Izstādes “Nenorunātās tikšanās” vizuālā identitāte. Dizains: Aleksejs Muraško

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāde “Nenorunātās tikšanās”

No 2019. gada 13. decembra līdz 2020. gada 23. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) būs skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā starptautiska izstāde “Nenorunātās tikšanās”. Projekts, kas notiek Latvijas valsts simtgades programmā, ir veltīts zinātniskās fantastikas žanra ietekmei mākslas teritorijā, ietverot gan vēsturisku izpēti, gan nākotnes scenārijus.

Zenta Logina. Baltais NLO. 1970. Fonda “Zentas Loginas muzejs” kolekcija

“Nenorunātās tikšanās” pievēršas zinātniskās fantastikas iespaidam Latvijas kultūrtelpā pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī parāda mūsdienu mākslinieku darbus, kuros, iztēlojoties alternatīvas nākotnes iespējas, izcelti šobrīd aktuāli feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumi. Projekta nosaukums aizgūts no brāļu Strugacku tāda paša stāstu krājuma (“Неназначенные встречи”, 1980), kas izdots Rīgā 1987. gadā.

Padomju periodā zinātniskā fantastika bija ideoloģijas atbalstīts žanrs, kas manifestēja progresa un zinātnes attīstības virzītas utopijas, sasaucoties ar komunisma paradigmu un idejām. Tomēr arī šeit tika ievērota stingra cenzūra, neļaujot izvirzīties viedokļiem, kas izjautā varas sistēmu un tās mehānismus. Intriģējošs piemērs, ko atsedz izstāde, ir no 1975. līdz 1982. gadam Rīgā Zinību namā sarīkotās četras grafikas izstādes ar nosaukumu “Zinātne un zinātniskā fantastika”, kurās piedalījās tādi mākslinieki kā Maija Dragūne, Aleksandrs Dembo, Māris Ārgalis, Malda Muižule, Māra Rikmane, Dzidra Ezergaile, Juris Poikāns, Kirils Šmeļkovs, Inārs Helmūts, Arturs Ņikitins, Genādijs Suhanovs un citi, savos darbos vizualizējot gan kosmosa apgūšanas, gan zinātnes un tehnoloģiju revolūcijas, gan ekoloģisko draudu un citas nākotnes interpretācijas.

Grafikas izstādes “Zinātne un zinātniskā fantastika” dalībnieki. Zinību nams, Rīga. 1975–1982.

Savukārt mūsdienās notiek vēl nebijusi tehnoloģiskā attīstība, kuras uzplaukums kontrastē ar tikpat strauju sociālpolitisko procesu virzību labēja konservatīvisma gultnē. Līdzīgi kā dažādos vēstures sastrēguma punktos, arī šobrīd aug interese par zinātnisko fantastiku, kas pauž progresīvas utopijas vai provocē ar biedējošām distopijām. Paralēli saistībai ar zinātni un tehnoloģijām zinātniskās fantastikas piedāvātajās utopijās tiek atspoguļoti tādi jautājumi, kā koloniālisms, klases, rasu un dzimumu nevienlīdzība, draudošās ekoloģiskās katastrofas.

“Nenorunātās tikšanās” ir viens no Latvijas valsts simtgades programmas pasākumiem. Valsts simtgades svinības notiek laikā no 2017. līdz 2021. gadam. To pamatvēstījums ir “Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai.

IZSTĀDES MĀKSLINIEKI

Māris Ārgalis, Ieva Balode, Auseklis Baušķenieks, Žeņs Bo (Zheng Bo), Aleksandrs Dembo, Maija Dragūne, Pēteris Džigurs, Kristaps Epners, Dzidra Ezergaile, Neša Glinna (Nash Glynn), Alberts Goltjakovs, Inārs Helmūts, Anna Lislegārda (Ann Lislegaard), Zenta Logina, Malda Muižule, Deimants Narkēvičs (Deimantas Narkevičius), Bahara Nūrizade (Bahar Noorizadeh), Arturs Ņikitins (Артур Никитин), Pakui Hardware, Juris Poikāns, Māra Rikmane, Arturs Riņķis, Genādijs Suhanovs (Геннадий Суханов), Vladislavs Šapovalovs (Владислав Шаповалов), Kirils Šmeļkovs (Кирилл Шмельков), Viktors Timofejevs (Виктор Тимофеев), Sīfa Vesterberga (Sif Westerberg), Ilva Vesterlunda (Ylva Westerlund), Antons Vidokle (Антон Видокле), Artūrs Virtmanis, Driants Zeneji (Driant Zeneli)

LATVIJAS LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS CENTRS

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC), starptautisku un nacionāla mēroga mākslas notikumu kurators un producents, ir lielākā Latvijas laikmetīgās mākslas institūcija. Kopš 1993. gada tas pēta un veido laikmetīgās mākslas procesus Latvijā un starptautiski, lai provocētu kritisku refleksiju par mūsdienu sabiedrības jautājumiem. Starp LLMC pazīšanās zīmēm ir vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas notikums Latvijā – festivāls “Survival Kit”, laikmetīgās mākslas izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Hardija Lediņa gads un Latvijas pārstāvniecība tādos starptautiskos notikumos kā Kochi-Muziris biennāle, Venēcijas mākslas biennāle, Sanpaulu biennāle, “Manifesta”, Raumas laikmetīgās mākslas biennāle u.c. LLMC uztur vienīgo Latvijas laikmetīgās mākslas arhīvu.

Plašāka informācija mājaslapā.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!