Kabuki 歌舞伎 Japānas 19. gadsimta ukijo-e

Zobenu cīņas un citi spraigi sižeti, cilvēka izmēra žurkas, izteiksmīgs, aktieru emocijas paspilgtinošs grims un žesti, krāšņi dekorēti tērpi ir tikai neliela daļa no tā, ko izstādes apmeklētāji ieraudzīs ukijo-e mākslinieku darbos. Tā būs Japānas Edo laikmeta (1603–1868) dzīve caur kabuki aktieru tēlojumu.

Utagava Kuņisada (歌川国貞 / Utagawa Kunisada, 1786–1865). Aina no izrādes “Sanņin Kičisa Kuruva no Hacugai” (三人吉三廓初買). Kreisā puse: aktieris Ičikava Kodandži (市川小團次) budisma mūka Ošō Kičisa (和尚吉三) lomā un aktieris Ičimura Uzaemon (市村羽左衛門) zobenu veikala pārdevēja Džūzaburō (十三郎) lomā. Labā puse: aktieris Kavarazaki Gondžūrō (河原崎権十郎) samuraja (rōņin) Obō Kičisa (お坊吉三) lomā. 1860. Papīrs, krāsains kokgriezums. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Japānas grafikas kolekcijā ir ap 380 eksponātu, no kuriem lielākā daļa ir ukijo-e – grafikas paveids, ko burtiski var tulkot kā “mainīgās pasaules ainas”. Ukijo-e meistari pamatā izvēlējās attēlot kabuki teātra aktierus, skaistas sievietes, sumo cīkstoņus, kareivjus, ainas no vēstures un tautas pasakām, ceļojumu skatus, ainavas, dabu un dzīvniekus, kā arī erotiska rakstura darbus, tādā veidā parādot Edo perioda dinamisko, enerģijas pilno populāro kultūru, kas uzplauka lielākajās Japānas pilsētās.

Utagava Kuņisada (歌川国貞 / Utagawa Kunisada, 1786–1865). Aina no izrādes “Janagi no Ito Hiku ja Gohiiki” (柳絲引御摂), deja “Ajacuri Sambasō” (操り三番叟). Aktieris Araši Rikaku (嵐璃珏) Ajacuri Sambasō lomā. 1853. Papīrs, krāsains kokgriezums. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto

Kabuki ir tradicionālā japāņu teātra forma, kas radās un attīstījās Edo laikmetā, un apvienoja sevī dziedāšanu, mūziku, deju un drāmu. Līdz ar nō un bunraku teātriem kabuki ir atzīts par vienu no Japānas trim galvenajām klasiskā teātra formām un ir iekļauts UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. Kabuki sākotnēji attīstījās kā teātris, kas pauda vidusšķiras jeb tirgotāju intereses, savas izrādes veidojot par sadzīviskām tēmām, vēsturiskiem notikumiem un morāli ētisko problēmu risināšanu. Kabuki teātra aktieru attēlojums bija vispieprasītākais ukijo-e mākslinieku un aktieru cienītāju vidū. Muzeja kolekcijā esošās ukijo-e pamatā saistāmas tieši ar kabuki teātra tēmu – aktieru portreti, sižeti no lugām un skati no izrādēm, aktieri dažādos kostīmos, ieņemot kādu nozīmīgu sava varoņa pozu, un aizkulišu dzīve.

Utagava Kuņisada (歌川国貞 / Utagawa Kunisada, 1786–1865). Aina no izrādes “Hagi va Sendai Na va Macumoto” (秋花先代名松本). Aktieris Nakamura Utaemon (中村歌右衛門) Aradžiši Otokonosuke (荒獅子男之助) lomā. 1815. Papīrs, krāsains kokgriezums. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto

Izstādē galvenokārt apskatāmi trīs 19. gadsimtā ražīgu un komerciāli veiksmīgu ukijo-e autoru darbi – Utagava Kuņisada (歌川国貞 / Utagawa Kunisada, 1786–1865), kurš bija arī viens no vadošajiem tendenču noteicējiem savā jomā, Kuņisadas skolnieks un aktīvs kabuki aktieru attēlotājs Tojohara Kuņičika (豊原国周 / Toyohara Kunichika, 1835–1900) un Utagava Kuņijoši (歌川国芳 / Utagawa Kuniyoshi, 1797–1861), viens no pēdējiem lielajiem Japānas ukijo-e meistariem.

Teksts: Kristīne Milere

Raksta attēlā: Tojohara Kuņičika (豊原国周 / Toyohara Kunichika, 1835–1900). Iespējams, aina no izrādes “Kagamijama Kokjō no Ņišikie” (鏡山旧錦絵). Kreisā puse: aktieris Onoe Kikugorō (尾上菊五郎) kalpones Ohacu (お初) lomā. Centrs: aktieris Bandō Hikosaburō (坂東彦三郎) galma dāmas Cubone Ivafudži (局岩藤) lomā. Labā puse: aktieris Onoe Fudžaku (尾上芙雀) jaunā samuraja Motome (もとめ) lomā un aktieris Araši Isaburō (嵐猪三郎). 1871. Papīrs, krāsains kokgriezums. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija. Publicitātes foto