Aptauju jau astoņpadsmito gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību (LRS).
Rīkotāji pieteikumus saņem augu gadu, un pienesums ir redzams adresē gadavards@inbox.lv. Pirmie ienāca jau 2020. gada janvārī, kad tikko bija noslēgusies iepriekšējā gada aptauja. Aicinājums atcerēties, ka runa ir drīzāk par latviešu valodu un to, kā tā ar mums strādā, nevis visu, kas mums patīk vai nepatīk Latvijā!
Joprojām gaidām iesūtījumus salīdzinoši nesen ieviestā kategorijā “gada savārstījums” – tas ir dīvainākais vārdu virknējums, kas nopietni domātā tekstā dzirdēts vai lasīts 2020. gadā, arī amizantas kļūdas un divdomības, kas radušās gan apzināti, gan pārrakstīšanās, pārteikšanās vai nezināšanas dēļ. Ziņās un komentāros atrasti: “Dumpis aicina sēdēt mājās, Kariņš saglabāt mieru, bet Viņķele – neaizrauties ar vīniem,” “Sačakarētā Čaka iela,” Rīgas Satiksmes aicinājums “Lūdzu, nedaudz uzgaidiet! Sagaidīsim, kad citi pasažieri iekāps, un tad – izkāpsim paši. Paldies par sapratni!” Premjera “Mani sāk uztraukt tas, ka tas plāns, kas mums ir, vismaz man nav saprotams. Un, ja man nav viņš galīgi saprotams, iespējams, ka daļai sabiedrības viņš arī nav līdz galam saprotams,” kā arī “partneritātes atbalsts,” reaģējot uz neseno Satversmes tiesas spriedumu u.c.
Lielākā daļa iesūtījumu nāk no publiskajā telpā lasītajiem vai dzirdētajiem tekstiem, kur dzīvīga joma ir reklāma vai tas, ko izlasi sociālajos tīklos, uz produktu etiķetēm vai krekliņiem, sludinājumos u.c. Joprojām noturīga ir interese par jaunvārdu darināšanu, uz ko arī visi aicināti! Šogad ieteikts “pakariņš” – numuriņš, ko saņem, piemēram, teātrī nododot virsdrēbes, “gretīnisms” – Grētas Tūnbergas sludināts tīņu eko-populisms, “prātgrozis” – influencera vietā, “rituālie ķekši” – Latvija.lv ekrāni pilni ar neskaitāmām atzīmējamām pārbaudēm, “sejauts” – sejas masku vietā, “rādne” – fitnesa aproce vai kāds cits mazekrāns, kas sajūgts ar viedierīci vizuālu datu pārraidīšanai, “rečekisti” – publicēto ziņu patiesuma pārbaudītāji, “amatu karuselis” – rotācija valsts iestāžu darba vietās, “masku mediji” – nenogurstoši par masku valkāšanu atgādinošie plašsaziņas līdzekļi, kā arī “noslēdze” un “mājsēde” angļu valodas vārda “lockdown” latviskošanai u.c. Labākie jaunvārdu darinātāji ir bērni – gaidām arī viņu pērles!
Gada vārdam derētu būt tādam, kas 2020. gadu apzīmogo un ļauj ierakstīt vēsturē – tādam, kurš ne vien rāda, kas īpašs noticis, bet ir arī vārds, kas latviešu valodā stiprs. Pagājušajā gadā par tādu atzīta “notumse” – aptumšošanās, mijkrēslis, spuldžu izslēgšanās, kā arī daudzu citu svarīgu ierīču nedarbošanās, ko izraisījusi kāda nopietna kļūme elektroapgādes tīklā.
Gada nevārds lielākoties saistās ar to, ko dzirdēt un lietot negribas, kas griež ausīs ne vien kā lieks un – jāpiebilst – greizs ievazājums no svešvalodām, bet arī lietojuma ziņā, piemēram, “atzīmēt (jubileju)” svinēšanas vietā, “melnais ledus” atkalas un apledojuma vietā, “līdziesaiste” līdzdalības vietā, “vakcīna” un “vakcinēties” potes un potēšanās vietā u.c.
Spārnots teiciens ir tāds, kas aizgājis tautās – nekad nevar paredzēt, uz cik ilgu laiku. Biežāk tāds nāk no reklāmas vai politikas laukiem. Tostarp pamanīti teicieni: “Rādām viens otram savas olas!” “Draugi, nav labi!” “Tas tiešām ir ļoti satraucoši, jo Latvijā uz nabadzības robežas dzīvo apmēram pusmiljards cilvēku,” un „Tie cilvēki, kuri ir nomiruši no kovida, tiem, protams, šie Ziemassvētki arī nebūs.” Jābūt vēl!
Pieteikumi līdz 10. janvārim jāsūta uz e-pasta adresi gadavards@inbox.lv vai pa parasto pastu: RLB Latviešu valodas attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīgā, LV-1050.
Aptauja noslēgsies ar preses konferenci janvāra nogalē Rīgas Latviešu biedrības namā (vai attālināti, ja būs šāda nepieciešamība) – žūrijas locekļi un RLB pārstāvji paziņos rezultātus un pastāstīs, ko, viņuprāt, aptauja liecina par mūsdienu latviešu valodu. Atgādinām, ka Latviešu valodas attīstības kopas kontiem @LVAK_valoda un @gadavards var sekot tviterī.
