Grāmatas vāka fragments

Grāmatas izklaidei

Apgādā “Zvaigzne ABC” iznākušas jaunas grāmatas: bavāriešu rakstnieces Ritas Falkas romāns  “Skābo kāpostu koma”, Dāvida Lāgerkranca  romāns “Meitene, kas meklēja savu ēnu”, Ērika Aksla Sunda romāns “Kraukļu meitene” un britu rakstnieka Džo Aberkrombija triloģija “Sašķeltā jūra”.

skabokapostukoma 978Bavāriešu rakstniece Rita Falka ar romāniem par drusku lempīgo ciemata policistu Franci Eberhoferu kļuvusi slavena ne vien dzimtajā Vācijā, bet arī daudzās citās valstīs. Arī latviešu valodā  izdoti jau pieci viņas romāni: “Ziemas kartupeļu knēdeļi”, “Nūdeļu blūzs”, “Cūkas galva al dente”, “Mannā klimpu afēra” un tikko veikalu plauktos nonākušais “Skābo kāpostu koma”.

Tos, kuri par rakstnieci un viņas darbiem dzird pirmo reizi, iepazīstinām: Francis Eberhofers ir brīnišķīgs lauku policists. Godīgs, vienkāršs un… iespējams, mazliet ar putniem galvā. Tieši tāpēc viņu no lielpilsētas Minhenes ir pārcēluši strādāt dzimtā ciemata policijā – tādā nostūrī kriminālā situācija nav necik saspringta. Te varētu iznīkt aiz gara laika, taču Francim ir teicams pēddziņa deguns, kas nekļūdīgi atpazīst noziedzīgus elementus… Vēl Francim ir Ome, kura ik dienu gatavo gardas bavāriešu maltītes, tētis, kurš katru dienu pilnā skaļumā klausās “The Beatles” un šad tad uzvelk nelegālu dūmu, brālis izdevējs Leopolds, kuram neveicas attiecībās, daži draugi, un, protams, arī draudzene – precēties kārā Sūzija, mazpilsētas daiļava. Katrā no grāmatām Francim nākas atrisināt diezgan sarežģītu slepkavības lietu un pie viena risināt savas neparastās ģimenītes problēmas, un viņš to dara ar apburoši politnekorektu šarmu, īsteni Šveika cienīgā vientiesībā un neatlaidībā. Romānā “Skābo kāpostu koma” Francis pēc varoņdarbiem dzimtajā Nīderkaltenkirhenē pārcelts atpakaļ uz Minheni. Kamēr Francis ar Papu un Omi pusdieno, kāds nosper Papa mūžveco opelīti. Kad Francis auto atrod, pamestu mežā, mašīnai nekas nekaiš, vienīgi bagāžniekā ir sveša meitene. Jauna un skaista, bet diemžēl mirusi. Nu Francim jānoskaidro, kas viņa ir, un kurš viņai nodarījis pāri. Bet Sūziju pa to laiku meties savaldzināt senais skolasbiedrs Karls Heincs, kurš izrāda gluži nepieņemamu uzmanību Sūzijai…

“Ritas Falkas romānu sērija ir īstens vācu tautas vāģis, kas piemērots tiem, kuri nebaidās no sasālīta bavāriešu humora un labas detektīvintrigas. Pozicionēta kā lubene, šī sērija tomēr nebaidās smieties un runāt par nopietnām lietām. Nianses vācu sabiedrībai droši vien ir krietni tuvākas, saprotamākas un atpazīstamākas, tomēr smieklu daba ir universāla. Šis ir ļoti cienījams veids, kā uzrunāt auditoriju, Rita Falka to dara apbrīnojamā līmenī, tomēr vienlaikus tas ir arī tāds kā mūsdienīgs eposs par vācieti vienkāršo. Kādam viņš šķiet stulbs lauķis, kādam traks policists, tomēr Francī ir tik daudz īpašību, kuru pietrūkst pat smalkajiem latviešiem – sākot no pašlepnuma un kosmiska mēroga pašapziņas, beidzot ar stūrgalvību un prasmi pastāvēt uz sava pat tajos brīžos, kad gadās ar ģīmi iebraukt pisuārā,” tā laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” 2016. gada 20. oktobra numurā raksta Arno Jundze.

Tad nu iepazīstiet Franci Eberhoferu un noteikti izmēģiniet arī kādu no Omes ēdienu receptēm (tās atrodamas katra romāna beigās).

Pieejama arī e-grāmata.

No vācu valodas tulkojusi Renāte Siliņa.

 

meitenekasmeklejasavuenu 978Pēc Stīga Lārsona nāves Millennium sērija uz kādu laiku aprāvās, taču vēlme lasīt jaunus darbus par Līsbetu Salanderi un Mīkaelu Blumkvistu mudināja izdevējus rast iespēju izcilo romānu sēriju turpināt. Tika meklēts (un atrasts!) Lārsona cienīgs pēctecis – un par tādu kļuva žurnālists un rakstnieks Dāvids Lāgerkrancs. Viņa pirmais darbs Millennium sērijā bija “Meitene zirnekļa tīklā”, bet tikko arī latviešu valodā ir kļuvis pieejams nākamais sērijas romāns “Meitene, kas meklēja savu ēnu”.

Prestižais izdevums “Washington Post” raksta: “Lāgerkranca jaunākais romāns par Salanderi ir vēl drosmīgāks un kaut kādā ziņā arī izaicinošāks nekā iepriekšējais… Stīgs Lārsons Millennium sērijā bija ambiciozi iecerējis desmit grāmatu ciklu. Nu Lāgerkranca sarakstītie divi turpinājumi liek domāt, ka Lārsona iecerei būs lemts realizēties…”
Līsbeta Salandere ir cietumā un cenšas neiesaistīties cietumnieču savstarpējo attiecību sarežģītajās peripetijās. Līsbetai ir teju neiespējami palikt neitrālai situācijā, kad reālā vara ieslodzījuma vietā pieder slepkavai ar iesauku Benito, un šī sieviete alkst pierādīt, ka ir varenāka par slaveno Salanderi. Tomēr, lai kas notiktu tagadnē, Līsbetai ir jātiek skaidrībā ar savu pagātni. Cietumā viņu ir apmeklējis Holgers Palmgrēns. Viņa rīcībā nejauši nonākuši dokumenti par Līsbetas bērnību, un tie varētu interesēt arī citus. Līsbeta alkst atklāt, kas slēpjas aiz neitrālām dokumentu frāzēm, un vēršas pie Blumkvista. Tomēr, pat atrodoties cietumā, viņas nerimtīgā daba mudina pašai izzināt, izmeklēt, atklāt. Arī tad, ja atklājumi varētu sagraut šodienu gan viņai pašai, gan citiem iesaistītajiem…

Kamēr policija kūtri izmeklē kādu nesenu pašnāvību, Mīkaels Blumkvists cenšas izpētīt kādu senu nelaimes gadījumu, bet Līsbetas darbošanās cietumā izaisa domino kauliņu efektu – izrādās, šodienas notikumu saknes meklējamas pagātnē un tā ir kopīga veselai virknei cilvēku. Daži no viņiem ir ļauni, daži neizlēmīgi, bet ikviens vēlas ko noslēpt no pārējiem. Likmes aug, Mīkaela un Līsbetas panākumi atkarīgi vien no tā, kurš pirmais zaudēs modrību un atklās savus nodomus, bet to visu vēro sieviete ar spilgti sarkanu dzimumzīmi uz kakla. Uzvarētājs šai sacensībā būs nevis tas, kurš uzzinās, bet tas, kurš izdzīvos…

Dāvids Lāgerkrancs ir Zviedrijā populārs žurnālists un rakstnieks, bet pasaules uzmanību viņam atnesa romāns “Meitene zirnekļa tīklā” – slavenās Stīga Lārsona Millennium sērijas turpinājums, kas īsā laikā kļuva par bestselleru un šobrīd pārdots vairāk nekā 6 miljonos eksemplāru.
“Meitene, kas meklēja savu ēnu” ir piektais darbs par Līsbetu Salanderi un Mīkaelu Blumkvistu.

Pieejama arī e-grāmata.

No zviedru valodas tulkojusi Ieva Pudure.

 

krauklumeitene 978Iespaidīgi bieza, ar melnā tērptu meiteni uz vāka – grāmata “Kraukļu meitene” izskatās tieši tāda, kā uz vāciņiem rakstīts: “Starptautiska sensācija, hipnotizējošs un eksplozīvs trilleris, kas iesniedzas cilvēka psihes tumšākajos nostūros, lai uzjautātu: cik daudz viens cilvēks var nodarīt otram, pirms tas otrs pārvēršas briesmonī?”  Romāns sākas ar biedējošu notikumu: kāda nezināma sieviete vilcienā nolaupa puisēnu. “Nolaupa” gan ir pārspīlēti sacīts, jo puika ir tikko puslegāli ieceļojis no Ķīnas un dodas pie cilvēkiem, kas ieplānojuši viņu izmantot bagātu dīvaiņu iepriecināšanai. Taču nejauši viņš vilcienā sastop blondu sievieti, kas puiku paņem pie rokas un ved sev līdzi… Bet policija tai pašā laikā pulcējas pie Tūrildsplāna metrostacijas – te nezināmi noziedznieki pametuši neidentificējamu bērna līķi. Puika ir iebalzamēts, bet pirms nāves izcietis šaušalīgas mokas, viņa ķermeni klāj spīdzināšanas un sitienu rētas. Izmeklēšana tiek uzticēta vecākajai detektīvei Šanetei Kīlbergai un viņas komandai. Pat pēc tam, kad dažādās vietās tiek atrasti vēl divi upuri, neviens nenojauš, ka tas ir tikai sākums. Ļaunums, kuram viņi nākuši uz pēdām, ir varens, sens, un tā īstenotājiem ir ne vien izcili sakari, bet arī kāda apsēstība, kurai viņi nepagurdami seko… Lai labāk izprastu noziedznieku domu gājienu, Kīlberga vēršas pie psihoterapeites Sofijas Seterlundas, un abas sievietes cenšas pietuvoties baismīgās mīklas atrisinājumam, taču līdz tam vēl tāls ceļš ejams.

Romāns ir triloģija, un, lai gan dzimtajā Zviedrijā tas sākotnēji iznāca trijās grāmatās, citvalstu izdevēji to izdod vienā grāmatā. Tas ir pareizs lēmums, jo šī žanra grāmatu nolikt malā puslasītu būtu ārkārtīgi grūti, un ir pilnīgi neiespējami mēnešiem gaidīt turpinājumu!

Lai gan latviešu lasītājs ir pazīstams ar daudziem skandināvu noir spriedzes detektīviem, nekas no iepriekš lasītā nesagatavo Ērika Aksla Sunda romāna baismajai gaisotnei un meistarīgi būvētajai notikumu virknei. “Ē. A. Sunda (tas ir divu autoru izvēlēts pseidonīms) kopdarbu “Kraukļu meitene” varētu mierīgi ierindot šausmu romānu kategorijā, ja vien… tas nebūtu izcils kriminālromāns un tajā nebūtu izgaismotas arī dažiem mūsdienu sabiedrības pārstāvjiem raksturīgas patoloģijas un netikumi,” raksta “Publishers Weekly”, un šī ievērojamā izdevuma viedoklim pievienojas lasītāji un kritiķi daudzās pasaules malās.

Ēriks Aksls Sunds ir divu zviedru autoru un draugu izvēlēts literārais pseidonīms. Kriminālromāns “Kraukļu meitene” ir viņu pirmais kopdarbs; tas 2012. gadā ieguvis Zviedrijas Kriminālrakstnieku akadēmijas balvu un ticis tulkots un izdots 38 pasaules valstīs.
Jerkers Ēriksons darbojas kā mūzikas producents un savulaik strādājis par bibliotekāru cietuma bibliotēkā. Hokans Akslanders Sundkvists ir mūziķis, mākslinieks un skaņu operators.

Pieejama arī e-grāmata.

Tulkojis Armīns Voitkāns.

 

Īsti labs fantasy darbs ir tas, kurš ne vien pastāsta brīnumainu stāstu, bet glabā arī apslēpto vēstījumu – kā Dž. R. R. Tolkīna, A. Nortones, P. Rotfusa vai, piemēram, Džordža R. R. Mārtina darbi. Jāatzīmē arī, ka fantāzijas žanrā pēdējos gados ir manāmas izmaiņas – to galvenie varoņi vairs nav tīri pārcilvēciski labi, cēli un apbrīnojami. Drīzāk otrādi – tie ir kļuvuši cilvēciski daudz saprotamāki, viņiem piemīt vājības, viņi atļaujas nebūt “pati pilnība”, vārdu sakot, ar šo piezemētību kļūst lasītājam tuvāki. Pie šiem mūsdienīgajiem romāniem pieder arī slavenā britu rakstnieka Džo Aberkrombija tikko latviešu valodā izdotā triloģija “Sašķeltā jūra”, kas sastāv no trim grāmatām: “Pusķēniņš”, “Puspasaules” un “Puse kara”.

Triloģijas darbība norisinās nezināmā zemē, kur tehnoloģiju attīstība ir diezgan primitīva: ir burinieki un zirgu transports, bet motori vēl/vairs nav izdomāti (vai tāltālā nākotnes Skandināvijā, iespējams, pēc kodolkatastrofas), un tās galvenais varonis ir Jārvi.

Visās trijās grāmatās atainots Jārvi izaugsmes un pieaugšanas ceļš, ļaujot gudrajam un apsviedīgajam puisim nonākt gan pie pirātiem un likumpārkāpējiem, gan norūdīties smagos apstākļos, gan iegūt draugus, domubiedrus un pat varu, kārotāko no visām balvām. Šajā ceļā Jārvi un lasītājs sastopas ar godavīriem un neliešiem, iegūst līdz nāvei uzticamus draugus un vēl nāvīgākus ienaidniekus. Ceļš pašam pie sevis izrādās ērkšķains un prasa no Jārvi visu. Toties lasītājs, īpaši jau gados jaunāks, var ne tikai izbaudīt piedzīvojumu garšu, bet arī apdomāt, kāda cena maksājama par panākumiem un kāpēc reizēm zaudējums ir lielākā uzvara.

Vēstījuma valoda ir raita, piedzīvojumi gana neparasti, bet notikumu intensitāte atsauc atmiņā episko ciklu “Troņu spēles”. Triloģijai “Sašķeltā jūra” nav ne piemērota, ne nepiemērota lasītāja. Šie fantāzijas romāni domāti dažādu paaudžu un laiku lasītājiem, ja vien viņi ir emocionāli gatavi tam, ka sāpēs sirds. Pretēji grāmatu nosaukumiem Aberkrombijs nesamierinās tikai ar pusi no iespējamā.

“Dinamisks stāsts par nodevību un atriebi. Tas mani aizrāva no pirmās lappuses un nelaida vaļā,”
atzīst Džordžs R. R. Mārtins.

Džo Aberkrombijs pasaules slavu ieguva ar fantāzijas romānu ciklu pieaugušajiem “The First Law”, bet par romānu “Pusķēniņš” (triloģija “Sašķeltā jūra”) tika apbalvots ar Locus Award kategorijā “Labākais romāns jauniešiem” (best Young Adult book). Dž. Aberkrombijs saņēmis arī citas literārās balvas un ieguvis lasītāju atzinību visā pasaulē.

Pieejama arī e-grāmata.

No angļu valodas tulkojusi Ligita Lukstraupe.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!