JAUNGADA KARPA DILETANTU GAUMĒ

“Mums Patīk” prot novērtēt ceptas/kūpinātas karpas, bet diemžēl vien tajā gadījumā, ja tās pagatavojis kāds cits. Taču šoreiz 2015. gadu tika nolemts sagaidīt ar pašu cepinātu zivi – un štrunts, ka “Mums Patīk” no pavārmākslas smalkumiem nekā daudz nejēdz, parasti izlīdzoties ar intuīciju. Vienkārša un prasta karpa – bez pārmērībām, pildījumu izvirtībām vai, pasargdies, tādām šausmām kā majonēze vai kečups.

Tātad – cepta karpa. Nepieciešams: karpa (labi barota un vēl apbrīnojami dzīvelīga karpa, apmēram 2,5 kg, pieķērās Centrāltirgus zivju paviljonā, izmaksāja 8.2 eiro), viens kārtīgs ķiploks (0,5 eiro), diļļu buntīte (0,5 eiro), citas sastāvdaļas (sāls, citronpipari vai citrona sula, garšvielas, olīveļļa) – atkarībā no gastronomiskās gaumes, intuīcijas, fantāzijas un ilūzijām.
Visupirms kārtīgi nomazgājam karpu un atbrīvojam viņu no galvas un līdz ar to arī pēdīgām dzīvības paliekām. Galvu laukā nemetam un kaķim arī neizbarojam – gan vēl noderēs. Ja ir vēlēšanās (vai cepeškrāsns par mazu) – var nocirpt arī asti un spuras, gan atceroties, ka kraukšķīgas sānu un astes spuras labi der pie alus. Nazis nepieciešams nopietns un ass – karpas vidus asaka bezmaz mazā pirkstiņa resnumā, arī sānu asakas nav no smalkajām. Ar dūcīti piesardzīgi griežam pušu karpas muguru (ne vēderu!) no pagalvja līdz astei. Paturam prātā, ka svaigai karpai asinis var pašķīst uz visām pusēm un nocūkāt virtuves galdu un pašu (nepieredzējušo) šķērdēju, un arī glumais radījums var visbanālākajā veidā aizšauties pa gaisu un nošļukt uz grīdas.

Nākamais griezums – šķērseniski astei līdz pusei, kamēr nazis atduras pret resno asaku. Atlocam karpu vaļā. Izvācam laukā iekšas. Ikrus vai pieņus var uzreiz uzmest uz pannas, var arī atstāt, lai viss cepinās kopā cepeškrāsnī. Ar papīra salvetītēm nosusinām liekās asinis, slapjumu un ķesku paliekas. Ieguldam karpu pannā, apakšā paklājot cepamo foliju, kaisam pāri sāli un visādas garšvielas ( Mums Patīk karpu iezieķēja arī ar olīveļļu, kurai klāt ķiploki un čili pipars), un atstājam uz kādu stundiņu. Sasmalcinām ķiploku un pārkaisām pāri. Galvu – kaut kur uz vēdera. Pavārmākslas zinātāji apgalvo, ka no karpas galvas cepšanas procesā izdaloties buljona šļuka, kas tālāk sasūcas karpas miesā un gala produktu padara īpaši garšīgu.

Tālāk – karstā cepeškrāsnī iekšā. Mums Patīk izmantoja pagalam arhaisku gāzes plīti, kuras termometrs ne par ko negribēja rādīt pareizo temperatūru, tāpēc karpas gatavības pakāpe tika noteikta pēc garšas. Stāsta, karpa jācepinot apmēram 200 grādu temperatūrā ap četrdesmit minūtēm. Mums Patīk cepināja nenoskaidrotā temperatūrā stundu.

Apmēram pēc pusstundas tika uzbārstītas vēl šādas tādas garšvielas un sāls. Karpa kārdinoši čurkstēja, un tās vēderā burbuļoja no galvas satecējušais buljons.

Karpa gatava
Pēc stundas – zivi laukā no cepeškrāsns, pāri dillītes vai jebkādus citus zaļumus un uz šķīvja virsū. Pēc apēšanas neaizmirst sevi paslavēt! Nostalģiskas atmiņas par Jaunā gada sagaidīšanu garantētas.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!