Foto: Mums Patīk

“TEHNOANNAS PAGRABU” JUBILEJAS IZSTĀDE

Pirmais interaktīvais zinātnes centrs Baltijas valstīs “Tehnoannas pagrabi” šogad svin 20. dzimšanas dienu. Par godu šim notikumam galerijā “Istaba” ir atklāta jubilejas izstāde, kurā iekļauti to mākslinieku un autodidaktu darbi, bez kuriem nebūtu zinātnes centra oriģinālo ekspozīciju. Izstāde sniedz tikai nelielu ieskatu, kādas bagātības atrodamas Pagrabos.

“Tehnoannas pagrabi” – tā ir robežu pārkāpšana, tā ir arī “lietu, kas mums nepatīk, pieradināšana“, tāpēc izstādes moto šoreiz ir “3D PowerPoint prezentācija”. Māksla un zinātne ir “vienas mātes meitas”, abas ir kaut kā jauna radītājas, un mēs par savu uzdevumu uzskatām tās abas apvienot vienā veselā. Tāpēc likumsakarīgi, ka dzimšanas dienu atzīmējam mākslas galerijā ar izstādi, – saka zinātnes centra dibinātājs un vadītājs Alvis Balodis.

Zinātnes centra pirmsākumi meklējami tehniskās jaunrades namā “Annas 2”. Tā pedagogi entuziastu Alvja Baloža un Māra Baloža vadībā izveidoja vairākas izglītojošas, zinātni popularizējošas interaktīvas izstādes, kurās apvienoja pedagoģiju, zinātni un mākslu.

Arī Mums Patīk devās aplūkot „Tehnoannas pagrabu” jubilejas izstādi, bet, lai rastos kaut vismazākā sajēga par to, kas tur redzams, par gidu pieaicinājām vienu no Pagraba darboņiem.

Galerijā pie sienas izkārtota „Tehnoannas pagrabu” dinastija, kas veidota kā hierarhija. Vadītājs Alvis Balodis sakot, ka augšā ir dievi, bet uz leju visi pārējie. Pagrabu dinastija ir tā sakuplojusi, ka aizņem sienu visā augstumā. Katram darbiniekam izveidota „Personas lieta”, kurā var izlasīt, kas kurš ir un ko kolēģi par viņu domā. No dažu mākslinieku un meistaru profiliem uz dinastijas sienas rozā diedziņi ved pie viņu darbiem, kas atrodas telpā.

Izstādes pamatideja – tā ir izstāde par darbiniekiem, jo Pagrabu stiprākais trumpis ir tieši viņi. Centrs ir unikāls ar to, ka, atšķirībā no līdzīgiem centriem citur pasaulē, „Tehnoannas pagrabu” ekspozīcijas darbi nav kaut kur nopirkti, tos ir veidojuši pašu mākslinieki un meistari.

Te ir latviešu kapiņš ar kapakmeni un soliņu, kā jau tas ierasts. Bet blakus klasiskais japāņu Zen dārziņš. Atšķirība ir minimāla.

Blakus eksponātam lasāms teksts:

GRĀBEKĻA ORNAMENTI
Daudz ir dzirdēts par japāņu dārziem ar skaistu nosaukumu – Zen dārzi, kas pārsteidz ar savām krāsām un arī ar dārznieku pedantiskumu.
Kur tādi atrodami Latvijā? Pie vecmāmiņas kapa!
Kad esmu pabeidzis reto ciemošanos pie viņas kapsētā, paņemu no kaimiņiem grābeklīti – tādu pussapuvušu – maziņu, un nonāku problēmas priekšā – kādu ornamentu tad šoreiz veidot?

Spiediens no kaimiņu (vecmāmiņas) kapa puses ir liels, jo iespējamo ornamentu „piedāvājums” ir milzīgs un dažreiz pat ļoti oriģināls.
Bet ko tad Es? Esmu vēl pusmūžā, tāpēc izvēlos ģeniālo vienkāršību.
Varbūt vēlāk vairāk iekļaušos šīs oriģinālās izstādes veidošanā.

Liekas, ka īslaicīga ir šī māksla, jo lietus, vējš, lapas un cilvēki to ietekmē. Bet grābekļa ornamenti atjaunojas atkal un atkal.
Japāņu dārziņus veido smiltis, grants, akmeņi un zāle vai krūmi.
Latvijā tiem pievienojas balts kapu beņķītis…

Alvis Balodis

pagrabi_0009

Noteikti ir jāredz Oksanas miniatūras. Viņa ir beigusi Mākslas akadēmiju. Diplomdarbs – maza (sērkociņkastītes lieluma) glezniņa, kas ir unikāla ar to, ka māksliniece otai izgriezusi visus sarus, atstājot tikai vienu, ar kuru tad arī ir tapusi šī glezna. Oksana savus darbus glezno ar juvelierbrillēm. Vienas tādas miniatūrgleznas izveidošanai ir vajadzīgi vairāki mēneši.

pagrabi_0020

Reja Bredberija „Pieneņu vīna” fragments asociācijās. Tas ir fantastisks darbs, nereāli fantastisks darbs. Tur vajag iedziļināties, lai izlasītu, kur nu vēl lai uztvertu.

Imants uztaisījis ķeblīti. Andžiņš ir uztaisījis galdu, gandrīz visi rāmji ir viņa taisīti. Lielisks meistars. Liene, Alvja meita, ir „Tehnoannas pagrabu” logo autore. Viņa to uzzīmēja 11 gadu vecumā. Arī pirmās viņas kartītes tapušas tajā pašā laikā. Tas viss noticis nejauši, spēlējoties ar datoru. Tagad Lienei pašai jau ir divi bērni pusaudžu vecumā.

Stikla kupolos var aplūkot „Tehnoannas pagrabus” miniatūrā. Pagrabi neatklāj visas savas bagātības uzreiz, tās var iepazīt soli pa solim. Tur ir tāda caurule, pa kuru bērni nošļūc lejā pagrabos. Ekspozīcija veidota tā, lai būtu interesanti gan bērniem, gan vecākiem.

pagrabi_0003

Alvja darbs ir kā pie senča garāžā. Bet drošāk. Un tādi ir visi Pagrabi. Atklāšanas pasākumā bērniem par šo daudzfunkcionālo mehānismu bija vislielākā interese. Blakus eksponātam var izlasīt Alvja tekstu, kurā tiek meklēta atbilde uz jautājumu – kur un vai pastāv tādas „Vīriešu pasaules”?

“Vai tās ir tēvu galvās vai vectēvu garāžās (šķūnīšos), vai varbūt instrumentu kastē – koridora skapī – pretī tualetes durvīm – apakšējā stūrī?”

pagrabi_0006

Atliek tikai pieskarties, lai dzirdētu pārsteidzošo atslēgu skaņu mūziku.

„Tehnoannas pagrabiem” blakus atrodas tehniskās jaunrades nams „Annas 2”, kur notiek pulciņi bērniem. Te ir redzams precīzs nama makets, kurā var izpētīt, kas kurā telpā notiek.

pagrabi_0040

Viens no unikālākajiem “Tehnoannas pagrabu” eksponātiem ir Alvja Baloža un Reiņa Baloža izgatavotais “Šūpuļzirgs pieaugušajiem”. Izstādē to var redzēt video, kas tiek demonstrēts bildes rāmī ievietotā ekrānā. 2010. gadā Eiropas zinātnes centru izstādē Sciences au Palais Beļģijas karaļa pilī Briselē “Tehnoannas pagrabi” pārstāvēja Latviju tieši ar šo eksponātu, klāt esot karalim Albertam II un Eiroparlamenta deputātiem.

20 gadu laikā zinātnes centrā tapušas 35 tematiskas ekspozīcijas, izbraukuma ekspozīcijas, izstrādāta metodika planetārija seansiem un darbam ekspozīcijā ar dažāda vecuma apmeklētājiem.

„Tehnoannas pagrabu” jubilejas izstāde galerijā „Istaba” atvērta līdz 28. novembrim. Iesakām ielūkoties.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!