Publicitātes attēls

Jāņa Akuratera muzejs aicina uz dzejniekam Leonam Briedim veltītu sonetu vakaru

Jāņa Akuratera muzejs (Rīga, Ojāra Vācieša iela 6a) trešdien, 2020. gada 11. martā, plkst. 18.00 aicina uz dzejniekam Leonam Briedim un dzejniecei Laimai Agitai Akuraterei veltītu atceres un sonetu vakaru “Vai tevi saukt par pavasara dienu?” (Viljams Šekspīrs).

2020. gada 11. martā būs pagājušas 40 dienas, kopš dzejnieks Leons Briedis aizgāja mūžībā. Jāņa Akuratera muzejs 11. marta vakarā aicina Leona Brieža draugus un kolēģus – Māri Salēju, Edvīnu Raupu, Aivaru Eipuru u.c. – dalīties atmiņās un lasīt sonetus no L. Brieža krājuma “Agrais pavasaris”, kā arī citus dzejoļus un atdzejojumus.

11. martā vārda dienu svin Agitas, un dzejnieces, Jāņa Akuratera meitas Laimas Akurateres (1910–1969) otrais vārds bija Agita. Šogad ir Laimas Agitas Akurateres 110. jubilejas gads, tādēļ 11. marta pasākumā “Vai tevi saukt par pavasara dienu?” atcerēsimies arī viņu, lasot viņas Dantes Aligjeri, Frančesko Petrarkas, Viljama Šekspīra u.c. dzejnieku sonetu atdzejojumus. Viduslaiku un renesanses literatūra Laimai Agitai Akuraterei tuva bija jau no studiju laika Latvijas Universitātē. 1937. gadā viņas atdzejojumā tika izdota Frančesko Petrarkas grāmata “Soneti madonnai Laurai”.

Sonetu vakarā ar stāstījumu par šī dzejas formas izpausmēm latviešu dzejā no 2000. līdz 2016. gadam un Leona Brieža veikumu šai kontekstā uzstāsies arī jaunā pētniece Krista Valaine.

Leons Briedis 2005. gadā savas izdotās sonetu grāmatas “Agrais pavasaris” ievadā rakstīja: “ [..] manuprāt, tieši soneta “absolūtā” formālā nosacītība paver visdaudzveidīgākās un visneaptveramākās izteiksmes iespējas, kā arī sniedz to garīgo brīvību, pēc kādas vien spēj tiekties lirisks dzejnieks. [..] Acīmredzot ne vien šīs formas “objektivitātes” dēļ vien, kurā manuprāt vislabāk spēj izpausties vissubjektīvākās izjūtas un pārdzīvojumi, bet arī tāpēc, ka sonets, pieprasot no sava sacerētāja virtuozu precizitāti un lakonismu, tiecas uz gandrīz vai “absolūtu” vienkāršību un dabiskumu. Bet vispatiesākajām, visdziļākajām, vissakramentālākajām jūtām, kā man šķiet, ir jābūt vienkāršām un dabiskām.”

Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis ir dzimis 1949. gada 16. decembrī Madonas rajona Pamatu ciema Grantiņos. Latviešu valodā publicētas ap 30 Leona Brieža oriģinālgrāmatas un vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu. Viņš rakstīja arī esejas, apceres, scenārijus, literatūrkritiskus rakstus, dziesmu tekstus, dzeju bērniem. Tulkoja un atdzejoja no latīņu, krievu, poļu, angļu, rumāņu, svahili, spāņu, albāņu, katalāņu, itāļu, portugāļu, franču u.c. valodām. Leonu Briedi interesēja arī dzejas formu iespējas – 2005. gadā iznāca viņa 385 sonetu krājums “Agrais pavasaris”, 2013. gadā – krājums “Oktāvas”, bet šobrīd izdevniecībā ir krājums “Rondeles”.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!