Liepa Rūce: lai uzrakstītu šo dzejoli

Turpinot tradīciju, Dzejas dienu laikā tribīni atdodam dzejniecēm un dzejniekiem.

Lai uzrakstītu šo dzejoli, esmu pavadījusi vairākas pēcpusdienas,

uzmanīgi vērojot ielas, sienas un gaismas,

veidojusi neērtu acu kontaktu ar svešiem cilvēkiem,

bet tuvos pametusi vienus un bijusi neiecietīga pret savu kaķi.

Vienreiz savu ķermeni uzlūkoju kā elektronisku ietaisi

ar nekad neaizmiegošām stikla acīm zem plastmasas plakstiņiem;

tad kā figūru no māla, caurvītu stieplēm.

Tam nebija jēgas.

Līdz dzejoli ieraudzīju kā ērkšķi paribē;

mākslīgi radītu svešķermeni

savā citādi noapaļotajā, pabeigtajā augumā –

no tā nekas nebūtu bijis jāizvelk,

pirms radīju ērkšķi.

Es arvien retāk te nāku.