Fausts. Foto: Agnese Zeltiņa

Digitālo ciklu “Piektdienas un sestdienas vakars Operā” turpina “Makbets” un “Fausts”

Latvijas Nacionālā opera un balets sadarbībā ar savu ilggadējo patronu Latvijas Mobilais Telefons (LMT) jau otro nedēļu turpina digitālo ciklu “Piektdienas un sestdienas vakars Operā”.

27. martā skatītāju uzmanībai tiks piedāvāta Džuzepes Verdi opera “Makbets”, bet 28. martā – Šarla Guno opera “Fausts”. Ieraksti LMT Viedtelevīzijā un LMT Straumē būs pieejami 48 stundas. Pie katras pārraides būs skatāms arī operas vēsturnieka Mikus Čežes video komentārs par izrādi.

Piektdien, 27. martā, no pulksten 19.00 būs iespēja noskatīties Džuzepes Verdi operas “Makbets”  ierakstu ar Vladislavu Suļimski titullomā un Tatjanu Melņičenko lēdijas Makbetas lomā. Iestudējumu veidojuši diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu mākslinieki MAREUNROL’S, gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss, video mākslinieks -8 un horeogrāfe Linda Mīļā.

„Makbets” (1847) ir Džuzepes Verdi desmitā opera un pirmā, kurai iedvesmu sniegusi Viljama Šekspīra daiļrade, par kuru komponists jūsmoja kopš agras jaunības. Uzvarām vainagotais karavadonis Makbets uzklausa triju raganu pareģojumu, ka reiz viņš kļūs par Skotijas karali. Makbetu un viņa sievu pārņem nevaldāma varaskāre, taču ceļš uz troni izrādās asinīm slacīts un ved vien uz neprātu un iznīcību.

Makbets. Foto: Agnese Zeltiņa

Sestdien, 28. martā, pulksten 19.00 skatītājiem piedāvāsim Šarla Guno operas “Fausts”  ierakstu ar Marinu Rebeku Margarētas lomā, Andreasu Baueru Mefistofeļa lomā un Benžamēnu Bernhaimu titullomā. Pie diriģenta pults Tadeušs Voicehovskis. Kritiķu un skatītāju augsti vērtēto iestudējumu veidojis režisors Aiks Karapetjans, scenogrāfs Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks AJ Vaisbārds, video mākslinieks Artis Dzērve un horeogrāfe Linda Mīļā. Iestudējums saņēmis Lielo Mūzikas balvu 2016 kategorijā Gada uzvedums.

Šarla Guno opera, kuras sižetu iedvesmojusi Johana Volfganga Gētes slavenā traģēdija, pirmizrādi piedzīvoja 1859. gadā Parīzē. Režisors Aiks Karapetjans iestudējumu veidojis vēlīnās gotikas estētikā, izmantojot arī vācu ekspresionisma mēmā kino paņēmienus. Doktoru Faustu māc izmisums par velti nodzīvotiem gadiem. Noslēpumainais Mefistofelis sola piepildīt visas sirmā zinātnieka vēlēšanās, lai varētu iegūt Fausta dvēseli.

 Digitālā cikla “Piektdienas un sestdienas vakars Operā” turpmākā programma tiks izsludināta katras nedēļas sākumā.

Tiksimies drīz!

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!