Foto: Mums Patīk

Jūrmalas pastaigas: Jomas iela un Dzintaru prospekts

Turpinot Jūrmalas pastaigas, drusku paiesimies pa Majoru dzīvības artēriju Jomas ielu, kas ir viena no vecākajām ielām Jūrmalā un piedzīvojusi visādus laikus un pārvērtības.

Majoru zemes kādreiz atradās senā Vildenes ciema teritorijā, kuru drīz pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1566. gadā savā īpašumā ieguva Kurzemes hercoga maršals Georgs fon Firkss. Līdz pat 1920. gada agrārajai reformai Majori bija baronu Firksu dzimtas īpašums. Pirmo gruntsgabalu dalīšana un galveno ielu veidošanās Majoros sākās 19. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados – vēl pirms dzelzceļa līnijas uzbūvēšanas 1877. gadā. Pirms tam te pletās jomains un grūti izbrienams mežs, kur tika ganīti lopi. 19. gadsimta beigās Jomas iela kļuva par dzīvāko un trokšņaināko vietu Jūrmalā.

Jurmala_skulptura Lacplesis_Jurmalas pastaigas

Skulptūra “Lāplēsis” Majoros

 

Dubultu aptiekārs Kilpe te atvēra pirmo aptieku, tai piebiedrojās pirmais veikals un tirgus, uzņēmējs Horns uzcēla pirmo viesnīcu un ierīkojis dārzu, kas izveidojās par pilsētas kultūras centru. 1899. gadā Jomas iela uz īsu brīdi tika pārdēvēta par Puškina ielu, bet 1936. gadā pagarināta līdz Majoru-Dubultu robežai. Kopš pirmsākumiem ielas apbūve ir būtiski mainījusies. To postījuši biežie ugunsgrēki un abi Pasaules kari, kad bojā gājusi daļa no vecajām koka ēkām. Jomas iela pārdzīvojusi Latvijas okupāciju, “Baigo gadu”, karus un padomju laikus ar Vissavienības kūrorta ēru. Tomēr viena lieta palikusi nemainīga – Jomas iela aizvien ir pilsētas vakara promenāžu vieta, kur dāmas un kungi dodas pastaigā, lai satiktu paziņas, nopētītu kādu prominenci un arī sevi parādītu.

Ja esat izkāpuši Majoru stacijā, tad tieši pretī pie skvēra ar strūklaku, kur satiekas Jomas un Lienes ielas, ir senais Jomas ielas sākums. 20. gadsimta divdesmitajos-trīsdesmitajos gados te tika iekārtoti apstādījumi, 1953. gadā skvērā novietoja tēlnieka Leonīda Kristovska veidoto skulptūru „Lāčplēsis”, kas savu atdzimšanu piedzīvoja līdz ar Atmodas laiku, kad pie tās sāka atzīmēt Lāčplēša dienu. Skulptūra veidota no akmens un betona masas ar metāla zobenu un vairogu. Sākotnēji tā atradās baseinā un kalpoja kā strūklaka. Skulptūru atjaunoja 2003. gadā, bet strūklaku „Apvārsnis” atklāja 2006. gadā.

Otrpus svēram paveras skats uz Majoru viesnīcu, kas celta 1925. gadā tradicionālā historisma stilā, arhitekts Arturs Medlingers. Sākotnēji ēkā bija 100 istabu, ap ēku – parks ar strūklakām. Ekonomiskās krīzes dēļ 1932. gadā viesnīcu izūtrupēja, bet vēlāk atjaunoja. Šobrīd viesnīca ir slēgta. Turpat blakus 20. gadsimta sākumā bija uzcelta vasarnīca, kas vēlāk nodega. Tās vieta uzcēla vienstāvu tirgotavu, kurā 20. gadsimta trīsdesmitajos gados atradās alus fabrikas „Iļģuciems” noliktavas, bet piecdesmitajos gados – pārtikas veikals, pēc tam alusbārs „Sencis”. 1996. gadā ēka tika rekonstruēta un kopš tā laika tur darbojās slavenību iecienītais restorāns “Orients – Sultāns”, bet šobrīd ēka atkal tiek iznomāta.

Pirms doties tālāk pa Jomas ielu, iegriežamies Lienes ielā, kuras pašā sākumā atrodas vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis – dzīvojamā māja, savulaik pasts, kas celta 1897. gadā pēc arhitekta V. Eples projekta. Tā ir viena no retajām vēsturiskajām mūra ēkām Jūrmalā, ko raksturo asimetrisks apjoms ar torņa izbūvi. Latvijas brīvvalsts laikā ēkā tika iekārtots pasts, kas te atradās līdz astoņdesmitajiem gadiem. 2004. gadā tika pabeigti ēkas restaurācijas un rekonstrukcijas darbi. Tagad ēkā atrodas biroji un dzīvokļi.

Turpinot pastaigu pa Jomas ielas, tās kreisajā pusē plešas Horna koncertdārzs. 1870. gadā Horns uzcēla šajā vietā pirmo viesnīcu Majoros un iekārtoja koncertdārzu, kurā koncertēja slaveni simfoniskie orķestri. 1896. gadā Horna dārzā notika pirmais kinoseanss Jūrmalā, bet 1905. gada vasarā – pirmais latviešu simfoniskās mūzikas koncerts. 1913. gadā Horna dārzs ar visām ēkām nodega lielā ugunsgrēkā. 20. gadsimta sešdesmitajos gados Horna dārzā uzcēla kinoteātri “Jūrmala”, tagad šeit ir Majoru kultūras nams, un dārzā atkal skan mūzika. 2005. gadā dārzs tika atjaunots. 1990. gadā Horna dārzātika uzstādīts Raiņa un Aspazijas piemineklis. To veidojuši tēlnieki Zigrīda Rapa un Juris Rapa. Piemineklis ir veltīts izcilajiem latviešu dzejniekiem, kuri daļu savas dzīves pavadījuši Jūrmalā.

Jurmalas pastaigas_Vakera nams

Vakera nams Jomas ielā Jūrmalā

Bagāta vēsture ir arī Vakera namam, kas slejas uz Jomas un Tirgoņu ielu stūra un ne ar ko īpašu garāmgājēju uzmanību nepiesaista, jo šobrīd ir ne tajā labākajā paskatā.
No 1870. gadā te atradās maiznieka Štegera sēta, kuru laucinieki izmantoja par tirgus vietu. Te atradās Korovina veikals, kurš pirmais ieguva tirgošanās atļauju, tāpēc arī iela tika nodēvēta par Tirgoņu ielu. Līdz 1913. gada ugunsgrēkam te atradās L. Vakeram piederošas vasarnīcas, šķūņi un pagrabs. Tur bija izvietota maiznīca un vairākas tirgotavas. 1914. gadā tika uzcelts trīsstāvu mūra nams ar veikalu, viesnīcu, restorānu un pilsētas banku. 1952. gadā pirmajā stāvā iekārtoja zivju veikalu, kuru dekorēja ar mākslinieka O. Stankēviča gleznojumiem. 1999. gadā interjers tika aizsegts, un mājā ierīkoja spēļu zāli. Ēka ir arhitektūras piemineklis.

Jurmalas pastaigas_Bailar-kafejnica un dejas

Bailar kafejnīca un dejas Jomas ielā Jūrmalā

 

Dodoties tālāk, mūs vilina vasaras kafejnīca Bailar – kafejnīca un dejas , kas atrodas pašā Jomas ielas ballīšu un naktsdzīves epicentrā. Te piedāvā garšīgas brokastis, pusdienas un vakariņas, bet īstā dzīve sākas naktīs. Kafejnīcas saimniece saka, ka izstāstīt to nav iespējams, to var tikai pats piedzīvot.

Jurmalas pastaigas_Lighthouse grilbars

Lighthouse grilbārs Jomas ielā Jūrmalā

Pretējā ielas pusē atjaunotais restorāns Lighthouse Grill  ar modernu interjeru, kurā saspēlejas baltas mēbeles ar koka apdari. Restorāna sienas veido dekoratīvi malkas pagaļu krāvumi, kuriem pa vidu ir grāmatu plaukti, omulīgi kuras kamīns, kas silda drēgnākās dienās. No vasaras kafejnīcas „Lighthouse Grill” pārvērties par pastāvīgu Jūrmalas iemītnieku, kurš atvērts visu gadu. Vairāk par „Lighthouse Grill” mājas vēsturi un šodienas dzīvi lasiet šeit.

Jurmalas pastaigas_Majoru promenade

Majoru promenāde Jomas ielā Jūrmalā

 

Vēl kādu gabaliņu uz priekšu Jomas ielas labajā pusē atrodas īsta paradīze alus cienītājiem viesu nama Majoru Promenāde  Alus Krodziņš, kurš piedāvā nobaudīt latviešu virtuves gardumus un zivju ēdienus, kā arī Latvijā ražotu alu, jo tieši šeit pieejams plašākais latviešu lejamo alu sortiments Jūrmalā. „Majoru Promenādē” ir unikāls interjers, kuru rotā dažādi 20. gadsimta sākuma elementi, kas piešķir telpām vēsturisku gaisotni un savus neatkārtojamus sejas vaibstus. Pagalmā apmeklētājus priecē koka skulptūras un kokgrebumi, savukārt vēsā laikā sprakšķošs kamīns silda gan iekštelpās, gan āra terasē. „Majoru Promenādes” saimniece, jūrmalniece trešajā paaudzē, izstāstīja mums daudz nezināmu lietu par Jūrmalas vēsturi gan no savas, gan savu vecāku pieredzētā. Vairāk lasiet šeit.

Jurmalas pastaigas_Villa Joma

Villa Joma Jomas ielā Jūrmalā

 

Uz Jomas ielas tuvāk Dzintariem atrodas viesnīca „Villa Joma”, kas daļēji uzcelta 1896. gadā kā privāta pansija. Padomju laikā tā iekļāvās atpūtas nama „Majori” sastāvā. 2001. gadā pēc arhitekta Uģa Šēnberga projekta tika veikta ēkas rekonstrukcija.

Esam nostaigājuši Jomas ielu no viena gala līdz otram. Gan agrā pavasarī, kad pēc ziemas tukšuma ielā atgriežas ļaudis, gan pašā vasaras viducī, kad dzīvība Jomas ielā mutuļot mutuļo. Mums labāk patīk te pastaigāties klusākos gadalaikos, kad vasarnieku pūļi ir izklīduši. Bet izklaides un naktsdzīves mīļotājiem vasara būs īstais laiks.

Vēl drusciņ paklaiņosim pa Dzintariem. Uz Dzintaru prospekta un Turaidas ielas stūra dažu soļu atālumā no pludmales atdzimis leģendārais restorāns “Jūra, kas Jūrmalā bija populārs jau trīsdesmitajos gados. Nu tas atkal lepni stāv gluži kā kuģis: no ārpuses – solīds, bet iekšpusē – mājīgs un kolorīts. Plašajā mastu un tīklu valstībā viscaur ieturēts jūras stils – no aicinošā kuģa zvana spīduma līdz pat omulīgajai un intīmajai kapteiņa kajītei.

Restorāns Jūra-Orients ir „Orienta-Sultāna” jaunākais brālis, kura ēdienkartē goda vietu ieņem zivis un jūras produkti. Vairāk par restorānu un tā saimnieka pieredzēto Jūrmalā nostrādātajos gados, izaugot no pavāra reiz slavenajā „Jūras Pērlē” līdz restorāna īpašniekam lasiet šeit.

Paejot tālāk pa Dzintaru prospektu un iegriežoties sānieliņās, redzam lielizmēra graustus un pamestas mājas, kas mijas ar greznām villām un neskaitāmiem būvlaukumiem, kuros tiek celta jauna Jūrmala. Kāda tā būs? Vai jaunās daudzstāvu būves nenomāks mazos koka namiņus, ar ko gadiem saistījies Jūrmalas tēls? Kādas privātmājas pagalmā caur žoga spraugu pamanām Pētera I miniskulptūru. Te katrs izpaužas pēc savas gaumes un maciņa iespējām.

No Dzintara prospekta nogriežamies uz Dzintara mežaparku, kas paredzēts gan aktīvas, gan mierīgas atpūtas cienītājiem. Te var pavadīt laiku kopā ar bērniem, ģimeni un draugiem, sportot un izbaudīt priežu gaisu. Parkā atrodas rotaļu laukumi dažāda vecuma bērniem, celiņi skrituļslidotājiem un gājējiem, skeitparks, strītbola laukumi, kafejnīcas, autostāvvietas, tualetes. Parks darbojas visu gadu. Ziemā parks tiek izgaismots, un šeit var nodarboties ar distanču slēpošanu. 2010. gada maija vidū Dzintaru mežaparkā tika atklāts skatu tornis. Torņa skatu platforma atrodas 33,5 metru augstumā. Tornim ir 12 balkoniņi. Mežaparka darba laikā tas bez maksas pieejams ikvienam.

Klīstot tālāk, pavisam nejauši uzduramies vienai no visgreznākajām mājām Jūrmalā – Kristapa un Augustes Morbergu vasarnīcas ēkai ar botāniskā dārza ansambli. Ēka celta ap 1883. gadu un piederējusi Latvijas lielākajam būvuzņēmējam, arhitektam un mecenātam Kristapam Morbergam. Paplašināta un pilnveidota līdz 1914. gadam. Morbergu ģimenes vasarnīca ir izsmalcināts neogotiskās koka arhitektūras piemineklis, kura galvenās vērtības ir griestu gleznojumi, polihromās neorenesanses krāsnis un kamīni, parketi, vitrāžas, oriģinālās durvis, logi, dēļu grīdas un virkne citu nozīmīgu arhitektonisku detaļu. Kristaps Morbergs 1925. gadā šo īpašumu novēlēja Latvijas Universitātei. 2007. – 2008. gadā veikta ansambļa ēku un interjeru restaurācija, atjaunots 19. gadsimta plānojums un stādījumi. Pie vasarnīcas atrodas dārzs ar eksotiskiem augiem. Ēka joprojām pieder Latvijas Universitātei; to iespējams apmeklēt, iepriekš piesakot ekskursiju. Vairāk informācijas mājas lapā.

Jurmalas pastaigas_Jurmalas muzeja_2

Jūrmalas pilsētas muzejs

 

Atceļā nostaigājam gar Jūrmalas pilsētas muzeju Tirgoņu ielā 29. Vasaras sezonā muzejs ir atvērts no 10.00 – 18.00, pirmdienās un otrdienās – slēgts. Muzeja krājumā ir daudz eksponātu, kas stāsta par dzīvi kūrortā no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdienām, lielākā peldkostīmu kolekcija Latvijā, senās Jūrmalas pastkartes, ievērojamu mākslinieku darbi, zemūdens arheoloģijas eksponāti. Muzeja un izstāžu apmeklējums ir bez maksas.

Saistītie raksti:

Visi ceļi ved uz jūru

Jūrmalas pastaigas

Jūrmalas pirmsjāņu reportāža

Atmiņas par Jūrmalu, kuras vairs nav

Jūrmalas stāsti: Majoru Promenādes latviskā dzīvesziņa

Jūrmalas stāsti: Grilbāra “Lighthouse” pievilkšanas spēks

Jūrmalas stāsti: no mācekļa līdz savam restorānam “Jūra-Orients”

Jūrmalas stāstu sadarbības partneri:

viesu nams Majoru Promenāde un Alus Krodziņš, restorāns Jūra-Orients,  Bailar – kafejnīca un dejasrestorāns Lighthouse grilbārs.

 

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!