Publicitātes foto: Viliams Klimāčeks

Romāns “Karstā 68. gada vasara” veltīts 1968. gada traģiskajiem notikumiem Čehoslovākijā

Romāns “Karstā 68.gada vasara”  ir veltīts 1968. gada traģiskajiem notikumiem Čehoslovākijā, kad valstī iebruka padomju karaspēks, apspiežot vietējās valdības centienus reformēt un liberalizēt esošo komunisma režīmu. Iecerētās reformas, kas bija pazīstamas ar nosaukumu “Prāgas pavasaris” saistījās ar centieniem  izveidot sociālismu ar “cilvēcīgu seju”. “Prāgas pavasara” reformas viesa lielas cerības Čehoslovākijas sabiedrības noskaņojumā, īpaši radošās inteliģences un jaunatnes vidū, jo gaisā virmoja brīvības un uzdrīkstēšanās vēsmas. “Karstā 68.gada vasara” detalizēti atklāj okupācijas radītās sekas, sākot no jauniešu nākotnes sapņu sagrāves, ekonomikas stagnācijas līdz totālai sabiedrības cenzūrai. Romāna sižets ir balstīts uz patiesiem faktiem.

Viliams Klimāčeks (Viliam Klimáček) (1958) ir rakstnieks, režisors, teātra GUnaGU dibinātājs, kura lugas Slovākija ir vienas no visvairāk uzvestajām. Beidzis Medicīnas fakultāti Bratislavā, praksē strādājis  kardioķirurģijas klīnikā. Sarakstījis vairāk nekā 40 lugu teātrim, par kurām 7 reizes ieguvis Alberta Radoka balvu. Rakstījis arī eksperimentālas pasakas, dzejoļus, lugas radio teātrim un operu libretus. Patlaban autors raksta arī televīzijas un kino vajadzībām. Par grāmatu “Kāja pie kājas” (Noha k nohe) rakstnieks saņēmis starptautisko IBBY balvu. Romāns “Kosmonautu laukums” (Námestie kozmonautov) uzvarējis 2006. gada konkursā par gada labāko romānu, Viliams Klimāčeks nominēts balvai “Anasoft litera” un ieguvis Slovākijas rakstnieku organizāciju asociācijas (AOSS) 2007. gada balvu, bet īpaši izceļams romāns “Karsta vasara 68”.

Terēze nonāk to čehoslovāku studentu grupā, kuriem vasaras praksi Izraēlā izkārtojis  Ladislavs Mņačko. Kopš tā laika viņus dēvē par “Mņačko bērniem”. Remdenais komunists Šanis mīl savu feličiju, mūsu pirmo seksīgo kabrioletu vairāk par dzimto partiju. Un luterāņu garīdznieks Jozefs, kam aizlieguši iesvētīties, labāk piesakās Skatuves mākslas augstskolā un kļūst par aktieri, lai tikai nevajadzētu iet dienēt armijā. Tā ir karstā vasaras nakts no 1968. gada 20. uz 21. augustu, kad Čehoslovākijā iebrūk piecu armiju tanki, un īsā laika sprīdī katram jāpieņem lēmums par turpmāko dzīvi. Traģisko un dīvaino notikumu virpulī redzam, kā dzīvo cilvēki, kuri palikuši Čehoslovākijā, lai pēc viņiem varētu izslēgt gaismu… Aizraujošs, traģikomisks romāns, kas sarakstīts, izmantojot reālus notikumus.

“Priekšstatā par laimi toreiz iekļāvās arī ledusskapis,veļasmašīna un televizors. Taču par tiem tūkstoši mājsaimniecību varēja tikai sapņot. Tāpat kā par jebkuru automobili, par feličiju  nemaz nerunājot. Dabūt to savā īpašumā nozīmēja būt īpašam. Ne jau spēka ziņā kā politiskajai virsotnei, kas vizinās padomju čaikās.Un nepavisam ne kā rajona priekšniecībai mājražojuma sešsimt trešajās tatrās. Še bija runa par korporatīvo solidaritāti. Feličijas vadītāju klubs bija neoficiāla elite.Piemiedzot acis. Feličijas vadīšana 1968. gada jūnijā, kad iesākas šis stāsts, vairs nebija tik ārkārtējs notikums kā pirms dažiem gadiem. Taču joprojām tas bija automobilis, kurā ar dzeloņstieplēm apjoztās valsts pilsonis vismaz uz brīdi varēja justies brīvs kā Džeimss Dīns uz Highway 66.”

V. Klimāčeks

“Tie, kuri dzimuši pagājušā gadsimta vidū, droši vien paši labi atceras karsto vasaras nakti no 1968. gada 20. uz 21. augustu, kad Čehoslovākijā iebruka piecu “draudzīgo valstu” karaspēks. Tajā vasarā iesākās romānā aprakstītais traģisko un komisko situāciju karuselis, un daudzi no romāna varoņiem bija spiesti dažu stundu laikā izlemt, kā dzīvot tālāk. Daži caur Vīni aizbēga līdz Londonai,Haifai, ASV un Toronto Kanādā un nonāca pat aiz polārā loka pie inuītiem. Citi palika okupētajā Čehoslovākijā un mēģināja dzīvot tālāk, par spīti bezcerīgajai situācijai. Pēc reālu cilvēku stāstiem uzrakstītais aizraujošais, humora,traģikas un melanholijas piesātinātais romāns manas paaudzes lasītājiem liks atcerēties jaunību un dzīvi tajā laikā, jo daudzas epizodes būs ļoti līdzīgas tām, kuras paši esam piedzīvojuši.”

Jānis Krastiņš, tulkotājs

Grāmata saņēmusi atbalstu no Literatūras informācijas centra komisijas SLOLIA Bratislavā

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!