Foto: Mums Patīk

Īsās ziņas no 1. līdz 30. novembrim

Papildinām ziņas par pasākumiem un notikumiem novembrī.

17. Starptautiskā Baha kamermūzikas festivāla ietvaros piektdien, 2017. gada 24. novembrī, plkst. 20.00 Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Venēcijas zālē (4. stāvā, Doma laukumā 6, Rīgā) ar pirmo koncertu Rīgā uzstāsies gambu kvartets no Kanādas “Les Voix Humaines”, izpildot Johana Sebastiana Baha meistardarbu “Fūgas māksla”.

Viola da gamba kvartets “Les Voix Humaines” (Kanāda). Publicitātes foto

Viola da gamba kvartets “Les Voix Humaines” (Kanāda). Publicitātes foto

No š. g. 16. novembra līdz 6. decembrim Latvijā norisināsies 17. Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls, aicinot baudīt baroka mūzikas krāšņumu un daudzveidību. Festivāla īpašais viesis ir violu kvartets “Les Voix Humaines” no Kanādas, kas Rīgā viesosies pirmo reizi. Kolektīvs ieguvis starptautisku atzinību pateicoties izcilās baroka un renesanses mūzikas interpretes Sūzijas Naperes (Susie Napper) radošajai darbībai.

1985. gadā kopā ar viola da gamba mūziķi Mārgaretu Litlu (Margaret Little) Sūzija Napere nodibināja “Les Voix Humaines”. Abas mākslinieces ir slavenas ar saviem lieliskajiem visplašākā spektra skaņdarbu aranžējumiem un kļuvušas par pasaules mēroga autoritātēm baroka komponista Žana de Senkolomba (Jean de Sainte-Colombe, ap 1640–1700) daiļradē. Viņu muzicēšana tiek salīdzināta ar divu trapeces akrobātu veiklību vai ar džeza saksofonistu telepātisko dialogu. Mūziķes ir ieguvušas balvu “Opus Award 2007” no Kvebekas Mūzikas biedrības kā “Gada mākslinieces”.

Mūziķu apvienība “Les Voix Humaines” pastāvēšanas laikā veikusi aptuveni 40 disku ierakstus, apceļojusi visu pasauli un saņēmusi gan kritiķu atzinību, gan arī prestižas balvas (“Diapason D’Or”, “Choc du Monde de la Musique”, “Repertoire-Classica 10”, “Goldperg 5”, “Classics Today 10/10”, “Prix Opus” u.c.). Ansambļa repertuārā atrodami visi Tobiasa Hjūma (Tobias Hume) “Poeticall Musicke” skaņdarbi, Kristofera Simpsona (Christopher Simpson) “4 gadalaiki” (“The 4 Seasons”), Johannesa Šenka (Johannes Schenck) “Le nymphe di Rheno”, ierakstīti vairāki diski ar soprāna Sūzijas Leblankas (Suzie LeBlanc) un kontrtenora Daniela Teilora (Daniel Taylor) piedalīšanos.

Duets uzstājies Ziemeļamerikā, Meksikā, Eiropā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Izraēlā, Ķīnā un Japānā, spēlējis tādos prestižos festivālos kā Vankūveras Agrīnās mūzikas festivāls, Bostonas Agrīnās mūzikas festivāls, Braitonas Starptautiskais mūzikas festivāls, Festival Internacional Cervantino, Festival Oude Musiek, kā arī senās mūzikas festivālos Čehijā un Izraēlā.

Duetam regulāri pievienojas Monreālas talantīgākie jaunie violas spēlētāji, veidojot “Les Voix Humaines Consort”, kas specializējas plašā 17. gadsimta mūzikas repertuārā. Ansambļa mākslinieku spēles stilu kritiķi nodēvējuši par “virtuozu trakulību”. Viņu nesenais Johana Sebastiana Baha (Johann Sebastian Bach, 1685–1750) meistardarba “Fūgas māksla” (“Art of the Fugue” / “Die Kunst der Fuge”) ieraksts nonāca mūzikas veikalu plauktos 2013. gada maijā. 24. novembrī plkst. 20.00 “Fūgas māksla” tiks atskaņota Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA.

Uz koncertu aicināti visi interesenti! Biļešu cena: 15,00 EUR. Biļetes iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā. Koncertā vietu skaits ir ierobežots (zāles ietilpība – 80 sēdvietas). Sēdvietas nav numurētas. Uzziņas pie Ievas Andžānes, zvanot pa tālruni (+371) 67 357534 vai rakstot uz e-pastu Ieva.Andzane@lnmm.lv.

Par māksliniekiem

Sūzija Napere (Susie Napper) ir izcila viola da gamba, baroka čella un basso continuo mūziķe, kas kļuvusi pazīstama ar saviem radošajiem, spilgtajiem un pretrunīgajiem solo un kamermūzikas priekšnesumiem. Viņas bērnība pagājusi Londonas mākslinieku vidē, bet agrīnie patstāvīgās dzīves gadi – koncertceļojumos Ziemeļamerikā un Eiropā. Likteņa gaitas aizvedušas Sūziju uz Monreālu, no kuras viņa tagad dodas pasaules viesizrādēs ar kolektīviem “Ensemble Caprice”, “Les Voix Humaines” un “Les Voix Humaines Consort”. Kā Monreālas Baroka festivāla dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja Sūzija Napere tika apbalvota ar “2002 Prix Opus” kā “Gada personība”, bet 2011. gadā ieguvusi goda nosaukumu “YWCA Gada sieviete mākslā”. Mūziķe ir pasniedzēja Makgila universitātē (McGill University), Monreālas universitātē un Karaliskajā Dānijas akadēmijā Kopenhāgenā.

Mārgareta Litla (Margaret Little) dzimusi un augusi Monreālā mūziķu ģimenē, jau bērnībā sākusi spēlēt vijoli, klavieres, blokflautu un ģitāru. Vienpadsmit gadu vecumā meitene atklāja viola da gamba un uzreiz iemīlēja šo instrumentu. Būdama ansambļa “Les Voix Humaines” līdzdibinātāja, Mārgareta koncertē arī duetā ar lautistu Silvēnu Beržeronu (Sylvain Bergeron). Mūziķe uzstājusies piecos kontinentos, spēlējot violu un baroka vijoli kopā ar dažādiem ansambļiem. Ierakstījusi vairāk nekā 90 kompaktdiskus, no kuriem apmēram 40 ar “Les Voix Humaines” un divus solo diskus. Mārgareta Litla pasniedz studentiem viola da gamba spēli Monreālas universitātē un vada privātu mācību studiju.

Melisande Korivo (Mélisande Corriveau) vienlīdz meistarīgi spēlē gan baroka čellu un blokflautu, gan viola da gamba. 2014. gadā Monreālas universitātē ieguvusi doktora grādu ar izcilību par pardessus de viole spēli, kļūdama par vienu no retajiem mūziķiem pasaulē, kas specializējas šā stīgu instrumenta spēlē. Melisandes Korivo zināšanas un prasmes ir pieprasītas abpus Atlantijas okeānam, kur māksliniece muzicē ar daudzajiem kolektīviem, to skaitā ar “Les Voix Humaines Consort, “La Bande Montreal Baroque”, Ņujorkas Baroka ansambli, “Capriccio Stravagante” un “Ensemble Masques”. Melisande ir 2010. gadā Kvebekā dibinātā ansambļa “L’Harmonie des Saisons” mākslinieciskā vadītāja. Meistare uzstājusies daudzos prestižos festivālos visā pasaulē, no kuriem pēdējie notikuši ASV, Kanādā, Bolīvijā, Beļģijā, Nīderlandē, Francijā, Šveicē, Spānijā, Lielbritānijā, Austrijā, Polijā un Vācijā.

Felikss Dīks (Felix Deak) ir čellists un viola da gamba mūziķis, kurš ir arī viens no baroka ansambļa “I FURIOSI” dibinātājiem. Kā brīvmākslinieks Felikss Dīks muzicē ar dažādiem orķestriem un kamermūzikas ansambļiem, tai skaitā ar Toronto “Tafelmusik Baroque Orchestra” un Monreālas “Les Voix Humaines. Felikss strādā kā pasniedzējs, mācot orķestrantus un privātus studentus Toronto un tās apkārtnē. Mākslinieku var dzirdēt “CBC Radio Two” raidījumos, viņš ir veicis ierakstus dažādās mūzikas ierakstu kompānijās gan Kanādā, gan ārzemēs.

Vairāk informācijas par festivāla norisi mājaslapā.

_________________________________________________________

Ceturtdien, 2017. gada 23. novembrī, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” (Vecrīgā, Torņa ielā 1) ar lekciju “Šodienas mākslas plūsmas – starp rakstu rakstiem un formu politiku” izstādē “LNMM jaunieguvumi. 21. gadsimts” viesosies mākslas zinātniece Ieva Astahovska.

Reklāmas plakāts mākslas zinātnieces Ievas Astahovskas lekcijai “Šodienas mākslas plūsmas – starp rakstu rakstiem un formu politiku” izstādē “LNMM jaunieguvumi. 21. gadsimts” 23.11.2017. LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS. Māksliniece: Anete Straume

Reklāmas plakāts mākslas zinātnieces Ievas Astahovskas lekcijai “Šodienas mākslas plūsmas – starp rakstu rakstiem un formu politiku” izstādē “LNMM jaunieguvumi. 21. gadsimts” 23.11.2017. LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS. Māksliniece: Anete Straume

Runāt par mākslas tendencēm laikā, kad tās vēl noris, ir liels izaicinājums. Vieglāk tās ieraudzīt un noformulēt retrospektīvā – tādi laika un paaudžu atslēgvārdi kā “asociatīvā tēlainība” 20. gadsimta 70. gados vai “robežpārkāpēji” 80. gados ir iegājuši Latvijas mākslas vēstures leksikā. Bet kā ir ar laikmetīgo mākslu? Vai varam izšķetināt tendences, ar kurām tā tiks raksturota arī pēc gadu desmitiem? Vai Latvijā tās ir tādas pašas kā citviet – reģionāli un globāli? Kādas ir jaunākās mākslas attiecības ar skolu, ko tā turpina? Kā pagātne ietekmējusi faktu, ka mūsdienu māksla ir drīzāk estētiska nekā politiska?

“Riskējot, ka mēģinājums dot atbildes uz šiem jautājumiem un fiksēt noteiktu virzību var izrādīties nepilnīgs vai pārāk vispārīgs, lekcijā ieskicēšu drīzāk plūsmas,” norāda Ieva Astahovska. “Šodienas Latvijas mākslas plūsmas dreifē starp nostrādātu formu poētiku un mērenu formu politiku, subjektivitātēm vai tēliem, kas pārrada un interpretē apkārtesošās struktūras. Šodienas māksla ir kustībā starp šīm plūsmām, pietuvojoties, attālinoties vai pamanoties tās sapludināt kopā: sublīmā meklējumus, neoneo spēles, tagadnes un pagātnes, tostarp postpadomju pieredžu studijas un pētnieciskas prakses, kas dodas ne-mākslas teritorijās.”

Ieva Astahovska ir mākslas zinātniece, kritiķe un kuratore. Strādā Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā, kur vada pētnieciskus projektus, kas saistīti ar padomju modernisma un laikmetīgās mākslas vēstures rakstīšanu. Ilgstoši interesējas par postsociālisma un Austrumeiropas mākslas problemātiku.

Ieeja lekcijā bez maksas. Izstādes apskate visiem apmeklētājiem 1,50 EUR akcijas “Labā diena” ietvaros. Vietu skaits nav ierobežots. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Uzziņas pa tālruni (+371) 67 716108 vai e-pastu arsenals@lnmm.lv.

Muzeja kolekcijas izstāde “LNMM jaunieguvumi. 21. gadsimts” būs atvērta līdz 2018. gada 28. janvārim.

__________________________________________________________________

Dailes teātris novembrī ar izrādi “Liec Dievam pamieties” viesosies Rēzeknē, bet izrādi “Kam no Vilka kundzes bail?” rādīs Daugavpilī.

17. novembrī Šona Grenana plānotāju komēdiju “Liec Dievam pasmieties” redzēs teātra cienītāji Latgales vēstniecībā GORS. Trīsdesmit gadu laikā mēs iepazīstam kādu ģimeni, kuras iekšējā dzīve un attiecības atklāj ne tikai viņu sapņus un plānus, bet arī spriedzi un vilšanos. Gan vecāki, gan viņu trīs bērni: topošie priesteris, aktrise un bijusī futbola zvaigzne pieredz savu nenovēršamo pārtapšanu – bērni kļūst pieauguši, vecāki – noveco. Lai ko viņi būtu iecerējuši, bieži vien tas aizved viņus negaidītos, pārsteidzošos virzienos. Jo, kā reiz teicis amerikāņu kino režisors Vudijs Allens: „Ja gribi sasmīdināt Dievu, pastāsti viņam par saviem plāniem.” Rēzijas Kalniņas iestudētajā izrādē spēlē aktieri Indra Briķe, Pēteris Liepiņš, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Lauris Dzelzītis un Gints Andžāns.

25. novembrī izrādi “Kam no Vilka kundzes bail?” Dailes teātris rādīs Daugavpils teātrī. Edvarda Olbija attiecību drāmu iestudējis jaunais režisors Toms Treinis, izrādē spēlē Agnese Zeltiņa, Ivars Auziņš, Elīna Avotiņa un Andris Bulis. Marta un Džordžs ir laulāts pāris, kurš spēlē bīstamas emocionālas spēles. Kad pēc viesībām viņiem uz dzērienu pievienojas otrs precēts pāris, izrādās, ka Martas un Džordža laulība ir uz sabrukuma robežas. Pazemojošos pārmetumos un agresīvā izsmieklā atklājas viss attiecību rūgtums un pieviltās cerības. Taču nav jau tā, ka Nika un viņa Dārguma laulībā viss būtu ideāli. Pamazām sagraujot pašu izlolotās ilūzijas un atgriežoties pie sāpīgi neērtās realitātes, viņiem visiem kopā jāpārdzīvo šī „Valpurģu nakts” un eksorcisma rituālā jāizdzen no sevis dziļi slēptie dēmoni.

_________________________________________________________

Ceturtdien, 16. novembrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes pastāvīgajā ekspozīcijā „Kustīgā fotogrāfija” aplūkošanu kopā ar autori – fotogrāfi Viku Ekstu. Maksa par ieeju 1,50 eiro (izstādes ieejas cena).

Autore Vika Ekste 3mAnimēto fotogrāfiju izstāde „Kustīgā fotogrāfija” palīdz pētīt, interpretēt un pilnveidot Latvijas Fotogrāfijas muzeja vēsturisko ekspozīciju, kas veltīta fotogrāfijas medija attīstībai, papildinot to ar laikmetīgu saturu. Izstādes autore veidoja animētās fotogrāfijas, strādājot ar muzeja vēsturiskajā ekspozīcijā esošiem priekšmetiem un muzeja darbiniekiem, radot kustīgos attēlus, kuros šie cilvēki un priekšmeti parādās galvenajā lomā, tādā veidā gan reflektējot par fotogrāfijas mēdija un tehnikas attīstību, gan arī ļaujot skatītājam ieraudzīt vēsturisko ekspozīciju „no jauna”.

2015. gadā Vika Eksta sāka eksperimentēt ar animēto fotogrāfiju un kopš tā laika intensīvi strādāja ar to, veidojot, pētot un izstādot šāda veida attēlus. Animētā fotogrāfija, kas veidota, izmantojot GIF formātu, mākslas pasaulē ienāca pēdējos pāris gados un nu jau sāk parādīties vizuālās mākslas izstādēs dažādās valstīs. Autore ir izstādījusi savas animētās fotogrāfijas gan izstāžu telpās (Rīgas mākslas telpā Rīgas Fotogrāfijas biennāles ietvaros, festivālā “Circulations” Parīzē, biennālē „Mode un Stils fotogrāfijā” Maskavā), gan izveidoja apjomīgu tiešsaistes izstādi “Snakes and Ladders” sadarbībā ar kuratori Paolu Paleari, Rīgas Fotogrāfijas biennāli un tiešsaistes galeriju AsaNisiMasa. Izstāde tika atklāta 2017. gada 8. aprīlī un ir apskatāma tiešsaistē.

Vika Eksta (1987) ir ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās kultūras studiju programmā, studējusi fotogrāfiju arī EFTI fotogrāfijas skolā Spānijā. Kopš 2014. gada piedalās izstādēs un rezidencēs Latvijā un ārzemēs.

___________________________________________________________________

Iznācis LRS literatūras laikraksta „konTEKSTA” astotais (novembra) numurs

Konteksts_Nr_8Laikraksta „konTEKSTS” novembra numura intervija ir ar dzejnieci, dramaturģi un prozaiķi Māru Zālīti. Rakstnieču Māras Zālīte un Ingas Žoludes saruna ir atklāta gan par dzīvi, sadzīvi, literatūru, gan par radošo procesu. Māras Zālītes secinājums skan viedi: „Būtiskais ir tas, kas ar mums notiek garīgi.”

Sadaļā „Skats” Arno Jundze redaktora slejā un Sandra Ratniece rubrikā „Aktuāli” fiksē dažādus Latvijas un pasaules literatūras notikumus, kas oktobrī patīkami pārsteiguši un iepriecinājuši, piemēram, piešķirtā Ojāra Vācieša prēmija un Baltijas Asamblejas balva, bet Egīls Venters esejā „Novembra odi” ir ironisks un apspēlē mūsdienu sabiedrības kontekstā Fjodora Dostojevska savulaik pausto frāzi: „Viena taisnība – nav taisnības.”

Literatūrzinātniece Dzidra Vārdaune šobrīd strādā pie Māra Čaklā Rakstu sakārtošanas. Drīzumā tiks izdots 1. sējums. Milzīgā apjoma dēļ arī daļa nepublicēto dzejoļu palika ārpus Rakstiem, daži no tiem pirmpublicējumu piedzīvo laikrakstā „konTEKSTS”. Otru dzejas lapu piepilda skaniskā Elīnas Līces dzeja.

Prozas lapās savus jaunākos tekstus piedāvā Arvis Kolmanis un Pauls Bankovskis. Novembra numurā publicēts Arvja Kolmaņa stāsts „Ekskursija” un Paula Bankovska topošā romāna „Pasaules vēsture” fragments „Pavasaris Vāczemē”, un teksts, kā jau rakstniekam tas ierasts, tiek papildināts ar zīmējumu, protams, Paula Bankovska zīmējumu.

Kritikas sadaļu atklāj „Saruna par tekstu”. Kristīnes Ilziņas, Alda Vēvera un Paula Bankovska sarunas iemesls ir Arno Jundzes romāns „Sarkanais dzīvsudrabs” (Dienas Grāmata), kas izdots sērijā „MĒS. Latvija, XX gadsimts”. Savukārt rubrikā „Viedokļi” iekļautas divas grāmatas: provokatīvais, taču šobrīd tirdzniecības vietu TOP līderis ir apgādā „Zvaigzne ABC” izdotais Karīnas Račko romāns „Saplēstās mežģīnes” (Sandra Ratniece, Arno Jundze) un izdevniecības „Dienas Grāmata” sarūpētais Sergeja Loiko romāns „Reiss” (Kristīne Ilziņa, Guntis Berelis). Bet par „Jāņa Rozes apgādā” tulkoto Jevgeņija Vodolazkina romānu „Aviators” savas pārdomas raksta Ieva Kolmane.  Nepaliek nepamanītas arī neveiksmes: par Ginas Viegliņas-Vallietes romānu „Rainis un viņa mātes” („Jumava”) bargu, bet taisnīgu kritiķa tiesu spriež Linda Kusiņa, Māras Ozolas romānus „Ala” un „Cietoksnis” („Jumava”) izvērtē Jūlija Dibovska un Poļinas Žerebcovas stāstu krājumā „Smalkais sudraba pavediens” („Jumava”) iedziļinājusies Austra Gaigala.

Atvērumā „Literatūra bērniem un pusaudžiem” publicēti „Aicinājuma” konkursa 1. grupas uzvarētāju Elzas Martinovas, Alberta Rozes un Kristīnes Ārentes prozas fragmenti, kā arī rubrikā savu viedokli par Dzintara Tilaka grāmatu „Čomiņš” (Zvaigzne ABC”) pauž desmitgadniece Linda Rolle. Protams, lasītāji tiek iepazīstināti arī ar jaunākajām grāmatām. Šoreiz par Valda Rūmnieka krājumu „Laika spēles” („Zvaigzne ABC”) izsakās Austra Gaigala un par Paula Bankovska stāstiem „Kur pazuda saimnieks?” („Liels un mazs”) raksta Sandra Ratniece, piebilstot, ka recenzija par šo grāmatu pēc būtības var atrasties jebkurā citā laikraksta lappusē.

Sadaļā „Procesi” laikraksts aizsāk jaunu rubriku „Muzejā”, un pašsaprotami, ka pirmo Inga Žolude apmeklēja tikko renovēto J. Akuratera muzeju. Savukārt par tikko godalgoto Silvijas Radzobes pētījumu „„Kosmopolītu” lieta un Aleksandrs Čaks” viedokli pauž Ieva Kalniņa. Viena „Procesu” lappuse veltīta Latgales reģionam, proti, Ilgas Šuplinskas raksts „Starptautiskās latgalistikas konferences” ir vēsturisks ekskurss latgalistikas pētniecības desmitgades vēsturē un tās kontekstā vēl tālākā pagātnē, bet Bārbala Simsone emocionāli iedziļinājusies Rēzeknē izdotajās grāmatās, kas lielākoties ir rakstītas latgaliski.

Pēdējās laikraksta lappuses „Atslodzei” rubrikā „Darbistabā” Gunta Bereļa viesis ir bērnu un pusaudžu iemīļots grāmatu autors Māris Rungulis, bet Laimdota Ločmele rubrikā „Es lasu” iztaujā kordiriģentu Edgaru Vītolu.

LRS laikraksta “konTEKSTS” Nr. 8 (2017. gada novembra numurs) nopērkams visos lielākajos grāmatnīcu tīklos. Cena: 1.50 EUR.

Laikraksts ar prieku paziņo, ka VAS “Latvijas Pasts” abonēšanas tīklā – kā pasta nodaļās, tā arī portālā abone.pasts.lv – ir pieejams ikmēneša literārais laikraksts “konTEKSTS”. Abonēšanas indekss ir 2151. Laikraksts abonentiem tiek piedāvāts par izdevīgu cenu – 1,50 EUR par numuru. No 2018. gada tirdzniecības vietās laikraksta cena būs 2.00 EUR par numuru.

Laikraksta izdošanu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Laikraksta sadarbības partneri: veikalu tīkli „Jānis Roze”, „Zvaigzne ABC”, „Jumava”, „Globuss” un „Latvijas Grāmata”, „Valters un Rapa”, „NicePlace”, galerija „Istaba”.

Informatīvi atbalsta „Radio NABA” un „Ubi Sunt”.

__________________________________________________________

Turpinot Dailes teātra ciklu “Zinību stundas. Pieredze un pārdomas lekcijas formā”, 13.novembrī arhitekte un žurnāliste Ieva Zībārte aicina uz lekciju “Modernisma arhitektūra, Brīvības ielas projekti un Dailes teātra ēka”.

DT_Zinibu_stundas_2017_2018Līdz ar modernismu mākslā, literatūrā, filozofijā un sabiedrībā paradigmas maiņu piedzīvoja arī arhitektūra. Rīga bija viena no pirmajām pilsētām Eiropā, kur pilsētas infrastruktūra un arhitektūra 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā modernizējās visstraujāk. Neparasts liecinieks modernisma izpausmēm arhitektūrā, dizainā un domāšanā vairāk nekā 100 gadu garumā ir Brīvības iela un 1977. gadā pabeigtā Dailes teātra ēka.

Lekcija “Modernisma arhitektūra, Brīvības ielas projekti un Dailes teātra ēka” notiks pirmdien, 13. novembrī, plkst.18.30 Dailes teātra Kamerzālē. Bezmaksas ielūgumus uz to varēs saņemt no 6. novembra plkst.10.00 visās “Biļešu Paradīzes” kasēs. Vietu skaits ierobežots, tāpēc viens interesents var saņemt divus ielūgumus. Lekcijas aptuvenais ilgums būs 1,5h.

Dailes teātra Zinību stundas tiek īstenotas sadarbībā ar Teātra attīstības apvienību “Daile”, un bezmaksas ieeju tajās nodrošina AS „Olainfarm” finansiālais atbalsts. Dailes teātra radošo projektu vadītāja ir Indra Vilipsone.

_____________________________________________________________

Svētdien 5. novembrī visas dienas garumā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā iespēja skatīt 8 dažādas izstādes un pastāvīgo ekspozīciju par īpašām akcijas cenām.

Vēl tikai nedēļu Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā iespēja skatīt vienu no šī gada daudzveidīgākajām izstāžu sezonām, ko vieno ideja par laiku un dažādību laikā. Unikāla iespēja Rotko centrā skatīt 8 izstāžu mākslas projektus ar 39 dažādu paaudžu mākslinieku skatījumu uz pasauli par īpašām akcijas cenām. 5. novembrī mainīgās izstādes skatāmas par EUR 1,50. Pastāvīgā Rotko mākslas centra ekspozīcija „MARKS ROTKO. DZĪVE UN MĀKSLA” ar Marka Rotko oriģināldarbiem par EUR 3,00. Visa Rotko centra apmeklējums EUR 4.50.

Rotko centrā šobrīd ir skatāmas izstādes:

– Gunārs Krollis „VIENOTAIS LAIKA TARIFS”;
– Ināra Petruseviča „SPALVA PLATMALEI”;
– Polijas mākslinieku savienības izstāde (Polija) „MĀKSLAS BEZGALĪBA – POLIJAS SKATĪJUMS”;
– Starptautiskā gleznošanas simpozija „MARK ROTHKO 2017” dalībnieku darbu izstāde;
– Īvs Ullens (Yves Ullens) (Beļģija) „APLIECINĀJUMS”;
– Baiba Priedīte „AKVAREĻU SIENAS”
– IV STARPTAUTISKĀ TEKSTILA UN ŠKIEDRU MĀKSLAS SIMPOZIJA IZSTĀDE;
– VI STARPTAUTISKĀ LATGALES GRAFIKAS SIMPOZIJA IZSTĀDE.

Akcijas laikā 5. novembrī Rotko centrs atvērts apmeklētajiem no plkst. 11:00 līdz 17:00.
Plašāka informācija par Marka Rotko mākslas centra izstādēm mājaslapā.

____________________________________________________________

Kristas Burānes dokumentālo filmu par latviešu scenogrāfijas meistaru Andri Freibergu “Pasaka par tukšo telpu”, kas šoruden nominēta Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” sešās kategorijās, skatītāji uz lielā ekrāna varēs redzēt no 3. novembra, kad to sāks demonstrēt kinoteātrī “Splendid Palace” un citur Latvijā.

Pasaka_par_tukso_telpu

Skatītājiem būs iespēja novērtēt filmu vēl pirms “Lielā Kristapa” balvu pasniegšanas ceremonijas, kas notiks 13. novembrī kinoteātrī “Splendid Palace” un kurā tiks nosaukti “Lielā Kristapa” balvu ieguvēji. Dokumentālā filma “Pasaka par tukšo telpu” nominēta sešās kategorijās: Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma, Labākais dokumentālās filmas režisors – Krista Burāne, Labākais scenārists – Krista Burāne, Labākais montāžas režisors – Krista Burāne, Labākais dokumentālās filmas operators – Valdis Celmiņš, Labākais animācijas mākslinieks – Toms Burāns.

Filma “Pasaka par tukšo telpu” ir noslēdzošais darbs režisores Kristas Burānes filmu ciklā, kas veltīts izcilām Latvijas teātra personībām. Pirmā – “Piektais Hamlets” (2007) – atklāj režisora Oļģerta Krodera personību (trīs kategorijās bija nominēta „Lielajam Kristapam”), otrā – “Māra” (2014) – ir veltīta režisorei Mārai Ķimelei un arī trīs kategorijās (Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma, Labākais dokumentālās filmas režisors, Labākais mūzikas autors (Jēkabs Nīmanis)) bija nominēta balvai “Lielais Kristaps”.

3. novembrī plkst. 18:00 kinoteātra “Splendid Palace” Lielajā zālē notiks īpašais seanss ar filmas “Pasaka par tukšo telpu” galvenā varoņa un filmēšanas grupas piedalīšanos.

Studijas “VFS Films” paspārnē tapušās filmas “Pasaka par tukšo telpu” komponists ir Reinis Sējāns. Mākslinieks un šim stāstam tik nozīmīgās animācijas autors Toms Burāns sadarbojies ar leļļu mākslinieku Mārtiņu Rozenfeldu un kostīmu mākslinieci Inetu Urtāni. Īpaši atzinīgus vārdus pats filmas varonis Andris Freibergs veltījis operatoriem Valdim Celmiņam un Jānim Šēnbergam. Filmas pirmizrāde notika 13. septembrī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā, un tā bija vienīgā konkursa programmā iekļautā filma no Latvijas. No 3. novembra „Pasaku par tukšo telpu” demonstrēs kinoteātrī „Splendid Palace”, no 6. novembra – Cēsīs un citur Latvijā.

____________________________________________________________

Piektdien, 2017. gada 3. novembrī, plkst. 11.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Konferenču zālē (1. stāvā; Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā) sadarbībā ar mākslas portālu “Arterritory.com” ar lekciju “Mākslinieku radītās rotas. Mākslas vēstures esence miniatūrā” uzstāsies franču mākslas kolekcionāre Diāna Venē.

Diāna Venē (Diane Venet)

Diāna Venē (Diane Venet)

Diāna Venē (Diane Venet, Francija / ASV) ir viena no pirmajām, kas pievērsusies mākslinieku radīto rotu kolekcionēšanai, savā ziņā izveidojot arī to tirgu. 20 gadu laikā Venē īpašumā nonākuši vairāk nekā 200 objektu. Viņas krājums uzskatāms par vienu no unikālākajām, emocionālākajām un personiskākajām mākslas kolekcijām pasaulē.

Lai gan formāli kolekciju veido priekšmeti – mazi mākslas darbi, precīzāk – miniatūras skulptūras, tikpat neatņemama krājuma sastāvdaļa ir stāsti. Turklāt abi nereti tik cieši savijušies, ka patiesībā nav atdalāmi. Daļa rotu tikušas tiražētas vairākos eksemplāros, tomēr vienojošais elements lielākoties ir viens – visbiežāk tās tapušas, domājot par konkrētu personību, kam tās radītas.

Diāna Venē pati savu krājumu dēvē par “intīmo muzeju” – ne vien tāpēc, ka kolekcija ir tik kompakta, ka to iespējams ievietot pāris kastēs, bet gan tālab, ka šie priekšmeti dziļākajā būtībā ir atslēga, kas ļoti īpašā veidā savieno privāto telpu un mākslas vēsturi. Atsevišķu darbu veidoli sevī glabā romantiskas un dažkārt arī humorpilnas epizodes, citi mazo formu objekti materializē autoru radošos meklējumus, un šo priekšmetu pielietojamība un nosacītā valkājamība piešķir vēl papildus piedzīvojumu.

Šodien kolekcionāre turpina uzrunāt arvien jaunus autorus, tādējādi papildinot privāto krājumu un vienlaikus izaicinot pašu mākslinieku uzdrīkstēšanās robežas. Taču, lai kāds kuro reizi nebūtu šo rotu tapšanas zemteksts, tajās nepārprotami nolasāms katra meistara individuālais rokraksts.

Lekcijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) Diāna Venē plašāk pastāstīs par to, kas rosinājis viņu pievērsties rotu kolekcionēšanai, pēc kādiem principiem darbi tiek izvēlēti un kādus noslēpumus tie sevī glabā. Par pasaulslavenajiem autoriem, kuriem bijusi izšķirīga loma šodienas mākslas tēla veidošanā, un viņu sentimentālajiem sānsoļiem.

Par savu misiju Diāna Venē vienmēr uzskatījusi dalīšanos. Kolekcijas rotas viņa nēsā ikdienā, tās tikušas eksponētas virknē prestižu mākslas institūciju visur pasaulē. 2011. gadā Diānas Venē krājuma izlase bija skatāma Mākslas un dizaina muzejā (MAD) Ņujorkā, pēcāk ceļoja uz Atēnām, Valensiju, Maiami, Seulu un Venēciju, šogad nokļūstot Latvijā.

Lekcija ievadīs kultūras un mākslas portāla “Arterritory.com” rīkoto izstādi “Mākslinieku radītās rotas. No Pikaso līdz Kūnsam. Diānas Venē kolekcija”, ko apmeklētāji varēs aplūkot LNMM galvenās ēkas Kupola zālē (5. stāvā) no 4. novembra līdz 3. decembrim. Rīgas ekspozīcijai atlasītas 113 rotas, kuru autori ir 82 spilgtas un leģendāras 20.–21. gadsimta mākslas pasaules personības – Žoržs Braks, Alberto Džakometi, Makss Ernsts, Pablo Pikaso, Salvadors Dalī, Mens Rejs, Frenks Stella, Sols Levits, Vims Delvojs, Roberts Raušenbergs, Rojs Lihtenšteins, Lučio Fontana, Jojoi Kusama, Luīze Buržuā, Žans Kokto, Nikija De Sentfāla, Joko Ono, Entonijs Gormlijs, Kīts Herings, Demjens Hērsts, Anišs Kapūrs un daudzi citi.

Pēc izstādes Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā kolekcijas nākamais pieturpunkts ir Dekoratīvās mākslas muzejs Parīzē 2018. gada martā.

Uz tikšanos ar Diānu Venē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā laipni aicināts ikviens! Ieeja lekcijā bez maksas. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Stāstījums notiks angļu valodā bez tulkojuma. Uzziņas pa tālruni (+371) 67 324461 vai e-pastu ekskursijas@lnmm.lv.

________________________________________________________________

2. novembrī sāksies biļešu iepriekšpārdošana uz Dailes teātra izrādēm janvārī, kad paredzētas arī trīs pirmizrādes – Lielajā zālē “Jeruzaleme”, Mazajā zālē “Sirds noziegumi” un Kamerzālē “Neglītais”.

Džeza Batervērta cilvēka drāmas “Jeruzaleme” pirmizrāde gaidāma 26. janvārī Lielajā zālē. Jauniestudējuma režisore būs Laura Groza-Ķibere. Džonijs Bairons ir ekscentrisks dzīves baudītājs un neticamu, fantastisku stāstu stāstītājs. Reiz viņš bijis nevaldāms un, pēc paša teiktā, vēl joprojām daudzās jomās nav pārspēts. Reiz visi vīrieši viņu apbrīnojuši un neviena sieviete nav spējusi pretoties viņa šarmam. Arī tagad, vietējā lauku gadatirgus dienas rītā, Džonijs ir pieprasīts vīrietis, kurš nevar sūdzēties par uzmanības trūkumu. Visi no viņa kaut ko grib. Vietējās varas autoritātes grib padzīt viņu no meža midzeņa, viņa dēls grib, lai tētis beidzot aizved viņu uz gadatirgu, kāds tēvs grib ar viņu nopietni izrēķināties, un vesels bars dažādu – bieži nepilngadīgu – sabiedroto grib viņa neizsmeļamos narkotiku un alkohola krājumus. Pusaudži un dzīvei nepiemērotie, kuri nevēlas vai nespēj pieaugt, pulcējas ap Džoniju. Alkas pēc pirmatnējas mežonības un nepakļaušanās sistēmai atdzīvojas Džonija pārgalvīgi piedauzīgajos un satraucoši aizraujošajos stāstos par senatnes idealizēto mītisko pasauli – tādu pasauli, kurā mājo milži, kas šobrīd nevienam vairs nav vajadzīgi. Bet varbūt kaut kas no Džonija ērmīgajiem stāstiem tomēr varētu izrādīties patiesība? Lomas atveidos Juris Žagars, Lauris Dzelzītis, Dainis Grūbe, Lauris Subatnieks, Ērika Eglija, Anta Aizupe, Gints Grāvelis, Pēteris Liepiņš, Kristīne Nevarauska, Indra Briķe, Intars Rešetins, Anete Krasovska, Raivis Vidzis, DJ Raitis un Sergejs Fjodorovs.

Mazajā zālē amerikāņu dramaturģes Betas Henlejas lugu “Sirds noziegumi” iestudēs režisors Rolands Atkočūns. Pirmizrāde – 28. janvārī. Trīs Magratu māsām ir gluži atšķirīgas personības un katrai savs liktenis. Lenija rūpējas par savu veco vectēvu un pamazām atsakās no visiem dzīves priekiem. Mega mēģina izvērst dziedātājas karjeru un aizraujas ar dažādiem vīriešiem. Savukārt Beibe ir apprecējusies ar bagātu un ietekmīgu vīru, kuru viņa vienkārši vairs nespēj paciest. Dzīve viņas ir aizvedusi katru uz savu pusi. Taču, kad Beibe ir nokļuvusi nopietnās nepatikšanās, viņas visas atkal satiekas savā bērnības mājā. Viņu atkalapvienošanās atdzīvina visus vecos pāridarījumus, bet arī vienkāršu kopā būšanas prieku. Viņām nākas nokārtot rēķinus ar savu pagātni, lai spētu raudzīties nākotnē. Luga „Sirds noziegumi” saņēmusi Pulicera prēmiju dramaturģijā (1981). Lomās būs aktieri Vita Vārpiņa, Rēzija Kalniņa, Sarmīte Rubule, Artis Robežnieks, Mirdza Martinsone, Aldis Siliņš, Juris Bartkevičs un Juris Strenga.

Kamerzālē kustību izrādi “Neglītais” ar Justīnes Kļavas libretu, kas veidots pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas „Neglītais pīlēns” motīviem, iestudēs horeogrāfe Inga Krasovska. Pirmizrāde plānota 23. janvārī. Jaunais filozofijas students Kristians jūtas iztukšots un nelaimīgs. Savā dzimšanas dienas naktī viņš dodas prom no mājām, lai atrastu veidu, kā dzīvot tālāk. Kristians satiekas ar dažādiem cilvēkiem, bet nesaņem no tiem cerētās atbildes. Tātad viņam vai nu jāsamierinās ar savu bezjēdzīgo dzīvi, vai arī jārada savas dzīves jēga pašam. Jāatrod ceļš pie sevis un savs paša īpašais „es”. H. K. Andersens zināja: „Nav nekāda nelaime piedzimt pīļu pagalmā, ja vien esi dzimis no gulbja olas.” Izrādē piedalīsies aktieri Dārta Daneviča, Artūrs Dīcis, Ieva Florence, Edijs Zalaks un Mārtiņš Počs.

Janvāra piedāvājums par īpašo cenu būs izrāde “Trīs māsas” 10. janvārī – uz šo izrādi biļešu cenas ir 5 un 7 EUR. 5. janvāra izrāde “Liec Dievam pasmieties” būs aktrises Indras Briķes jubilejas izrāde. Savukārt 10. janvārī izrāde “Mīļākais” tiks spēlēta pēdējo reizi.

______________________________________________________________

Trešdien, 2017. gada 1. novembrī, plkst. 16.30 LNMM Jauniešu klubs aicina jauniešus (vecumā no 15 līdz 19 gadiem) uz speciāli izstrādātu dinamisku ekskursiju “Jaunieši jauniešiem par dizainu”, kas norisināsies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10/20).

Gatavojoties valsts simtgadei, LNMM Jauniešu klubs īpašu uzmanību pievērsis Latvijas kultūras mantojuma apgūšanai, tai skaitā iepazinis Latvijas dizaina ikonas, kas atrodas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijā. Speciālās nodarbībās kluba dalībnieki tikās ar muzeja speciālistiem un dizaineriem, lai gūtu noderīgu informāciju par augstvērtīgiem dizaina priekšmetiem, radošo procesu un dizainera darba specifiku.

Jauniešu klubs padziļināti ieskatījies vecmeistara Anša Cīruļa (1883–1942) daiļradē, kas ir nozīmīga ne vien Latvijas dizaina vēstures kontekstā, bet arī ir devusi iedvesmu dizaineriem mūsdienās. Šī gada oktobrī LNMM Jauniešu kluba biedri apmeklēja dizaina studijas “Asketic” prezentāciju par jaunizveidoto burtveidolu “Cirulis Display”, kura iedvesma meklējama tieši Anša Cīruļa rokrakstā.

Apkopojot interesantākos faktus par Latvijā attīstīto dizainu, LNMM Jauniešu kluba entuziasti sagatavojuši īpašu ekskursiju saviem vienaudžiem, kurus saista dizaina joma. Ekskursijas laikā klātesošie varēs iepazīties ar “MIESAI”, “VARIANT STUDIO”, “QOO QOO”, “MAREUNROL’S”, “TAADA AADA”, “B.L.U.E.” un citu zīmolu radītajiem dizaina priekšmetiem. Pasākuma noslēgumā būs izdevība laimēt zīmola “TAADA AADA” īslaicīgos tetovējumus no komplekta “Māksla”.

LNMM Jauniešu klubs ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja bezmaksas programma skolas vecuma jauniešiem (15+), kurus interesē muzeji, māksla, dizains un kultūra. Klubs uzsāka savu darbību 2017. gada pavasarī ar mērķi stiprināt jauniešos izpratni par muzeju nozīmi kultūrtelpā.

Kluba vīzija ir kļūt par pastāvīgu muzeja vidē radītu platformu jauniešu iesaistei un radošai izaugsmei. Tā ietvaros jauniešiem ir iespēja tikties ar mākslas un kultūras profesionāļiem, uzzināt vairāk par to, kas ir mākslas muzejs, kas tajā slēpjas, kāda ir mākslinieka un dizainera ikdiena, kādi procesi veido Latvijas kultūras ainu. Tikšanās reizēs kopā ar līdzīgi domājošiem vienaudžiem jaunieši aktīvi darbojas, dalās iniciatīvās un izvirza idejas, lai uzlabotu muzeju piedāvājumu jauniešu auditorijai un veicinātu muzeju attīstību. 2017. gadā LNMM Jauniešu kluba sastāvā ir 20 biedri vecumā no 15 līdz 19 gadiem. Programmu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Pieteikšanās ekskursijai individuāli līdz 27. oktobrim, rakstot uz e-pastu dmdm@dmdm.lv vai zvanot pa tālruni (+371) 67 830917. Dalībnieku skaits ir ierobežots.

___________________________________________________

Naktī no 31. oktobra uz 1. novembri uz vairākām Dailes teātra izrādēm novembrī biļetes nakts kasē varēs iegādāties ar 40% atlaidi.

Dubulta_Nakts_kase_3mLaikā no plkst.24.00 līdz 6.00 internetā šī atlaide tiks piemērota biļetēm uz izrādēm Lielajā zālē – “8 mīlošas sievietes” 5. novembrī, “Ar vīru nav viegli” 24. novembrī, “Bannija Manro nāve” 9. novembrī, “Doriana Greja portrets” 8. novembrī, “Karmena” 10. un 21. novembrī, “Trīs māsas” 22. novembrī, Mazajā zālē – “Equus” 1.novembrī, “Granātu krāsas aproce” 2. novembrī, “Klusā daba ar resno puisēnu” 5. un 28. novembrī un Kamerzālē – “Iespējamā tikšanās” 16. novembrī, “Pielūdzēja Nr.1” 10., 21. un 22. novembrī, “Svēta lieta” 24. novembrī un “Uzvarēt var tikai viens” 12. novembrī.

Atlaides nesummējas!

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!