Nogaršojam: krogs “Citi laiki”

Krogs “Citi Laiki” savu ēdienkarti pozicionē kā latviešu virtuvi, gan neielaižoties gastronomiski filozofiskās diskusijās, pareizāk sakot, matu skaldīšanā par to, kas īsti ir vai varētu būt latviešu virtuve, vai tāda vispār pastāv – vai arī letiņi no sākta gala bez garas domāšanas ēduši visu, kas uz lauka un dobē izaudzis vai no kūts jeb veikala pārnesams. Latviešu virtuve ir viss, ko labprāt ēd mūslaiku latvietis. Un punkts. Acīmredzot tāpēc Citu Laiku ēdienkartē mierīgi sadzīvo bukstiņbiezputra ar garnelēm, papīrā cepta siļķe ar steiku, pelēkie zirņi ar grieķu salātiem un pankoki ar penni. Pieļauju, nacionālā virtuve ir ne tik daudz konkrētu recepšu un ēdiena pagatavošanas metožu apkopojums, cik nostalģisks jēdziens, bet par to mazliet vēlāk.

lasis 06

Mazsālīts lasis ar grauzdiņiem un ķiploku sviestu

Pēc meditācijas brīža pie ēdienkartes Mums Patīk (trīs mutes, trīs vēderi) izvēlējās:

  • Garneļu karstā uzkoda (4.54 €)
  • Mazsālīts lasis ar grauzdiņiem un ķiploku sviestu (4.26 €)
  • Baraviku zupa (3.69 €)
  • Dārzeņu virums ar vistas knēdeļiem (3.69 €)
  • Grilēts lasis ar diļļu zosti (10.22 €)
  • Sivēna karbonāde ar baraviku mērci (6.96 €)
  • Irbītes no liellopu gaļas, pildītas ar lauku labumiem (8.52 €)
  • Peldošās salas vaniļas zostē (4.22 €)
  • Lauku torte (2.56 €)
Garneļu karstā uzkoda

Garneļu karstā uzkoda

Garneļu karstā uzkoda – cituviet līdzīgus ēdienus dēvē par žuljenu: nav ne vainas, bet īpatnēju niansi tai piešķir pa virsu uzbērtie valrieksta gabaliņi. Izrādās, garnelītes lieliski spēj samājot ar valriekstiem vienā ēdienā. Mazsālītais lasis – lasis ir un paliek lasis, bet īpaši pievilcīgu to dara noformējums: katrā laša šķēlītē ietīta melnā olīve, uz zaļas salātlapas izkārtoti marinēti sīpoli – ne par sīvu, ne par vārgu, gurķīši un negants pipars. Klāt – drusku apcepināta baltmaize ar ķiploku sviestu.

citi_laiki_zupa

Dārzeņu virums ar vistas knēdeļiem

Baraviku zupa – ne tikai garšo pēc baravikām, bet baraviku tiešām daudz, vēl arī puķkāposti un citi dārzeņi. Visāda veida vistu zupas Mums Patīk allaž likušās mazliet aizdomīgas. Ja reiz vista, tas nozīmē, ka zupa garšos pēc visa kā cita, reizēm pēc vistas buljona, bet visbiežāk pēc kaut kā nenosakāma, tikai ne pēc vistas. Taču “Citu Laiku” vistas virums ar knēdeļiem – jā, ir gluži reāla vistas garša, tāda maiga un neuzbāzīga, bet knēdeļi ir vienkārši lielas frikadeles. Vēl zupā atrodami puķukāposti, zaļās pupiņas un visādi citādi dārzeņi.

Sivēna karbonāde ar baraviku mērci

Sivēna karbonāde ar baraviku mērci

 

Grilēts lasis ar diļļu zosti

Grilēts lasis ar diļļu zosti

 

Pamatēdieni noformēti eleganti – zaļie gurķi kontrastē ar sarkanajiem tomātiem, bet uz pusēm pārgriezti mudierī ceptie kartupeļi – mīlīgi iedzelteni. Grilēto lasi papildina tvaicēti dārzeņi. Karbonāde un lasis – ko gaidījām, to arī sagaidījām, ne vairāk un ne mazāk. Kaut arī vēl agrs pavasaris, gurķi un tomāti garšo tā, kā jāgaršo gurķiem un tomātiem.

Irbītes no liellopu gaļas, pildītas ar lauku labumiem

Irbītes no liellopu gaļas, pildītas ar lauku labumiem

Irbītes brūnajā mērcē ar brūklenēm – tas ir viens no “Citu Laiku” meistarstiķiem. Sazin, no kurienes cēlies ēdiena nosaukums (šķiet, tā to dēvē Kurzemes pusē) un kāds tam sakars ar apaļīgajiem putniem, kas klīst pa mežmalām un tīrumiem, bet vispār irbītes ir plāna, garena liellopu gaļas šķēle, kurā tiek ievīstīta lauku rupjmaize un žāvētas gaļas gabaliņi, un pēc tam tīstoklis tiek apcepināts kārdinoši brūns. Garšo nudien izcili, sevišķi ar neuzbāzīgo brūno mērci, vien ieteicams nepārvērtēt savus spēkus, jo pāris irbītes, izrādās, spēj būt ļoti sātīgas. Pamatēdiena piedevās divi no trim ēdājiem, iepriekš nesarunājuši, no vairākām iespējām (vārīti kartupeļi, cepti kartupeļi mundierī, fritēti kartupeļi, vārīti rīsi, tvaicēti dārzāji) izvēlējās mundierī ceptus kartupeļus, kas inspirēja atmiņas: lauku mājas, plītī sprakšķ malka, cepeškrāsnī tiek iebērti kārtīgi nomazgāti kartupeļi ar visu mizu. Pēc laiciņa nāk laukā, tiek pārlauzti uz pusēm – vidus dzeltens, drupans, smaržīgs. Var ēst ar visu mizu (tāpēc pirms cepināšanas kārtīgi jānomazgā), tā garšīgāk, var arī bez.

Peldošās salas vaniļas zostē

Peldošās salas vaniļas zostē

Citos Laikos” saldo ēdienu dēvē par pēcēdienu. Pēc irbītēm otrs kroga lepnums ir peldošās salas, kādas nekur citur Rīgā nevarot nogaršot. Peldošo salu skats nudien efektīgs – pamatīgs dziļais šķīvis, kurā vaniļas mērcē peld milzu salas, kas, savukārt, izdekorētas ar sarkanām odziņām un zaļām piparmētru lapiņām. Gan jāatceras, ka bez olas baltuma peldošo salu sastāvā ietilpst arī gaiss, t. i., baltums tiek uzputots līdz iespaidīgiem apmēriem. Līdzās peldošajām salām – lauku torte, kas precīzi atbilst savam nosaukumam – ne par sausu, ne par slapju, ne miņas no mūslaiku sintētiskajām piegaršām, kārtīga torte ar kārtīgu zapti pa vidu.

citi_laiki_tortem

Lauku torte

Vienprātīgais kopiespaids par Citiem Laikiem – gastronomiskā nostalģija, ko vārdos var formulēt kā bērnības garšu. Garšošanas procesā ne reizi vien pazibinājās šie vārdi – bērnības garša, t. i., ēdieni, kādus savulaik gatavojušas mammas vai vecmammas. Dažs bērnības garšu samanīja irbītēs, cits – vistas knēdeļos, vēl cits – peldošajās salās un lauku tortē. Garšas sajūtām veiksmīgi pieskaņojas veclaicīgi stilizētais interjers, kurā veiksmīgi sadzīvo dažādu laikposmu priekšmeti, kas kopumā veido īpatnēju atmiņu substanci, kuru mierīgu prātu var krustīt par citiem laikiem.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!