Publicitātes foto

Rudens kamermūzikas festivālu noslēgs kvartets “Artemis” no Berlīnes

VSIA “Latvijas Koncertu” organizētā Rudens kamermūzikas festivāla noslēgumā 20. oktobrī Dzintaru Mazajā zālē dzirdēsim vienu no izcilākajiem stīgu kvartetiem pasaulē – Berlīnē bāzēto stīgu kvartetu “Artemis”, kurā Vinetas Sareikas skanīgā Gvadanjīni vijole iekrāso kvarteta nevainojami harmonisko ansambli. Koncerta programmā trīs atšķirīgu laikmetu skaņražu komponēti kvarteti – Jozefa Haidna Trešais kvartets, Bēlas Bartoka Ceturtais kvartets un Johannesa Brāmsa Otrais stīgu kvartets.

Kvarteta starptautiskā karjera aizsākās 1996. gadā, uzvarot prestižajā ARD konkursā Vācijā, un neilgi pēc tam triumfējot arī stīgu kvartetu konkursā Premio Paolo Borciani Itālijā. Kvartets koncertējis Eiropā, ASV, Āzijā, Dienvidamerikā un Austrālijā, tostarp uzstājoties prestižās koncertzālēs un ievērojamos festivālos. Kopš 2004. gada Artemis stīgu kvartets veido savu kamermūzikas ciklu Berlīnes filharmonijas kamerzālē, kopš 2011. gada kopā ar Belcea Quartet arī Vīnes Konzerthaus, un kopš 2016./2017. gada koncertsezonas – Minhenes Prinča Reģenta teātrī.

Kopš 2005. gada Artemis stīgu kvartets ekskluzīvi sadarbojas ar ierakstu namu Virgin, kas šobrīd pazīstams kā Erato. Vairāki no kvarteta daudzajiem ieskaņojumiem saņēmuši nozīmīgus apbalvojumus, tostarp vairākkārt iegūtas “Vācu ierakstu kritiķu balvas”, Gramophone un Diapason d’Or atzinības, kā arī četras ECHO Klassik balvas. Visu Bēthovena kvartetu ieskaņojums 2011. gadā godināts ar prestižo Francijas balvu Grand Prix de l’Académie Charles Cros.

Vinetas Sareikas skanīgā vijole, kuru 1793. gadā darinājis Gvadanjīni, jau kopš 2012. gada iekrāso stīgu kvarteta Artemis ansambli.

Šajā koncertprogrammā kopā likti trīs dažādu laikmetu skaņražu komponēti kvarteti: Jozefa Haidna Trešais kvartets, kas radīts starp meistara Londonas ceļojumiem, un, iespējams, tādēļ fināla tēma atgādina zirgu auļošanu; Bēlas Bartoka Ceturtais kvartets, kurā vistiešāk koncentrēts komponista ekspresīvi iekrāsotais skaņuraksts; savukārt Johannesa Brāmsa lēni un ilgi auklēto kamermūzikas pērli – Otro stīgu kvartetu raksturo romantismam atbilstošā tēze – Frei, aber einsam (Brīvs, bet vientuļš).

Rudens kamermūzikas festivālu atbalsta Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Jūrmalas pilsētas dome.

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!