Foto: Mums Patīk

Īsās ziņas februārī

Papildinām ziņas par pasākumiem un notikumiem no 1. līdz 28. februārim.

Atkal pieejams! – izdevniecībā “Dienas Grāmata” klajā laists atkārtots Māras Zālītes romāna “Pieci pirksti” 2013. gada izdevums.  

_____________________________________________________

Otrdien, 2018. gada 27. februārī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) ar lekciju “Ludolfa Liberta Art Deco laikmets scenogrāfijā” viesosies mākslas zinātniece Anita Vanaga.

Pēc Pētera Čaikovska baleta “Apburtā princese”. Titullomā Aleksandra Fjodorova. Stāv no kreisās: Latvijas Nacionālās operas direktora vietas izpildītājs Alberts Prande, scenogrāfs Ludolfs Liberts, diriģents Oto Karls. 1929. Fotogrāfija privātkolekcijā

Šobrīd Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā ir apskatāma Latvijas baleta leģendai Arvīdam Ozoliņam (1908–1996) veltītā izstāde, tādēļ likumsakarīgi, ka, paplašinot tās kontekstu, apmeklētājiem tiek piedāvāta lekcija par izcilā baletdejotāja laikabiedru, vienu no labākajiem scenogrāfiem Latvijā 20. gadsimtā – mākslinieku Ludolfu Libertu (1895–1959).

Nodibinoties neatkarīgai Latvijas Republikai, pārmaiņas skāra arī kultūras iestādes. 1919. gada 23. septembrī LR Ministru kabineta sēdē tika pieņemti “Noteikumi par Nacionālo operu” un “Noteikumi par Nacionālo teātri”. Latvijas Nacionālajai operai (LNO) tika piešķirta bijušā Pirmā pilsētas teātra ēka.Sākotnēji operas iestudēja dziedātāji. 1922. gadā uz Rīgu pārcēlās režisors Pjotrs Meļņikovs (Пётр Мельников, 1867–1940), kurš iepriekš bija strādājis Savas Mamontova (Савва Мамонтов, 1841–1918) operā, Lielajā teātrī Maskavā un Marijas teātrī Pēterburgā. Ar Meļņikova ienākšanu operā uzvedumu līmenis stabilizējās. Operas scenogrāfu vidū bija tādi mākslinieki kā Pēteris Kundziņš, Jānis Kuga, Konrāds Ubāns, Oto Skulme, Sigismunds Vidbergs, Romans Suta un citi. Tomēr Meļņikovs par vislabāko scenogrāfu atzina Ludolfu Libertu.

1923. gada rudenī, redzot Liberta un Ubāna izstādi Rīgas pilsētas mākslas muzejā, Pjotrs Meļņikovs pamanīja Liberta metus un nolēma, ka tieši viņš veidos dekorācijas. Pēc Volfganga Amadeja Mocarta operas “Bēgšana no seraja” (1924) pirmizrādes, kurai Meļņikovs uzaicināja Libertu gleznot dienvidu ainavas ar mauru arhitektūru, skatītāji esot aplaudējuši dekorācijām. Vēlāk sadarbība veiksmīgi turpinājās.

Ludolfa Liberta autoritāte Latvijas Nacionālajā operā bija ilgstoši noturīga. No 1924. līdz 1937. gadam mākslinieks bija veidojis ap 40 operu, baleta un operešu izrādes, kopš 1929. gada būdams arī režisors. “Viņam piemita skatuves instinkts un prasme sniegt skatītājam no īstenības atrautu sapni un laimību. Likās, ka Jūlija Madernieka, Liberta skolotāja, ornamentālismā iemiesojās optiska kustība. Monumentāls mērogs pārņēma asās, kristāliskās šķautnes un maigos vijumus, čemurus vai vēdekļus, kas kārtojās vairākplānu kulišveida kompozīcijās. Dzirkstošo krāsainību Liberts panāca, LNO dekorāciju darbnīcā līdz tam ierasto toņu jaukšanu aizstājot ar tīrām krāsām,” stāsta mākslas zinātniece Anita Vanaga. Strādājot ar iestudējumiem, kas bija saistīti ar krievu “sudraba laikmetu” un Sergeja Djagiļeva (Сергей Дягилев, 1872–1929) baleta antreprīzi, Ludolfs Liberts izvirzījās par Art Deco redzamāko pārstāvi Latvijā.

27. februārī savā lekcijā Anita Vanaga plašāk pastāstīs par Ludolfa Liberta veiksmīgo darbību scenogrāfijas jomā Latvijas Nacionālajā operā un citos teātros, izceļot meistara talantu ar krāsu, formu un skatuves iekārtojuma palīdzību katrā uzvedumā uzburt tālu un teiksmainu zemju – Tuvo Austrumu, Spānijas, Gruzijas, Krievijas senatnes vai pasaku valstības – klātbūtni, ļaujot skatītājam redzēt to, ko viņš gribēja – ideālistisku, košu sapni. Tas būs interesants un aizraujošs stāsts, ko papildinās jauns, iepriekš maz vai nekad neredzēts vizuālais materiāls.

Uz lekciju Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens! Biļešu cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR. Pirms lekcijas apmeklētāji var iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un jauno izstādi “Latvijas baleta leģenda Arvīds Ozoliņš Aleksandras Beļcovas gleznojumos un zīmējumos”. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv. Vietu skaits ierobežots.

Informēja Nataļja Sujunšalijeva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Preses centra vadītāja

__________________________________________________________________

Lai palīdzētu kinoskatītājiem plānot savu laiku un atrast izdevīgāko iespēju noskatīties filmas no programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, Nacionālais Kino centrs kopā ar sabiedrisko mediju portālu LSM.LV izveidojis jaunu sadaļu LSM lapā – “Simtgades filmas”. Šaj

šķirklī atrodamas gan jaunākās ziņas par 16 filmām, gan arī informācija par pirmizrādēm un seansiem visos Latvijas novados.

Nacionālā Kino centra programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei aptver 16 pilnmetrāžas filmas (sešas spēlfilmas, astoņas dokumentālās filmas un divas animācijas), kuras pie skatītājiem nonāk pakāpeniski jau kopš 2017. gada augusta. Pirmizrāžu sērija beigsies 2018. gada novembri, bet filmu ekrāna dzīve turpināsies gan kinoteātros Rīgā un ārpus tās, gan citos izplatīšanas modeļos. Lai neapjuktu plašajā kino piedāvājumā, vietnē var noskatīties Simtgades filmu treilerus, izpētīt rakstus par filmu veidošanu un katras filmas demonstrēšanas laikā atrast tuvāko vai izdevīgāko seansu.

Tikko pirmizrādi piedzīvoja un pie skatītājiem jau nonākusi ceturtā Simtgades filma –  Madaras Dišleres spēlfilma Paradīze ‘89, marta beigās sekos dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka stāsts par pieciem pirmklasniekiem Turpinājums. Aprīlī Simtgades filmu klāstu papildinās Ināras Kolmanes spēlfilma Bille pēc Vizmas Belševicas romāna motīviem un divu režisoru, Kristīnes Briedes un Audra Stoņa, pētījums Laika tilti par Baltijas poētiskā dokumentālā kino personībām. Maijā kinoteātros sāks izrādīt Kristīnes Želves dokumentālo filmu Mērijas ceļojums – par varonīgu un nesavtīgu sievieti, kura 2. pasaules kara laikā izglāba lielu daļu Latvijas mākslas vērtību –, un Raita un Laura Ābeļu populārzinātnisko dokumentālo filmu Baltu ciltis.

Pēc vasaras pauzes Simtgades filmu pirmizrāžu sērija atsāksies augusta beigās.

Svētku programmu Latvijas filmas Latvijas simtgadei pagājušā gada augustā atklāja Vara Braslas filma visai ģimenei Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, kas kļuva par 2017. gadā otro visvairāk apmeklēto filmu Latvijas kinoteātros. Turklāt visas trīs 2017. gada rudenī pirmizrādītās Simtgades filmas (arī Ilonas Brūveres Ievainotais jātnieks un Askolda Saulīša Astoņas zvaigznes) iekļuva populārāko Latvijas filmu piecniekā.

Informēja Zane Peneze, Nacionālā Kino centra speciāliste

_________________________________________________________________

Par godu Latvijas simtgadei Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljonā apskatāma mākslinieka Jāņa Anmaņa izstāde “Gaismas Ceļš”.

Jānis Anmanis ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1970. gada. Bijis vadītājs Kultūras ministrijas ekspertu komisijā, dažādu plenēru un redkolēģijas loceklis, Mākslas dienu vadītājs, kurš nodarbojies ar monumentālo glezniecību, grāmatu un preses izdevumu ilustrācijām. 1998. gadā mākslinieks tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Izstādes atklāšanas svētkos tiek laipni gaidīti visi interesenti. Ieeja ir bez maksas. Izstāde Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljonā būs apskatāma līdz 2018. gada 28. februārim.

______________________________________________________

Ceturtdien, 22. februarī plkst. 17.00 galerijā MuseumLV tradicionālās interneta tiešraides un  Artura Bērziņa personālizstādes “Dižā vientulība” ietvaros notiks  dieskusija “Laikmetīgās mākslas nākotnes vīzijas”, kuru varēs vērot gan klātienē galerijā MuseumLV Andreja Pumpura ielā 2, gan facebook lapā.

Diskusija tēma būs par vizuālo un tekstuālo diskursīvo prakšu savstarpējām attiecībām, par mākslas un kultūras mijiedarbes formām un to kontrversialitātēm, un par mākslas un mākslinieka lomu nākotnē.
Sarunā tiksies filozofijas profesors Igors Šuvajevs, mākslas kritiķis Vilnis Vējš un mākslas zinātnes profesors Andris Teikmanis. Diskusiju vadīs Artūrs Avotiņš.

Vai māksliniekam ir tiesības paust savu viedokli, pat tad, ja tas ir neparasts, pretrunīgs vai kontroversiāls?
Kas konstruē mūsu identitāti?
Kas konstruē mūsu individuālo identitāti, mūsu kolektīvo identitāti un kas konstruē mūsu nācijas identitāti?
Kur slēpjas mākslas vērtība?
Kura mākslas prakse ir vērtīgāka, tā kura apstiprina vai tā kura izaicina?

Ieeja bez maksas.

Informēja MuseumLV

______________________________________________________

Ceturtdien, 2018. gada 22. februārī, Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) norisināsies starptautiska zinātniskā konference “Ko nozīmē tēlniecība šodien?”. Polijas un Latvijas lektori runās gan par tēlniecību tās tradicionālajā izpratnē, gan par starpdisciplināriem mākslas veidiem, kuri mūsdienās ir īpaši aktuāli vides mākslas objektiem, instalācijām un video tēlniecībai. Sākums plkst. 12.00.

Kšištofs M. Bednarskis (Krzysztof M. Bednarski). Victoria-Victoria. 1983–2006.
Marmors, tērauds. Polijas Vēstures muzeja kolekcija. Publicitātes foto

Zinātniskā konference notiek izstādes “Artistry. Polijas tēlniecības 100 gadi” ietvaros, kas tapusi sadarbībā ar Polijas Tēlniecības centru Oroņsko, Ādama Mickeviča institūtu Varšavā un Polijas Republikas vēstniecību Rīgā, atzīmējot Polijas neatkarības atgūšanas un Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadienu. Izstādē līdz š. g. 15. aprīlim ir apskatāmas pēdējos simts gados vairāku poļu mākslinieku paaudžu radītās skulptūras, objekti, instalācijas un video filmas.

Konferenci atklās Polijas Tēlniecības centra direktore, mākslas zinātniece, kritiķe un vairāk nekā 70 izstāžu kuratore Eulalija Domanovska (Eulalia Domanowska) ar stāstījumu par Oroņsko Tēlniecības centra skulptūru un vides mākslas darbu krājuma attīstību, kas īpaši pēdējos 30 gadus notikusi apzināti domājot par kolekcijas papildināšanu gan ar klasiķu, gan pavisam jaunu autoru darbiem: sākot ar modernistiem tipisko formas stilizāciju, abstrakciju, ekspresiju līdz laikmetīgiem telpiskiem objektiem, instalācijām, video un neona gaismas projektiem.Māksliniece, izstāžu un sociāli aktuālu projektu kuratore, Ksaverija Duņikovska (Xawery Dunikowski) Tēlniecības muzeja Varšavā galvenā kuratore Agneška Tarasjuka (Agnieszka Tarasiuk) sniegs plašāku komentāru 18. gadsimtā celtajai “Królikarnia” pilij (“Trušu mājai”), kas mūsdienās ir mājvieta Varšavas Nacionālā muzeja Tēlniecības kolekcijai. Šajā muzejā tradicionālas izstādes savijas ar eksperimentāliem projektiem, turklāt muzeja speciālisti lielu uzmanību pievērš māksliniekiem, kuru daiļrade vēl nav pienācīgi izpētīta.

Mākslas zinātniece un izstāžu kuratore, Tatru muzeja Zakopanē Mākslas departamenta vadītāja Helēna Pitoņa (Helena Pitoń) iepazīstinās ar Zakopanes Kokapstrādes skolu, kas 20. gadsimta pirmajā pusē no maza ciemata amatniecības skolas pārtapusi par vienu no nozīmīgākajām mākslas skolām Polijā. Vairākus šīs skolas “Zakopanes stilā” radītos tēlniecības darbus tagad var redzēt izstādē Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA.

Zinātniskās konferences pirmo daļu noslēgs mākslas zinātnieces, Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas pasniedzējas Māras Ādiņas referāts par Rīgas tēlniecības kvadriennāļu mākslinieciskajām izpausmēm laika periodā no 2004. līdz 2016. gadam. Lektores profesionālās intereses saistās ar laikmetīgās tēlniecības norisēm Latvijā un pasaulē. Māra Ādiņa kopš 2004. gada piedalās Rīgas Starptautisko kvadriennāļu organizēšanā.

Konferences otro daļu ievadīs mākslas zinātnieces, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstāžu kuratores Vitas Birzakas lasījums par Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla Rīgas publiskajā telpā” darbību. Šis projekts ir aktivizējis Latvijas māksliniekus un devis viņiem iespēju piedalīties programmas ietvaros notikušajos konkursos, atstājot nākamajām paaudzēm liecību par radošo domu 21. gadsimta Latvijā.

Mākslas kritiķis un kurators Dr. art. Vojcehs Šimaņskis (Wojciech Szymański) stāstīs par to, kā pēdējo desmitgažu laikā Polijas vēsturē un mākslas zinātnē tiek pārskatīta Polijas modernisma un laikmetīgā tēlniecība, pārrakstot tēlniecības kanonu arī no feminisma (un postfeminisma) pozīcijām, respektējot dzimumu politiku, seksualitāti un jūtas. Vojcehs Šimaņskis ir grāmatas “Argonauci. Postminimalizm i sztuka po nowoczesności. Eva Hesse – Felix Gonzalez-Torres – Roni Horn – Derek Jarman” (2015) un daudzu publikāciju par mākslu autors, kurš šobrīd strādā Vroclavas Universitātes Mākslas vēstures institūtā.

Konferenci noslēgs Anda Rotenberga (Anda Rothenberg) ar referātu par nepietiekamības sajūtu poļu tēlnieka un video mākslinieka Miroslava Balkas (Mirosław Bałka, 1958) daiļradē. Anda Rotenberga ir daudzu izstāžu kuratore un mākslas publikāciju autore. Kurējusi Polijas paviljona ekspozīciju (1993–1995) un bijusi tā komisāre (1993–2001) Venēcijas biennālēs un Sanpaulu biennālēs (1997–2007). Vadījusi Polijas Nacionālo mākslas galeriju “Zachęta” (1993–2001), lasa lekcijas gan Polijas, gan ārvalstu akadēmijās un universitātēs. Anda Rotenberga strādā žurnāla “Vogue Polska” redakcijā un veido iknedēļas kultūras autorraidījumu Polijas Radio.

Konferences darba valodas: angļu, poļu, latviešu, ar sinhrono tulkojumu.
Uz konferenci laipni gaidīti visi interesenti! Ieeja brīva. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Uzziņas pa tālruni (+371) 67 357534 vai e-pastuIeva.Andzane@lnmm.lv.

KONFERENCES  PROGRAMMA:

Konferenci vada mākslas zinātniece Vita Birzaka
12.00–12.30 Tēlnieku paradīze. Par Polijas Tēlniecības centru Oroņsko
Eulalija Domanovska (Eulalia Domanowska), mākslas zinātniece, kritiķe, izstāžu kuratore, Polijas Tēlniecības centra direktore
Oroņsko Tēlniecības centra skulptūru un vides mākslas darbu krājums veidojies vēsturiski, īpaši pēdējos 30 gadus apzināti domājot par kolekcijas papildināšanu gan ar klasiķu, gan pavisam jaunu autoru darbiem: sākot ar modernistiem tipisko formas stilizāciju, abstrakciju, ekspresiju līdz laikmetīgiem telpiskiem objektiem, instalācijām, video un neona gaismas projektiem.
Polijas Tēlniecības centrs cenšas dokumentēt un ietvert krājumā Polijas un ārvalstu mākslinieku darbus, kuri ne tikai ceļ kolekcijas vērtību, bet arī izglīto. Sevišķi būtiski tas ir brīvdabas ekspozīcijai parkā, kas tuvākajos gados tiks pārkārtota. Jaroslava Kozakeviča (Jarosław Kozakiewicz) “Pāreja”, Maceja Šankovska (Maciej Szankowski) monumentālā konstrukcija “Ielaušanās telpā” un Martas Pšonakas (Marta Pszonak) “Tējkanna” ir tam aizsākums. 2017. gadā kolekcija papildinājās ar jauniem Magdalēnas Abakanovičas (Magdalena Abakanowicz) darbiem. Laiks rādīs, vai Polijas Tēlniecības centra darbiniekiem izdosies izveidot ko līdzīgu Eiropas vēsturiskajiem skulptūrdārziem – kā, piemēram, Luiziānas Modernās mākslas muzejs Dānijā un Krēlera-Millera muzejs Nīderlandē vai kaut ko daudz laikmetīgāku – kā Jorkšīras Tēlniecības parks Anglijā.
Eulalija Domanovska lasa lekcijas Varšavas Informācijas tehnoloģiju augstskolas Grafikas nodaļā. Viņas profesionālās intereses saistās ar mākslu publiskajā telpā un lendārtu.12.30–13.00 Tēlniecība Trušu mājā
Agneška Tarasjuka (Agnieszka Tarasiuk), māksliniece, izstāžu un sociāli aktuālu projektu kuratore, Ksaverija Duņikovska Tēlniecības muzeja Varšavā galvenā kuratore
18. gadsimtā celtā “Królikarnia” pils jeb Trušu māja ir mājvieta Varšavas Nacionālā muzeja Tēlniecības kolekcijai. Muzeja koncepcija balstās vēsturisko telpu un mūsdienīgas ekspozīcijas līdzāspastāvēšanā, kas nozīmē gan figurālu skulptūru no marmora un bronzas, gan Jozefa Boisa (Joseph Beuys) garā veidotu instalāciju izstādīšanu. Muzeja programma ietver tradicionālas izstādes un arī eksperimentālus projektus: saullēkta koncertus, sakņu dārzu muzejā vai mistisku musulmaņu rituālu starp eksponātiem. Muzeja speciālisti pastiprinātu uzmanību pievērš māksliniekiem, kuru daiļrade vēl nav pienācīgi izpētīta, – te īpaši jāmin daudzās tēlnieces-sievietes, piemēram, Marija Papa-Rostkovska (Maria Papa-Rostkowska), Vanda Čelkovska (Wanda Czełkowska) un Iza Taraseviča (Iza Tarasewicz).

13.00–13.30  Zakopanes Kokapstrādes skola. Kā maza ciemata amatniecības skola kļuva par vienu no nozīmīgākajām mākslas skolām Polijā
Helēna Pitoņa (Helena Pitoń), mākslas zinātniece, izstāžu kuratore, Tatru muzeja Zakopanē Mākslas departamenta vadītāja
Kokapstrādes skola dibināta Zakopanē 1876. gadā kā profesionāla mācību iestāde topošajiem amatniekiem un kokrūpniecības speciālistiem, bet laika gaitā, piesaistot talantīgus zēnus no Polijas laukiem un attīstoties mācību programmām, kas balstījās vietējās kokamatniecības tradīcijās un rotājumu formās, tā izveidoja t.s. “Zakopanes stilu”.
Ar laiku katra studenta mākslinieciskais rokraksts tika arvien augstāk novērtēts, un te liels nopelns pasniedzējam Karolam Strijeņskim (Karol Stryjeńsky), kura vadībā skola 1925. gadā piedalījās Starptautiskajā dekoratīvās mākslas izstādē Parīzē. Skola kļuvusi par zīmolu, bet tās absolventi – par aktīviem profesionāļiem mākslas dzīvē. Pēc Otrā pasaules kara izveidojās atsevišķa mākslas skola, ko vadīja Antonijs Kenars (Antoni Kenar), un daudzi tās beidzēji ir izcilas personības Polijas mākslā 20. gadsimta otrajā pusē.

13.30–14.00 Rīgas tēlniecības kvadriennāļu mākslinieciskās izpausmes 2004–2016
Māra Ādiņa, mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas pasniedzēja
Mākslas menedžmenta un informācijas centrs (MMIC) kopš 2004. gada organizē Rīgas tēlniecības kvadriennāles. Starptautiskais pasākums ir bijis iemesls un noteicošais faktors MMIC veiktajai mūsdienu tēlniecības procesu apzināšanai Latvijā un ārzemēs.
Māras Ādiņas profesionālās intereses saistās ar laikmetīgo tēlniecību Latvijā un pasaulē. Arī doktorantūras studijās viņa pētījusi Tēlniecības kvadriennāļu vēsturi, to starptautisko kontekstu un iekļaušanos aktuālajā mākslas ainā Latvijā. Kopš 2004. gada Māra Ādiņa piedalās Rīgas Starptautisko kvadriennāļu organizēšanā.

14.00–14.30 Kafijas pauze

14.30–15.00 Māksla Rīgas publiskajā telpā 2012–2017
Vita Birzaka, mākslas zinātniece, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstāžu kuratore
Programma “Māksla Rīgas publiskajā telpā” ir privāta iniciatīva, kura, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda un Rīgas pilsētas sadarbībai, tiek realizēta jau piekto gadu. Rīgas gadījumā tā ir unikāla pieredze, kad paliekoši laikmetīgās mākslas darbi iedzīvojas pilsētvidē. Starptautiskā kontekstā savukārt ne tik ierasta prakse ir tieši privāta fonda (te – Borisa un Ināras Teterevu fonda) iniciatīva un pilna apmēra finansējums tamlīdzīgai programmai.
Sākot strādāt pie programmas “Māksla Rīgas publiskajā telpā”, tās kuratore, mākslas zinātniece Helēna Demakova, lai uzsvērtu, ka tieši laikmetīgā māksla pilsētvidē var ienest pozitīvu pārsteigumu, paradoksus, pasaules elpu un domas klātbūtni, definēja vadmotīvu: DOMĀTPRIEKS. Šis projekts ir aktivizējis Latvijas māksliniekus un devis viņiem iespēju piedalīties programmas ietvaros notikušajos konkursos, atstājot nākamajām paaudzēm liecību par radošo domu 21. gadsimta Latvijā. Līdz šim ir uzstādīti jau 8 vides mākslas objekti Rīgā, un dažas jaunas ieceres gaida realizāciju.
Vita Birzaka lasa lekcijas Baltijas Starptautiskajā akadēmijā, kopš 2013. gada piedalās Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas “Māksla publiskajā telpā” realizēšanā.

15.00–15.30 Tēlniecība ir sieviete: Polijas laikmetīgā tēlniecība un ne-maskulīnā tradīcija
Dr. art. Vojcehs Šimaņskis (Wojciech Szymański), mākslas kritiķis, kurators
Pēdējo desmitgažu laikā Polijas vēsturē un mākslas zinātnē tiek pārskatīta Polijas modernisma un laikmetīgā tēlniecība, pārrakstot tēlniecības kanonu arī no feminisma
(un postfeminisma) pozīcijām, respektējot dzimumu politiku, seksualitāti un jūtas. Te jāmin tādu mākslinieču kā Katažinas Kobro (Katarzyna Kobro), Alinas Šapočņikovas (Alina Szapocznikow) un Marijas Piniņskas-Beresas (Maria Pinińska-Bereś) daiļrade. Tāpat nebijis mākslas pavērsiens vērojams 21. gadsimta poļu jauno mākslinieču darbos, kas ne tikai Polijas, bet arī pasaules tēlniecībā formulē jaunas paradigmas.

15.30–16.00 Nepietiekamības sajūta Miroslava Balkas mākslā
Anda Rotenberga (Anda Rothenberg), izstāžu kuratore, mākslas publikāciju autore
Miroslavs Balka (Mirosław Bałka, 1958) ir poļu tēlnieks un video mākslinieks. Viņš pārstāvējis Poliju Venēcijas mākslas biennālē (1993), saņēmis “Paszport Polityki” balvu vizuālajā mākslā (1995), ieguvis Misa van der Roes stipendiju Krēfeldē Vācijā. Berlīnes Mākslas akadēmijas biedrs. Veidojis piemiņas memoriālu prāmja “Estonia” upuriem Stokholmā (1998). Strādā tēlniecībā, veido objektus, instalācijas, vides mākslas darbus, zīmē, uzņem eksperimentālas filmas.

Plašāka inormācija mājas lapā.

Informēja Nataļja Sujunšalijeva, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Preses centra vadītāja

_________________________________________________________________

“Filma “Paradīze 89” ir pirmā filma, kas jaunajai paaudzei skaidro Baltijas ceļa notikumus, bet pieaugušajiem, kuri bija Atmodas laika liecinieki un nenogurstoši cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, atgādina, ka neviena brīvības cīņu nozīmīgākā epizode nevar aizstāt cilvēkam bērnību,” vērtējot filmu “Paradīze 89” stāsta radio SWH vadītājs un Atmodas laika leģendārā televīzijas raidījuma “Labvakar” žurnālists Jānis Šipkēvics.

Vēl pirms Madaras Dišleres spēlfilmas “Paradīze 89” iznākšanas uz lielajiem ekrāniem filma tika nodota Atmodas laika viedokļu līderu vērtējumam. Līdzās Jānim Šipkēvicam filmu vēroja arī dzejniece Māra Zālīte un “Tautas frontes” vadītājs Dainis Īvāns, kura iedvesmojošā Baltijas ceļa laikā teiktā radio runa īpaši filmas vajadzībām tika restaurēta un ierunāta no jauna.

“Filma “Paradīze 89” man atsauc atmiņā ne tikai tā laika notikumus, bet savā ziņā ataino manu bērnu “Baltijas ceļa” vasaru, to viņu bērnības laiku, kas gluži tāpat kā filmas galvenajām varonēm, tika aizvadīts laukos vecākiem klāt neesot. Filmā ļoti precīzi ir atainoti Atmodas laikmetiskie akcenti, fons un pats “Baltijas ceļš”, kā arī cilvēku reakcijas un sapnis par brīvību. Tas, ko mēs esam piedzīvojuši, ir mūsu eksistences kapitāls, par to ir jārunā vienmēr, savādāk mēs, kā tauta, sevi pazaudēsim,” pēc filmas noskatīšanās uzsver Dainis Īvāns. Savukārt dzejniece Māra Zālīte norāda, ka filma ir labs iemesls, lai par “Baltijas ceļa” notikumiem runātu ar bērniem, tos skaidrotu un mudinātu novērtēt to dzīvi, kāda viņiem ir šodien.

Filma “Paradīze 89”, kas stāsta par četru meiteņu piedzīvojumiem laukos “Baltijas ceļa” vasarā, pie kino skatītājiem visā Latvijā nonāks 23.februārī. Filmas scenārijs tapis balstoties uz režisores bērnības atmiņām, un tās mērķis ir raisīt atmiņas 80. gadu bērnos un viņu vecākos, kā arī rosināt diskusijas starp paaudzēm – par Atmodas laika Latviju, par brīvību un par vasaru, pēc kuras viss bija citādi. Filma ir Latvijas un Vācijas producentu kopražojums un viena no programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”.

Informēja Aleksa Spriņģe, “Paradīze 89” komunikācijas konsultante

____________________________________________________

Mūžībā devusies Irēna Lagzdiņa – viena no leģendārās Dailes teātra 3. studijas audzēknēm.

Jaunībā viņa gribēja kļūt par medicīnas māsu un bija beigusi Rīgas 4. medicīnas skolu, bet tad 1959. gadā piepulcējās tiem jauniešiem, kuriem bija lemts mācīties Dailes teātrī. Pēc studijas beigšanas Irēna nekļuva par aktrisi, taču  visu savu mūžu bijusi saistīta ar teātra mākslu. Vēl mācoties studijā, viņa iestājās Maskavas Teātra mākslas institūta neklātienē un izmācījās par teātra zinātnieci. Turpmākajos gados viņa bijusi Operetes teātra literārās daļas vadītāja, vadījusi kultūras nodaļu laikrakstā “Cīņa”, bijusi laikrakstu “Elpa” un “Brīvā Latvija” korespondente. Viņas plašās, dziļās zināšanas un teātra mākslas mīlestība bija jūtama visās viņas publikācijās, kuru pa šiem gadiem sakrājies ļoti daudz gan laikrakstos, gan  žurnālos, arī  almanahā “Teātris un Dzīve”. Daudz garīgā un dvēseles spēka ielikts grāmatā par aktrisi Olgu Dreģi, kurai Irēna devusi zīmīgu nosaukumu “Izslāpums”. Tajā līdzās izvērstam un izteiksmīgam Olgas Dreģes radošā darba aprakstam,  nojaušamas arī pašas  autores slāpes pēc teātra mākslas, viņas uzskati par aktiera darbu, kuru Irēna pazina un saprata ļoti labi. Mīlestība pret aktieri jūtama arī pēdējā viņas monogrāfijā “Lidojošā zirga mugurā”, kurā izsekots aktiera Pētera Liepiņa ceļš Dailes teātrī.  Irēnas Lagzdiņas devums latviešu teātra mākslā ir nozīmīgs un paliekošs. Lai Tev viegls ceļš mūžībā, Irēnīt!

Silvija Geikina

Informēja Māra Dzene, LTDS sabiedrisko attiecību speciāliste

_________________________________________________________

Kinoteātrī “Splendid Palace” no 16.februāra līdz 22.februārim!  

Š.g. 22. februārī plkst.19.00 Kinoteātrī “Splendid Palace” pirmizrādi piedzīvos režisores Madaras Dišleres spēlfilma “Paradīze 89”. Filma visai ģimenei – uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par deviņgadīgās Paulas ienākšanu pieaugušo pasaulē laikā, kad Latvija ir ceļā uz neatkarības atgūšanu. Nacionālā kino centra Latvijas simtgades programma.

LKA Rīgas Kino muzeja un kinoteātra “Splendid Palace” rīkotais kinolektorijs “Tas, ko Tu nedrīksti nezināt” savu 13. sezonu turpina ar režisora Dereka Džārmena filmu “Vitgenšteins” (Wittgenstein), 1993, Lielbritānija/Japāna, 75′. Lektors: Dāvis Sīmanis. Kinoteātra “Splendid Palace” Lielajā zālē 21.februārī plkst. 19.00.

22. februārī plkst. 19:00 kinoteātra “Splendid Palace” Vācu kino klubs ar filmu “Mežonīgi”- režisore Nikolete Krēbica. Lomās: Lilita Štangenberga, Georgs Frīdrihs, Zilke Bodenbendere, Saskija Rozendāla, Pits Bukovskis, Hermanis Beiers.

Sākot ar 16. februāri kinoteātrī “Splendid Palace” būs skatāmas divas jaunas filmas:

– režisora Juliāna Rozefelta drāma “Manifests” (Manifesto),  kurā Keita Blanšeta atveido 13 lomas vienā filmā.  Filmā tiekas Maļevičs un Džārmušs, Kandinskis un Godārs, un viņu slavenos manifestus skandē 13 mūsu laika varones.  Vernisāža un bēres, ģimenes vakariņas un atkritumu izgāztuve, TV ziņu studija un panku tusiņš ir skatuve 13 iedvesmojošiem izteikumiem par brīvību un novatorismu, par politiku un mākslu, par mīlestību un nāvi;

– šī gada “Oskara” balvas naminantu līdere, meksikāņu režisora Giljermo del Toro filma ” Ūdens forma ” (“Shape of Water “), kas uz prestižo kinoapalbalvojumu pretendē 13 kategorijās, tai skaitā galvenajās – Labākā filma un Labākais režisors.

Kinoteātris “Splendid Palace” turpina demonstrēt sekojošas filmas:

– režisores Karinas Tardjē dramēdiju “Mīlestība Bretaņā” (Just to Be Sure), kurā asprātīgi apspēlēti klasisko grieķu traģēdiju elementi. Filma bija iekļauta 2017.gada Kannu kinofestivāla konkursa programmā.

– latviešu kriminālkomēdiju “Kriminālās ekselences fonds”, kuras autors, producents un režisors ir Oskars Rupenheits, operatori – Juris Pīlēns un Kaspars Cirsis.

– grieķu režisora Jorga Lantimosa  filmu “Svētā brieža nogalināšana” (The Killing of a Sacred Deer ), kura 2017.gada Kannu kinofestivālā saņēma balvu par labāko scenāriju!

– režisores Blandinas Lenuār komēdiju “50. pavasaris” (Aurore);

–  itāliešu režisora Lukas Gvadanjīno drāmu “Sauc mani savā vārdā”, kuras  scenāriju pēc Andrē Asimana romāna motīviem sarakstījis pieredzējušais režisors un scenārists Džeimss Aivorijs (“Dienas atlikusī daļa”);

– režisora Aigara Graubas Latvijas spēlfilmu “Nameja gredzens”;

– režisores Ievas Ozoliņas dokumentālo filmu „Dotais lielums: mana māte”;

– Zelta palmas zaru ieguvusī filma “Kvadrāts” (The Square), kas tikko kā atzīta arī par Eiropas labāko filmu un labāko komēdiju, Rūbens Estlunds sumināts kā labākais režisors un scenārists;

– režisora Andreja Zvjagenceva psiholoģisku drāmu “Nemīlestība” (“Loveless”).

Turpinās Japānas vēstniecības un Japānas fonda rīkotais JAPĀNAS FILMU FESTIVĀLS ar filmu “Abraska svētki”.

20. februārī plkst. 18.00 Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība Latvijā organizē filmas “Vienādojums ar nezināmajiem” (Hidden Figures) seansu. Filma ataino apbrīnojamu stāstu par trīs izcilām afroamerikāņu sievietēm – Ketrinu Džonsoni (Katherine Johnson), Dorotiju Vonu (Dorothy Vaughan) un Mēriju Džeksoni (Mary Jackson) –, kuras, pateicoties savām zināšanām un degsmei, kļuva par daļu no NASAs un ASV sasniegumiem “kosmosa sacīkstēs”, radot iespēju amerikāņu astronautam Džonam Glenam (John Glenn) nokļūt orbītā un aplidot apkārt zemeslodei.

Pēdējā iespēja noskatīties režisora Džo Raita jaunu filmu “Tumšākā stunda” (Darkest Hour), patiesos vēsturiskos notikumos balstīto drāmu “Slepenie dokumenti” ( The Post) un režisores Anjēzes Vardas dokumentālo filmu “Sejas, ciemi”!

____________________________________________________________

Berlīnes koncertzāle (Konzerthaus Berlin) sadarbībā ar VSIA “Latvijas Koncerti”, atzīmējot Baltijas valstu simtgadi, piedāvā klausītājiem plašu koncertu sēriju ar pasaulslavenu Baltijas profesionālo mūziķu un kolektīvu piedalīšanos Baltijas mūzikas festivālā Berlīnē, kas notiks no 16. līdz 25. februārim.

Baltijas mūzikas festivāla koncertos Baltijas komponistu mūzika skanēs Konzerthaus Orchester Berlin un diriģenta Ivāna Fišera izpildījumā, kā arī ievērojamu Latvijas un pārējo Baltijas valstu mūziķu atskaņojumā. Mūziķi atskaņos gan klasiskās, gan džeza mūzikas programmas. Festivālā visas trīs Baltijas valstis būs goda viesu statusā. Festivāls veltīts Baltijas valstu simtgades svinībām Vācijā.

Latviju pārstāvēs Iveta Apkalna, ērģeles; Baiba Skride, vijole; Linda Skride, alts; Kristīne Blaumane, čells; Lauma Skride, klavieres; Valsts akadēmiskais koris “Latvija”; vokālā grupa “Latvian Voices”.

Tiks atskaņota latviešu komponistu Jāzepa Vītola, Ērika Ešenvalda, Aivara Kalēja, Andra Dzenīša, Maijas Einfeldes un Pētera Vaska mūzika. Skanēs arī lietuviešu komponistu Broņus Kutāviča, Mikaloja Konstantīna Čurļoņa, kā arī igauņu komponistu Arvo Perta, Erki Svena Tīra, Esteres Megi un Rūdolfa Tobiasa skaņdarbi.

Latvijas valsts simtgade Vācijā tiks atzīmēta 17. februārī ar ērģelnieces Ivetas Apkalnas koncertu “Baltijas ērģeļmūzikas nakts”.

Latvija vienmēr ir bijusi Eiropas valsts, šī kultūras un vērtību telpas dalībniece, atbildīgs starptautiskais partneris un aktīva starpkultūru attiecību veidotāja, šīs vērtības iemieso Latvijas valsts simtgades starptautiskās programmas notikumi visā pasaulē. Gaidāmā Latvijas valsts simtgade ir nozīmīga, lai plaši vēstītu par Latvijas devumu pasaulē, dotu ieguldījumu Latvijas nākotnē.

Informēja Rinta Bružēvica, “Latvijas koncertu” sabiedrisko attiecību speciāliste

__________________________________________________________

2018. gadā, kad simtgadi svin ne tikai Latvija, bet arī Lietuva un Igaunija, visu trīs Baltijas valstu kinoinstitūciju vadītāji atjaunojuši partnerības līgumu, kas paredz dažādus sadarbības aspektus, tai skaitā kopīgus Baltijas nacionālo kinematogrāfiju popularizēšanas pasākumus 12 starptautiskos kinofestivālos 2018. gada laikā.

Trīs kino institūciju vadītāji – Lietuvas Kino centra vadītājs Rolands Kvietkauskas, Igaunijas Filmu fonda vadītāja Edīte Sepp un Latvijas Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma – satikās Triestes starptautiskajā kinofestivālā, kas notiek 19.-28. janvārī, un vienojās par 12 kopīgiem filmu popularizēšanas projektiem, kas tiks realizēti 2018. gadā. Sekojot 2015. gadā Kannu kinofestivālā parakstītajam dokumentam par visu trīs kaimiņvalstu spēku apvienošanu, lai kopīgi virzītu Baltijas filmas starptautiskajā arēnā, šobrīd Lietuva, Latvija un Igaunija vienojušās kopīgi prezentēt Baltijas filmu industriju īpaši izvēlētos starptautiskos kinofestivālos – Kopenhāgenā (Dānija), Karlovi Varos (Čehija), Sansebastjanā (Spānija), Glāzgovā (Skotija / Lielbritānija), Maskavā (Krievija), Štutgartē, Lībekā un Vīzbādenē (Vācija), Reikjavikā (Islande), Lībekā (Vācija) un Tbilisi (Gruzija). Popularizēšanas pasākumi paredz kopīgas filmu programmas, retrospektīvas un filmu nozares pasākumus, kas demonstrē Baltijas kinoprofesionāļu potenciālu.

“Trīs Baltijas valstu simtgades ir papildu motivācija koncentrēt spēkus Lietuvas, Latvijas un Igaunijas kinematogrāfiju atpazīstamības veicināšanai. Mūs vieno gan vēsturiskās saiknes, gan arī kino kultūras tradīcijas un aktuālie procesi,” saka Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma. “Šogad, kad visas trīs mūsu valstis svin simtgadi, mums ir iespēja pievērst sev pasaules uzmanību, tāpēc plānojam intensīvu gadu Baltijas kino popularizēšanā. Mēs redzam, ka labākus rezultātus varam sasniegt, ja pasaulē rādām Baltiju kā vienotu reģionu,” apgalvo Lietuvas Kino centra vadītājs Rolands Kvietkauskas, un Igaunijas Filmu institūta vadītāja Edīte Sepp rezumē: “Mums ir liels prieks svinēt valsts jubileju kopā ar tuvākajiem kaimiņiem, un kopā mēs esam daudz redzamāki, nekā katrs atsevišķi”.

Kopīgi noslēgtā vienošanās paredz arī nodibināt Baltijas balvu Triestes festivāla kopražojumu forumā When East Meets West – to saņems labākais Baltijas projekts, un šogad par tādu tika atzīta topošā Lietuvas un Itālijas kopražojuma filma I’ll Stand By You. Savukārt foruma sadaļā Last Stop Trieste, kur prezentē jau gandrīz pabeigtas filmas, piedalījās arī Latvijas Simtgades projekts, visu trīs Baltijas valstu kopražojums Baltijas jaunais vilnis (VFS Films, režisori Kristīne Briede un Audrius Stonis), bet balvu saņēma čehu režisores Annas Krivenko projekts My Unknown Soldier, kura Latvijas puses producents ir Sergejs Serpuhovs (Baltic Pine Films).

Baltijas valstu kinoinstitūciju vienošanās par sadarbību paredz ne tikai popularizēt gatavas un ražošanā esošas filmas, bet arī veicināt kopražojumu attīstību savā starpā un ar citām Eiropas valstīm, kā arī mērķtiecīgi piedalīties Eiropas kopējās audiovizuālās politikas veidošanā. Svarīga sadarbības sastāvdaļa ir arī informācijas apmaiņa starp pašām kaimiņvalstīm, tāpēc arī 2018. gadā turpināsies kopīgā tradīcija – Baltijas filmu dienas, kas notiek visās trīs valstīs vienlaikus augusta beigās un 2017. gadā pulcināja ievērojamu skatītāju skaitu.

Informēja Kristīne Matīsa, NKC vecākā referente informācijas jautājumos

____________________________________________________________

Sarunu un filmu ciklā “Simtgade un vēl”, ko organizē Nacionālais Kino centrs (NKC) un Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), trešdien, 14. februārī 18:00 LNB Ziedoņa zālē sarunāsies režisors Gatis Šmits un kinokritiķe Dita Rietuma – par topošo Simtgades spēlfilmu “1906” un par Šmita debiju kinorežijā, komēdiju “Seržanta Lapiņa atgriešanās” (2010), kas tiks demonstrēta seansā pēc sarunas.

Foto: Jānis Deinats

Ciklā Simtgade un vēl katra vakara programmu ievada īss stāstījums par vienu vēl topošu Simtgades filmu (plānoto pirmizrāžu secībā) un iepazīšanās ar filmas režisoru vai radošo grupu. Savukārt sarunas noslēgumā tiek izrādīta šī paša režisora filma vai filmas, kas sniedz ieskatu autora radošajā rokrakstā.

Visi cikla pasākumi ir bez maksas un notiek reizi nedēļā – trešdienās pulksten 18:00.

14. februārī plkst. 18.00 – režisors GATIS ŠMITS.

Saruna par topošo spēlfilmu 1906 (pirmizrāde 2018. gada novembrī, producē studija Tanka). Filma, kuras scenāriju rakstījis pats režisors sadarbībā ar Ingu Rozentāli, stāsta par 1906. gada novembri, ko Rīgā vēlāk atceras kā vētrainas bohēmas un asiņaina terora mēnesi. Sociāldemokrātu kaujinieks Pelēkais iepazīstas ar dzejnieci Violetu, kura cenšas iekarot vietu Rīgas literātu sabiedrībā. Abus pamazām saista romantiskas jūtas. Vienlaikus Pelēkais kopā ar saviem biedriem Svilpi, Oratoru, Baronu un Džentelmeni organizē pārdrošu uzbrukumu rūpnīcas kasei, lai iegūtu naudu bruņotas cīņas turpināšanai. Uzbrukums neizdodas kā plānots, un Pelēkajam ir nepieciešama Violetas palīdzība. Atšķirīgu motīvu vadīti, abi iesaistās romantiskā un nāvīgā afērā.

Pēc sarunas skatāmies spēlfilmu Seržanta Lapiņa atgriešanās (2010, 80 min), ar kuru Gatis Šmits debitēja kinorežijā, balstot filmas scenāriju paša iestudētajā Jaunā Rīgas teātra izrādē Tas notika ar viņiem (2007). Filma stāsta par seržantu Kristu Lapiņu (Andris Keišs), kurš, atguvies pēc ārvalstu misijas, ievācas klusā Āgenskalna dzīvoklī. Tomēr izrādās, ka civilā dzīve sagādā ne mazāk pārbaudījumu – vannasistabā spiedz blondīne, pie durvīm klauvē okšķeris, greizsirdīgs “biezais” draud norakt un kāds policists atzīstas mīlestībā. Filmā piedalās spožs Jaunā Rīgas teātra aktieru ansamblis (arī Guna Zariņa, Gatis Gāga, Kaspars Znotiņš, Baiba Broka), tā saņēmusi laikraksta Diena Gada balvu kultūrā (2010) un septiņas nominācijas Nacionālajā filmu festivālā Lielais Kristaps (2012); seržanta Lapiņa tēla atveidotājs Andris Keišs tika atzīts par labāko aktieri.

Par turpmākajiem vakariem – ciklā Simtgade un vēl atlikušas vēl divas sarunas – 21. februāri izlaižam, 28. februārī LNB Ziedoņa zālē viesosies režisore Roze Stiebra, bet 7. martā – režisore Anna Viduleja.

Informēja Kristīne Matīsa, NKC nozares informācijas speciāliste

_______________________________________________________

15. februārī sāksies biļešu iepriekšpārdošana uz Dailes teātra izrādēm aprīlī. Vairākas izrādes būs iespējams noskatīties ar tulkojumu angļu valodā.

Līdzās citām izrādēm aprīlī Dailes teātris piedāvās trīs jaunākos iestudējumus, kam pirmizrādes plānotas martā – Ainas Rendas romantisku drāmu “Būt Kejai Gondai” Lielajā zālē, Patrika Mārbera kaislību drāmu “Pēc Jūlijas jaunkundzes” Mazajā zālē un Justīnes Kļavas darba “Atzīšanās” iestudējumu Kamerzālē.

Laikā no 19. līdz 21. aprīlim norisināsies Dailes teātra Izrāžu skate 2018, kuru apmeklēt tiek aicināti teātra profesionāļi no citām valstīm. Tā ir iespēja arī Latvijā dzīvojošiem cittautiešiem noskatīties vairākus Dailes teātra iestudējumus, jo Lielās zāles izrādēm “Svinības” 19. aprīlī, “Bannija Manro nāve” 20. aprīlī un “Jeruzaleme” 21. aprīlī, kā arī Kamerzāles izrādei “Kam no Vilka k

undzes bail?” 21. aprīlī tiks nodrošināts tulkojums titros angļu valodā.

28. aprīlī pēdējo reizi tiks rādīta izrāde “Doriana Greja portrets”. Bet aprīļa piedāvājums par īpašo cenu būs izrāde “8 mīlošas sievietes” 8. aprīlī, biļešu cena – 5 un 7 EUR.

Informēja Laura Leimane, Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja

_____________________________________________________

Lielās mūzikas balvas 2017 Publikas simpātijas balsojums portālā DELFI ir sācies. Tas noslēgsies 5. martā pl. 23.59. Publikas simpātijas balvu portāls DELFI pasniegs Lielās mūzikas balvas 2017 svinīgajā ceremonijā 6. martā  Latvijas Nacionālajā operā. Ceremoniju tiešraidē pārraidīs Latvijas Radio 3 “Klasika” un  Latvijas Televīzijas 1. kanāls.

No vienas IP adreses 24 stundu laikā var nobalsot vienu reizi par jebkuru mākslinieku.

Lielās mūzikas balvas 2017 nominācijas –  Par mūža ieguldījumu; Gada uzvedums; Gada jaunais mākslinieks; Gada koncerts; Gada mūziķis; Par izcilu sniegumu gada garumā; Par izcilu darbu ansamblī; Gada jaundarbs.

Lielā mūzikas balva (LMB) ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā.  LMB organizē VSIA “Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Kultūras ministriju.

Informēja Rinta Bružēvica, “Latvijas Koncertu” sabiedrisko attiecību speciāliste.

___________________________________________________________

Meteņi Raiņa un Aspazijas vasarnīcā

10. februārī plkst. 15.00 aicinām uz Meteņu svinēšanu Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna ielā 5/7). Meteņi ir viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara sākuma tuvošanos. Pavasara gaidīšanas svētkos muzejā norisināsies radoša darbnīca, kurā ģimenes un citi interesenti aicināti darināt rotaļu zirgu, lai vēlāk kopā ar folkloras kopu “Mare” (vadītāja Mārīte Ose) dotos ķekatās.

Programma:

15.00–16.00 radošā darbnīca;

16.00–16.30 dziesmas un rotaļas ar folkloras kopu “Mare”;

iespēja nobaudīt tradicionālo svētku ēdienu.

Ieeja pasākumā bez maksas, dalība darbnīcā – 1.00 € (uz darbnīcu iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. +371 67764295 vai e-pastu rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv).

Vairāk informācijas mājaslapās: šeit un šeit.

Informāciju sagatavoja Linda Grīnberga, Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste.

__________________________________________________________________

VEF kultūras pilī 10. februārī plkst.12:00 notiks izrāde bērniem “Putni”.

Seši stāsti par cilvēka satikšanos ar putniem un ne tikai…
Kā balodis būvē ligzdu?
Cik plats ir vanaga spārnu atvērums?
Kurš putns iemainīja zelta spalvas pret skaistāko balsi pasaulē?
No kura lidoņa nobijās putnu draugs Edgars?

To visu un pat vēl vairāk jūs uzzināsiet un pieredzēsiet izrādē bērniem „Putni”.

Izrādes radošā komanda iedvesmu dramaturģijai smēlusies latviešu tautas pasakās un kopā ar izglītojošo informāciju radījusi emocionāli ekspresīvu, asprātīgu stāstu par to, kā cilvēks dažādos vecuma posmos no jauna iepazīst brīnumaino putnu pasauli.

Kā saka izrādes galvenais varonis: “Darbi nekur nepazudīs, bet putni… tie gan var aizlaisties vienā acumirklī, tāpēc nepalaidīsim garām iespēju ar tiem sasveicināties.”

Izrādē piedalās: Edgars Lipors, Goran Gora

Autori: Edgars Lipors, Lilija Lipora, Edgars Niklasons, Goran Gora
Māksliniece: Guna Stikāne
Gaismu mākslinieks: Egils Kupčs
Ornitologs: Visvaldis Putniņš

Izrāde piemērota bērniem no 6 gadu vecuma
Izrādes ilgums: 1 stunda
Biļetes “Biļešu paradīzē”: EUR 6.00

______________________________________________________________

Februāra kultūras notikumi Latgales vēstniecībā GORS

Februārī būs skatāma mākslinieces Frančeskas Kirkes izstāde-projekts “Francisks&Frančeska“, tiks izrādīta dokumentālā filma “Zāģeri” un Latgales pirmizrādi piedzīvos spēlfilma “Paradīze 89”. Februārī ieskanēsies trīs starptautiski atzītu latviešu mūziķu apvienība “Xylem Trio” un lieliskā Gruzijas dīva Nato Metonidze koncertprogrammā “Gruzijas noskaņas Kančeli mūzikā”. Gada romantiskākajā dienā ar pirmo koncertu Rēzeknē sāksies Aijas Andrejevas jaunā albuma “Mēs pārejam uz Tu” prezentācija. Mēneša noslēgumā svinēsim vienu no gada gaidītākajiem notikumiem Latgalē – nu jau desmito reizi notiks Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks” balvu pasniegšanas ceremonija.

Izrāde bērniem “Kā kļūt par varoni?“
Ceturtdiena, 8. februāris 18.00, Mazā zāle 5,00–7,00 €, GORS
Trīs trušiem ir apnicis baidīties un drebēt kā apšu lapām. Viņi ir nolēmuši kļūt par varoņiem. Bet kas ir varonis? Un vai viegli par tādu kļūt? To uzzināsiet, atnākot uz izrādi bērniem un vecākiem “Kā kļūt par varoni?” Režisors: TV seriāla “Sirdsmīļā Monika“ un humora raidījuma “Anekdošu šovs“ režisors Armands Ekštets.

Kaspars Zemītis. Koncertprogramma “Vētra klusumā“
Sestdiena, 10. februāris 18.00, Lielā zāle 12,00–25,00 €
Februāris ir Latvijā pazīstamā akustiskās ģitāras meistara Kaspara Zemīša dzimšanas dienas mēnesis, kuru mākslinieks atzīmēs, izdodot savu otro albumu “Vētra klusumā”. Koncertā izskanēs skaņdarbi no jaunā albuma “Vētra klusumā” un ne tikai, jo daudzu gadu laikā ir izveidojušās veiksmīgas muzikālās sadarbības ar citiem mūziķiem. Rēzeknē kopā ar mākslinieku muzicēs īpašais viesis – solists Daumants Kalniņš, padarot koncertu par unikālu māksliniecisku vienību.

Guntis Kuzma un Baltijas Akadēmiju  orķestris
Svētdiena, 11. februāris 16.00, Lielā zāle 5,00–9,00 €
Lai daudzinātu savu valstu simtgades, Baltijas Akadēmiju orķestrī (BAO) apvienojušies talantīgākie jaunie mūziķi no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas un Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas. Koncertprogrammā būtisks akcents likts uz Baltijas komponistu mūziku, ar izvēlēto repertuāru uzsverot orķestra reģionālo piederību un klausītājos sekmējot interesi par Baltijas komponistu mūziku, par kopējo un atšķirīgo, par paralēlēm un krustskarsmēm. Diriģents Guntis Kuzma. Programmā: Mikalojs Konstantīns Čurļonis – simfoniskā poēma “Mežā”, Pēteris Vasks – “Lauda”, Pēteris Čaikovskis – fantāzijuvertīra “Romeo un Džuljeta”, Edvards Elgars – “Variācijas par paša tēmu” (“Enigma”).

Aija Andrejeva. Jaunā albuma koncerts “Mēs pārejam uz Tu“
Trešdiena, 14. februāris 19.00, Lielā zāle 10,00–18,00
Ar koncertu Rēzeknē sāksies dziedātājas Aijas Andrejevas jaunā albuma “Mēs pārejam uz Tu” prezentācijas koncerti, kuros tiks izdzīvotas un izspēlētas dziesmas gan no jaunā albuma, jaunu krāsu un skanējumu iegūs jau zināmās un klausītāju iemīļotās Aijas dziesmas.

Nato Metonidze un “Xylem Trio“ koncertprogramma “Gruzijas noskaņas Kančeli mūzikā“
Sestdiena, 17. februāris 18.00, Lielā zāle 9,00–15,00 €, GORS
Latgales vēstniecības GORS Lielajā zālē viesosies gruzīnu dīva Nato Metonidze un starptautiski atzītu latviešu mūziķu apvienība “Xylem Trio” koncertprogrammā “Gruzijas noskaņas Kančeli mūzikā”. Nato Metonidzes balss spēj līdz sirds dziļumiem aizkustināt klausītāju un atklāt gruzīnu tautai piemītošās skumjas un spēku, piedāvājot koncertprogrammu, kuras pamatā ir pasaules slavenā gruzīnu komponista Gijas Kančeli kino un teātrim rakstītā mūzika.

Mūsdienu deju konkurss “Dance Parade”
Svētdiena, 18. februāris 10.00, Lielā zāle 3,00 €
Dance Parade – mūsdienu deju sacensības, kurās piedalās vairāk nekā 1000 dalībnieku no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Sacensības vērtēs profesionāli un Latvijā pazīstami horeogrāfi un deju pedagogi – Linda Paulauska, Kaspars Meilands, Anastasija Vorkunkova, Beāte Riekstiņa, Simona Ananiča, Andris Bukolovskis. Ieejas biļete derīga uz visas dienas norisēm.

Nargiz. Koncertprogramma “Divatā“
Trešdiena, 21. februāris 19.00, Lielā zāle 25,00–49,00 €
Nargiz ir viena no neordinārākajām un mistiskākajām persona mūsdienu mūzikas pasaulē. Postpadomju telpā izpildītāja ātri ieguva plašu slavu pēc piedalīšanās televīzijas šovā “Golos”. No 2014. gada aprīļa Nargiz sadarbojas ar producentu un komponistu Maksimu Fadejevu un izpilda mūziku roka un folk-roka stilā.

Dokumentālā filma “Zāģeri”
Ceturtdiena, 22. februāris 17.00, Mazā zālē 2,50 €, GORS
Ik gadu Latvijā tiek nocirsti ap 10 miljoniem kubikmetru koksnes. Aizvien biežāk mežizstrādē cilvēku aizstāj mehanizēts darbaspēks. Tomēr Latvijas laukos un mazpilsētās zāģera profesija joprojām ir pieprasīta. Daudziem tā ir pēdējā iespēja. Režisori: Ivars Zviedris un Andris Kalnozols. Pēc filmas paredzēta diskusija.

Spēlfilma “Paradīze ‘89“. Latgales pirmizrāde
Piektdiena, 23. februāris 18.00, Mazā zāle 3,50 €, GORS
Filma visai ģimenei – uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par deviņgadīgās Paulas ienākšanu pieaugušo pasaulē laikā, kad Latvija ir ceļā uz neatkarības atgūšanu. Režisore: Madara Dišlere, lomās: Inga Apine, Gatis Gāga, Kaspars Gods, Ivars Krasts, Guna Zariņa, Magda Lote Auziņa, Marta Ģertrūde Auzāne, Līva Ločmele, Evelīna Ozola. Latvijas simtgades filmu cikla filma.

Tikšanās ar mākslinieci Frančesku Kirki izstādē–projektā “Francisks&Frančeska“
Svētdiena, 25. februāris 14.30, Mākslas galerija, bezmaksas, GORS
No 25. februāra līdz 22. aprīlim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā būs skatāma Franciska Varslavāna un Frančeskas Kirkes darbu izstāde. “Mans vārds Frančeska tika dots par godu Franciskam Varslavānam, manam vectēvam – ģimenes leģendai. Piedāvājums izstādīt savus darbus Franciska dzimtajā pilsētā, nozīmēja, ka izstāde jāveido kā divu mākslinieku, divu paaudžu un divu pasaules redzējumu saruna, dialogs. Tādēļ speciāli esmu izvēlējusies darbus ar vienādu tematiku: karš, reliģija, ainava, klusā daba, akts…“ stāsta Frančeska Kirke.

Latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks 2017“
Svētdiena, 25. februāris 16.00, Lielā zāle 5,00, GORS
25. februārī jau desmito reizi tiks pasniegtas Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks”. Tā ir vienīgā balva, kas īpaši izceļ un godina sasniegumus un paveikto latgaliskās kultūras dzīvē. Ceremoniju ar priekšnesumiem kuplinās Latvijā zināmi latgaliski dziedoši mūziķi un apvienības – grupa “Bez PVN”, apvienība “Latgalīšu reps”, grupa “Unknown Artist”, Guntra Kuzmina un Rēzeknes novada vokālā studija “Skonai” un citi mākslinieki.

Plašāka informācija un biļetes mājaslapā.

Informēja Elza Jurāne, Latgales vēstniecība GORS mārketinga speciāliste

_____________________________________________________________

Stikla mākslas studija-darbnīca “Glass Point” katru sestdienu organizē meistarklases dažādās tehnikās interesentiem bez priekšzināšanām, aicinot uz darbnīcu Pērnavas ielā 33, Rīgā.

10. februārī plkst. 11:30 Tiffany tehnikas meistarklase, kurā 2 stundu laikā varēs izgatavot gatavu 3D objektu, kas tiks veidots griežot stiklu un kombinējot to no vairākiem gabaliem. Ar lodalvu tik salodēti vara lentē ietīti 5 – 7 stikla gabaliņi. Izveidotie objekti var būt gan funkcionāli, gan dekoratīvi – terāriji, svečturi, trauciņi.

17. februārī no plkst. 11:30 Lampworking tehnikas meistarklase. Meistarklasē tiks dota iespēja izmēģināt izgatavot karstā liesmā kausētu stikla pērli.

24. februārī no plkst. 14:00 Trīs krāsu trauku meistarklase. Katram meistarklases dalībniekam būs iespēja izvēlēties trīs krāsas un vienu no divām formām – apaļu vai kvadrātveida, tad apgleznot trauku un ielikt stikla kausēšanas krāsnī.

Martā plānota pudeļu griešanas darbnīca, dodot iespēju no savām vīna pudelēm izgatavot glāzes, vāzes vai kādus aksesuārus.

Informēja Ieva Zemīte

______________________________________________________________________

Kinoteātrī “Splendid Palace” no 9. februāra līdz 15. februārim.  

Kinoteātris “Splendid Palace” turpina demonstrēt sekojošas filmas:

– režisores Karinas Tardjē dramēdiju “Mīlestība Bretaņā” (Just to Be Sure), kurā asprātīgi apspēlēti klasisko grieķu traģēdiju elementi. Filma bija iekļauta 2017. gada Kannu kinofestivāla konkursa programmā;

– režisora Džo Raita jaunu kinolenti “Tumšākā stunda” (Darkest Hour), galvenajā lomā Gerijs Oldmens – leģendārā valstsvīra Vinstona Čērčila lomā!  “Zelta Globusa” balva aktierim Gerijam Oldmenam par labāko vīrieša lomu drāmas žanrā!

– latviešu kriminālkomēdiju “Kriminālās ekselences fonds”, kuras autors, producents un režisors ir Oskars Rupenheits, operatori – Juris Pīlēns un Kaspars Cirsis;

– grieķu režisora Jorga Lantimosa  filmu “Svētā brieža nogalināšana” (The Killing of a Sacred Deer ), kura 2017.gada Kannu kinofestivālā saņēma balvu par labāko scenāriju!

– patiesos vēsturiskos notikumos balstīto drāmu “Slepenie dokumenti” ( The Post), kuru režisējis viens no Holivudas ietekmīgākajiem kino meistariem Stīvens Spīlbergs (“Oskars” par filmām “Glābjot ierindnieku Raienu” un “Šindlera saraksts”);

– režisores Blandinas Lenuār komēdiju “50. pavasaris” (Aurore);

– itāliešu režisora Lukas Gvadanjīno drāmu “Sauc mani savā vārdā”, kuras  scenāriju pēc Andrē Asimana romāna motīviem sarakstījis pieredzējušais režisors un scenārists Džeimss Aivorijs (“Dienas atlikusī daļa”);

– režisora Aigara Graubas Latvijas spēlfilmu “Nameja gredzens”;

– mūžam jauneklīgās klasiķes režisores Anjēzes Vardas dokumentālo filmu “Sejas, ciemi” (Faces Places), par kuru režisore saņēmusi Kannu kino festivāla “Zelta aci”;

– režisores Ievas Ozoliņas dokumentālo filmu „Dotais lielums: mana māte”;

– Zelta palmas zaru ieguvusī filma “Kvadrāts” (The Square), kas tikko kā atzīta arī par Eiropas labāko filmu un labāko komēdiju, Rūbens Estlunds sumināts kā labākais režisors un scenārists;

– režisora Andreja Zvjagenceva psiholoģisku drāmu “Nemīlestība” (“Loveless”).

Japānas vēstniecība, sadarbībā ar Japānas fondu, no 13. februāra līdz 16. februārim četru dienu garumā Kinoteātrī “Splendid Palace” rīko Japānas filmu festivālu.

Pēdējā iespēja noskatīties režisora Borisa Hļebņikova filmu “Aritmija”, kas kinofestivālā “Kinotavr” ieguvusi Grand Prix – balvu par labāko vīrieša lomas atveidojumu, kā arī skatītāju simpātiju balvu, un režisora Armando Januči komēdiju “Staļina nāve” (The Death of Stalin).

_______________________________________________________________

Nacionālais Kino centrs tradicionāli janvārī apkopo 2017. gada statistikas datus filmu nozarē, un kopējā tendence ir arvien iepriecinošāka – Latvijas spēlfilmas spēj kinoteātros veiksmīgi konkurēt ar Holivudas ģimenes filmām un trīs pirmās Simtgades filmas ieņem vietu visvairāk apmeklēto Latvijas filmu avangardā.

Foto: Agnese Zeltiņa

2017. gadā turpinās pozitīvā tendence, kas aizsākās jau 2016. gadā – Latvijā veidotās filmas pulcina arvien lielāku auditoriju, turklāt pieaug skatītāju skaits dažādos filmu demonstrēšanas modeļos – gan kinoteātros un publiskās filmu izrādīšanas vietās, gan nekomerciālajā izplatīšanā, gan portālā filmas.lv un citās interneta platformās.

Papildu stimulu šai pozitīvajai tendencei piešķīrusi Nacionālā Kino centra programma Latvijas filmas Latvijas simtgadei – no tās 16 filmām trīs nonāca izplatīšanā jau 2017. gada otrajā pusē. Rezultātā pirmā Simtgades filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru (režisors Varis Brasla, studija F.O.R.M.A.) ir ieņēmusi otro vietu skatītāju skaita ziņā (76 068) starp visām Latvijas un ārvalstu filmām, kas vien izrādītas Latvijas kinorepertuārā 2017. gadā (piekāpjoties vienīgi pilnmetrāžas animācijas filmai Nejaukais es 3 / Despicable Me 3), savukārt sarakstā, kur apkopotas skatītākās Latvijas filmas, visas trīs Simtgades filmas iekļuvušas pirmajā piecniekā (arī Askolda Saulīša Astoņas zvaigznes un Ilonas Brūveres Ievainotais jātnieks, attiecīgi 7474 un 7129 skatītāji kinoteātros, kas ir labs sasniegums dokumentālai filmai un pārspēj dažu spēlfilmu rādītājus).

Latvijas filmas kinoteātros

2017. gadā Latvijas kinoteātros kopējais apmeklētāju skaits ir 2 477 154 (par apmēram 40 000 mazāk, nekā 2016. gadā), no tiem Latvijas filmas apmeklējuši 194 083 (par 8300 vairāk, nekā 2016. gadā). Tātad apmeklētāju skaita ziņā Latvijas filmu tirgus daļa 2017. gadā ir 7,84 % – par dažām procenta simtdaļām vairāk, nekā 2016. gadā, un tas vismaz nozīmē apsveicamu stabilitāti Latvijas skatītāju interesē par pašmāju kino.

Latvijas filmu nekomerciālā izplatīšana

2017. gadā īpaši attīstījusies Latvijas filmu nekomerciālā izplatīšana, ar ko nodarbojas divas organizācijas – apvienība Kinopunkts un Latvijas Kinematogrāfistu savienības projekts Kino visiem un visur Latvijā –, izrādot filmas skolās, bērnudārzos, brīvdabas izrādēs un dažādos pasākumos. Šajā formātā organizēti kopā vairāk nekā 900 seansi (541 seansā spēlfilmas un dokumentālās filmas, 390 seansos – animācijas īsfilmu programmas) un tos noskatījušies kopā 50 826 skatītāji.

Latvijas filmas portālā filmas.lv un citur

Ar katru gadu vēršas plašumā Latvijas filmu pieejamība dažādās interneta platformās, gan nekomerciālās, gan maksas vietnēs; Nacionālā Kino centra portāls filmas.lv ir viens no šīs jomas celmlaužiem. 2017. gadā tur tiešsaistē visā Latvijas teritorijā bez maksas bija noskatāmas 142 filmas (tai skaitā kinožurnāli) un gada laikā portāls piedzīvojis 258 000 lietotāju apmeklējumus (par 87 000 vairāk nekā 2017. gadā) un 898 000 lapu skatījumus, noskatīto filmu kopējais laiks ir 13 320 stundas, t.i., 555 diennaktis.

Sagaidāms, ka arī nākamajā gadā statistikas ziņas būs iepriecinošas, jo lielu skatītāju interesi jau izpelnās vismaz trīs no 2018. gada sākumā pirmizrādītajām filmām – spēlfilmas Nameja gredzens un Kriminālās ekselences fonds, kā arī dokumentālā filma Dotais lielums: mana māte, turklāt februārī un martā startē nākamās Simtgades filmas – Madaras Dišleres spēlfilma Paradīze ’89 (no 23. februāra) un Ivara Selecka dokumentālā filma Turpinājums (no 22. marta). 2018. gadā pirmizrādi piedzīvos ari atlikušās 11 filmas programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei un citas jaunas filmas, tāpēc ir cerības, ka skatītāju interesei nebūs iemesla atslābt.

Informēja Kristīne Matīsa, NKC speciāliste nozares informācijas jautājumos

_________________________________________________________

VSIA “Latvijas Koncerti” aicina mūzikas skolu un mūzikas vidusskolu audzēkņus piedalīties atlases konkursā, lai kļūtu par daļu no Latvijas Simtgades jauniešu orķestra sastāva. Orķestris spēlēs diriģenta Aināra Rubiķa vadībā 24. jūlijā Dzintaru koncertzālē kopā ar pasaulslaveniem, Latvijā dzimušiem mūziķiem “Latvijas Koncertu” un Latvijas Televīzijas kopprojektā “Dzimuši Latvijā”. Pieteikumu iesniegšanas termiņš līdz 16. februārim plkst. 12.00.

Projekta “Dzimuši Latvijā” ietvaros tiks izveidots unikāls Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris. Jaunie mūziķi varēs pilnveidot savas mākslinieciskās prasmes kopā ar pasaulslaveniem, Latvijā dzimušiem mūziķiem – Kristīni Opolais, Kseniju Sidorovu un Vinetu Sareiku. Katram no šiem māksliniekiem tiks piemeklēts kāds daudzsološs jaunais mūziķis, ar kuru kopā viņi sniegs priekšnesumu.

25. jūlija koncerta programma tiks sagatavota Berlīnes Komiskās operas muzikālā vadītāja Aināra Rubiķa un Latvijā pazīstamu mūziķu vadībā meistarklasēs, mēģinājumos un vasaras nometnē. Muzikālā piedzīvojuma spilgtākos brīžus iemūžinās Latvijas Televīzija, koncertu tiešraidē translēs Latvijas Radio 3 “Klasika”.

Atlases konkurss notiks  Spīķeru koncertzālē 26. un 27. februārī. Konkursantu vecums no 13 līdz 19 gadiem. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapa pieejama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā.

Pieteikums jāiesniedz elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi konkurss@latvijaskoncerti.lv, kā arī oriģinālā papīra formātā konkursa dienā 26. vai 27. februārī.

Informācija šeit  vai pa tālruni 20282146.

Informēja Rinta Bružēvica, “Latvijas koncertu” sabiedrisko attiecību speciāliste

______________________________________________________-

Raiņa muzejs “Jasmuiža” izsludina vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursu “MANA LATVIJA RAIŅA DZEJĀ”, kas domāts bērniem no 8 līdz 15 gadu vecumam.

Kas Latvija būtu bez savas valodas, dziesmām un dzejas, bez cilvēkiem un viņu darbiem? Latvija – tā esam mēs katrs, un šogad, atzīmējot valsts 100 gadu jubileju, ikviens var šos svētkus darīt krāšņākus, ieguldīdams savas domas un darbus. Mēs aicinām jūs piedalīties konkursā un uzzīmēt, uzgleznot vai izveidot savu Latviju, kuru saskatīsiet un atradīsiet, lasot Raiņa dzeju.

Dzejnieks un dramaturgs Rainis ir viena no Latvijas ievērojamākajām personībām, kas dzīvojusi laikā, kad mūsu valsts tika dibināta. Viņš darbojās Satversmes sapulcē, bija Saeimas deputāts un izglītības ministrs un savā daiļradē uzsvēra Latvijas valsts ideju, slavināja dzimtenes skaisto dabu, tautas gara mantas, kā arī bagātināja latviešu valodu ar jaunvārdiem. Lai gan dzejnieks ilgus gadus bija spiests dzīvot tālu prom no Latvijas, viņš to apdzejojis daiļradē.

Lasot Raiņa dzeju, ikviens var ieraudzīt savu Latviju. Vai tā būtu daba, dzīvnieki un putni, valoda, īpaši vārdi, kuri uzrunā, vai arī kāds pantiņš, kur ieraugām savu valsti un vēlamies to parādīt citiem, uzzīmējot, uzgleznojot vai izveidojot…

Aicinām lasīt un izvēlēties savu mīļāko Raiņa dzejoli, piedalīties konkursā un savu darbu atsūtīt uz dzejnieka jaunu dienu zemi Jasmuižu!

Konkursa uzdevums ir izveidot vizuālās vai vizuāli plastiskās mākslas darbu brīvi izvēlētam Raiņa dzejolim.

Vizuālajā mākslā: grafikas un zīmējumus (ne mazākus par A4 formātu) un gleznojumus (A3 vai A2 formātā) dažādās tehnikās.

Vizuāli plastiskajā mākslā: trīsdimensiju darbus (individuālus un kolektīvus) dažādās tehnikās. Viens autors vai autoru kolektīvs konkursā drīkst piedalīties ar vienu darbu.

Konkursa darbi tiek vērtēti šādās vecuma grupās:

  1. grupa – dalībnieki no 8 līdz 11 gadiem;
  2. grupa – dalībnieki no 12 līdz 15 gadiem.

Pēc konkursa tiks izveidota ceļojoša izstāde. Izstādes norises laiks – no 2018. gada 2. maija līdz 2018. gada 28. decembrim. Izstādes norises vietas: Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Preiļu Galvenā bibliotēka u. c.

Konkursa vērtēšanas kritēriji:
– vizuālā darba oriģinalitāte un izteiksmīgums;
– izvēlētās tehnikas prasmīgs lietojums.

Darbu iesniegšanas termiņš ir 2018. gada 6. aprīlis (pasta zīmogs).

Darbs ar norādi “Vizuālo un vizuāli plastisko darbu konkursam “MANA LATVIJA RAIŅA DZEJĀ” iesniedzams, sūtot pa pastu (adrese – Raiņa muzejs “Jasmuiža”, Aizkalne, Preiļu novads, LV-5305) vai iesniedzot Raiņa muzejā “Jasmuiža” (Aizkalne, Preiļu novads), iesniegšanas laiku saskaņojot pa tel. 29487589.

Pie konkursa darba jāpiestiprina datorrakstā noformēta vizītkarte (fonts – Times New Roman; burtu lielums – 12), kurā minēts:

-darba nosaukums (dzejolis, kuram ilustrācija tapusi);
– autora vārds uzvārds;
– autora vai pedagoga skolas adrese, tālrunis, e-pasta adrese;
– autora vecuma grupa un gadi;
– izglītības iestāde;
– pedagoga vārds uzvārds.

Darbus vērtēs žūrija, kurā aicināti piedalīties mākslinieki, vizuālās mākslas skolotāji, Raiņa un Aspazijas muzeja speciālisti. Darbu vērtēšana notiek līdz 2018. gada 27. aprīlim. Konkursa rezultāti tiks publiskoti Memoriālo muzeju apvienības mājaslapā http://memorialiemuzeji.lv. Informācija par konkursa rezultātiem dalībniekiem tiks arī nosūtīta uz norādītajām e-pasta adresēm.

Katrā vecuma grupā tiks apbalvoti trīs labākie darbi. Ja kolektīvais darbs, kuram ir vairāk par vienu autoru, tiek izvirzīts apbalvošanai, tā autoriem tiek piešķirts viens apbalvojums. Žūrija var piešķirt atzinības rakstus un īpašās simpātiju balvas.

Konkursa balvas: ieejas biļetes uz Dailes teātra izrādēm, Latgales keramikas priekšmeti, suvenīri, mazā mākslinieka komplekti, grāmatas, Raiņa muzeju apmeklējums.

Apbalvošanas sarīkojums un godalgoto darbu izstādes atklāšana paredzēta 2018. gada 11. maijā Raiņa muzejā “Jasmuiža”.

Konkursa balvu sponsori: Memoriālo muzeju apvienība, Apgāds Zvaigzne ABC, Dailes teātris, keramiķi Raivo Andersons, Viktors Ušpelis un Edvīns Vincevičs.

Konkursa organizatoriem ir tiesības konkursam iesniegtos darbus izmantot publikācijās, izstādēs, reklāmas materiālos. Konkursam iesniegtos darbus to autori varēs saņemt Raiņa muzejā “Jasmuiža” no 2019. gada 7. janvāra.

Vairāk informācijas – 29487589, kā arī mājaslapā.

Informāciju sagatavoja Solvita Brūvere, Raiņa un Aspazijas muzeja vadītājas vietniece.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!