, sasniedzot 73,1% valsts iedzīvotāju. Tāpat jauniešu kanālu var klausīties internetā www.pieci.lv vai Pieci.lv lietotnē. Kantar TNS 2020. gada ziemas / pavasara radio auditorijas pētījumu dati liecina, ka Latvijas Radio 5 – Pieci.lv ik nedēļu sasniedz 162 tūkstošus jauniešu visā Latvijā. Lielākā Pieci.lv auditorijas daļa ir vecumā no 16 līdz 34 gadiem.