Publicitātes attēli

“Preses balles un Latvijas preses magnāti 20.gs. 20.-30. gados Emīlija un Antons Benjamiņi”

Otrdien, 2017. gada 7. martā, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) notiks Jāņa Akurātera muzeja galvenās speciālistes Mag. art. Mairas Valteres lekcija “Preses balles un Latvijas preses magnāti 20.gs. 20.-30. gados Emīlija un Antons Benjamiņi”, kurā lektore stāstīs gan par Antona Benjamiņa un Emīlijas Benjamiņas personībām un dzīvesstāstiem, gan par laikraksta „Jaunāko Ziņu” darba „aizkulisēm”, par kurām vēsta muzeja krājumos saglabātie materiāli, gan arī par abu personību lomu Preses balles norisēs 20.gs. 20.–30.gados.

No 2016. gada 13. decembrim līdz 2017. gada 18. martam Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā ir skatāma izstāde “Izgaisušo prieku ainas. Preses balles Rīgā 20.–30. gados” – Preses balles bija Rīgas 20. gadsimta 20.–30. gadu sabiedriskās dzīves kulminācija. Svinīgā pasākuma tradīcija aizsākās 1922. gadā un turpinājās katru gadu decembrī vai februārī līdz 1939. gadam.

Lekcijas tēma cieši saistīta ar izstādi, jo slavenā Benjamiņu dzimta bija dāsna Preses baļļu atbalstītāja un viena no sava laika lielākajām kultūras mecenātēm. Jānis Akuraters savukārt darbojās Preses baļļu organizēšanas komitejā, tādēļ arī lektore ir tik zinoša šīs jomas speciāliste.

Emīlija un Antons Benjamiņi Valdeķos. Attēls no: Antons Benjamiņš dzīvē un darbā - Rīga, "Jaunāko Ziņu" izdevums, 1935.

Emīlija un Antons Benjamiņi Valdeķos. Attēls no: Antons Benjamiņš dzīvē un darbā – Rīga, “Jaunāko Ziņu” izdevums, 1935.

„Vērojot Antona un Emīlijas Benjamiņu dzīves gaitu un „Jaunāko Ziņu” izcilos sasniegumus, tā vien šķiet, ka viss noticis „neaprobežoto iespējamību zemē” – Amerikā, ne Latvijā” – tā par Benjamiņiem rakstīja viņu laikabiedri. Arī ar gandrīz gadsimta distanci skatoties, šīs personības un viņu veikums izraisa apbrīnu. Antons Benjamiņš savā darbībā iemieso 19.gs. 2.puses „jaunā latvieša” darbības vērienu, mērķtiecību un lielās darba spējas. Emīlija Benjamiņa – moderno sievieti, kura ne vien pati spēj sev nopelnīt iztiku ar algotu darbu, bet arī ir veiksmīga liela uzņēmuma vadītāja. Par savu vīru Emīlija ir rakstījusi: „Mūsu likteņi tik cieši savijušies kopā, lai gan sākumā mēs bijām lieli pretstati viens otram. Mans vīrs bija dziļš jūsmotājs, un es drusku vīzdegunīga pilsētniece. (..) Viņš bija ļoti daudz lasījis, ka nebija gan laikam neviena literāriska jautājuma, uz kuru viņš nevarētu atbildēt. Arī sabiedriskā dzīvē viņš pašā pirmā gadā Rīgā ņēma īsti dzīvu dalību un arī mani ierosināja strādāt visur līdz. (..) Ja mans vīrs savos ideālos bija par daudz aizrāvies, tad es viņu vienmēr esmu mēģinājusi lēnītiņām atvest uz zemes virsu atpakaļ.”

Kārlis Miesnieks. Emīlija Benjamiņa. Audekls, eļļa. Attēls no: Antons Benjamiņš dzīvē un darbā - Rīga, "Jaunāko Ziņu" izdevums, 1935.

Kārlis Miesnieks. Emīlija Benjamiņa. Audekls, eļļa. Attēls no: Antons Benjamiņš dzīvē un darbā – Rīga, “Jaunāko Ziņu” izdevums, 1935.

Mag.art. Maira Valtere ir Jāņa Akuratera muzeja speciāliste. Viņas pētniecisko interešu lokā ir latviešu literatūras vēsture 20.gs. sākumā, Jāņa Akuratera un Kārļa Skalbes daiļrade un 20.gs. 20. – 30.gadu kultūras dažādi fenomeni – starp tiem arī Preses balles.

Uz lekciju Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens!
Biļešu cenas: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR.
Pirms lekcijas būs iespējams iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi “Romans Suta un Sigismunds Vidbergs. Divu meistaru radošais dialogs”.
Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.

“Jaunāko Ziņu” kantoris Kalēju ielā, publikai sagaidot avīzi. Attēls no: Antons Benjamiņš dzīvē un darbā - Rīga, "Jaunāko Ziņu" izdevums, 1935.

“Jaunāko Ziņu” kantoris Kalēju ielā, publikai sagaidot avīzi. Attēls no: Antons Benjamiņš dzīvē un darbā – Rīga, “Jaunāko Ziņu” izdevums, 1935.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!