Grāmatas publicitātes foto – Aleksejs Muraško

Izdevniecība “Neputns” izdod Ilmāra Šlāpina dzejoļu krājumu “Es nemāku, komatus”

Ilmāra Šlāpina dzejoļu krājums nojauc robežas starp bērnu un pieaugušo dzeju. Tam dots apakšvirsraksts – Dzejoļi grūti audzinātiem bērniem. Krājuma dizainu veidojis Aleksejs Muraško, ilustrācijas – grafiķe Kristīne Martinova.

es nemāku nodziedāt šūpuļdziesmiņu

kad brālis mans neguļ ne nieka

bet onkulis, saka, ka nemākot dzīvot

un nav arī jēgas — ​bez prieka

(Šlāpins)

Dzejas krājumā tiek runāts par sāpīgo un svarīgo, īpaši neslēpjoties aiz “vieglās valodas”, kas kalpo tikai kā ironija vai situatīvs elements un atgādina par to, cik grūta ir atklāta saruna starp pieaugušo un bērnu.

Šajos dzejoļos nav tēmu, kas nebūtu piemērotas bērniem: tituldzejolis “Es nemāku, komatus” runā par mulsumu un neizpratni dzīves un ikdienas sīkumu priekšā, “Mamma kafejnīcā” – par vecāku nespēju būt kopā ar saviem bērniem, “Dibens no vates” stāsta par vainas apziņu, ko bērnā ieaudzina fiziski sodi. Viens no vecākajiem dzejoļiem – “Priekškamkarš” ir tapis Irākas kara priekšvakarā, “Zemesbrālis” un “Kara kāja” stāsta par karojošā patriotisma absurdumu, bet “Mana mamma vakaros raud” ir par situāciju, kad māte ir seksuālas vardarbības upuris un nespēj par to runāt ar savu bērnu. “Sarunas pie galda” un “Sarunas pludmalē” apspēlē tipisku pieaugušo un bērnu attiecību modeli, “Prātīgi padomi”, “Dzīvesziņa” un “Tikumiskās attīstības pasniedzējam” ir sarkastiski “pareizo” uzskatu mācīšanas piemēri mājās un skolā, “Šis zēns ir zils” reflektē par dramatisko homoseksuāla bērna pieaugšanu. Eksistenciālas pārdomas satur dzejoļi “Laika upe” un “Piedzimt par kucēnu Birmā”. Daudzi dzejoļi satur vārdiskus kalambūrus vai literāru atsauču elementus. Rinda dzejoļu ir rakstīti kā dziesmu teksti, daži no tiem jau ir ieguvuši savu mūziku – “Žēlabu dziesmiņa” ir izskanējusi LaLiGaBas ceremonijā Jēkaba Nīmaņa interpretācijā.

“Patiesībā jau nav nekādu bērnu,” saka Ilmārs Šlāpins, “mēs piedzimstam kā cilvēki un nomirstam kā cilvēki, no sākuma daudz ko nezinām, beigās daudz ko neatceramies, bet visu dzīvi neko nesaprotam. Par to tad arī ir šie dzejoļi.”

Ilmārs Šlāpins ir publicists, filozofs un rakstnieks. Bijis žurnāla “Rīgas Laiks” redaktors un interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors, tulkojis Jevgēnija Griškoveca romānu “Krekls” un Ainas Rendas “Himnu”, tulkojis ārzemju autoru lugas Latvijas teātriem, mūzikla “Drakula. Svešās asinis” un dziesmu spēles “Trīs sprīdīši. Turp un atpakaļ”, Latvijas simtgades uzveduma “Gaismas raksti” libretu autors. 2007. gadā iznācis viņa dzejoļu krājums “Karmabandha”, anekdošu krājumi “Anekdotes par vidējo latvieti un Raini”, “Anekdotes par vidējo latvieti un konkrētiem cilvēkiem”. Divus izdevumus pieredzējusi grāmata “Jauno latviešu valoda”. 2018. gada iznākusi grāmata “Latvietis. 100 nacionālās īpatnības”.

 

Grāmatas publicitātes foto – Aleksejs Muraško

Krājuma apjoms: 84 lpp.
Cena “Neputna” galerijā: 5 EUR
Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds

Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51 un labākajās Latvijas grāmatnīcās.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!