Burkards Dzenis. Sievas portrets. Normunda Brasliņa foto fragments

Viļņā atklāta izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”

Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālajā mākslas galerijā Viļņā atklāta ceļojošā izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” – vērienīgs kopprojekts, veltīts Baltijas valstu 100 gadu neatkarības gadadienai. Izstāde jau guvusi atzinību Francijā un Igaunijā, kur to apmeklējuši vairāki simti tūkstošu skatītāju.

Aleksandrs Romans (1878–1911). Ainava ar jātnieku. 1910. Audekls, eļļa.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Rīga. Foto: Normunds Brasliņš

Svinot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības simtgadi, grandiozā izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” (“Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes” / “Wild Souls. Symbolism in the Baltic States”) pirmo reizi tika eksponēta 2018. gadā Orsē muzejā Parīzē (10. aprīlis – 15. jūlijs), piesaistot vairāk nekā 236 000 mākslas cienītāju uzmanību. Vēlāk – gada nogalē – tā atvērās Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā (12. oktobris – 3. februāris), kur apmeklētāju skaits pārsniedzis 34 000. 2020. gadā, kad Baltijas valstis atzīmē neatkarības atgūšanas 30. gadadienu, šī izstāde pilnā mērogā tiks prezentēta Viļņā un Rīgā.

Johans Valters (1869–1932). Zemnieku meitene. Ap 1904. Audekls, eļļa.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Rīga. Foto: Normunds Brasliņš

Sadarbībā ar Orsē muzeju Francijā projektu īsteno četri Baltijas valstu nacionālie mākslas muzeji – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīga), Igaunijas Mākslas muzejs (Tallina), Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs (Viļņa) un M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs (Kauņa). Izstādes ģenerālkurators un tās koncepcijas autors ir slavenais Eiropas simbolisma eksperts Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti), kura iecere bija parādīt Baltijas valstu mākslas augsto līmeni un uzsvērt tās nozīmi kopējā Eiropas kultūras mantojumā.

Mikalojs Konstantīns Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, 1875–1911). Dzirksteles III. No trīs gleznojumu cikla “Pasaka (Karaļu pasaka)”. 1907. Papīrs, tempera. M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Kauņa. Foto: Arūns Baltēns (Arūnas Baltėnas)

Ekspozīcija Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienībā – Nacionālajā mākslas galerijā – iekļauj izcilus glezniecības, tēlniecības un grafikas darbus no muzeju krājumiem un privātkolekcijām, kā arī retas 19.–20. gadsimta mijas publikācijas. Viļņas izstāde atšķiras ar īpaši veidotu ekrānu (arhitekte Ieva Cicėnaitė), kura radīšanu iedvesmojušas Mikaloja Konstantīna Čurļoņa (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis, 1875–1911) gleznās redzamās gaismu spēles, un bilingvālais izstādes katalogs lietuviešu un angļu valodā. Projektu papildina plaša kultūras pasākumu programma, kuras ietvaros būs skatāmas filmas par igauņu, latviešu un lietuviešu 19.–20. gadsimta mijas māksliniekiem. Lielākais uzsvars izstādē tiek likts uz diviem ievērojamiem simbolisma klasiķiem – Mikaloju Konstantīnu Čurļoni un Ferdinandu Ruščicu (Ferdinandas Ruščicas / Ferdynand Ruszczyc, 1870–1936), kuru mākslinieciskais rokraksts ir pazīstams arī tālu ārpus Lietuvas robežām.

Konrāds Megi (Konrad Vilhelm Mägi, 1878–1925). Norvēģu meitenes portrets. 1909.
Audekls, eļļa. Tartu Mākslas muzeja kolekcija, Tartu. Publicitātes foto

“Lietuvas mākslinieks Čurļonis ir ģēnijs. Viens no centrālajiem simbolisma motīviem ir skaņas un krāsas sinestēze, jo ir iespējams dzirdēt to, ko redzat. Čurļonis ir vienīgais simbolisma pārstāvis, kurš savus darbus radījis šādā manierē, jo vienlaikus bija komponists, diriģents un gleznotājs. Vispirms viņš studēja mūziku, pēc tam 1904. gadā pievērsās glezniecībai,” stāsta Rodolfs Rapeti. “Vēl viens šī perioda ģēnijs ir poļu-lietuviešu izcelsmes gleznotājs Ferdinands Ruščics. Viņa glezna “It Will Not Sink” ir ārkārtīgi neparasts darbs. Brīnišķīgi gleznots. Tas ir absolūti kolosāls. Tur ir impresionisms. Tur ir maģija. Tur ir nakts. Tur ir iztēle. Tur ir fantāzija.”

Burkards Dzenis (1879–1966). Sievas portrets. 1922. Marmors.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Rīga. Foto: Normunds Brasliņš

Nemainīgi palikuši izstādes trīs galvenie tematiskie bloki – “Mīti un leģendas”, “Dvēsele” un “Daba” –, paužot mākslinieku interesi par romantiskiem stāstiem, cilvēku iekšējo pasauli un dabas noslēpumainību.

Tāpat kā tas bija Parīzē un Tallinā, par vizuālās identitātes zīmi izstādei Viļņā izvēlēta latviešu vecmeistara Johana Valtera (1869–1932) glezna “Zemnieku meitene” (ap 1904). Apskaidrotais meitenes tēls simbolizē nacionālās pašapziņas pacēlumu un radošo garu, kas pirms simts gadiem īstenojās trijās neatkarīgās valstīs – Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.

Pēc Pirmā pasaules kara beigām Baltijas valstis atguva neatkarību – tas bija laiks, kad formējās to nacionālā kultūras identitāte. Mākslinieki, reflektējot par savas valsts vēsturi un tradīcijām, absorbēja Rietumeiropā valdošās idejas par izpausmes brīvību un ticību mākslas spēkam. Izstādē redzama dinamiskā mijiedarbība starp dažādām ārvalstu ietekmēm un lokālo kultūru, kas veido stabilu pamatu Baltijas mākslas attīstībai kopumā un arī katra autora individuālajam radošajam rokrakstam. Mākslinieki iedziļinājās vietējos stāstos un leģendās, meklējot veidus, kā tās interpretēt laikmetam atbilstošā formā. Izmantojot dabas ainavu, folkloras un mitoloģijas elementus, Baltijas valstu pārstāvji spējuši attīstīt absolūti unikālu mākslas parādību.

Teodors Zaļkalns (1876–1972). Adelīna. 1908. Bronza, granīts.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Rīga. Foto: Aigars Altenbergs

Baltijas mākslinieki vārda “simbolisms” vietā lietoja savā kultūras telpā plašāk izplatīto terminu “nacionālais romantisms”. Tomēr, kā skaidro Rapeti, “nacionālais romantisms patiesībā ir simbolisms, jo izstādei Parīzē izvēlējos mākslas darbus, kas ir orientēti uz prātu, dvēseli, sapņiem, leģendām un mītiem, un tas viss ir pretrunā ar galvenajām šī perioda tendencēm, tādām kā novērošana, zinātne, patiesība un intelektuālisms. Simbolisms ir prāta māksla. (..) Tā ir atbildes reakcija naturālismam, realitātes transkripcijai. Simbolisms ir iekšējās realitātes transkripcija, un visi mākslas darbi šajā izstādē ir tieši tādi.”

Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālajā mākslas galerijā izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” (“Wild Souls. Symbolism in the Art of the Baltic States”) norisināsies no 25. jūlija līdz 11. oktobrim. Mēneša pēdējā svētdienā ekspozīciju varēs aplūkot bez maksas.

Pēteris Krastiņš (1882–1942). Itāliete. Ap 1905. Audekls, eļļa.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Rīga. Foto: Normunds Brasliņš

Kā jau ziņots, Rīgā šī izstāde, kas ir viens no lielākajiem Latvijas valsts simtgades starptautiskās programmas notikumiem, būs apskatāma no 2020. gada 21. novembra līdz 2021. gada 21. februārim – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!